Ātrāk nekā pārlūku!
50 attiecības: Aksels Ūksenšerna, Anna I, Arheoloģiskie izrakumi, Autines sacelšanās un kauja pie Satezeles, Borhi, Bruņinieks, Cēsis, Cēsu vaivadija, Džordžs Brauns, Dmitrijs Kropotkins, Gaujas senieleja, Indriķa hronika, Jamas Zapoļskas miera līgums, Jānis Hodkevičs, Krievijas Impērija, Līvzemes dalīšanas līgums, Lielais Ziemeļu karš, Lietuvas lielkņaziste, Livonijas karš, Livonijas ordeņa landmaršali, Melngalvji, Mihaels fon der Borhs, Otrais pasaules karš, Pārdaugavas Livonijas hercogiste, Pēteris Lasī, Pleskava, Poļu—zviedru karš (1600—1629), Priesteris, Rīga, Satezele, Sigulda, Siguldas Jaunā pils, Siguldas komturi, Stārastija, Tartu, Turaidas pils, Vecākā atskaņu hronika, Venno, Vilhelms no Modenas, Zobenbrāļu Ordeņa mestri, Zobenbrāļu ordenis, Zviedrijas valdnieku uzskaitījums, 1207. gads, 1209. gads, 1559. gads, 1560. gads, 1566. gads, 1737. gads, 1922. gads Latvijā, 1962. gads Latvijā.
Aksels Ūksenšerna
Aksels Ūksenšerna jeb Oksenšerna (dzimis, miris) bija izglītots un ietekmīgs Zviedrijas lielvalsts darbinieks un diplomāts.
Jaunums!!: Siguldas viduslaiku pils un Aksels Ūksenšerna · Redzēt vairāk »
Anna I
Anna I, parasti Anna Joanovna jeb Anna Ivanovna (dzimusi, mirusi) bija Kurzemes un Zemgales hercogiene (1711—1730) un Krievijas Impērijas ķeizariene (1730—1740).
Jaunums!!: Siguldas viduslaiku pils un Anna I · Redzēt vairāk »
Arheoloģiskie izrakumi
Pompejos 19. gadsimta beigās. Arheoloģiskie izrakumi ir zemes slāņos vai zem ūdens atrodošos lietisko vēstures avotu iegūšana zinātniski pētnieciskos nolūkos.
Jaunums!!: Siguldas viduslaiku pils un Arheoloģiskie izrakumi · Redzēt vairāk »
Autines sacelšanās un kauja pie Satezeles
Autines sacelšanās (1212) bija Indriķa hronikā aprakstītā Tālavas letu un līvu sacelšanās pret Zobenbrāļu ordeni un bīskapu Albertu 1212.
Jaunums!!: Siguldas viduslaiku pils un Autines sacelšanās un kauja pie Satezeles · Redzēt vairāk »
Borhi
Borhu dzimtas ģerbonis Grāfu Borhu dzimtas ģerbonis Varakļānu muižas kungu māja (1789) Preiļu muižas kapela (1817) ar Borhu dzimtas kapenēm zem tās Preiļu muižas kungu māja pirms atjaunošanas (2007) Borhi ir vācbaltiešu dzimta, kuras priekšteči Livonijā izsekojami līdz 15.
Jaunums!!: Siguldas viduslaiku pils un Borhi · Redzēt vairāk »
Bruņinieks
Bruņinieka figūra Bruņinieks bija valdniekam uzticīgs padotais viduslaiku Eiropā, kuram ikdienā bija atļauts nēsāt ieročus.
Jaunums!!: Siguldas viduslaiku pils un Bruņinieks · Redzēt vairāk »
Cēsis
Cēsis ir pilsēta Latvijā, Vidzemes augstienes ziemeļu daļā, Cēsu novada administratīvais centrs.
Jaunums!!: Siguldas viduslaiku pils un Cēsis · Redzēt vairāk »
Cēsu vaivadija
Cēsu vaivadija (Województwo wendeńskie) bija Pārdaugavas Livonijas hercogistes administratīva vienība, kas izveidota pēc 1598.
Jaunums!!: Siguldas viduslaiku pils un Cēsu vaivadija · Redzēt vairāk »
Džordžs Brauns
Džordžs Brauns Džordžs Brauns, arī Georgs fon Brauns (1698-1792) bija īru izcelsmes virsnieks, kas ķeizarienes Annas valdīšanas periodā pārgāja Krievijas Impērijas dienestā, paaugstināts par ģenerāli anšefu (general en chef) Septiņgadu kara laikā.
Jaunums!!: Siguldas viduslaiku pils un Džordžs Brauns · Redzēt vairāk »
Dmitrijs Kropotkins
Dmitrijs Kropotkins (1836—1879) bija Krievijas Impērijas valsts darbinieks, kņazs.
Jaunums!!: Siguldas viduslaiku pils un Dmitrijs Kropotkins · Redzēt vairāk »
Gaujas senieleja
Siguldā Gaujas ieleja pie Siguldas Gaujas senieleja jeb senleja ir teritorija abpus Gaujas upei.
Jaunums!!: Siguldas viduslaiku pils un Gaujas senieleja · Redzēt vairāk »
Indriķa hronika
Indriķa Livonijas hronikas manuskripta lapa. Indriķa Livonijas hronika (latīniski: Heinrici Cronicon Lyvoniae) ir Latvijas un Igaunijas vēstures pirmavots.
Jaunums!!: Siguldas viduslaiku pils un Indriķa hronika · Redzēt vairāk »
Jamas Zapoļskas miera līgums
Stefanam Batorijam. Centrā sarunu vidutājs pāvesta legāts Antonio Posevino (Jana Matejko glezna, 1872) Ar oranžu krāsu iezīmētas Krievijas ieņemtās zemes, no kurām tā atteicās pēc Jamzapoļskas miera līguma Jamas Zapoļskas miera līgums vai Jamzapoļskas miera līgums, arī Jamzapoļes (Zapoļes) miers bija starpvalstu līgums, kuru Livonijas kara (1558—1583) beigās apmēram 80 km uz dienvidaustrumiem no Pleskavas sādžā Kiverova Gora (Киверова Гора) 1582.
Jaunums!!: Siguldas viduslaiku pils un Jamas Zapoļskas miera līgums · Redzēt vairāk »
Jānis Hodkevičs
Hodkeviču dzimtas ģerbonis Jānis Hodkevičs jeb Jānis Kotkievičs, arī Jans Heronimovičs Hadkevičs (1537–1579) bija Lietuvas dižkunigaitijas karavadonis un valstsvīrs.
Jaunums!!: Siguldas viduslaiku pils un Jānis Hodkevičs · Redzēt vairāk »
Krievijas Impērija
Krievijas Impērija bija valsts, kas pastāvēja no 1721.
Jaunums!!: Siguldas viduslaiku pils un Krievijas Impērija · Redzēt vairāk »
Līvzemes dalīšanas līgums
Līvzemes dalīšanas līguma teksts un citi no tā izrietošie lēmumi ietverti Latvijas Vēstures institūta apgāda izdotajā dokumentu krājumā "Senās Latvijas vēstures avoti" (1937-1940). Daugavas un Gaujas līvu zemes (1185-1230). Līvzemes dalīšanas līgums (Indriķa hronikā: donatio tercie partis Lyvonie fratribus milicie) ir Romas pāvesta Inocenta III 1210.
Jaunums!!: Siguldas viduslaiku pils un Līvzemes dalīšanas līgums · Redzēt vairāk »
Lielais Ziemeļu karš
Lielais Ziemeļu karš (1700–1721) bija viens no lielākajiem kariem par politisko un militāro ietekmi Ziemeļeiropā.
Jaunums!!: Siguldas viduslaiku pils un Lielais Ziemeļu karš · Redzēt vairāk »
Lietuvas lielkņaziste
Lietuvas lielkņaziste jeb Lietuvas dižkunigaitija (veclietuvju: Didi Kunigiste Letuvos), arī Lietuvas lielhercogiste, bija lielvalsts mūsdienu Lietuvas, Baltkrievijas, Ukrainas, Krievijas, Polijas, Latvijas un Igaunijas teritorijās, kas pretendēja uz Kijivas Krievzemes mantinieces un visu austrumslāvu zemju apvienotājas pozīciju.
Jaunums!!: Siguldas viduslaiku pils un Lietuvas lielkņaziste · Redzēt vairāk »
Livonijas karš
Livonijas karš vai Pirmais Ziemeļu karš (vai Erster Nordischer Krieg) bija 25 gadus ilgs (1558—1583) karš ar pārtraukumiem starp Krievijas caristes un Livonijas Konfederācijas karaspēkiem (1558—1561), kurā pēc tam iesaistījās arī Lietuvas dižkunigaitija (vēlāk Polijas-Lietuvas kopvalsts) un Dānijas un Zviedrijas karalistes, kuru savstarpējās cīņas tiek sauktas par Ziemeļu septiņgadu karu (1563—1570).
Jaunums!!: Siguldas viduslaiku pils un Livonijas karš · Redzēt vairāk »
Livonijas ordeņa landmaršali
Livonijas ordeņa landmaršalu rezidences - Siguldas ordeņa pils drupas Livonijas ordeņa landmaršalu tiešā pārvaldē esošā teritorija apvilkta ar brūnu kontūru Cēsu baznīcā Livonijas ordeņa landmaršali (latīņu: marsalcus terrae, vācu: landmarschalk) bija Livonijas ordeņa mestru pirmie vietnieki, karaspēka pārziņi un karaspēka komandieri mestra prombūtnē, kuru rezidence no 1432.
Jaunums!!: Siguldas viduslaiku pils un Livonijas ordeņa landmaršali · Redzēt vairāk »
Melngalvji
Rīgas Melngalvju nama portāls ar Svētās Marijas un Svētā Maurīcija ciļņiem. Melngalvju brālības vai Melngalvji (lejasvācu: Bröder vun de Swarten Hööften, vācu: Schwarzhäupter jeb Schwarzenhäupter) sākotnēji bija slēgtas brālības Livonijas konfederācijas sastāvā esošo feodālo senioru pilīs.
Jaunums!!: Siguldas viduslaiku pils un Melngalvji · Redzēt vairāk »
Mihaels fon der Borhs
Mihaels fon der Borhs, pilnā vārdā grāfs Mihaels Johans fon der Borhs-Lubešics un Borhofs (1753—1810) bija no Borhu dzimtas cēlies vācbaltiešu izcelsmes Polijas-Lietuvas kopvalsts diplomāts, Ludzas trakta stārasts (1772), ģenerālleitnants (1786).
Jaunums!!: Siguldas viduslaiku pils un Mihaels fon der Borhs · Redzēt vairāk »
Otrais pasaules karš
Otrais pasaules karš bija globāls bruņots konflikts, kas iesaistīja vairumu pasaules valstu, plašākais un pēc bojāgājušo cilvēku skaita postošākais karš vēsturē.
Jaunums!!: Siguldas viduslaiku pils un Otrais pasaules karš · Redzēt vairāk »
Pārdaugavas Livonijas hercogiste
Pārdaugavas Livonijas hercogiste (kņaziste) bija hercogiste, kas izveidota 1561.-1562.
Jaunums!!: Siguldas viduslaiku pils un Pārdaugavas Livonijas hercogiste · Redzēt vairāk »
Pēteris Lasī
Pēteris Lasī Pēteris Lasī (1678-1751) bija īru izcelsmes Krievijas impērijas feldmaršals ķeizarienes Annas valdīšanas laikā, grāfs (1740), Rīgas un Vidzemes gubernators (1727–1751).
Jaunums!!: Siguldas viduslaiku pils un Pēteris Lasī · Redzēt vairāk »
Pleskava
Pleskava, senāk arī Pliskava ir viena no senākajām Krievijas pilsētām pie Veļikajas upes Krievijas Federācijas pašos rietumos, netālu no Igaunijas un Latvijas robežas.
Jaunums!!: Siguldas viduslaiku pils un Pleskava · Redzēt vairāk »
Poļu—zviedru karš (1600—1629)
Salaspils kauja starp poļiem, lietuviešiem, kurzemniekiem (kreisajā pusē) un zviedru sabiedrotajiem (labajā pusē). Gleznā saskatāma Daugava ar Mārtiņsalu un Salaspils baznīca (Peter Snayers, 1630) Poļu—zviedru karš (1600—1629) bija viens no poļu—lietuviešu—zviedru kariem starp Polijas—Lietuvas ūniju un Zviedrijas karalisti, kura darbība notika galvenokārt Latvijas teritorijā.
Jaunums!!: Siguldas viduslaiku pils un Poļu—zviedru karš (1600—1629) · Redzēt vairāk »
Priesteris
Romiešu statuja, kurā attēlota Izīdas priesteriene Priesteris (no (presbyteros) — 'vecākais') vai priesteriene ir persona, kas izpilda un vada reliģiskos rituālus un dažkārt tiek uzskatīts par starpnieku starp dievu, dievībām un cilvēkiem.
Jaunums!!: Siguldas viduslaiku pils un Priesteris · Redzēt vairāk »
Rīga
Rīga ir Latvijas galvaspilsēta un galvenais rūpniecības, darījumu, kultūras, sporta un finanšu centrs Baltijas valstīs, kā arī nozīmīga ostas pilsēta.
Jaunums!!: Siguldas viduslaiku pils un Rīga · Redzēt vairāk »
Satezele
Satezeles pils vai Sateseles pils (hronikas tekstā: Sattesele) līdz 1212.
Jaunums!!: Siguldas viduslaiku pils un Satezele · Redzēt vairāk »
Sigulda
Sigulda ir pilsēta Vidzemē, Siguldas novada centrs.
Jaunums!!: Siguldas viduslaiku pils un Sigulda · Redzēt vairāk »
Siguldas Jaunā pils
Siguldas Jaunā pils un piemineklis Kronvaldu Atim Siguldas Jaunā pils celta 1878.
Jaunums!!: Siguldas viduslaiku pils un Siguldas Jaunā pils · Redzēt vairāk »
Siguldas komturi
Siguldas komturu rezidence - Siguldas ordeņa pils mūsdienās. Siguldas ordeņa pils 19. gadsimta beigās. Siguldas komturi bija Zobenbrāļu ordeņa un Livonijas ordeņa pārvaldnieki vecajā Siguldas ordeņa pilī laikā no 1231.
Jaunums!!: Siguldas viduslaiku pils un Siguldas komturi · Redzēt vairāk »
Stārastija
Stārastija bija Polijas-Lietuvas kopvalsts administratīvā teritorija, ko pārvaldīja stārasts.
Jaunums!!: Siguldas viduslaiku pils un Stārastija · Redzēt vairāk »
Tartu
Tartu ir pilsēta Igaunijas dienvidaustrumos pie Emajegi upes.
Jaunums!!: Siguldas viduslaiku pils un Tartu · Redzēt vairāk »
Turaidas pils
Turaidas pils (senie vācu nosaukumi: Fredeland, Treiden, Treyden) ir viena no senākajām mūsdienās apskatāmajām viduslaiku pilīm Latvijā.
Jaunums!!: Siguldas viduslaiku pils un Turaidas pils · Redzēt vairāk »
Vecākā atskaņu hronika
Livonijas (vecākās) atskaņu hronikas titullapa (Leo Meijera izdevums, 1876). Vecākā atskaņu hronika, saukta arī par Rīmju hroniku ir otra senākā Livonijas hronika (sacerēta 1290—1296, vissenākā ir Indriķa hronika) par Krusta kariem Latvijā.
Jaunums!!: Siguldas viduslaiku pils un Vecākā atskaņu hronika · Redzēt vairāk »
Venno
Venno jeb Vinno (latīņu: Vinnenus, Wenno, Wynno; vidusaugšvācu: Winne, miris 1209) bija pirmais Zobenbrāļu ordeņa mestrs (1202 - 1209).
Jaunums!!: Siguldas viduslaiku pils un Venno · Redzēt vairāk »
Vilhelms no Modenas
Vilhelms no Modenas (pazīstams arī kā Guglielmo de Chartreaux, Guglielmo de Savoy, Guillelmus) (dzimis ap 1184. gadu, miris Lionā), pazīstams arī kā Viļums, Guljelmo, Gviljems, bija pāvesta pilnvarnieks (legāts) Baltijas jūras zemēs, arī Livonijā, pāvestu Honorija III, Gregorija IX un Inocenta IV laikā (1224-1251).
Jaunums!!: Siguldas viduslaiku pils un Vilhelms no Modenas · Redzēt vairāk »
Zobenbrāļu Ordeņa mestri
* Venno (1204 - 1209).
Jaunums!!: Siguldas viduslaiku pils un Zobenbrāļu Ordeņa mestri · Redzēt vairāk »
Zobenbrāļu ordenis
Zobenbrāļu ordenis (1202—1237) jeb Kristus Bruņinieku brālība bija vācu bruņinieku-mūku ordenis Livonijā 13.
Jaunums!!: Siguldas viduslaiku pils un Zobenbrāļu ordenis · Redzēt vairāk »
Zviedrijas valdnieku uzskaitījums
Mūsdienu Zviedrijas karaļu mazais ģerbonis. Šajā uzskaitījumā apkopoti kristītie Zviedrijas valdnieki, kopš aptuveni 970.
Jaunums!!: Siguldas viduslaiku pils un Zviedrijas valdnieku uzskaitījums · Redzēt vairāk »
1207. gads
1207.
Jaunums!!: Siguldas viduslaiku pils un 1207. gads · Redzēt vairāk »
1209. gads
1209.
Jaunums!!: Siguldas viduslaiku pils un 1209. gads · Redzēt vairāk »
1559. gads
1559.
Jaunums!!: Siguldas viduslaiku pils un 1559. gads · Redzēt vairāk »
1560. gads
1560.
Jaunums!!: Siguldas viduslaiku pils un 1560. gads · Redzēt vairāk »
1566. gads
1566.
Jaunums!!: Siguldas viduslaiku pils un 1566. gads · Redzēt vairāk »
1737. gads
1737.
Jaunums!!: Siguldas viduslaiku pils un 1737. gads · Redzēt vairāk »
1922. gads Latvijā
Šajā lapā ir apkopoti 1922.
Jaunums!!: Siguldas viduslaiku pils un 1922. gads Latvijā · Redzēt vairāk »
1962. gads Latvijā
Šajā lapā ir apkopoti 1962. gada notikumi Latvijas teritorijā.
Jaunums!!: Siguldas viduslaiku pils un 1962. gads Latvijā · Redzēt vairāk »
Novirza šeit:
Siguldas ordeņa pils, Siguldas pils, Siguldas pilsdrupas.
