Ātrāk nekā pārlūku!
76 attiecības: Abava, Abavas Velnala, Aizkraukle, Akantodes, Aknīste, Aleirolīts, Apes novads, Arhajs, Īģe, Ķurmrags, Baltijas jūra, Baltijas ledus ezers, Baltika (kontinents), Bauskas pils, Brūnogles, Bruņuzivis, Daivspurzivis, Devons, Doles sala, Dolomīts, Dzilnas iezis, Ediakars, Galvkāji, Gauja, Gliemeņvēži, Gliemenes, Graptolīti, Grobiņa, Holocēns, Jūrkalne, Jumpravas dolomīta atsegums, Jura (periods), Karbons, Kembrijs, Konodonti, Koraļļi, Krīts (periods), Kurzeme, Kvartārs, Latvija, Lībiešu upuralas, Līgatnes papīrfabrikas ciemats, Ledus laikmets Latvijā, Lielupe, Litorīnas jūra, Ludza, Māls, Mūsa, Neogēns, Ordoviks, ..., Paleogēns, Perms, Pirīts, Pirmskembrijs, Pleckāji, Pleistocēns, Proterozojs, Reljefs, Salaca, Sapropelis, Silūrs, Skaņaiskalns, Skrīveri, Smilšakmens, Sporas, Strenči, Tārpi, Triass, Trilobīti, Veczemju klintis, Venta, Ventas rumba, Vidzeme, Vidzemes augstiene, Ziemeļeiropa, Zivis. Izvērst indekss (26 vairāk) »
Abava
Abava ir upe Latvijā, Ventas labā krasta pieteka (lielākā Ventas pieteka).
Jaunums!!: Latvijas ģeoloģija un Abava · Redzēt vairāk »
Abavas Velnala
Abavas Velnala (arī Melderu Velna ala, Matkules Velnala, Kandavas Velnala, Kretuļa ala) ir ala Tukuma novada Kandavas pagastā.
Jaunums!!: Latvijas ģeoloģija un Abavas Velnala · Redzēt vairāk »
Aizkraukle
Aizkraukle ir pilsēta Vidzemes dienvidu daļā, Aizkraukles novada administratīvais centrs.
Jaunums!!: Latvijas ģeoloģija un Aizkraukle · Redzēt vairāk »
Akantodes
Akantodes jeb žokļžaunzivis (Acanthodii) ir izmirušu zivju klase, kas dzīvoja no vēlā silūra līdz vēlā perma periodam.
Jaunums!!: Latvijas ģeoloģija un Akantodes · Redzēt vairāk »
Aknīste
Aknīste ir pilsēta Latvijā, Jēkabpils novadā.
Jaunums!!: Latvijas ģeoloģija un Aknīste · Redzēt vairāk »
Aleirolīts
Aleirolīts Aleirolīts ir sablīvējies, sacementēts nogulumiezis, kura sastāvā ir virs 50% aleirītiskā materiāla (frakcija 0,01-0,1 mm).
Jaunums!!: Latvijas ģeoloģija un Aleirolīts · Redzēt vairāk »
Apes novads
Apes novads bija 2009.
Jaunums!!: Latvijas ģeoloģija un Apes novads · Redzēt vairāk »
Arhajs
Arhaja eona attēlojums mākslinieka skatījumā Arhajs (— 'sens') ir otra senākā Zemes ģeoloģiskās vēstures eona, kas norisinājās aptuveni pirms 4 līdz 2,5 miljardiem gadu.
Jaunums!!: Latvijas ģeoloģija un Arhajs · Redzēt vairāk »
Īģe
Īģe (arī Iģe) ir Salacas kreisā krasta pieteka Limbažu un Valmieras novados.
Jaunums!!: Latvijas ģeoloģija un Īģe · Redzēt vairāk »
Ķurmrags
Ķurmrags ir zemesrags Rīgas līča Vidzemes piekrastē Limbažu novada Liepupes pagastā.
Jaunums!!: Latvijas ģeoloģija un Ķurmrags · Redzēt vairāk »
Baltijas jūra
Baltijas jūra ir Eiropas ziemeļaustrumu daļas iekšējā jūra.
Jaunums!!: Latvijas ģeoloģija un Baltijas jūra · Redzēt vairāk »
Baltijas ledus ezers
Baltijas ledus ezers (pirms aptuveni 12 000 gadiem) Baltijas ledus ezers bija auksts saldūdens baseins tagadējās Baltijas jūras ieplakas dienvidu un centrālajā daļā, kas izveidojās pēdējā ledus laikmeta beigās no Ziemeļeiropas ledāja kušanas ūdeņiem un pastāvēja pleistocēna epohas noslēgumā (pirms aptuveni — gadiem).
Jaunums!!: Latvijas ģeoloģija un Baltijas ledus ezers · Redzēt vairāk »
Baltika (kontinents)
Eiramerikas superkontinentu pirms 300 miljoniem gadu. Kembrija periodā pirms 550 miljoniem gadu. Eiramerikas superkontinenta daļa karbona periodā pirms 300 miljoniem gadu. Baltika bija sens kontinents, kas radās pirms apmēram 1800 miljoniem gadu un pastāvēja gan atsevišķi, gan kā vairāku superkontinentu daļa no proterozoja līdz paleozojam.
Jaunums!!: Latvijas ģeoloģija un Baltika (kontinents) · Redzēt vairāk »
Bauskas pils
Bauskas pils ir vēlajos viduslaikos celta Livonijas ordeņa pils Bauskā, kas 16.
Jaunums!!: Latvijas ģeoloģija un Bauskas pils · Redzēt vairāk »
Brūnogles
Brūnogļu krāvums Brūnogles (dažkārt sauktas arī par lignītu no, ar ko parasti saprot ogļu paveidu) ir samērā mīksts, brūns vai melns biogēnas izcelsmes nogulumiezis, fosilas ogles, kam raksturīga zema augu atlieku pārogļošanās pakāpe (starpstadija starp kūdru un akmeņoglēm).
Jaunums!!: Latvijas ģeoloģija un Brūnogles · Redzēt vairāk »
Bruņuzivis
Bruņuzivis (Placodermi) ir izmirusi žokļaiņu klase.
Jaunums!!: Latvijas ģeoloģija un Bruņuzivis · Redzēt vairāk »
Daivspurzivis
Daivspurzivis (Sarcopterygii) ir relikta kaulzivju (Osteichthyes) virsklase.
Jaunums!!: Latvijas ģeoloģija un Daivspurzivis · Redzēt vairāk »
Devons
Devons ir ceturtais ģeoloģiskais periods paleozoja ērā, kas ilga apmēram 56 miljonus gadu (no 416 līdz 359,2 Ma).
Jaunums!!: Latvijas ģeoloģija un Devons · Redzēt vairāk »
Doles sala
Doles sala ir bijusī lielākā sala Daugavas lejtecē, senās ārējās deltas rajonā.
Jaunums!!: Latvijas ģeoloģija un Doles sala · Redzēt vairāk »
Dolomīts
Dolomīts (arī plienakmens un radze) ir ļoti izplatīts nogulumiežu minerāls, kas pieder pie karbonātiem.
Jaunums!!: Latvijas ģeoloģija un Dolomīts · Redzēt vairāk »
Dzilnas iezis
Dzilnas iezis ir četrpakāpju devona smilšakmens iezis Amatas kreisajā krastā, Cēsu novadā.
Jaunums!!: Latvijas ģeoloģija un Dzilnas iezis · Redzēt vairāk »
Ediakars
Domājamais kontinentu formu izskats ediakara periodā. Ediakars bija Zemes ģeoloģiskās vēstures periods proterozoja eona beigās, kas sākās pirms apmēram 635 miljoniem gadu, nomainot kriogēna periodu, un beidzās pirms 541 miljona gadu, sākoties kembrija periodam.
Jaunums!!: Latvijas ģeoloģija un Ediakars · Redzēt vairāk »
Galvkāji
Galvkāji (Cephalopoda) ir gliemju (Mollusca) klase, kam raksturīga bilaterāla ķermeņa simetrija.
Jaunums!!: Latvijas ģeoloģija un Galvkāji · Redzēt vairāk »
Gauja
Gaujas sateces baseins (oranžs) Gauja ir Latvijas garākā upe, kas tek tikai pa Latvijas teritoriju.
Jaunums!!: Latvijas ģeoloģija un Gauja · Redzēt vairāk »
Gliemeņvēži
Gliemeņvēži jeb ostrakodi (Ostracoda) ir vēžveidīgo apakštipa klase.
Jaunums!!: Latvijas ģeoloģija un Gliemeņvēži · Redzēt vairāk »
Gliemenes
Gliemenes jeb divvāku gliemji (Bivalvia) ir gliemju tipa (Mollusca) klase, kuru raksturīgākā īpašība ir čaula, kas sastāv no diviem vāciņiem, kuri atrodas ķermeņa sānos, kā arī pilnīga galvas redukcija.
Jaunums!!: Latvijas ģeoloģija un Gliemenes · Redzēt vairāk »
Graptolīti
Graptolīti (Graptolithina) ir paleozojā dzīvojošu koloniālu jūras organismu pushordaiņu tipa klase vai apakšklase.
Jaunums!!: Latvijas ģeoloģija un Graptolīti · Redzēt vairāk »
Grobiņa
Grobiņa ir sena pilsēta Kurzemes rietumos Ālandes upes krastos, Dienvidkurzemes novada centrs.
Jaunums!!: Latvijas ģeoloģija un Grobiņa · Redzēt vairāk »
Holocēns
Jūras līmeņa izmaiņas holocēnā Holocēns jeb pēcledus laikmets ir kainozoja ēras kvartāra perioda epoha, kas sākās pēc pēdējā leduslaikmeta pirms apmēram 12 000 gadiem un turpinās arī mūsdienās.
Jaunums!!: Latvijas ģeoloģija un Holocēns · Redzēt vairāk »
Jūrkalne
Jūrkalne ir ciems Kurzemē, Ventspils novada Jūrkalnes pagasta centrs netālu no Baltijas jūras krasta.
Jaunums!!: Latvijas ģeoloģija un Jūrkalne · Redzēt vairāk »
Jumpravas dolomīta atsegums
Jumpravas dolomīta atsegums ir aizsargājams ģeoloģisks un ģeomorfoloģisks dabas piemineklis Bauskas novada Mežotnes pagasta Jumpravā, dabas parka Bauska teritorijā.
Jaunums!!: Latvijas ģeoloģija un Jumpravas dolomīta atsegums · Redzēt vairāk »
Jura (periods)
Jura (Juras periods) ir mezozoja ēras vidējais periods, sācies pirms 201 miljoniem gadu, ildzis 56 miljonus gadu un beidzies pirms 145 miljoniem gadu.
Jaunums!!: Latvijas ģeoloģija un Jura (periods) · Redzēt vairāk »
Karbons
Karbons bija piektais ģeoloģiskais periods paleozoja ērā, kas ilga apmēram 60 miljonus gadu (358,9 ± 0,4 — 298,9 ± 0,15 Ma).
Jaunums!!: Latvijas ģeoloģija un Karbons · Redzēt vairāk »
Kembrijs
Kembrijs ir paleozoja ēras pirmais periods, kas ilga no līdz miljoniem gadu pirms mūsdienām.
Jaunums!!: Latvijas ģeoloģija un Kembrijs · Redzēt vairāk »
Konodonti
Konodonti (no — 'konuss' un ὀδούς — 'zobs') ir izmirušu hordaiņu klase, kas ārēji atgādināja mūsdienu nēģus.
Jaunums!!: Latvijas ģeoloģija un Konodonti · Redzēt vairāk »
Koraļļi
Koraļļi ir jūrā dzīvojoši bezmugurkaulnieki, kas pieder pie dzēlējzarndobumaiņu (Cnidaria) koraļļpolipu klases (Anthozoa).
Jaunums!!: Latvijas ģeoloģija un Koraļļi · Redzēt vairāk »
Krīts (periods)
Krīts (krīta periods) ir viens no ģeoloģiskās laika skalas lielajiem iedalījumiem — periodiem.
Jaunums!!: Latvijas ģeoloģija un Krīts (periods) · Redzēt vairāk »
Kurzeme
Kurzeme jeb Kursa ir viena no latviešu vēsturiskajām zemēm.
Jaunums!!: Latvijas ģeoloģija un Kurzeme · Redzēt vairāk »
Kvartārs
Kvartārs jeb antropogēns ir kainozoja ēras jaunākais periods ģeoloģiskajā laika skalā.
Jaunums!!: Latvijas ģeoloģija un Kvartārs · Redzēt vairāk »
Latvija
Latvijas Republika ir valsts Ziemeļeiropā, Baltijas jūras austrumu krastā.
Jaunums!!: Latvijas ģeoloģija un Latvija · Redzēt vairāk »
Lībiešu upuralas
Lībiešu upurala (arī Kuiķuļu upurala) ir ala Svētupes labajā krastā pie Kuiķules, Limbažu novadā, 8 kilometrus no Svētciema un 10 kilometrus no Salacgrīvas.
Jaunums!!: Latvijas ģeoloģija un Lībiešu upuralas · Redzēt vairāk »
Līgatnes papīrfabrikas ciemats
Vēsturiskais Līgatnes papīrfabrikas ciemats atrodas Līgatnē, Cēsu novadā, Vidzemes reģionā.
Jaunums!!: Latvijas ģeoloģija un Līgatnes papīrfabrikas ciemats · Redzēt vairāk »
Ledus laikmets Latvijā
Ledāja robežas Ziemeļeiropā pēdējā leduslaikmeta beigās Ledus laikmets Latvijā ir daļa no kainozoja ēras kvartāra perioda apledojuma, kas sakās pirms 2,58 miljoniem gadu pleistocēna epohā.
Jaunums!!: Latvijas ģeoloģija un Ledus laikmets Latvijā · Redzēt vairāk »
Lielupe
Lielupe ir lielākā Zemgales upe, caurteces ziņā otra lielākā Latvijas upe (aiz Daugavas).
Jaunums!!: Latvijas ģeoloģija un Lielupe · Redzēt vairāk »
Litorīnas jūra
Litorīnas jūra Litorīnas jūra bija sājūdens jūras baseins Baltijas jūras ieplakā pirms aptuveni 7500—4000 gadiem, kad jūras transgresijas dēļ atjaunojās Ancilus ezera savienojums ar Atlantijas okeānu un caur tagadējo Kategatu tajā ieplūda sāļāks ūdens.
Jaunums!!: Latvijas ģeoloģija un Litorīnas jūra · Redzēt vairāk »
Ludza
Ludza ir sena Latgales pilsēta un Ludzas novada centrs gleznainā apvidū Lielā Ludzas ezera krastā.
Jaunums!!: Latvijas ģeoloģija un Ludza · Redzēt vairāk »
Māls
Igaunijā. Māls (arī daudzskaitļa forma māli) ir nogulumiezis, kas pamatā sastāv no sīkās frakcijas (zem 2 um) daļiņām.
Jaunums!!: Latvijas ģeoloģija un Māls · Redzēt vairāk »
Mūsa
Mūsa ir viena no Lielupes satekupēm.
Jaunums!!: Latvijas ģeoloģija un Mūsa · Redzēt vairāk »
Neogēns
Neogēns ir kainozoja ēras otrais periods ģeoloģiskajā laika skalā pēc paleogēna.
Jaunums!!: Latvijas ģeoloģija un Neogēns · Redzēt vairāk »
Ordoviks
Ordoviks ir otrais ģeoloģiskais periods (sistēma) paleozoja ērā, kas ilga apmēram 42 miljonus gadu (no 485,4 ± 1,9 līdz 443,4 ± 1,5 Ma).
Jaunums!!: Latvijas ģeoloģija un Ordoviks · Redzēt vairāk »
Paleogēns
Paleogēns ir kainozoja ēras pirmais periods, kas ilga 42 miljonus gadu (no 65,5 ± 0,3 līdz 23,03 ± 0,05 miljonu gadu pirms mūsdienām).
Jaunums!!: Latvijas ģeoloģija un Paleogēns · Redzēt vairāk »
Perms
Perms ir sestais (pēdējais) ģeoloģiskais periods paleozoja ērā, kas ilga apmēram 47 miljonus gadu (no 298,9 ± 0,2 līdz 252,2 ± 0,5 Ma).
Jaunums!!: Latvijas ģeoloģija un Perms · Redzēt vairāk »
Pirīts
Pirīts, zināms arī kā dzelzs kolčedāns, sēra kolčedāns, "kaķu" zelts, muļķu zelts vai sērdzelznis, ir sulfīdu klases minerāls ar ķīmisko formulu FeS2 (dzelzs(II) disulfīds).
Jaunums!!: Latvijas ģeoloģija un Pirīts · Redzēt vairāk »
Pirmskembrijs
Pirmskembrija periods (arī prekembrijs) vai kriptozojs (no — ‘slēpts’ un ζωή — ‘dzīve’) ir ģeoloģiskais periods, kas ietver laiku pirms fanerozoja eona.
Jaunums!!: Latvijas ģeoloģija un Pirmskembrijs · Redzēt vairāk »
Pleckāji
Pleckāji jeb brahiopodi (lat. Brachiopoda, no grieķu βραχίων — plecs, πούς — kāja) ir jūras bezmugurkaulnieku dzīvnieku tips.
Jaunums!!: Latvijas ģeoloģija un Pleckāji · Redzēt vairāk »
Pleistocēns
Pleistocēns bija kainozoja ēras kvartāra perioda epoha, kas ilga no 2,588 miljona līdz aptuveni 12 000 gadiem pirms mūsdienām un ietvēra Zemes pēdējo periodu ar vairākiem glaciāliem (apledojumiem).
Jaunums!!: Latvijas ģeoloģija un Pleistocēns · Redzēt vairāk »
Proterozojs
Domājamais kontinentu formu izskats proterozoja beigās. Proterozojs (próteros — ‘pirmais, agrākais’;, zo̱í̱ — ‘dzīvība’) ir Zemes ģeoloģiskās vēstures posms — eona, kas sācies pirms apmēram 2,5 miljardiem gadu un beidzies pirms gadu, nomainot arhaju.
Jaunums!!: Latvijas ģeoloģija un Proterozojs · Redzēt vairāk »
Reljefs
Pasaules reljefa karte Reljefs (no) ir sauszemes, jūru un okeānu dibenu virsmas nelīdzenumu kopums, kuri ir dažādi pēc izmēra, izcelsmes, vecuma un attīstības vēstures.
Jaunums!!: Latvijas ģeoloģija un Reljefs · Redzēt vairāk »
Salaca
Salaca ir upe Ziemeļvidzemē.
Jaunums!!: Latvijas ģeoloģija un Salaca · Redzēt vairāk »
Sapropelis
Sapropelis (no (sapros) — 'satrūdējis, sapuvis' un (pēlos) — 'māls, dubļi')Svešvārdu vārdnīca.
Jaunums!!: Latvijas ģeoloģija un Sapropelis · Redzēt vairāk »
Silūrs
Silūrs ir trešais ģeoloģiskais periods (sistēma) paleozoja ērā, kurš ilga apmēram 27 miljonus gadu (no 443,8 ± 1,5 līdz 419,2 ± 3,2 Ma).
Jaunums!!: Latvijas ģeoloģija un Silūrs · Redzēt vairāk »
Skaņaiskalns
Skaņaiskalns Skaņaiskalns, arī Skaņais kalns ir 20 metrus augsta un 90 metrus gara sarkanā devona smilšakmens klints Salacas kreisajā krastā, Skaņkalnes pagastā, Valmieras novadā, Latvijā, pretējā krastā Mazsalacai.
Jaunums!!: Latvijas ģeoloģija un Skaņaiskalns · Redzēt vairāk »
Skrīveri
Skrīveri ir apdzīvota vieta Vidzemē, Aizkraukles novadā, Daugavas pietekas Maizītes krastā pie Rīgas—Krustpils dzelzceļa.
Jaunums!!: Latvijas ģeoloģija un Skrīveri · Redzēt vairāk »
Smilšakmens
Devona smilšakmens nogulumi Gaujas krastā Smilšakmens ir drupiezis, kas ir veidojies, sacementējoties smiltīm.
Jaunums!!: Latvijas ģeoloģija un Smilšakmens · Redzēt vairāk »
Sporas
askos mikroskopā Dārza atmatenes bazīdijsporas uz bazīdijām Parastās aļņpapardes (''Asplenium scolopendrium'') sporangiju kopas ar sporām lapu apakšpusē Nereti sporām ir īpatnēja virsma, kas palīdz atšķirt dažādas sugas. Trifeļu dzimtas sēnes ''Tuber oregonense'' sporas Sporas ir īpašas šūnas, kas nodrošina daudzu organismu vairošanos vai izdzīvošanu.
Jaunums!!: Latvijas ģeoloģija un Sporas · Redzēt vairāk »
Strenči
Strenči ir pilsēta Vidzemē, Valmieras novadā, Gaujas krastā.
Jaunums!!: Latvijas ģeoloģija un Strenči · Redzēt vairāk »
Tārpi
Dižslieka (''Lumbricus terrestris'') Tārpi (Vermes) ir novecojis dzīvnieku valsts (Animalia) tips, ko kādreiz sistemātikā ieviesa Kārlis Linnejs.
Jaunums!!: Latvijas ģeoloģija un Tārpi · Redzēt vairāk »
Triass
Triass ir ģeoloģiskais periods, kas sākās pirms 251 miljona gadu, kad notika perma-triasa izmiršana, un beidzās pirms 199,6 miljoniem gadu ar triasa-juras izmiršanu.
Jaunums!!: Latvijas ģeoloģija un Triass · Redzēt vairāk »
Trilobīti
Trilobīti (Trilobita) ir izmiruša posmkāju apakštipa Trilobītveidīgie (Trilobitomorpha) vienīgā klase, kas pazīstami no paleozoja ēras nogulumiem.
Jaunums!!: Latvijas ģeoloģija un Trilobīti · Redzēt vairāk »
Veczemju klintis
Veczemju klintis (arī Veczemu klintis, Mantiņu klintis, Sarkanās klintis) ir ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis Vidzemes jūrmalā starp Rankuļragu un Kutkāju ragu pie Veczemu mājām.
Jaunums!!: Latvijas ģeoloģija un Veczemju klintis · Redzēt vairāk »
Venta
Venta ir upe Latvijā un Lietuvā.
Jaunums!!: Latvijas ģeoloģija un Venta · Redzēt vairāk »
Ventas rumba
Ventas rumba ir platākais ūdenskritums Eiropā.
Jaunums!!: Latvijas ģeoloģija un Ventas rumba · Redzēt vairāk »
Vidzeme
Vidzeme ir viena no latviešu vēsturiskajām zemēm.
Jaunums!!: Latvijas ģeoloģija un Vidzeme · Redzēt vairāk »
Vidzemes augstiene
Skats no Gaiziņkalna Vidzemes augstiene ir Latvijas augstākā augstiene.
Jaunums!!: Latvijas ģeoloģija un Vidzemes augstiene · Redzēt vairāk »
Ziemeļeiropa
Dienvideiropa Ziemeļeiropa ir Eiropas ziemeļu daļa, kurā pēc Eiropas Savienības (ES) ieteiktās definīcijas ietilpst trīs Baltijas valstis — Igaunija, Latvija, Lietuva, piecas Ziemeļvalstis — Dānija, Islande, Norvēģija, Somija, Zviedrija, kā arī autonomās Fēru Salas.
Jaunums!!: Latvijas ģeoloģija un Ziemeļeiropa · Redzēt vairāk »
Zivis
Gupija Zivis ir ūdenī dzīvojoši mugurkaulnieki.
Jaunums!!: Latvijas ģeoloģija un Zivis · Redzēt vairāk »
