Satura rādītājs
22 attiecības: Atoms, Ķīmija, Elektriskais lādiņš, Elektrons, Enerģija, Enriko Fermi, Fizika, Kinētiskā enerģija, Koordinātu sistēma, Kristāls, Kvantu ķīmija, Magnētiskais lauks, Materiālzinātne, Molekula, Nobela prēmija ķīmijā, Oksīdi, Orbitāle, Pauli princips, Pols Diraks, Pusvadītājs, Vesels skaitlis, Viļņi.
Atoms
Hēlija atoma uzbūve un izmēri Atoms (atomos — ‘nedalāms’) ir vielas pamatvienība, kuru pamatā veido atoma kodols, un tam savukārt apkārt riņķo negatīvi uzlādēts elektronu mākonis.
Skatīt Blīvuma funkcionāļa teorija un Atoms
Ķīmija
Ķīmija ir zinātne, kas pēta vielu sastāvu, īpašības, struktūru utt. Ķīmija (— ‘metālu sakausēšanas māka’) ir zinātnes nozare, kas pēta vielu sastāvu, īpašības, pārvērtības un parādības, kas saistītas ar šīm pārvērtībām, izstrādā racionālas vielu iegūšanas un pārstrādes metodes.
Skatīt Blīvuma funkcionāļa teorija un Ķīmija
Elektriskais lādiņš
Elektriskais lādiņš ir fizikāls lielums, kas nosaka elektromagnētisko mijiedarbību intensitāti, fizikā to apzīmē ar q \ un tā mērvienība ir kulons (C).
Skatīt Blīvuma funkcionāļa teorija un Elektriskais lādiņš
Elektrons
Kruksa lampu pirmo reizi tika nodemonstrēta elektronu daļiņu daba Elektrons (ēlektron — ‘dzintars’) ir vieglākā no zināmajām stabilajām elementārdaļiņām (neskaitot neitrīno, kam arī ir ļoti niecīga miera masa).
Skatīt Blīvuma funkcionāļa teorija un Elektrons
Enerģija
Enerģijas veidu pārvērtības Enerģija fizikā tiek definēta kā matērijas dažādo kustības formu vispārīgais mērs, ar kuru kvantitatīvi raksturo fizikālos procesus un mijiedarbības.
Skatīt Blīvuma funkcionāļa teorija un Enerģija
Enriko Fermi
Enriko Fermi (Enrico Fermi, dzimis Romā, miris Čikāgā) bija itāliešu fiziķis, kas vēlāk pārcēlās uz ASV.
Skatīt Blīvuma funkcionāļa teorija un Enriko Fermi
Fizika
supravadītāja Eksperiments, kurā tiek izmantots lāzers Fizika (physis — ‘daba’) ir dabaszinātne, kurā tiek pētītas matērijas un enerģijas īpašības, to mijiedarbība laikā un telpā.
Skatīt Blīvuma funkcionāļa teorija un Fizika
Kinētiskā enerģija
Amerikāņu kalniņos, vagoniņam slīdot augšup, kinētiskā enerģija samazinās, bet slīdot lejup — palielinās. Kinētiskā enerģija ir enerģija, kas piemīt ķermeņiem, kas atrodas kustībā.
Skatīt Blīvuma funkcionāļa teorija un Kinētiskā enerģija
Koordinātu sistēma
Dekarta koordinātu sistēma plaknē Koordinātu sistēma ir matemātiska atskaites sistēma, ar kuras palīdzību nosaka punkta vai ķermeņa atrašanās vietu plaknē vai telpā, izmantojot skaitliskos lielumus — koordinātas.
Skatīt Blīvuma funkcionāļa teorija un Koordinātu sistēma
Kristāls
Kvarca kristāls Kristāls (no grieķu valodas (κρύσταλλος), sākotnēji vārds apzīmēja — ledu, vēlāk — kalnu kristālu) ķīmijā un mineraloģijā ir cietviela, kuru veidojošie atomi, molekulas vai joni ir izkārtoti noteiktā, regulārā kārtībā, šai kārtībai cikliski atkārtojoties visās trīs telpiskajās dimensijās.
Skatīt Blīvuma funkcionāļa teorija un Kristāls
Kvantu ķīmija
Kvantu ķīmija ir ķīmijas nozare, kas ķīmisko savienojumu uzbūvi un īpašības, reaģētspēju, kinētiku un ķīmisko reakciju mehānismu apskata, pamatojoties uz kvantu mehāniku.
Skatīt Blīvuma funkcionāļa teorija un Kvantu ķīmija
Magnētiskais lauks
Fizikā magnētiskais lauks ir lauks, ko ap sevi rada jebkurš patstāvīgais magnēts, elektromagnēts, kā arī kustībā esošas lādētas daļiņas.
Skatīt Blīvuma funkcionāļa teorija un Magnētiskais lauks
Materiālzinātne
Materiālzinātne ir starpdisciplināra zinātnes nozare, kas pēta sakarības starp materiālu struktūru atomu vai molekulu mērogos un to makroskopiskās īpašības.
Skatīt Blīvuma funkcionāļa teorija un Materiālzinātne
Molekula
3D attēli (pa kreisi un vidū) un 2D attēls (pa labi) parāda molekulu uzbūvi no dažādiem atomiem. Molekula ir mazākā vielas daļiņa, kas nosaka vielas ķīmisko sastāvu un visas fizikālās īpašības.
Skatīt Blīvuma funkcionāļa teorija un Molekula
Nobela prēmija ķīmijā
Jakobs vant Hofs ir pirmais, kas saņēma Nobela prēmiju ķīmijā. Nobela prēmija ķīmijā ir ikgadējs apbalvojums, kuru kopš 1901.
Skatīt Blīvuma funkcionāļa teorija un Nobela prēmija ķīmijā
Oksīdi
Silīcija dioksīds (SiO2) — viens no pasaulē izplatītākajiem oksīdiem Oksīdi ir elementu binārie savienojumi ar skābekli.
Skatīt Blīvuma funkcionāļa teorija un Oksīdi
Orbitāle
Dažādi atomu orbitāļu veidi (''s'', ''p'', ''d'' un ''f'' orbitāles) Orbitāle jeb, precīzāk, atomārā orbitāle, vienkāršotā skaidrojumā ir tā telpas daļa ap atoma kodolu, kur elektrona atrašanās vieta ir visvarbūtīgākā.
Skatīt Blīvuma funkcionāļa teorija un Orbitāle
Pauli princips
kvantu skaitļu kombināciju, var būt ne vairāk kā 2 elektroni ar pretēji vērstiem spiniem (uz augšu un uz leju vērstās bultiņas), jo Pauli princips nosaka, ka elektroniem atomā jāatšķiras vismaz ar spinu, ja pārējie kvantu skaitļi ir vienādi Pauli aizlieguma princips vai aizlieguma likums kvantu mehānikā ir likumsakarība, kas nosaka, ka divi vai vairāki identiski fermioni (daļiņas ar pusveselu spinu) kādā sistēmā, piemēram, atomā vai molekulā, nevar vienlaikus atrasties vienā kvantu stāvoklī.
Skatīt Blīvuma funkcionāļa teorija un Pauli princips
Pols Diraks
Pols Adrians Moriss Diraks (dzimis, miris) bija angļu fiziķis.
Skatīt Blīvuma funkcionāļa teorija un Pols Diraks
Pusvadītājs
operācijpastiprinātājs, gaismas diode un tranzistors. Pusvadītājs ir materiāls, kas elektrības vadīšanas spējas ziņā ierindojams starp metāliem (strāvas vadītājiem) un dielektriķiem, un kura elektrovadītspēja ir atkarīga no elektronu kustības rakstura.
Skatīt Blīvuma funkcionāļa teorija un Pusvadītājs
Vesels skaitlis
Veselo skaitļu kopu apzīmē ar \mathbbZ Vesels skaitlis ir skaitlis, kas var būt naturāls skaitlis, naturālo skaitļu pretējais skaitlis vai nulle.
Skatīt Blīvuma funkcionāļa teorija un Vesels skaitlis
Viļņi
Viļņi uz ūdens virsmas. Viļņi ir svārstības, kuras izplatās laikā un telpā, pārnesot enerģiju.
Skatīt Blīvuma funkcionāļa teorija un Viļņi