Ātrāk nekā pārlūku!
28 attiecības: Gaujas koridors, Gothards Ketlers, Indriķa hronika, Jamas Zapoļskas miera līgums, Juglas ezers, Kauja pie Bukultiem, Krievijas cariste, Lielā Jugla, Livonijas karš, Livonijas landtāgs, Livonijas ordeņa landmaršali, Livonijas ordenis, Livonijas pilsoņu karš, Mālpils, Nītaure, Ropaži, Salaspils viduslaiku pils, Siguldas viduslaiku pils, Skujene, Svelgats, Tīzenhauzeni, Valmiera, Valters fon Pletenbergs, Viļņas ūnija, Viestards, Zaube, Zobenbrāļu ordenis, 1205. gada Ropažu kauja.
Gaujas koridors
Gaujas koridors kā šķirtne starp Rīgas arhibīskapijas divām daļām 1534. gada kartē. Galvenās pilis Sigulda (''Segewold''), Cēsis (''Wenden'') un Valmiera (''Wolmar''). Gaujas koridors bija Livonijas ordeņa zemju josla Gaujas baseina vidustecē, pa kuru gāja Rīgas-Pleskavas tirdzniecības maģistrāles svarīgākie maršruti.
Jaunums!!: Ropažu viduslaiku pils un Gaujas koridors · Redzēt vairāk »
Gothards Ketlers
Gothards I Ketlers (dzimis netālu no Anrehtes Vestfālenē, miris Mītavā) bija pēdējais Livonijas ordeņa mestrs un pirmais Kurzemes hercogs, Zemgales grāfs un Livonijas vietvaldis.
Jaunums!!: Ropažu viduslaiku pils un Gothards Ketlers · Redzēt vairāk »
Indriķa hronika
Indriķa Livonijas hronikas manuskripta lapa. Indriķa Livonijas hronika (latīniski: Heinrici Cronicon Lyvoniae) ir Latvijas un Igaunijas vēstures pirmavots.
Jaunums!!: Ropažu viduslaiku pils un Indriķa hronika · Redzēt vairāk »
Jamas Zapoļskas miera līgums
Stefanam Batorijam. Centrā sarunu vidutājs pāvesta legāts Antonio Posevino (Jana Matejko glezna, 1872) Ar oranžu krāsu iezīmētas Krievijas ieņemtās zemes, no kurām tā atteicās pēc Jamzapoļskas miera līguma Jamas Zapoļskas miera līgums vai Jamzapoļskas miera līgums, arī Jamzapoļes (Zapoļes) miers bija starpvalstu līgums, kuru Livonijas kara (1558—1583) beigās apmēram 80 km uz dienvidaustrumiem no Pleskavas sādžā Kiverova Gora (Киверова Гора) 1582.
Jaunums!!: Ropažu viduslaiku pils un Jamas Zapoļskas miera līgums · Redzēt vairāk »
Juglas ezers
Juglas ezers (agrāk — Ropažu ezers) ir ezers Rīgas austrumu daļā.
Jaunums!!: Ropažu viduslaiku pils un Juglas ezers · Redzēt vairāk »
Kauja pie Bukultiem
Kauja pie Bukultiem bija kauja Livonijas pilsoņu kara otrajā gadā pie Bukultu pils, kurā Vācu ordenis uzvarēja Rīgas pilsētas karaspēku.
Jaunums!!: Ropažu viduslaiku pils un Kauja pie Bukultiem · Redzēt vairāk »
Krievijas cariste
Krievijas cariste bija valsts (1547–1721) tagadējās Krievijas Federācijas Eiropas, vēlāk arī Sibīrijas daļā.
Jaunums!!: Ropažu viduslaiku pils un Krievijas cariste · Redzēt vairāk »
Lielā Jugla
Lielā Jugla ir upe Latvijā.
Jaunums!!: Ropažu viduslaiku pils un Lielā Jugla · Redzēt vairāk »
Livonijas karš
Livonijas karš vai Pirmais Ziemeļu karš (vai Erster Nordischer Krieg) bija 25 gadus ilgs (1558—1583) karš ar pārtraukumiem starp Krievijas caristes un Livonijas Konfederācijas karaspēkiem (1558—1561), kurā pēc tam iesaistījās arī Lietuvas dižkunigaitija (vēlāk Polijas-Lietuvas kopvalsts) un Dānijas un Zviedrijas karalistes, kuru savstarpējās cīņas tiek sauktas par Ziemeļu septiņgadu karu (1563—1570).
Jaunums!!: Ropažu viduslaiku pils un Livonijas karš · Redzēt vairāk »
Livonijas landtāgs
Valmieras Svētā Sīmaņa baznīca, kurā notika Livonijas landtāgu kopsēdes. 1567. gada Rīgas landtāga lēmums (recess) pēc hercoga Gorharda priekšlikuma par luterāņu baznīcu būvi. Livonijas landtāgs (- "Livonijas zemes sapulce") jeb Livonijas konvents bija Livonijas konfederācijas pārstāvju sapulce 15.
Jaunums!!: Ropažu viduslaiku pils un Livonijas landtāgs · Redzēt vairāk »
Livonijas ordeņa landmaršali
Livonijas ordeņa landmaršalu rezidences - Siguldas ordeņa pils drupas Livonijas ordeņa landmaršalu tiešā pārvaldē esošā teritorija apvilkta ar brūnu kontūru Cēsu baznīcā Livonijas ordeņa landmaršali (latīņu: marsalcus terrae, vācu: landmarschalk) bija Livonijas ordeņa mestru pirmie vietnieki, karaspēka pārziņi un karaspēka komandieri mestra prombūtnē, kuru rezidence no 1432.
Jaunums!!: Ropažu viduslaiku pils un Livonijas ordeņa landmaršali · Redzēt vairāk »
Livonijas ordenis
Livonijas ordenis jeb Svētās Marijas Vācu Nama Jeruzalemē brālība Livonijā bija autonoms Vācu ordeņa un Vācu ordeņa valsts atzars Livonijā, kuru Ordeņa mestrs Hermans Balke izveidoja pēc Zobenbrāļu ordeņa sagrāves Saules kaujā 1236.
Jaunums!!: Ropažu viduslaiku pils un Livonijas ordenis · Redzēt vairāk »
Livonijas pilsoņu karš
Livonijas pilsoņu karš bija bruņotu sadursmju un diplomātisku strīdu sērija starp galvenokārt Rīgas arhibīskapiem, Rīgas rāti un Teitoņu ordeņa Livonijas landmestriem laikā no 1297.
Jaunums!!: Ropažu viduslaiku pils un Livonijas pilsoņu karš · Redzēt vairāk »
Mālpils
Mālpils ir apdzīvota vieta Vidzemē, Siguldas novada Mālpils pagasta administratīvais centrs.
Jaunums!!: Ropažu viduslaiku pils un Mālpils · Redzēt vairāk »
Nītaure
Nītaure ir ciems Cēsu novadā Nītaures pagastā, pagasta centrs.
Jaunums!!: Ropažu viduslaiku pils un Nītaure · Redzēt vairāk »
Ropaži
Ropaži ir ciems Vidzemē, Ropažu novadā.
Jaunums!!: Ropažu viduslaiku pils un Ropaži · Redzēt vairāk »
Salaspils viduslaiku pils
Jaunās Salaspils (''Neu-Kirchholm'') drupas pirms Pirmā pasaules kara. Salaspils viduslaiku pils bija Daugavas līvu, vēlāk Rīgas arhibīskapijas un Livonijas ordeņa nocietinājums uz senā Daugavas tirdzniecības ceļa.
Jaunums!!: Ropažu viduslaiku pils un Salaspils viduslaiku pils · Redzēt vairāk »
Siguldas viduslaiku pils
Siguldas pilsdrupas 2004. gadā. Siguldas viduslaiku pils ir viduslaiku pils Siguldā, Gaujas senlejas kreisajā krastā, pilsētas ziemeļaustrumu daļā.
Jaunums!!: Ropažu viduslaiku pils un Siguldas viduslaiku pils · Redzēt vairāk »
Skujene
Skujene (agrāk arī Skujenes muiža) ir ciems Cēsu novada Skujenes pagastā, pagasta centrs.
Jaunums!!: Ropažu viduslaiku pils un Skujene · Redzēt vairāk »
Svelgats
Svelgats jeb Žvelgaitis (latīņu: Svelgates) bija agrīnās Lietuvas karavadonis.
Jaunums!!: Ropažu viduslaiku pils un Svelgats · Redzēt vairāk »
Tīzenhauzeni
Tīzenhauzenu dzimtas ģerbonis Tīzenhauzenu dzimtas ģerbonis no Rēršeita albuma (''Hieronymus Rörscheidt '', 1600). Tīzenhauzeni ir sena vācbaltiešu dzimta, kas ieceļojusi Latvijā krusta karu laikā 13.
Jaunums!!: Ropažu viduslaiku pils un Tīzenhauzeni · Redzēt vairāk »
Valmiera
Valmiera ir pilsēta Vidzemes centrālajā daļā, Valmieras novada administratīvais centrs, viena no desmit Latvijas valstspilsētām.
Jaunums!!: Ropažu viduslaiku pils un Valmiera · Redzēt vairāk »
Valters fon Pletenbergs
Valters fon Pletenbergs (latīņu: Gualterus Plettenbergius; dzimis ap 1450. gadu, miris) bija Vācu ordeņa Livonijas atzara (t.s. Livonijas ordeņa) mestrs (1494—1535).
Jaunums!!: Ropažu viduslaiku pils un Valters fon Pletenbergs · Redzēt vairāk »
Viļņas ūnija
Sigismundu II Augustu. Maurīcija Gotlība (Maurycy Gottlieb, 1856-1879) zīmējums Radvilu arhīva). 1561. gada ''Pacta subiectionis'' vāciskais tulkojums, kas sākas ar ''Sigismundus Augustus von Gottes Gnaden König in Polen...'' Viļņas ūnija ir 1561.
Jaunums!!: Ropažu viduslaiku pils un Viļņas ūnija · Redzēt vairāk »
Viestards
Rīgas pilī, 1936) Viestards jeb Viestarts (avotos: Vesthardus, Vester; miris pēc 1229. gada), arī Viesturs, bija Tērvetes zemes vecākais, vēlāk visas Zemgales lielkungs.
Jaunums!!: Ropažu viduslaiku pils un Viestards · Redzēt vairāk »
Zaube
Zaube, līdz 1926.
Jaunums!!: Ropažu viduslaiku pils un Zaube · Redzēt vairāk »
Zobenbrāļu ordenis
Zobenbrāļu ordenis (1202—1237) jeb Kristus Bruņinieku brālība bija vācu bruņinieku-mūku ordenis Livonijā 13.
Jaunums!!: Ropažu viduslaiku pils un Zobenbrāļu ordenis · Redzēt vairāk »
1205. gada Ropažu kauja
Ropažu kauja (latīniski: De bello cum letonibus im Rodopoyse) notika 1205.
Jaunums!!: Ropažu viduslaiku pils un 1205. gada Ropažu kauja · Redzēt vairāk »
Novirza šeit:
Ropažu pils, Ropažu pilsdrupas.
