Ātrāk nekā pārlūku!
20 attiecības: Anna I, Baltijas provinces, Burtnieku draudzes novads, Dreiliņi (dzimta), Frankfurte pie Mainas, Katrīna I, Krievijas Impērija, Kurzemes un Zemgales hercogiste, Lielais Ziemeļu karš, Liepmuižas—Vestienas draudzes novads, Livonijas bruņniecība, Mārtiņa Lutera Halles-Vitenbergas universitāte, Patriciāts, Rīga, Rīgas rāte, Rostokas Universitāte, Svētā Romas impērija, Trikātas draudzes novads, Vidzemes un Igaunijas kapitulācija (1710), Zviedru Vidzeme.
Anna I
Anna I, parasti Anna Joanovna jeb Anna Ivanovna (dzimusi, mirusi) bija Kurzemes un Zemgales hercogiene (1711—1730) un Krievijas Impērijas ķeizariene (1730—1740).
Jaunums!!: Vīdavi un Anna I · Redzēt vairāk »
Baltijas provinces
Baltijas provinču saliktais ģerbonis (1884) Baltijas provinces Zviedrijas pakļautībā (17. gadsimts) Baltijas provinces ir vēsturisks apzīmējums Zviedrijas aizjūras provincēm jeb domīnijām, Igaunijai un Vidzemei.
Jaunums!!: Vīdavi un Baltijas provinces · Redzēt vairāk »
Burtnieku draudzes novads
Burtnieku (''Burtneek'') draudzes novads (1798) Burtnieku luterāņu baznīca un mācītājmuiža (2015) Burtnieku draudzes novads bija viens no 16 Vidzemes guberņas Valmieras apriņķa draudzes novadiem.
Jaunums!!: Vīdavi un Burtnieku draudzes novads · Redzēt vairāk »
Dreiliņi (dzimta)
Dreiliņu jeb Dreilingu dzimtas ģerbonis Dreiliņi jeb Dreilingi bija Rīgas patriciešu un muižnieku dzimta.
Jaunums!!: Vīdavi un Dreiliņi (dzimta) · Redzēt vairāk »
Frankfurte pie Mainas
Frankfurte pie Mainas (izrunā) ir pilsēta Vācijā, Mainas upes krastos, Hesenes federālajā zemē.
Jaunums!!: Vīdavi un Frankfurte pie Mainas · Redzēt vairāk »
Katrīna I
Katrīna I (dzimusi Marta Skavronska (1684—1727) bija Krievijas impērijas ķeizariene, sākotnēji kā Pētera I līdzvaldniece no 1724. gada, pēc viņa nāves kā patvaldniece no 1725. gada. Viņas meita Elizabete arī kļuva par Krievijas impērijas ķeizarieni, arī visi nākamie Krievijas impērijas valdnieki, izņemot Katrīnu II, bija viņas tiešie pēcnācēji.
Jaunums!!: Vīdavi un Katrīna I · Redzēt vairāk »
Krievijas Impērija
Krievijas Impērija bija valsts, kas pastāvēja no 1721.
Jaunums!!: Vīdavi un Krievijas Impērija · Redzēt vairāk »
Kurzemes un Zemgales hercogiste
Kurzemes un Zemgales hercogiste (saīsināti Kurzemes hercogiste) bija autonoma Lietuvas lielkņazistes, vēlāk Polijas-Lietuvas ūnijas vasaļvalsts, kas no 1562.
Jaunums!!: Vīdavi un Kurzemes un Zemgales hercogiste · Redzēt vairāk »
Lielais Ziemeļu karš
Lielais Ziemeļu karš (1700–1721) bija viens no lielākajiem kariem par politisko un militāro ietekmi Ziemeļeiropā.
Jaunums!!: Vīdavi un Lielais Ziemeļu karš · Redzēt vairāk »
Liepmuižas—Vestienas draudzes novads
Liepmuižas (''Linden'') un Vestienas (''Festen'') draudzes novadi (1798). Liepmuižas draudzes novada muižas 1903. gadā (no ''Wegekarte des Wendenschen Kreises mit den Kirchspiels- und Gutsgrenzen'', 1904). Vestienas draudzes novada muižas 1903. gadā (no ''Wegekarte des Wendenschen Kreises mit den Kirchspiels- und Gutsgrenzen'', 1904). Liepmuižas—Vestienas draudzes novads bija viens no 16 Vidzemes guberņas Cēsu apriņķa draudzes novadiem.
Jaunums!!: Vīdavi un Liepmuižas—Vestienas draudzes novads · Redzēt vairāk »
Livonijas bruņniecība
Vidzemes bruņniecības ģerbonis, ko lietoja arī Vidzemes Landrātu kolēģija. Vecais Vidzemes bruņniecības nams (1755-1865) Rīgā. Livonijas bruņniecība jeb Vidzemes bruņniecība (vācu: Livländische Ritterschaft) bija Vidzemes (jeb Līvzemes) dižciltīgo vācbaltiešu pašpārvaldes organizācija, kas pēc 1561.
Jaunums!!: Vīdavi un Livonijas bruņniecība · Redzēt vairāk »
Mārtiņa Lutera Halles-Vitenbergas universitāte
Mārtiņa Lutera Halles-Vitenbergas universitāte ir sabiedriski finansēta universitāte Vitenbergā un Hallē, Vācijā.
Jaunums!!: Vīdavi un Mārtiņa Lutera Halles-Vitenbergas universitāte · Redzēt vairāk »
Patriciāts
Patriciāts (no pater — 'tēvs') bija Senās Romas pilsoņu kārta, kas veidoja ģints aristokrātiju.
Jaunums!!: Vīdavi un Patriciāts · Redzēt vairāk »
Rīga
Rīga ir Latvijas galvaspilsēta un galvenais rūpniecības, darījumu, kultūras, sporta un finanšu centrs Baltijas valstīs, kā arī nozīmīga ostas pilsēta.
Jaunums!!: Vīdavi un Rīga · Redzēt vairāk »
Rīgas rāte
Rīgas rātes sēde 17. gadsimta vidū. Rīgas rātsnams pēc pārbūves 1793. gadā. J. K. Broces zīmējums. Rīgas rātes rīkojums ar pilsētas ģerboni (drukāts 1591. gadā). Rīgas rāte bija Rīgas pilsētas pašvaldības un tiesas institūcija no 1226.
Jaunums!!: Vīdavi un Rīgas rāte · Redzēt vairāk »
Rostokas Universitāte
Rostokas Universitāte ir sabiedriski finansēta universitāte Rostokā, Vācijā.
Jaunums!!: Vīdavi un Rostokas Universitāte · Redzēt vairāk »
Svētā Romas impērija
Sacrum Romanum Imperium Heiliges Römisches Reich |- | align.
Jaunums!!: Vīdavi un Svētā Romas impērija · Redzēt vairāk »
Trikātas draudzes novads
Trikātas draudzes novads (1793. gada karte). Trikātas draudzes novads bija viens no Vidzemes guberņas Valkas apriņķa (līdz 1783. gadam — Cēsu apriņķa) draudzes novadiem.
Jaunums!!: Vīdavi un Trikātas draudzes novads · Redzēt vairāk »
Vidzemes un Igaunijas kapitulācija (1710)
Rīgas aplenkums un bombardēšana no rietumu (augšā) un austrumu (lejā) pusēm Rīgas rātes un pilsoņu zvēresta pieņemšana sabombardētajā Rātslaukumā 1710. gada jūlijā 1710.
Jaunums!!: Vīdavi un Vidzemes un Igaunijas kapitulācija (1710) · Redzēt vairāk »
Zviedru Vidzeme
Siļķu krastmala Rīgā ap 1650. gadu (Broces zīmējums pēc gleznas rātsnamā). Zviedru Vidzeme jeb Zviedru Livonija (1629—1721) ir literatūrā pieņemts apzīmējums Zviedrijas domīnijai, kas nonāca tās valdījumā 1629.
Jaunums!!: Vīdavi un Zviedru Vidzeme · Redzēt vairāk »
