Ātrāk nekā pārlūku!
45 attiecības: Baltazars Rusovs, Cēsis, Cēsu pils, Durbe, Frīdrihs Ketlers, Gaujienas viduslaiku pils, Gerhards Dēnhofs (Tērbatas vaivads), Gothards Ketlers, Grobiņas fogti, Gustavs II Ādolfs, Igaunija, Jans Abramovičs, Jirgens fon Fārensbahs, Korfi, Krustpils pils, Kurzeme, Kurzemes un Zemgales hercogiste, Latvija, Lietuvas valsts vadītāji, Limbažu pils, Livonija, Mēklenburgas Anna, Mēris, Nikolajs Mollīns, Pagānisms, Pauls Einhorns, Pārdaugavas Livonijas hercogiste, Piltenes apgabals, Poļu—zviedru karš (1600—1629), Polijas valdnieku uzskaitījums, Saberi, Sēlija, Sigismunds III Vāsa, Tartu, Vilhelms Ketlers, Zemgale, 1533. gads, 1536. gads, 1540. gads, 1551. gads, 1554. gads, 1602. gads, 17. maijs, 19. jūnijs, 4. jūlijs.
Baltazars Rusovs
Baltazara Rusova Livonijas hronika, izdota 1578. gadā. Baltazars Rusovs (vāciski: Russow, Rüssow Balthasar; dzimis 1536. gadā Tallinā, miris 1602. gadā) bija Rusova Livonijas hronikas autors.
Jaunums!!: 1602. gads Latvijā un Baltazars Rusovs · Redzēt vairāk »
Cēsis
Cēsis ir pilsēta Latvijā, Vidzemes augstienes ziemeļu daļā, Cēsu novada administratīvais centrs.
Jaunums!!: 1602. gads Latvijā un Cēsis · Redzēt vairāk »
Cēsu pils
Cēsu pils ir lielākā viduslaiku pils Latvijā.
Jaunums!!: 1602. gads Latvijā un Cēsu pils · Redzēt vairāk »
Durbe
Durbe ir pilsēta Kurzemes dienvidos, viena no Dienvidkurzemes novada administratīvajām teritorijām.
Jaunums!!: 1602. gads Latvijā un Durbe · Redzēt vairāk »
Frīdrihs Ketlers
Frīdrihs Ketlers (dzimis Mītavā, miris) bija Kurzemes un Zemgales hercogistes līdzvaldnieks (1587-1596), Zemgales hercogs (1596 - 1616).
Jaunums!!: 1602. gads Latvijā un Frīdrihs Ketlers · Redzēt vairāk »
Gaujienas viduslaiku pils
Skats uz Gaujienas baznīcu un viduslaiku pilsdrupām (18. gs.). Gaujienas pils rekonstrukcija pēc 1911. gada K. Levisa of Menāra veikto izrakumu datiem. Ar melnu krāsu iezīmēti saglabājušies mūru fragmenti. Gaujienas viduslaiku pilsdrupas ar galveno pili (b) un priekšpils ziemeļrietumu torni (c) no Broces kolekcijas (1790). Gaujienas pilsdrupas no Pauluči albuma (1830). Gaujienas viduslaiku pils, agrāk Atzeles pils (sākotnēji Adsellen, Atzel) bija Livonijas ordeņa Adzeles komtura galvenā pils 13.-14.
Jaunums!!: 1602. gads Latvijā un Gaujienas viduslaiku pils · Redzēt vairāk »
Gerhards Dēnhofs (Tērbatas vaivads)
Gerhards Dēnhofs (ap 1554—1602) bija Polijas—Lietuvas kopvalsts armijas pulkvedis, Durbes stārasts.
Jaunums!!: 1602. gads Latvijā un Gerhards Dēnhofs (Tērbatas vaivads) · Redzēt vairāk »
Gothards Ketlers
Gothards I Ketlers (dzimis netālu no Anrehtes Vestfālenē, miris Mītavā) bija pēdējais Livonijas ordeņa mestrs un pirmais Kurzemes hercogs, Zemgales grāfs un Livonijas vietvaldis.
Jaunums!!: 1602. gads Latvijā un Gothards Ketlers · Redzēt vairāk »
Grobiņas fogti
Grobiņas fogteja (Vgt:Grobin). Grobiņas fogti bija Livonijas ordeņa pavēlnieki (soģi) Grobiņas fogtejas teritorijā līdz 1560.
Jaunums!!: 1602. gads Latvijā un Grobiņas fogti · Redzēt vairāk »
Gustavs II Ādolfs
Rīgas Doma vitrāža, 1885) Gustavs II Ādolfs (Gustav II Adolf; dzimis, miris) bija Zviedrijas karalis, Zviedrijas impērijas izveidotājs.
Jaunums!!: 1602. gads Latvijā un Gustavs II Ādolfs · Redzēt vairāk »
Igaunija
Igaunijas Republika ir valsts Ziemeļeiropā, viena no trim Baltijas valstīm.
Jaunums!!: 1602. gads Latvijā un Igaunija · Redzēt vairāk »
Jans Abramovičs
Jans Abramovičs arī Abrahamovičs (miris) bija 16.
Jaunums!!: 1602. gads Latvijā un Jans Abramovičs · Redzēt vairāk »
Jirgens fon Fārensbahs
Jirgens fon Fārensbahs (dzimis 1551. gadā, miris) bija Livonijas karavadonis dažādu valstu karadienestā.
Jaunums!!: 1602. gads Latvijā un Jirgens fon Fārensbahs · Redzēt vairāk »
Korfi
Korfu dzimtas ģerbonis (1882) Korfi ir sena vācbaltiešu dzimta, kas ieceļojusi Latvijā 15.
Jaunums!!: 1602. gads Latvijā un Korfi · Redzēt vairāk »
Krustpils pils
Krustpils pils jeb Krusta pils ir viduslaiku pils Daugavas ielejas labajā krastā Jēkabpilī.
Jaunums!!: 1602. gads Latvijā un Krustpils pils · Redzēt vairāk »
Kurzeme
Kurzeme jeb Kursa ir viena no latviešu vēsturiskajām zemēm.
Jaunums!!: 1602. gads Latvijā un Kurzeme · Redzēt vairāk »
Kurzemes un Zemgales hercogiste
Kurzemes un Zemgales hercogiste (saīsināti Kurzemes hercogiste) bija autonoma Lietuvas lielkņazistes, vēlāk Polijas-Lietuvas ūnijas vasaļvalsts, kas no 1562.
Jaunums!!: 1602. gads Latvijā un Kurzemes un Zemgales hercogiste · Redzēt vairāk »
Latvija
Latvijas Republika ir valsts Ziemeļeiropā, Baltijas jūras austrumu krastā.
Jaunums!!: 1602. gads Latvijā un Latvija · Redzēt vairāk »
Lietuvas valsts vadītāji
Lietuvas prezidenta standarts. Lietuvas valsts vadītāji dažādos vēstures posmos tika dēvēti par kunigaišiem, dižkunigaišiem, lielkņaziem, karaļiem un prezidentiem.
Jaunums!!: 1602. gads Latvijā un Lietuvas valsts vadītāji · Redzēt vairāk »
Limbažu pils
Limbažu viduslaiku pils dienvidu korpuss 1920. gados. Limbažu pils drupas (1999). Limbažu viduslaiku pils bija viena no Rīgas arhibīskapu rezidences vietām 14.-16.
Jaunums!!: 1602. gads Latvijā un Limbažu pils · Redzēt vairāk »
Livonija
Livonijas bīskapijas un Ordeņa valsts (1534). Livonijas Konfederācijas zemes Livonija jeb Līvzeme (vikingu: Iflanti) ir vēsturisks nosaukums, kas dažādos laikos izmantots Livonijas bīskapijas, Livonijas ordeņa, Livonijas Konfederācijas, Livonijas hercogistes un Inflantijas vaivadijas nosaukumos.
Jaunums!!: 1602. gads Latvijā un Livonija · Redzēt vairāk »
Mēklenburgas Anna
Mēklenburgas Anna, Kurzemes hercogiene (vācu Anna von Mecklenburg, 1533—1602) bija Mēklenburgas princese un Kurzemes hercogiene, hercoga Gotharda sieva.
Jaunums!!: 1602. gads Latvijā un Mēklenburgas Anna · Redzēt vairāk »
Mēris
Mēra jersīnijas (''Yersinia pestis'') attēls fluorescences mikroskopā. Mēra epidēmija Marseļā (1720). Mēris ir infekcijas slimība, kuru izraisa baktērija Yersinia pestis.
Jaunums!!: 1602. gads Latvijā un Mēris · Redzēt vairāk »
Nikolajs Mollīns
Nikolajs Mollīns (ap 1550./1555. — 1625.) bija Rīgas grāmatu iespiedējs (1588-1625) reformācijas laikmetā, kurš iespieda grāmatas arī latviešu valodā.
Jaunums!!: 1602. gads Latvijā un Nikolajs Mollīns · Redzēt vairāk »
Pagānisms
Stonhendžas megalīti tiek saistīti ar pagānu rituāliem Pagānisms jeb pagānība (no — 'lauku') ir termins, kuru 4.
Jaunums!!: 1602. gads Latvijā un Pagānisms · Redzēt vairāk »
Pauls Einhorns
''Historia Lettica'' pirmizdevuma vāks (1649.) Pauls Einhorns (dzimis Iecavā, miris 1655. gada 25.maijā Jelgavā) bija Kurzemes luterāņu mācītājs, dedzīgs cīnītājs pret kontrreformāciju, pirmās latviešu tautas vēstures grāmatas "Historia Lettica" autors.
Jaunums!!: 1602. gads Latvijā un Pauls Einhorns · Redzēt vairāk »
Pārdaugavas Livonijas hercogiste
Pārdaugavas Livonijas hercogiste (kņaziste) bija hercogiste, kas izveidota 1561.-1562.
Jaunums!!: 1602. gads Latvijā un Pārdaugavas Livonijas hercogiste · Redzēt vairāk »
Piltenes apgabals
Piltenes apgabala zemes (oranžā krāsā) Livonijas Konfederācijas robežās. Ar oranžu līniju apzīmēta Kurzemes un Zemgales robeža Piltenes apgabals un Cēsu vaivadija (vēlāk Inflantijas vaivadija) Polijas-Lietuvas sastāvā Kurzemes guberņas karte ar trīsdaļīgo Piltenes apriņķi (zilā krāsā, līdz 1819. gada reformai) Piltenes apgabals bija autonoms apgabals (savi Piltenes statūti un Piltenes landtāgs) agrākās Kurzemes bīskapijas teritorijā, kas lielā mērā saglabāja savu autonomiju atrodoties Prūsijas hercogistes, Polijas-Lietuvas ūnijas, Kurzemes un Zemgales hercogistes un Krievijas Impērijas pakļautībā.
Jaunums!!: 1602. gads Latvijā un Piltenes apgabals · Redzēt vairāk »
Poļu—zviedru karš (1600—1629)
Salaspils kauja starp poļiem, lietuviešiem, kurzemniekiem (kreisajā pusē) un zviedru sabiedrotajiem (labajā pusē). Gleznā saskatāma Daugava ar Mārtiņsalu un Salaspils baznīca (Peter Snayers, 1630) Poļu—zviedru karš (1600—1629) bija viens no poļu—lietuviešu—zviedru kariem starp Polijas—Lietuvas ūniju un Zviedrijas karalisti, kura darbība notika galvenokārt Latvijas teritorijā.
Jaunums!!: 1602. gads Latvijā un Poļu—zviedru karš (1600—1629) · Redzēt vairāk »
Polijas valdnieku uzskaitījums
Polijas valdnieki bija augstākās varas turētāji (kņazi, lielkņazi, karaļi) Polijas valsts teritorijā kopš tās izveides 10. gadsimtā.
Jaunums!!: 1602. gads Latvijā un Polijas valdnieku uzskaitījums · Redzēt vairāk »
Saberi
Saberi bija baltu rituālais kopmielasts, ko rīkoja slimību, epidēmiju un citu nelaimju novēršanai.
Jaunums!!: 1602. gads Latvijā un Saberi · Redzēt vairāk »
Sēlija
Sēlija, agrāk saukta arī par Augšzemi, ir viena no latviešu vēsturiskajām zemēm, kas ietver teritoriju no Aizkraukles novada pie Zemgales robežas līdz pat Krāslavas novadam Baltkrievijas pierobežā.
Jaunums!!: 1602. gads Latvijā un Sēlija · Redzēt vairāk »
Sigismunds III Vāsa
Sigismunds III Vāsa (zviedru tradīcijā saukts vienkārši par Sigismundu; dzimis, miris) bija Vāsu dinastijas Polijas karalis un Lietuvas lielkņazs, kā arī nominālais Livonijas lielhercogs no 1587.
Jaunums!!: 1602. gads Latvijā un Sigismunds III Vāsa · Redzēt vairāk »
Tartu
Tartu ir pilsēta Igaunijas dienvidaustrumos pie Emajegi upes.
Jaunums!!: 1602. gads Latvijā un Tartu · Redzēt vairāk »
Vilhelms Ketlers
Vilhelms Ketlers (dzimis, miris) bija otrais Kurzemes hercogs (pārvaldīja Kurzemes daļu, Zemgali pārvaldīja viņa brālis Frīdrihs).
Jaunums!!: 1602. gads Latvijā un Vilhelms Ketlers · Redzēt vairāk »
Zemgale
Zemgale ir viena no latviešu vēsturiskajām zemēm, kas agrāk bija cieši saistīta ar Kurzemes un Sēlijas zemēm, tādēļ to robežas ir izplūdušas.
Jaunums!!: 1602. gads Latvijā un Zemgale · Redzēt vairāk »
1533. gads
1533.
Jaunums!!: 1602. gads Latvijā un 1533. gads · Redzēt vairāk »
1536. gads
1536.
Jaunums!!: 1602. gads Latvijā un 1536. gads · Redzēt vairāk »
1540. gads
1540.
Jaunums!!: 1602. gads Latvijā un 1540. gads · Redzēt vairāk »
1551. gads
1551.
Jaunums!!: 1602. gads Latvijā un 1551. gads · Redzēt vairāk »
1554. gads
1554.
Jaunums!!: 1602. gads Latvijā un 1554. gads · Redzēt vairāk »
1602. gads
1602.
Jaunums!!: 1602. gads Latvijā un 1602. gads · Redzēt vairāk »
17. maijs
17.
Jaunums!!: 1602. gads Latvijā un 17. maijs · Redzēt vairāk »
19. jūnijs
19.
Jaunums!!: 1602. gads Latvijā un 19. jūnijs · Redzēt vairāk »
4. jūlijs
4.
Jaunums!!: 1602. gads Latvijā un 4. jūlijs · Redzēt vairāk »
