Satura rādītājs
108 attiecības: Aļģirds, Aizkraukles pilskalns, Ako, Alberts fon Bukshēvdens, Anno, Ase, Aso, Autines sacelšanās un kauja pie Satezeles, Švābijas Filips, Balduīns no Alnas, Baltijas somi, Brēmene, Brēmenes arhibīskapi, Burhards fon Dreilēbens, Cēsu Bertolds, Dabrelis, Daugava, Daugavas līvi, Daugavas un Gaujas lejteces zemju pakļaušana (1193—1215), Daugmales pilskalns, Doles sala, Dzīvesveids, Frīdrihs I Barbarosa, Gauja, Gotlande, Ikšķile, Indriķa hronika, Inocents III, Jaunciems (Tārgales pagasts), Jersikas miera līgums, Jurģa nakts sacelšanās, Kauja pie Imeras, Kauja pie Rumbulas (1200), Kaupo, Košrags, Kolka, Kurši, Kursa (valsts), Latgaļi, Latvieši, Latviešu valoda, Latvija, Latvijas Avīze, Latvijas Universitāte, Latvijas Vēstnesis, Lūžņa, Lībieši, Lībiešu krasts, Lībiešu valoda, Līvu gals, ... Izvērst indekss (58 vairāk) »
- Igaunijas tautas
- Latvijas tautas
Aļģirds
Aļģirds, arī Oļģerts (Olgerth; dzimis ap 1296. gadu, miris 1377. gada maija beigās) bija Lietuvas dižkunigaitijas valdnieks kopā ar savu brāli Ķēstuti laikā no 1345.
Skatīt Lībieši un Aļģirds
Aizkraukles pilskalns
Aizkraukles pilskalns ir sens Daugavas līvu pilskalns ar senpilsētu Daugavas labajā krastā tagadējā Aizkraukles novadā.
Skatīt Lībieši un Aizkraukles pilskalns
Ako
Ako (Acco) bija Salaspils līvu valdnieks (firsts) un vecākais, kas ieņēma izcilu stāvokli Daugavas Līvzemē.
Skatīt Lībieši un Ako
Alberts fon Bukshēvdens
Alberts fon Bukshēvdens (dzimis apmēram, miris), arī Alberts no Apeldernas, bija garīdznieks, diplomāts, politiķis, trešais Līvzemes (Ikšķiles) bīskaps, vēlāk pirmais Rīgas bīskaps.
Skatīt Lībieši un Alberts fon Bukshēvdens
Anno
Anno bija Turaidas novada līvu valdnieks.
Skatīt Lībieši un Anno
Ase
Ase bija Gaujas līvu vecākais un viens no Satezeles aizstāvju vadoņiem Satezeles kaujas laikā 1212.
Skatīt Lībieši un Ase
Aso
Aso (Asso) bija Rīgas līvu iedzīvotājs, kas 1200.
Skatīt Lībieši un Aso
Autines sacelšanās un kauja pie Satezeles
Autines sacelšanās (1212) bija Indriķa hronikā aprakstītā Tālavas letu un līvu sacelšanās pret Zobenbrāļu ordeni un bīskapu Albertu 1212.
Skatīt Lībieši un Autines sacelšanās un kauja pie Satezeles
Švābijas Filips
Švābijas Filips (dzimis 1177. gada februārī/martā, miris) bija Hoenštaufenu dinastijas Vācijas karalis no 1198.
Skatīt Lībieši un Švābijas Filips
Balduīns no Alnas
Zemgales bīskapa Balduīna zīmogs Balduīns no Alnas jeb Boduēns no Olnes (miris 1243. gadā) bija Zemgales bīskaps (1232—1236) un Romas pāvesta Gregora IX legāts Baltijas jūras zemēs (Kursā, Zemgalē, Livonijā, Igaunijā, Somijā un Gotlandē).
Skatīt Lībieši un Balduīns no Alnas
Baltijas somi
Vilijama Z. Riplija 1899. gada grāmatas ''Eiropas rases'' Baltijas somi ir kopīgs apzīmējums somugru valodās runājošām ciltīm Baltijas jūras piekrastē.
Skatīt Lībieši un Baltijas somi
Brēmene
Brēmene (izrunā) ir sena ostas pilsēta Vācijā Vēzeres upes grīvā, netālu no tās ietekas Ziemeļjūrā.
Skatīt Lībieši un Brēmene
Brēmenes arhibīskapi
Brēmenes Doma katedrāle. Brēmenes arhibīskapi bija garīgie un laicīgie valdnieki Hamburgas-Brēmenes arhibīskapijas (848-1072), vēlāk Brēmenes arhibīskapijas (Erzbistum Bremen, 1072—1645) teritorijā, kas sākotnēji aptvēra tagadējās Ziemeļvācijas teritoriju, Ziemeļvalstis un Baltijas zemes.
Skatīt Lībieši un Brēmenes arhibīskapi
Burhards fon Dreilēbens
Jurģa nakts sacelšanās apspiešana Neihauzenes pils drupas Burhards fon Dreilēbens (vācu Borchart van Dreinlove, Borchart van Dreyleven, latīņu: Borchardus a Dreyleven) bija Teitoņu ordeņa Livonijas landmestrs no 1340.
Skatīt Lībieši un Burhards fon Dreilēbens
Cēsu Bertolds
Cēsu Bertolds (latīņu tekstā: Bertholdus de Wenden) bija viens no pirmajiem Zobenbrāļu ordeņa brāļiem un pēc Vikberta sodīšanas Cēsu pils pārvaldnieks (1208-1217).
Skatīt Lībieši un Cēsu Bertolds
Dabrelis
Dabrelis (latīniski: senior terrae Dabrelis, miris 1211. gadā) bija Turaidas līvu zemes Gaujas kreisā krasta ("Dabreļa daļas") vecākais, kas piedalījās krusta karos Līvzemē un Igaunijā (1206-1211).
Skatīt Lībieši un Dabrelis
Daugava
Daugava (lībiešu: Vēna), vēsturiski pazīstama arī kā Dina, bet augšpus Latvijas teritorijas - Rietumu Dvina (baltkrievu: Заходняя Дзвіна), ir Latvijas lielākā upe, kas iztek no Valdaja augstienes Krievijā, tek cauri Krievijai, Baltkrievijai un Latvijai, līdz ietek Rīgas līcī, Baltijas jūrā, kur veido Rīgas ostas akvatoriju.
Skatīt Lībieši un Daugava
Daugavas līvi
Daugavas Līvu zemes (novada) teritorijas variācijas pēc dažādām vēstures kartēm. Daugavas un Gaujas līvu zemes (1185-1230). Daugavas Līvu zeme bija viena no Senlatvijas zemēm Daugavas lejtecē no Aizkraukles līdz Daugavas ietekai jūrā.
Skatīt Lībieši un Daugavas līvi
Daugavas un Gaujas lejteces zemju pakļaušana (1193—1215)
Daugavas un Gaujas lejteces zemju pakļaušana bija Livonijas krusta karu pirmais posms, kura rezultātā ar tālaika militāro sabiedroto zemgaļu palīdzību tika pakļauti un kristīti Daugavas, Turaidas, Idumejas un Metsepoles līvi un tika izveidota Livonijas bīskapija.
Skatīt Lībieši un Daugavas un Gaujas lejteces zemju pakļaušana (1193—1215)
Daugmales pilskalns
Daugmales pilskalns bija sens tirdzniecības un amatniecības centrs Daugavas kreisajā krastā pie Tīču un Pukstiņu mājām.
Skatīt Lībieši un Daugmales pilskalns
Doles sala
Doles sala ir bijusī lielākā sala Daugavas lejtecē, senās ārējās deltas rajonā.
Skatīt Lībieši un Doles sala
Dzīvesveids
Dzīvesveids ir socioloģijā izmantots jēdziens, lai apzīmētu kādu noteiktu uzvedības izpausmju un paradumu kopumu, kas ir saprotams pašam indivīdam un citiem, piemēram, attiecības ar citiem indivīdiem, attieksme pret dažādu produktu patērēšanu, apģērba izvēle u.c. Dzīvesveids parasti pauž indivīda vērtības un uzskatus, tāpēc tas ir kā līdzeklis pašapziņas nostiprināšanai.
Skatīt Lībieši un Dzīvesveids
Frīdrihs I Barbarosa
Frīdrihs I (saukts Barbarosa (Barbarossa); dzimis 1122. gadā, miris) bija Hoenštaufenu dinastijas Svētās Romas impērijas imperators no 1155.
Skatīt Lībieši un Frīdrihs I Barbarosa
Gauja
Gaujas sateces baseins (oranžs) Gauja ir Latvijas garākā upe, kas tek tikai pa Latvijas teritoriju.
Skatīt Lībieši un Gauja
Gotlande
Gotlande ir Zviedrijai piederoša sala Baltijas jūras vidienē, aptuveni no Kurzemes rietumu krasta.
Skatīt Lībieši un Gotlande
Ikšķile
Ikšķile (no ikš — 'viens' un kīla — 'ciems') ir pilsēta Ogres novadā, Vidzemes dienvidrietumu daļā pie Daugavas.
Skatīt Lībieši un Ikšķile
Indriķa hronika
Indriķa Livonijas hronikas manuskripta lapa. Indriķa Livonijas hronika (latīniski: Heinrici Cronicon Lyvoniae) ir Latvijas un Igaunijas vēstures pirmavots.
Skatīt Lībieši un Indriķa hronika
Inocents III
Pāvests Inocents III, īstajā vārdā Lotario Konti, grāfs Senji (dzimis, miris) bija Romas pāvests no 1198.
Skatīt Lībieši un Inocents III
Jaunciems (Tārgales pagasts)
Jaunciems ir ciems Ventspils novada Tārgales pagastā.
Skatīt Lībieši un Jaunciems (Tārgales pagasts)
Jersikas miera līgums
Jersikas miera līgums bija 1212.
Skatīt Lībieši un Jersikas miera līgums
Jurģa nakts sacelšanās
Paides pils, kurā notika igauņu ķēniņu sarunas ar Livonijas ordeņa mestru un sodīšana ar nāvi. Svētā Jurģa nakts sacelšanās bija lielākā igauņu sacelšanās pret vācu un dāņu virskundzību viņu zemēs 1343.-1345.
Skatīt Lībieši un Jurģa nakts sacelšanās
Kauja pie Imeras
Kauja pie Imeras bija viena no Livonijas krusta karu kaujām 1210.
Skatīt Lībieši un Kauja pie Imeras
Kauja pie Rumbulas (1200)
1200.
Skatīt Lībieši un Kauja pie Rumbulas (1200)
Kaupo
Kaupo piemineklis pie Krimuldas baznīcas. Kaupo no Turaidas (latīņu: Kaupo, vidusaugšvācu: Kōpe, "Jēkabs") (? —) bija Turaidas novada līvu valdnieks.
Skatīt Lībieši un Kaupo
Košrags
Košrags ir ciems Talsu novada Kolkas pagastā, Irbes šauruma krastā.
Skatīt Lībieši un Košrags
Kolka
Kolka ir ciems Talsu novada Kolkas pagastā, pagasta centrs.
Skatīt Lībieši un Kolka
Kurši
Senās Kursas karte 13. gadsimtā. Kurši, agrāk arī kūri, bija baltu cilts, kas ieplūda latviešu un lietuviešu tautās.
Skatīt Lībieši un Kurši
Kursa (valsts)
Kursas ķēniņvalsts bija kuršu apdzīvoto pilsnovadu apvienība viduslaikos, kas pirmo reizi pieminēta 9.
Skatīt Lībieši un Kursa (valsts)
Latgaļi
Kokneses, Tālavas valstis R. Vitrams, 1939, 1954). Garlība Merķeļa grāmatas "Latvieši...", 1797) Latgaļi, arī letgaļi vai leti (latīniski rakstītajos avotos: Lethi, Letthigalli; vāciski rakstītajos avotos: Letti, Lethi, baltkrievu: łatyhoły) bija austrumbaltu cilts, vēlāk pārveidojās par tautību, kas pēc Vidzemes līvu asimilēšanas izveidoja latviešu nācijas pamatu.
Skatīt Lībieši un Latgaļi
Latvieši
Latvieši (lībiešu: lețlizt), (Latgaļu: latvīši) ir Eiropas valsts nācija un Latvijas pamatiedzīvotāji, kas pēc 2011. gada tautas skaitīšanas datiem veidoja vairākumu (62,1%, 1,284 miljoni) no kopējā Latvijas iedzīvotāju kopskaita.
Skatīt Lībieši un Latvieši
Latviešu valoda
Latviešu valoda ir dzimtā valoda apmēram 1,5 miljoniem cilvēku, galvenokārt Latvijā, kur tā ir vienīgā valsts valoda.
Skatīt Lībieši un Latviešu valoda
Latvija
Latvijas Republika ir valsts Ziemeļeiropā, Baltijas jūras austrumu krastā.
Skatīt Lībieši un Latvija
Latvijas Avīze
"Latvijas Avīze" (līdz 2003. gadam — Lauku Avīze) ir Latvijas dienas laikraksts, iznāk latviešu valodā piecas reizes nedēļā (pirmdiena, otrdiena, trešdiena, ceturtdiena, piektdiena).
Skatīt Lībieši un Latvijas Avīze
Latvijas Universitāte
Latvijas Universitāte (LU) ir Latvijas Republikas akadēmiskās un profesionālās augstākās izglītības un zinātnes institūcija, kurā kopš 1919.
Skatīt Lībieši un Latvijas Universitāte
Latvijas Vēstnesis
Oficiālā izdevuma (toreiz − laikraksta) "Latvijas Vēstnesis" 1. laidiena vāks "Latvijas Vēstnesis" ir Latvijas Republikas oficiālais izdevums.
Skatīt Lībieši un Latvijas Vēstnesis
Lūžņa
Lūžņa ir ciems Ventspils novada Tārgales pagastā, Baltijas jūras krastā.
Skatīt Lībieši un Lūžņa
Lībieši
Lībieši jeb līvi (senkrievu: либь) ir Baltijas somu tauta Latvijas teritorijā, kas runā somugru grupas valodā.
Skatīt Lībieši un Lībieši
Lībiešu krasts
Daiņa Kārkluvalka foto, 1994. gads Lībiešu krasts ir no 1991.
Skatīt Lībieši un Lībiešu krasts
Lībiešu valoda
Lībiešu valoda jeb līvu valoda (līvõ kēļ) ir gandrīz izzudusi urāliešu saimes Baltijas somu valodu grupas valoda, viena no divām Latvijas teritorijā autohtonām valodām un vienīgā valoda līdzās latviešu valodai, kas Latvijas teritorijā netiek uzskatīta par svešvalodu no juridiska skata punkta.
Skatīt Lībieši un Lībiešu valoda
Līvu gals
Līvu gals kā Rīgas arhibīskapijas rietumu daļa 1534. gada kartē. Galvenā pilsēta Limbaži (''Lemsal''). Līvu gals jeb Līvu zeme bija pārsvarā līvu apdzīvotā Rīgas arhibīskapijas daļa starp Rīgas līci, Salacas un Gaujas upēm, ko no arhibīskapijas "Letu gala" (Lettland) atdalīja ordenim piederošais Gaujas koridors.
Skatīt Lībieši un Līvu gals
Līvu karogs
Līvu karogs ir līvu tautas simbols.
Skatīt Lībieši un Līvu karogs
Līvu zemes
Lībiešu zemes karte Latviešu Indriķa laikā (Matīss Siliņš, 1890). R. Vitrams, 1939, 1954). Līvu zemes vai Līvzeme bija atsevišķas līvu pilsnovadu apvienības viduslaikos, kas pirmo reizi pieminētas 11.
Skatīt Lībieši un Līvu zemes
Līvzemes dalīšanas līgums
Līvzemes dalīšanas līguma teksts un citi no tā izrietošie lēmumi ietverti Latvijas Vēstures institūta apgāda izdotajā dokumentu krājumā "Senās Latvijas vēstures avoti" (1937-1940). Daugavas un Gaujas līvu zemes (1185-1230). Līvzemes dalīšanas līgums (Indriķa hronikā: donatio tercie partis Lyvonie fratribus milicie) ir Romas pāvesta Inocenta III 1210.
Skatīt Lībieši un Līvzemes dalīšanas līgums
Letu gals
Letu gals kā Rīgas arhibīskapijas austrumu daļa 1534. gada kartē. Arhibīskapa rezidences Rauna (''Ronneburg'') un Koknese (''Kokenhusen''). Letu gals vai Letu zeme 13.—16.
Skatīt Lībieši un Letu gals
Lielais mēris Latvijā
Žanis Karlsons. Lielais mēris Kurzemē (1936). Lielais mēris ir apzīmējums mēra epidēmijai, kas Lielā Ziemeļu kara laikā 1700.
Skatīt Lībieši un Lielais mēris Latvijā
Lielais Ziemeļu karš
Lielais Ziemeļu karš (1700–1721) bija viens no lielākajiem kariem par politisko un militāro ietekmi Ziemeļeiropā.
Skatīt Lībieši un Lielais Ziemeļu karš
Lielirbe
Lielirbe ir ciems Ventspils novada Tārgales pagastā, Baltijas jūras krastā.
Skatīt Lībieši un Lielirbe
Lielvārdes pils
12. gadsimta Uldevena koka pils rekonstrukcija Lielvārdes pils bija Daugavas līvu pils, vēlāk Rīgas arhibīskapa fogta pils Lielvārdes draudzes novadā.
Skatīt Lībieši un Lielvārdes pils
Livonijas bīskapija
Livonijas bīskapija jeb Līvzemes bīskapija bija pirmā Romas Katoļu baznīcvalsts mūsdienu Latvijas sastāvā, kas līdz 1214.
Skatīt Lībieši un Livonijas bīskapija
Livonijas krusta kari
Par Livonijas krusta kariem (un eestlaste muistne vabadusvõitlus) tiek dēvēta ar militārām misijām atbalstītā Baltijas kolonizēšanas un kristianizēšanas daļa.
Skatīt Lībieši un Livonijas krusta kari
Livonijas ordeņa mestri
Vācu ordeņa virsmestrs un ordeņa brālis (Michala Elviro Andrioli idealizēts zīmējums, 1895) Teitoņu ordeņa valsts, 1410. gads Livonijas landmestru tiešā pārvaldē esošā teritorija apvilkta ar dzeltenu kontūru Livonijas ordeņa mestri, precīzāk Teitoņu ordeņa Livonijas landmestri (vācu: Landmeister des Deutschen Ordens in Livland) bija iekarotajā Prūsijā bāzētā Teitoņu ordeņa Livonijas atzara komandieri.
Skatīt Lībieši un Livonijas ordeņa mestri
Luterisms
Luterisms (arī luterānisms, luterticība) ir kristīgās mācības un ekleziālās organizācijas tradīcija, kas radusies 16. gadsimtā Mārtiņa Lutera aizsāktajā reformācijas procesā.
Skatīt Lībieši un Luterisms
Mana tēvzeme
„Mana tēvzeme” ir līvu tautas himna.
Skatīt Lībieši un Mana tēvzeme
Mazirbe
Mazirbe (Irāj, Piški Īra) ir ciems Talsu novada Kolkas pagastā, Baltijas jūras (Irbes šauruma) krastā.
Skatīt Lībieši un Mazirbe
Meinards
Meinards no Zēgebergas (vidusaugšvācu: Meynhart,; dzimis ap 1130/1140, miris), pazīstams arī kā Meinhards, no 1993.
Skatīt Lībieši un Meinards
Melnsils
Melnsils (arī Mellsils) ir ciems Talsu novada Rojas pagasta ziemeļos, Rīgas līča krastā.
Skatīt Lībieši un Melnsils
Metsepole
Metsepole bija Vidzemes līvu apdzīvota mežaina zeme gar Rīgas jūras līča austrumu krastu, caur kuru gāja stratēģiski svarīgais ceļš gar jūru uz Sakalu.
Skatīt Lībieši un Metsepole
Miķeļtornis
Miķeļtornis, arī Miķeļbāka, jeb lībiešu valodā Pize (Pizā) ir ciems Baltijas jūras piekrastē pie Irbes šauruma, Kurzemes ziemeļos, Ventspils novada Tārgales pagastā.
Skatīt Lībieši un Miķeļtornis
Miera Kursa
1230. gadā Rīgā noslēgtā miera līguma ar kuršiem oriģināls. Miera Kursa (senvācu: dat Vredecuren land) bija apzīmējums tām Bandavas un Vanemas zemēm, kas 1230.
Skatīt Lībieši un Miera Kursa
Pitrags
Pitrags ir ciems Talsu novada Kolkas pagastā, Irbes šauruma krastā.
Skatīt Lībieši un Pitrags
Polockas kņazi
Senkrievu kņazistes 11. gadsimtā. Polockas kņazu laika "Borisa vai Daugavas akmens" ar izkaltu krustu Daugavas kreisajā krastā pie Drujas pilsētas. Polockas kņazs bija valdnieka tituls Polockas kņazistē.
Skatīt Lībieši un Polockas kņazi
Polockas kņaziste
Polockas kņaziste bija austrumslāvu viduslaiku valsts ar galvaspilsētu Polockā, kas izveidojās uz kriviču cilšu savienības bāzes 10. gadsimta otrajā pusē.
Skatīt Lībieši un Polockas kņaziste
Rīga
Rīga ir Latvijas galvaspilsēta un galvenais rūpniecības, darījumu, kultūras, sporta un finanšu centrs Baltijas valstīs, kā arī nozīmīga ostas pilsēta.
Skatīt Lībieši un Rīga
Rīgas arhibīskapija
Rīgas arhibīskapija (latīniski: archiepiscopatus provincia Rigensis) bija vadošā Livonijas bīskapija 1255.
Skatīt Lībieši un Rīgas arhibīskapija
Rīgas domkapituls
Rīgas domkapitula klostera skolas ēka pirms nojaukšanas 1888. gadā. Rīgas domkapituls jeb Rīgas Svētās Jaunavas Marijas konvents bija Rīgas augstāko baznīckungu kolēģija pie Rīgas arhibīskapa galvenās, proti, Doma baznīcas (1202-1566).
Skatīt Lībieši un Rīgas domkapituls
Rīgas līcis
Rīgas līcis jeb Rīgas jūras līcis ( — ‘Līvu līcis’, — ‘Mazā jūra’) ir Baltijas jūras līcis starp Latviju un Igauniju.
Skatīt Lībieši un Rīgas līcis
Ridala
Senās Igaunijas zemes 13. gadsimta sākumā. Ridalas zeme kartē apzīmēta kā Lēnes zeme (''Läänemaa''). Senās Igauņu zemes karte Latviešu Indriķa laikā (Matīss Siliņš, 1890). Ridala (igauņu: Ridala, latīņu: Rotalia) bija senās Igaunijas zeme līdz 13.
Skatīt Lībieši un Ridala
Saksis Gramatiķis
Iespējamais Sakša rokraksts ar labojumiem latīņu valodā sarakstītās hronikas "Dāņu darbi" senākajā versijā Sakša laikā celtā Roskildes Doma baznīca, kuras draudzē viņš kalpoja kā prāvests Saksis Gramatiķis jeb, pareizāk, Saksis Garais (dzimis ap 1140.
Skatīt Lībieši un Saksis Gramatiķis
Salaspils
Salaspils dome Salaspils ir pilsēta Latvijā, Salaspils novada administratīvais centrs.
Skatīt Lībieši un Salaspils
Satezele
Satezeles pils vai Sateseles pils (hronikas tekstā: Sattesele) līdz 1212.
Skatīt Lībieši un Satezele
Saulgrieži
Sezonu maiņas brīži (saulgrieži un ekvinokcijas) ziemeļu puslodē. Atstarotās Saules gaismas intensitāte ziemas un vasaras saulgriežu laikā. Saulgrieži jeb solstīcija (— 'Saule', sistere — 'apstāties') ir moments, kad Saulei ir vislielākā deklinācija (vasaras saulgrieži) vai vismazākā deklinācija (ziemas saulgrieži).
Skatīt Lībieši un Saulgrieži
Saunags
Saunags ir ciems Talsu novada Kolkas pagastā, Irbes šauruma krastā.
Skatīt Lībieši un Saunags
Sāmsala
Sāmsala jeb Sāremā ir lielākā Igaunijai piederošā sala un trešā lielākā sala Baltijas jūrā.
Skatīt Lībieši un Sāmsala
Sīkrags
Sīkrags ir ciems Talsu novada Kolkas pagastā, Irbes šauruma krastā.
Skatīt Lībieši un Sīkrags
Senkrievu valoda
Svjatoslava laikā izdotas grāmatas (1073) Senkrievu valoda (рѹсьскъ ѩзыкъ) jeb senaustrumslāvu valoda bija 7.
Skatīt Lībieši un Senkrievu valoda
Sigulda
Sigulda ir pilsēta Vidzemē, Siguldas novada centrs.
Skatīt Lībieši un Sigulda
Skandināvija
Ziemeļvalstu teritorijas, kuras arī reizēm pieskaita pie Skandināvijas; dzeltenā krāsā iekrāsotas teritorijas, kuras pieder Skandināvijas valstīm. Skandināvija (dāņu un, norvēģu, fēru un, īslandiešu: Skandinavía un sāmu: Skadesi-suolu / Skađsuâl) ir vēsturisks un ģeogrāfisks Ziemeļeiropas reģions Skandināvijas pussalā.
Skatīt Lībieši un Skandināvija
Somija
Somija, oficiāli Somijas Republika (Suomen tasavalta, Republiken Finland), ir valsts Ziemeļeiropā, parlamentāra republika un Eiropas Savienības locekle.
Skatīt Lībieši un Somija
Somugri
Somugru valodu izplatība, kas sakrīt ar somugru apdzīvoto teritoriju Somugri ir cilšu un tautu grupa, kas dzīvo Ziemeļeiropā, Austrumeiropā, Ziemeļāzijā un Vidusdonavas zemienē.
Skatīt Lībieši un Somugri
Svētā Romas impērija
Sacrum Romanum Imperium Heiliges Römisches Reich |- | align.
Skatīt Lībieši un Svētā Romas impērija
Svētās Romas impērijas imperatoru uzskaitījums
Šajā uzskaitījumā apkopoti Svētās Romas impērijas ķeizari (no vārda "cēzars") jeb imperatori.
Skatīt Lībieši un Svētās Romas impērijas imperatoru uzskaitījums
Trosas rūnu akmens
rūnu teksta apakšējā daļā. Trosas rūnu akmens ir rūnu uzraksts uz pamatklinātāja Sēdermanlandes lēnes teritorijā Zviedrijas austrumos.
Skatīt Lībieši un Trosas rūnu akmens
Turaida (zeme)
Turaida ( — 'Tāras dārzs') bija Gaujas līvu zeme Gaujas lejtecē.
Skatīt Lībieši un Turaida (zeme)
UNESCO
Apvienoto Nāciju Izglītības, zinātnes un kultūras organizācija (UNESCO) ir specializēta ANO aģentūra.
Skatīt Lībieši un UNESCO
Vaide
Vaide ir ciems Talsu novada Kolkas pagastā, Baltijas jūras Irbes šauruma krastā.
Skatīt Lībieši un Vaide
Valts Ernštreits
Valts Ernštreits (līvu: Valt Ernštreit; dzimis Rīgā) ir līvu valodnieks, tulks un dzejnieks.
Skatīt Lībieši un Valts Ernštreits
Vanema
Vanema kā Miera Kursa pēc 1230. gada līguma (Švābes, 1938). Vanema (arī Vanemana) bija zeme Baltijas jūras piekrastē, kas robežojās ar Ventavas un Bandavas zemēm rietumos un zemgaļiem piederošajām zemēm dienvidos.
Skatīt Lībieši un Vanema
Vartbergas Hermaņa Livonijas hronika
Vartbergas Hermaņa Livonijas hronika (latīniski: Chronicon Livoniae) bija Livonijas ordeņa oficiālā historiogrāfija.
Skatīt Lībieši un Vartbergas Hermaņa Livonijas hronika
Ventava
Ventava (rakstiskajos avotos: Wynda vai Winda) bija senās Kursas zeme Ventas upes lejtecē no Abavas ietekas uz leju līdz pat jūrai.
Skatīt Lībieši un Ventava
Vesiķis
Vesiķis bija Gaujas labā krasta Turaidas novada līvu vecākais, kas pārņema līvu karadraudzes vadīšanu pēc tam, kad Kaupo pārtrauca pastāvīgi dzīvot Turaidas zemē.
Skatīt Lībieši un Vesiķis
Vidzeme
Vidzeme ir viena no latviešu vēsturiskajām zemēm.
Skatīt Lībieši un Vidzeme
Vladimirs (Polockas kņazs)
Vladimirs Vseslavičs, pēc cita uzskata Vladimirs Volodarevičs jeb Voldemārs, bija Polockas kņazs no Rurikoviču dinastijas no aptuveni 1184.
Skatīt Lībieši un Vladimirs (Polockas kņazs)
Zemgaļi
Baltu cilšu aptuvenā apdzīvotā teritorija ap 12.—13. gadsimta miju Zemgaļi (vai žiemgaliai) bija viena no tagadējo Latvijas dienviddaļu un Lietuvas ziemeļdaļu apdzīvojušām baltu tautām, kas vēlāk ieplūda latviešu un lietuviešu tautās.
Skatīt Lībieši un Zemgaļi
Zobenbrāļu ordenis
Zobenbrāļu ordenis (1202—1237) jeb Kristus Bruņinieku brālība bija vācu bruņinieku-mūku ordenis Livonijā 13.
Skatīt Lībieši un Zobenbrāļu ordenis
11. gadsimts
11.
Skatīt Lībieši un 11. gadsimts
1206. gada kauja pie Salaspils
1206.
Skatīt Lībieši un 1206. gada kauja pie Salaspils
1206. gada kauja pie Turaidas
Kauja pie Turaidas (1206) bija Livonijas krusta karu sākuma posma kauja, kas notika drīz pēc Salaspils kaujas 1206.
Skatīt Lībieši un 1206. gada kauja pie Turaidas
1206. gada Salaspils aplenkums
Salaspils aplenkums bija turpinājums 1206.
Skatīt Lībieši un 1206. gada Salaspils aplenkums
Skatīt arī
Igaunijas tautas
Latvijas tautas
- Krieviņi
- Latgalieši
- Latgaļi
- Latvieši
- Latvijas baltkrievi
- Latvijas poļi
- Ludzas igauņi
- Lībieši
- Vendi (Livonija)
- Vācbaltieši
Zināms kā Lībiešu kultūra, Līvi.