14 attiecības: Apakšdevons, Celakantveidīgās, Daivspurzivis, Divējādelpojošās zivis, Galvaskauss, Hoānas, Jūra, Plaušas, Ripidistijas, Saldūdens, Skābeklis, Spuras, Triass, Zobi.
Apakšdevons
apakšdevona epohā mūsdienu Ziemeļeiropas un Ziemeļamerikas teritorijā. Parādīti senie Baltikas, Avalonijas un Laurentijas kontinenti. Apakšdevons (D1) ir devona perioda epoha (agrais devons), kā arī devona sistēmas nodalījums (apakšējais devons).
Jaunums!!: Otiņspures un Apakšdevons · Redzēt vairāk »
Celakantveidīgās
Celakantveidīgās (Coelacanthimorpha) jeb aktinistijas (Actinistia) ir daivspurzivju klase ar vienīgo (Coelacanthiformes) kārtu, kuras pārstāvji ir saglabājušies līdz mūsdienām.
Jaunums!!: Otiņspures un Celakantveidīgās · Redzēt vairāk »
Daivspurzivis
Daivspurzivis (Sarcopterygii) ir relikta kaulzivju (Osteichthyes) virsklase.
Jaunums!!: Otiņspures un Daivspurzivis · Redzēt vairāk »
Divējādelpojošās zivis
Divējādelpojošās zivis jeb dipnojas (Ceratodontae syn. Dipnoi) ir relikta kaulzivju virskārta, ar vienīgo recento kārtu — ragzobzivjveidīgās (Ceratodontiformes) plaušzivju apakšklasē (Dipnomorpha).
Jaunums!!: Otiņspures un Divējādelpojošās zivis · Redzēt vairāk »
Galvaskauss
Suņa galvaskauss Kaķa galvaskauss Zirga galvaskauss Galvaskauss ir kaulu veidojums, kas ir sastopams cilvēkiem un daudziem dzīvniekiem.
Jaunums!!: Otiņspures un Galvaskauss · Redzēt vairāk »
Hoānas
Deguna dobums. Hoānas atrodas augšpusē. Hoānas (— "piltuves, piltuvveida atveres") ir iekšējās deguna atveres mugurkaulniekiem, cilvēku ieskaitot.
Jaunums!!: Otiņspures un Hoānas · Redzēt vairāk »
Jūra
300px Jūra ir liela sālsūdens ūdenstilpe, kas saistīta ar okeānu, ko parasti no okeāna vairāk vai mazāk atdala sauszeme un kas no tā atšķiras ar ūdens īpašībām, dzīvajiem organismiem, straumēm.
Jaunums!!: Otiņspures un Jūra · Redzēt vairāk »
Plaušas
Plaušas ir ļoti nozīmīgs elpošanas orgāns zīdītājiem, rāpuļiem, putniem, vairākām zivīm un gliemežiem.
Jaunums!!: Otiņspures un Plaušas · Redzēt vairāk »
Ripidistijas
Ripidistijas (Rhipidistia) ir viena no daivspurzivju virsklases (Sarcopterygii) klasēm (citi tās uzskata par apakšklasi, virskārtu, kārtu vai vienkārši kladu), kas apvieno plaušzivjveidīgās un četrkājveidīgos.
Jaunums!!: Otiņspures un Ripidistijas · Redzēt vairāk »
Saldūdens
Baikālā atrodas ap 20% atkusušā virszemes saldūdens Saldūdens ir ūdens, kur izšķīdušo sāļu saturs ir mazāks nekā 0,05%.
Jaunums!!: Otiņspures un Saldūdens · Redzēt vairāk »
Skābeklis
Skābeklis ir ķīmiskais elements ar simbolu O un atomskaitli 8.
Jaunums!!: Otiņspures un Skābeklis · Redzēt vairāk »
Spuras
Zivs ''Lampanyctodes hectoris'' morfolģija: 1 — žaunu vāks 2 — sānu līnija 3 — '''muguras spura''' 4 — '''tauku spura''' 5 — astes daļa 6 — '''astes spura''' 7 — '''anālā spura''' 8 — fotofori 9 — '''vēdera spura''' (pāra) 10 — '''krūšu spura''' (pāra) Spuras ir kustības orgāni, kurus organismi izmanto, lai pārvietotos ūdenī un kontrolētu savas kustības.
Jaunums!!: Otiņspures un Spuras · Redzēt vairāk »
Triass
Triass ir ģeoloģiskais periods, kas sākās pirms 251 miljona gadu, kad notika perma-triasa izmiršana, un beidzās pirms 199,6 miljoniem gadu ar triasa-juras izmiršanu.
Jaunums!!: Otiņspures un Triass · Redzēt vairāk »
Zobi
Zobu priekšpuse Zobi ir cieti veidojumi mutes dobumā vairākumam mugurkaulnieku.
Jaunums!!: Otiņspures un Zobi · Redzēt vairāk »