Satura rādītājs
47 attiecības: Ēdoles pils, Buļļu muiža, Daugavgrīvas cietoksnis, Dzimtbūšana, Eiropa, Gothards Ketlers, Grāmata, Hermanis Samsons, Jēkabs Ketlers, Jelgava, Karalis, Kņazs, Konstitūcija, Kuldīga, Kurzeme, Kurzemes landtāgs, Kurzemes un Zemgales hercogiste, Latgale, Latvija, Lietuva, Livonija, Luīze Šarlote no Brandenburgas, Nikolajs Mollīns, Pārdaugavas Livonijas hercogiste, Piltenes apgabals, Poļu—zviedru karš (1600—1629), Polija, Polijas—Lietuvas ūnija, Romas Katoļu baznīca, Sēlija, Sigismunds III Vāsa, Skrundas viduslaiku pils, Tipogrāfija, Tukums, Vecsēlpils, Vidzeme, Volmārs fon Fārensbahs, Zemgale, Zviedrija, 13. septembris, 1617. gads, 17. aprīlis, 18. marts, 22. aprīlis, 24. septembris, 4. aprīlis, 9. maijs.
Ēdoles pils
Ēdoles pils fasāde mūsdienās Ēdoles pils ir viduslaiku pils Ēdolē, vienīgā Kurzemes bīskapijas pils, kas vēl ir lietošanas kārtībā.
Skatīt 1617. gads Latvijā un Ēdoles pils
Buļļu muiža
Ziemeļupi un tagadējo Lielupes ieteku jūrā, no kuras pa kreisi ar punktētu līniju iezīmēta Kurzemes robeža. Buļļu muiža (Bullenhof, Bullenfahr) bija muiža zemes šaurumā starp Buļļupi un Baltijas jūru.
Skatīt 1617. gads Latvijā un Buļļu muiža
Daugavgrīvas cietoksnis
Zviedru flotes izsēdinātais desants bombardē Daugavgrīvas cietoksni pāri Buļļupei 1701. gadā. Vieni no cietokšņa vārtiem mūsdienās. Daugavgrīvas cietoksnis 1830. gadā (no ''Атлас крепостей Российской империи''). Daugavgrīvas cietoksnis ir Zviedru Vidzemes laikā 17.
Skatīt 1617. gads Latvijā un Daugavgrīvas cietoksnis
Dzimtbūšana
Dzimtbūšana bija feodāla un pēcfeodāla sociāla iekārta, kurā zemnieki bija piesaistīti apstrādājamai zemei kā savai darba vietai un bija atkarīgi no zemes īpašnieka.
Skatīt 1617. gads Latvijā un Dzimtbūšana
Eiropa
Eiropa ir pasaules daļa, kas ģeoloģiski un ģeogrāfiski veido Eirāzijas kontinenta rietumu daļu.
Skatīt 1617. gads Latvijā un Eiropa
Gothards Ketlers
Gothards I Ketlers (dzimis netālu no Anrehtes Vestfālenē, miris Mītavā) bija pēdējais Livonijas ordeņa mestrs un pirmais Kurzemes hercogs, Zemgales grāfs un Livonijas vietvaldis.
Skatīt 1617. gads Latvijā un Gothards Ketlers
Grāmata
Grāmatas Grāmata ir neperiodisks iespieddarbs kodeksa formā ar muguriņā sastiprinātām lapām.
Skatīt 1617. gads Latvijā un Grāmata
Hermanis Samsons
Hermanis Samsons (dzimis, miris) bija vācbaltiešu luterāņu mācītājs un teologs, Vidzemes superintendents, Rīgas Akadēmiskās ģimnāzijas profesors un daudzu grāmatu autors.
Skatīt 1617. gads Latvijā un Hermanis Samsons
Jēkabs Ketlers
Jēkabs Ketlers (dzimis Kuldīgā (Goldingenā), miris Jelgavā (Mītavā)) bija Kurzemes un Zemgales hercogs.
Skatīt 1617. gads Latvijā un Jēkabs Ketlers
Jelgava
Jelgava ir valstspilsēta Zemgalē, 43 km no Rīgas pie Lielupes un tās attekas Driksas.
Skatīt 1617. gads Latvijā un Jelgava
Karalis
Franku karalis (''Karolus Magnus'') Kārlis Lielais. Polijas karalis Staņislavs Poņatovskis Karalis (no Kārļa Lielā vārda latinizētās versijas Carolus) ir karalistē (valsts) valdoša monarha tituls.
Skatīt 1617. gads Latvijā un Karalis
Kņazs
Kņazs (sensl. къnedzь - radniecīgs senģ. kuningaz, got. kuniggs;, slov. kniež), suverēnas kņazistes (valsts) valdnieks Austrumeiropā, vai arī lielkņaza/karaļa/imperatora vasalis viduslaikos Krievijas, Lietuvas, Polijas, Čehijas, Horvātijas, Serbijas, Melnkalnes, un Bulgārijas teritorijās.
Skatīt 1617. gads Latvijā un Kņazs
Konstitūcija
likumus no Saules dieva Konstitūcija (no — ‘iedibināt’, ‘izveidot’) jeb satversme ir valsts pamatlikums ar augstāko juridisko spēku, kas reglamentē cilvēka, sabiedrības, valsts dzīves tiesiskos principus.
Skatīt 1617. gads Latvijā un Konstitūcija
Kuldīga
Kuldīga ir Latvijas pilsēta Kurzemē pie Ventas rumbas, Kuldīgas novada administratīvais centrs, 155 km no Rīgas.
Skatīt 1617. gads Latvijā un Kuldīga
Kurzeme
Kurzeme jeb Kursa ir viena no latviešu vēsturiskajām zemēm.
Skatīt 1617. gads Latvijā un Kurzeme
Kurzemes landtāgs
Jelgavas Sv.Trīsvienības baznīcā. Kurzemes guberņas landtāgi sanāca Kurzemes Bruņnieku namā Jelgavā. Kurzemes landtāgs bija Kurzemes un Zemgales hercogistes, vēlāk Kurzemes guberņas augstāko kārtu pārstāvju jeb "zemes sūtņu" regulāra kopsapulce, kas pastāvēja līdz Latvijas Republikas dibināšanai.
Skatīt 1617. gads Latvijā un Kurzemes landtāgs
Kurzemes un Zemgales hercogiste
Kurzemes un Zemgales hercogiste (saīsināti Kurzemes hercogiste) bija autonoma Lietuvas lielkņazistes, vēlāk Polijas-Lietuvas ūnijas vasaļvalsts, kas no 1562.
Skatīt 1617. gads Latvijā un Kurzemes un Zemgales hercogiste
Latgale
Latgale ir viena no latviešu vēsturiskajām zemēm.
Skatīt 1617. gads Latvijā un Latgale
Latvija
Latvijas Republika ir valsts Ziemeļeiropā, Baltijas jūras austrumu krastā.
Skatīt 1617. gads Latvijā un Latvija
Lietuva
Lietuva, oficiāli Lietuvas Republika (Lietuvos Respublika), ir valsts Eiropas ziemeļaustrumos, lielākā no trim Baltijas valstīm.
Skatīt 1617. gads Latvijā un Lietuva
Livonija
Livonijas bīskapijas un Ordeņa valsts (1534). Livonijas Konfederācijas zemes Livonija jeb Līvzeme (vikingu: Iflanti) ir vēsturisks nosaukums, kas dažādos laikos izmantots Livonijas bīskapijas, Livonijas ordeņa, Livonijas Konfederācijas, Livonijas hercogistes un Inflantijas vaivadijas nosaukumos.
Skatīt 1617. gads Latvijā un Livonija
Luīze Šarlote no Brandenburgas
Luīze Šarlote no Brandenburgas (dzimusi Berlīnē, mirusi Mītavā) bija Brandenburgas markgrāfiene, Kurzemes un Zemgales hercogiene, hercoga Jēkaba Ketlera sieva.
Skatīt 1617. gads Latvijā un Luīze Šarlote no Brandenburgas
Nikolajs Mollīns
Nikolajs Mollīns (ap 1550./1555. — 1625.) bija Rīgas grāmatu iespiedējs (1588-1625) reformācijas laikmetā, kurš iespieda grāmatas arī latviešu valodā.
Skatīt 1617. gads Latvijā un Nikolajs Mollīns
Pārdaugavas Livonijas hercogiste
Pārdaugavas Livonijas hercogiste (kņaziste) bija hercogiste, kas izveidota 1561.-1562.
Skatīt 1617. gads Latvijā un Pārdaugavas Livonijas hercogiste
Piltenes apgabals
Piltenes apgabala zemes (oranžā krāsā) Livonijas Konfederācijas robežās. Ar oranžu līniju apzīmēta Kurzemes un Zemgales robeža Piltenes apgabals un Cēsu vaivadija (vēlāk Inflantijas vaivadija) Polijas-Lietuvas sastāvā Kurzemes guberņas karte ar trīsdaļīgo Piltenes apriņķi (zilā krāsā, līdz 1819.
Skatīt 1617. gads Latvijā un Piltenes apgabals
Poļu—zviedru karš (1600—1629)
Salaspils kauja starp poļiem, lietuviešiem, kurzemniekiem (kreisajā pusē) un zviedru sabiedrotajiem (labajā pusē). Gleznā saskatāma Daugava ar Mārtiņsalu un Salaspils baznīca (Peter Snayers, 1630) Poļu—zviedru karš (1600—1629) bija viens no poļu—lietuviešu—zviedru kariem starp Polijas—Lietuvas ūniju un Zviedrijas karalisti, kura darbība notika galvenokārt Latvijas teritorijā.
Skatīt 1617. gads Latvijā un Poļu—zviedru karš (1600—1629)
Polija
Polija, oficiāli Polijas Republika (Rzeczpospolita Polska), ir viennacionāla valsts Centrāleiropā, kas robežojas ar Vāciju rietumos, Čehiju dienvidrietumos, Slovākiju dienvidos, Ukrainu un Baltkrieviju austrumos, un Lietuvu un Krieviju (Kaļiņingradas apgabalu) ziemeļaustrumos.
Skatīt 1617. gads Latvijā un Polija
Polijas—Lietuvas ūnija
Polijas—Lietuvas ūnija jeb Abu Tautu Republika (kopvalsts),, īsāk Kopvalsts (Žečpospolita) (rzecz pospolita, Рѣч Посполита), oficiāli Suverēnā Polijas karalistes kroņa un Lietuvas lielhercogistes Republika, bija federāla vēlētā monarhija, kas pastāvēja no 1569.
Skatīt 1617. gads Latvijā un Polijas—Lietuvas ūnija
Romas Katoļu baznīca
Katoļticīgo īpatsvars pasaules valstīs Katoļu baznīca jeb Katoliskā baznīca ir lielākā kristīgā baznīca pasaulē.
Skatīt 1617. gads Latvijā un Romas Katoļu baznīca
Sēlija
Sēlija, agrāk saukta arī par Augšzemi, ir viena no latviešu vēsturiskajām zemēm, kas ietver teritoriju no Aizkraukles novada pie Zemgales robežas līdz pat Krāslavas novadam Baltkrievijas pierobežā.
Skatīt 1617. gads Latvijā un Sēlija
Sigismunds III Vāsa
Sigismunds III Vāsa (zviedru tradīcijā saukts vienkārši par Sigismundu; dzimis, miris) bija Vāsu dinastijas Polijas karalis un Lietuvas lielkņazs, kā arī nominālais Livonijas lielhercogs no 1587.
Skatīt 1617. gads Latvijā un Sigismunds III Vāsa
Skrundas viduslaiku pils
Skrundas pils 1661. gadā. Skrundas viduslaiku pils bija Livonijas ordeņa mūra pils mūsdienu Skrundas pilsētas teritorijā Ventas kreisajā krastā.
Skatīt 1617. gads Latvijā un Skrundas viduslaiku pils
Tipogrāfija
Metāla burtu ligatūras iespieddarbu gatavošanai Tipogrāfija (túpos — ‘druka’;, graphía — ‘attēls’), arī poligrāfija, ir mākslas forma, kā arī rūpniecības, tehnikas un amatniecības nozare, kurā notiek iespieddarbu gatavošana.
Skatīt 1617. gads Latvijā un Tipogrāfija
Tukums
Tukums ir pilsēta Kurzemē, Tukuma novada centrs.
Skatīt 1617. gads Latvijā un Tukums
Vecsēlpils
Vecsēlpils, agrāk — Sēlpils vai Sērpils, ir mazciems Jēkabpils novada Sēlpils pagastā, Daugavas kreisajā krastā, apmēram 1 km no Sēlpils baznīcas.
Skatīt 1617. gads Latvijā un Vecsēlpils
Vidzeme
Vidzeme ir viena no latviešu vēsturiskajām zemēm.
Skatīt 1617. gads Latvijā un Vidzeme
Volmārs fon Fārensbahs
Georgs Volmārs fon Fārensbahs (dzimis, miris) bija Jaunpilī dzimis karavīrs un politiķis.
Skatīt 1617. gads Latvijā un Volmārs fon Fārensbahs
Zemgale
Zemgale ir viena no latviešu vēsturiskajām zemēm, kas agrāk bija cieši saistīta ar Kurzemes un Sēlijas zemēm, tādēļ to robežas ir izplūdušas.
Skatīt 1617. gads Latvijā un Zemgale
Zviedrija
Zviedrija, oficiāli Zviedrijas Karaliste (Konungariket Sverige), ir valsts Ziemeļeiropā, kura atrodas Skandināvijas pussalas austrumu un dienvidu daļā.
Skatīt 1617. gads Latvijā un Zviedrija
13. septembris
13.
Skatīt 1617. gads Latvijā un 13. septembris
1617. gads
1617.
Skatīt 1617. gads Latvijā un 1617. gads
17. aprīlis
17.
Skatīt 1617. gads Latvijā un 17. aprīlis
18. marts
18.
Skatīt 1617. gads Latvijā un 18. marts
22. aprīlis
22.
Skatīt 1617. gads Latvijā un 22. aprīlis
24. septembris
24.
Skatīt 1617. gads Latvijā un 24. septembris
4. aprīlis
4.
Skatīt 1617. gads Latvijā un 4. aprīlis
9. maijs
9.
Skatīt 1617. gads Latvijā un 9. maijs