Ātrāk nekā pārlūku!
60 attiecības: Algoloģija (botānika), Atmosfēra, Augsne, Autotrofi, Šūnas membrāna, Šūnas organoīdi, Ķērpji, Brūnaļģes, Ciete, Dezoksiribonukleīnskābe, Eļļa, Eikarioti, Evolūcija, Fotosintēze, Gaisma, Gameta, Havaju salas, Heinrihs Skuja, Heterotrofi, Hlorofils, Hloroplasts, Impērija (bioloģija), Jūra, Karbamīds, Kārlis Linnejs, Klints, Koraļļi, Kosas, Kramaļģes, Krams, Laponis, Ledus laikmets, Mieturaļģes, Miza, Monēras, Okeāns, Organisms, Peļķe, Pigments, Proterozojs, Protisti, Rizoīdi, Saldūdens, Sārtaļģes, Sūkļi, Sēnes, Skābeklis, Slāpeklis, Sporas, Stigma, ..., Suga, Temperatūra, Termālie ūdeņi, Vairošanās, Valsts (bioloģija), Vienšūnas organisms, Zaļaļģes, Zeme, Zigota, Zilaļģes. Izvērst indekss (10 vairāk) »
Algoloģija (botānika)
Algoloģija ir botānikas apakšdisciplīna, zinātne par aļģēm.
Jaunums!!: Aļģes un Algoloģija (botānika) · Redzēt vairāk »
Atmosfēra
Jupitera aktīvo atmosfēru. Atmosfēra (atmós — 'tvaiks' un, sphaîra — 'lode') ir gāzveida apvalks, ko debess ķermeņi savas gravitācijas dēļ notur ap sevi.
Jaunums!!: Aļģes un Atmosfēra · Redzēt vairāk »
Augsne
Dzeltenzemes lauks Vācijā. pages.
Jaunums!!: Aļģes un Augsne · Redzēt vairāk »
Autotrofi
Cikls starp heterotrofiem un autotrofiem organismiem Autotrofi (no sengrieķu: αὐτός (autos) — 'pats' un τροφή (trofḗ) — 'barošanās') jeb producenti ir organismi, kuri no vienkāršām neorganiskām vielām var sintezēt sarežģītus organiskus savienojumus, piemēram, ogļhidrātus, taukus un olbaltumvielas.
Jaunums!!: Aļģes un Autotrofi · Redzēt vairāk »
Šūnas membrāna
Šūnas membrānas shēmaŠūnas membrāna kalpo kā šūnas ārējais apvalks, kā arī norobežo tās organoīdus (šūnas iekšējās membrānas sauc arī par biomembrānām).
Jaunums!!: Aļģes un Šūnas membrāna · Redzēt vairāk »
Šūnas organoīdi
Tipiskas dzīvnieku šūnas shematisks attēls Organoīdi: 1-kodoliņš, 2-kodols, 3-ribosoma, 4-pūslītis (vezikula), 5-graudainais endoplazmatiskais tīkls, 6-Goldži komplekss, 7- citoskelets, 8-gludais endoplazmatiskais tīkls, 9-mitohondriji, 10- vakuola, 11- citosols, 12-lizosoma, 13-centriolas Šūnas organoīdi — dzīvās šūnas sastāvdaļas, kas izvietotas citoplazmā un veic specializētas funkcijas šūnas iekšienē.
Jaunums!!: Aļģes un Šūnas organoīdi · Redzēt vairāk »
Ķērpji
Dažādi ķērpji. Ķērpji ir kompleksi simbiotiski organismi, kas ir izveidojušies aļģu un sēņu kopdzīves rezultātā.
Jaunums!!: Aļģes un Ķērpji · Redzēt vairāk »
Brūnaļģes
Brūnaļģes ir brūnas krāsas daudzšūnu organismi, kas agrāk tika uzskatīti par zemākajiem augiem, bet mūsdienās iekļauti atsevišķā hromistu valstī (dažkārt brūnaļģes pieskaita arī protistiem).
Jaunums!!: Aļģes un Brūnaļģes · Redzēt vairāk »
Ciete
Ciete, agrāk saukta arī par stērķeli (no, Stärklis — 'ciete'), ir augu polisaharīds, ko veido ar glikozīdsaitēm saistījušies glikozes atlikumi, kas sīkāk veido amilozi un amilopektīnu.
Jaunums!!: Aļģes un Ciete · Redzēt vairāk »
Dezoksiribonukleīnskābe
DNS fragments. DNS sastāv no divām savītām spirālēm Dezoksiribonukleīnskābe (DNS) ir viena no nukleīnskābēm.
Jaunums!!: Aļģes un Dezoksiribonukleīnskābe · Redzēt vairāk »
Eļļa
Motoreļļas iepildīšana automašīnas dzinējā Eļļa ir jebkura nepolāra, neitrāla ķīmiskā viela, kas normālos apstākļos ir viskozs šķidrums un ir gan hidrofoba (tāda, ko ūdens neslapina), gan lipofīla (tāda, kas ir taukaina).
Jaunums!!: Aļģes un Eļļa · Redzēt vairāk »
Eikarioti
Eikarioti (Eukaryota vai Eukarya) ir organismi, kas sastāv no šūnām, kurām ir morfoloģiski labi izveidoti kodoli un ar membrānām klāti organoīdi.
Jaunums!!: Aļģes un Eikarioti · Redzēt vairāk »
Evolūcija
Filoģenētiskais koks. Zinātnieki uzskata, ka visi dzīvie organismi ir cēlušies no kopīgiem senčiem Bioloģiskā evolūcija (— ‘attīstīšana’, ‘atvēršanās’) ir dabīgs dzīvās dabas attīstības process, kad organismu populāciju iedzimtās raksturīgās īpašības tiek pārmantotas no vienas paaudzes nākamajā paaudzē.
Jaunums!!: Aļģes un Evolūcija · Redzēt vairāk »
Fotosintēze
Lapa ir augu orgāns, kura uzbūve vislabāk atbilst efektīvai fotosintēzes norisei Fotosintēze (no (fōto-) — 'gaisma' un σύνθεσις (súnthesis) — 'aizstāšana') ir organisku vielu sintēze no neorganiskiem savienojumiem (oglekļa dioksīda un ūdens), izmantojot gaismas enerģiju.
Jaunums!!: Aļģes un Fotosintēze · Redzēt vairāk »
Gaisma
ASV Gaisma parasti ir elektromagnētisks starojums, ko spēj uztvert cilvēka acs.
Jaunums!!: Aļģes un Gaisma · Redzēt vairāk »
Gameta
olšūnu Gameta (no (gametḗ) — 'sieva' vai γαμέτης (gamétēs) — ‘vīrs’) ir šūna, kas veidojas organismos, lai vairotos dzimumiski un apaugļošanās laikā saplūst kopā ar citu pretējā dzimuma gametu, veidojot apaugļotu olšūnu — zigotu.
Jaunums!!: Aļģes un Gameta · Redzēt vairāk »
Havaju salas
Havaju salas ir ap 2400 km gara salu virkne (arhipelāgs) Klusajā okeānā, Polinēzijā.
Jaunums!!: Aļģes un Havaju salas · Redzēt vairāk »
Heinrihs Skuja
Heinrihs Leonhards Skuja (1892 - 1972) bija latviešu biologs, algologs.
Jaunums!!: Aļģes un Heinrihs Skuja · Redzēt vairāk »
Heterotrofi
Cikls starp heterotrofiem un autotrofiem organismiem Heterotrofi (no sengrieķu: ἕτερος (éteros) — 'cits' + τροφή (trofḗ) — 'barošanās') jeb konsumenti ir organismi, kas barojas ar organiskām vielām.
Jaunums!!: Aļģes un Heterotrofi · Redzēt vairāk »
Hlorofils
fotosintēzē Hlorofils (— "zaļš", φύλλον, phyllon — "lapa") ir zaļais pigments, kas atrodams gandrīz visos augos, aļģēs un cianobaktērijās.
Jaunums!!: Aļģes un Hlorofils · Redzēt vairāk »
Hloroplasts
Hloroplasti zaļās lapas šūnās Hloroplasti ir augu zaļās plastīdas, kas, saistot Saules enerģiju, no ūdens un ogļskābās gāzes veido organiskas vielas.
Jaunums!!: Aļģes un Hloroplasts · Redzēt vairāk »
Impērija (bioloģija)
Dzīvnieku bioloģiskā klasifikācija. Katra no šīm iedaļām veido taksonu Taksonomijā impērija (arī domēns un virsvalsts) ir augstākais dzīvo organismu taksons sistēmā, ko 1990.
Jaunums!!: Aļģes un Impērija (bioloģija) · Redzēt vairāk »
Jūra
300px Jūra ir liela sālsūdens ūdenstilpe, kas saistīta ar okeānu, ko parasti no okeāna vairāk vai mazāk atdala sauszeme un kas no tā atšķiras ar ūdens īpašībām, dzīvajiem organismiem, straumēm.
Jaunums!!: Aļģes un Jūra · Redzēt vairāk »
Karbamīds
Karbamīds (urīnviela, (NH2)2CO) ir ogļskābes amīds.
Jaunums!!: Aļģes un Karbamīds · Redzēt vairāk »
Kārlis Linnejs
Kārlis Linnejs (dzimis, miris) bija zviedru botāniķis, ārsts un zoologs, kas lika pamatus mūsdienu binārās nomenklatūras shēmai.
Jaunums!!: Aļģes un Kārlis Linnejs · Redzēt vairāk »
Klints
Ķūķu klintis — viena no augstākajām akmens kraujām Latvijā Klintis ir masīva akmens krauja, atsevišķs kalns ar gandrīz vertikālām malām, kā arī vertikāla akmens siena.
Jaunums!!: Aļģes un Klints · Redzēt vairāk »
Koraļļi
Koraļļi ir jūrā dzīvojoši bezmugurkaulnieki, kas pieder pie dzēlējzarndobumaiņu (Cnidaria) koraļļpolipu klases (Anthozoa).
Jaunums!!: Aļģes un Koraļļi · Redzēt vairāk »
Kosas
Kosu klasi pārstāv viena kārta (Equisetales), viena dzimta (Equisetaceae) un viena ģints (Equisetum).
Jaunums!!: Aļģes un Kosas · Redzēt vairāk »
Kramaļģes
Kramaļģes jeb diatomas (Bacillariophyceae) ir dabā plaši izplatīta aļģu grupa.
Jaunums!!: Aļģes un Kramaļģes · Redzēt vairāk »
Krams
Krama gabals Krams ir slēpti kristālisks (grauda izmērs.
Jaunums!!: Aļģes un Krams · Redzēt vairāk »
Laponis
Aknu sūna Laponis - nediferencēts vai vāji diferencēts augu (piem. aknu sūnu) vai ķērpju ķermenis.
Jaunums!!: Aļģes un Laponis · Redzēt vairāk »
Ledus laikmets
Pēdējā ledus laikmeta skats: Antarktīdas Polārais plato mūsdienās. Ledus laikmets ir apzīmējums periodiskiem aukstuma periodiem Zemes klimatiskajā vēsturē.
Jaunums!!: Aļģes un Ledus laikmets · Redzēt vairāk »
Mieturaļģes
''Chara hispida'' Mieturaļģes (latīniski: Charophyta) ir plaši izplatītas un bieži sastopamas dažādos biotopos visā pasaulē.
Jaunums!!: Aļģes un Mieturaļģes · Redzēt vairāk »
Miza
Indijas mango koka (''Mangifera indica'') miza Miza ir kokaugu ārējais segaudu slānis.
Jaunums!!: Aļģes un Miza · Redzēt vairāk »
Monēras
Monēras (no sengrieķu μόνος — 'viens') ir viena no piecām dzīvo organismu valstīm un vienīgā, kurā ietilpstošie organismi ir prokarioti.
Jaunums!!: Aļģes un Monēras · Redzēt vairāk »
Okeāns
Zeme - tumšzilā krāsā okeāni un jūras Okeāni (no, Ōkeanós) ir vislielākās ūdenstilpes uz Zemes.
Jaunums!!: Aļģes un Okeāns · Redzēt vairāk »
Organisms
Dažādi organismi Organisms (organismós) bioloģijā un ekoloģijā ir dzīva būtne, dzīvs ķermenis.
Jaunums!!: Aļģes un Organisms · Redzēt vairāk »
Peļķe
Peļķe uz lauku ceļa Peļķe mežā Peļķe ir neliels šķidruma (parasti ūdens) uzkrājums uz Zemes virsas vai arī uz ceļiem, trotuāriem, lieliem priekšmetiem, u.c. Lielākajā daļā gadījumu peļķes veidojas, lietus laikā sakrājoties ūdenim, kurš uzreiz nevar iesūkties zemē, vai kūstot sniegam.
Jaunums!!: Aļģes un Peļķe · Redzēt vairāk »
Pigments
Indijā Pigments (— 'krāsa', 'krāsviela') ir tāda krāsviela, kas nešķīst iekrāsojamajā vidē.
Jaunums!!: Aļģes un Pigments · Redzēt vairāk »
Proterozojs
Domājamais kontinentu formu izskats proterozoja beigās. Proterozojs (próteros — ‘pirmais, agrākais’;, zo̱í̱ — ‘dzīvība’) ir Zemes ģeoloģiskās vēstures posms — eona, kas sācies pirms apmēram 2,5 miljardiem gadu un beidzies pirms gadu, nomainot arhaju.
Jaunums!!: Aļģes un Proterozojs · Redzēt vairāk »
Protisti
Protisti (Protista, no — 'pats pirmais') ir organismi, kuriem nav specializētu audu.
Jaunums!!: Aļģes un Protisti · Redzēt vairāk »
Rizoīdi
Rizoīdi ir īpaši tievi pavedienveidīgi izaugumi, ar kuru palīdzību augi, kam nav sakņu, nostiprinās substrātā, uzņem no tā ūdeni un barības vielas.
Jaunums!!: Aļģes un Rizoīdi · Redzēt vairāk »
Saldūdens
Baikālā atrodas ap 20% atkusušā virszemes saldūdens Saldūdens ir ūdens, kur izšķīdušo sāļu saturs ir mazāks nekā 0,05%.
Jaunums!!: Aļģes un Saldūdens · Redzēt vairāk »
Sārtaļģes
Sārtaļģes (Rhodophyta) ir zemāko augu nodalījums, viens no aļģu veidiem.
Jaunums!!: Aļģes un Sārtaļģes · Redzēt vairāk »
Sūkļi
Sūkļi (Porifera) ir bezmugurkaulnieku dzīvnieku tips.
Jaunums!!: Aļģes un Sūkļi · Redzēt vairāk »
Sēnes
Sēnes (fungi, mycota) ir atsevišķa organismu grupa jeb valsts.
Jaunums!!: Aļģes un Sēnes · Redzēt vairāk »
Skābeklis
Skābeklis ir ķīmiskais elements ar simbolu O un atomskaitli 8.
Jaunums!!: Aļģes un Skābeklis · Redzēt vairāk »
Slāpeklis
Slāpeklis ir ķīmiskais elements, kuru apzīmē ar simbolu N un tā atomskaitlis ir 7.
Jaunums!!: Aļģes un Slāpeklis · Redzēt vairāk »
Sporas
askos mikroskopā Dārza atmatenes bazīdijsporas uz bazīdijām Parastās aļņpapardes (''Asplenium scolopendrium'') sporangiju kopas ar sporām lapu apakšpusē Nereti sporām ir īpatnēja virsma, kas palīdz atšķirt dažādas sugas. Trifeļu dzimtas sēnes ''Tuber oregonense'' sporas Sporas ir īpašas šūnas, kas nodrošina daudzu organismu vairošanos vai izdzīvošanu.
Jaunums!!: Aļģes un Sporas · Redzēt vairāk »
Stigma
Svētais Asīzes Francisks Stigma (grieķu valodā- stigma, "dūriens")- rētas, brūces, zīmes rokās un kājās uz dzīva cilvēka miesas, kas atgādina Kristus rētas.
Jaunums!!: Aļģes un Stigma · Redzēt vairāk »
Suga
Suga: mājas zirgs Suga (no — 'radinieks, radniecība, veids' vai — 'dzimums, cilts') ir taksonomijas vienība, kurā apvieno visus dzīvnieku, putnu, augu, sēņu, ķērpju u.c. īpatņus ar vienādām pazīmēm.
Jaunums!!: Aļģes un Suga · Redzēt vairāk »
Temperatūra
Lielākā temperatūrā molekulas svārstību amplitūda palielinās Temperatūra ir fizikāls lielums, kas raksturo ķermeņa (vai vielas) sasilšanas pakāpi jeb siltumkustības intensitāti.
Jaunums!!: Aļģes un Temperatūra · Redzēt vairāk »
Termālie ūdeņi
Deildartungjuhvera, Eiropas lielākā karstā avota, caurtece ir 180 litri sekundē ar +97°C temperatūru. Jeloustonas nacionālajā parkā Termālie ūdeņi, arī termas, ir pazemes ūdeņi, kuru temperatūra pārsniedz +20°C.
Jaunums!!: Aļģes un Termālie ūdeņi · Redzēt vairāk »
Vairošanās
Varde, kurai apkārt ir tūkstošiem kurkuļu, tās pēcnācēju Vairošanās jeb reprodukcija ir bioloģisks process, kurā organismi rada sev līdzīgus pēcnācējus.
Jaunums!!: Aļģes un Vairošanās · Redzēt vairāk »
Valsts (bioloģija)
Dzīvnieku bioloģiskā klasifikācija. Augiem tipa vietā ir nodalījums, bet kārtas vietā — rinda Valsts ir organismu klasifikācijas taksonomiskā vienība.
Jaunums!!: Aļģes un Valsts (bioloģija) · Redzēt vairāk »
Vienšūnas organisms
Aļģe ''Ventricaria ventricosa'' — viens no lielākajiem vienšūnas organismiem Vienšūnas organisms ir organisms, kas sastāv no vienas šūnas.
Jaunums!!: Aļģes un Vienšūnas organisms · Redzēt vairāk »
Zaļaļģes
Zaļaļģes (Chlorophyta) pieder Chlorophyta nodalījumam, ko veido no 9000 līdz 12 000 sugas.
Jaunums!!: Aļģes un Zaļaļģes · Redzēt vairāk »
Zeme
Zeme ir trešā planēta Saules sistēmā, skaitot no Saules, kā arī piektā lielākā planēta Saules sistēmā, lielākā planēta no Saules sistēmas Zemes grupas planētām.
Jaunums!!: Aļģes un Zeme · Redzēt vairāk »
Zigota
Zigota (no grieķu ζυγωτόν) ir diploidāla šūna, kas izveidojusies, saplūstot divām gametām.
Jaunums!!: Aļģes un Zigota · Redzēt vairāk »
Zilaļģes
Zilaļģes jeb cianobaktērijas ir baktēriju tips, kas iegūst enerģiju ar fotosintēzes palīdzību.
Jaunums!!: Aļģes un Zilaļģes · Redzēt vairāk »
