Satura rādītājs
76 attiecības: Abava, Abavas Velnala, Aizkraukle, Akantodes, Aknīste, Aleirolīts, Apes novads, Arhajs, Īģe, Ķurmrags, Baltijas jūra, Baltijas ledus ezers, Baltika (kontinents), Bauskas pils, Brūnogles, Bruņuzivis, Daivspurzivis, Devons, Doles sala, Dolomīts, Dzilnas iezis, Ediakars, Galvkāji, Gauja, Gliemeņvēži, Gliemenes, Graptolīti, Grobiņa, Holocēns, Jūrkalne, Jumpravas dolomīta atsegums, Jura (periods), Karbons, Kembrijs, Konodonti, Koraļļi, Krīts (periods), Kurzeme, Kvartārs, Latvija, Lībiešu upuralas, Līgatnes papīrfabrikas ciemats, Ledus laikmets Latvijā, Lielupe, Litorīnas jūra, Ludza, Māls, Mūsa, Neogēns, Ordoviks, ... Izvērst indekss (26 vairāk) »
Abava
Abava ir upe Latvijā, Ventas labā krasta pieteka (lielākā Ventas pieteka).
Skatīt Latvijas ģeoloģija un Abava
Abavas Velnala
Abavas Velnala (arī Melderu Velna ala, Matkules Velnala, Kandavas Velnala, Kretuļa ala) ir ala Tukuma novada Kandavas pagastā.
Skatīt Latvijas ģeoloģija un Abavas Velnala
Aizkraukle
Aizkraukle ir pilsēta Vidzemes dienvidu daļā, Aizkraukles novada administratīvais centrs.
Skatīt Latvijas ģeoloģija un Aizkraukle
Akantodes
Akantodes jeb žokļžaunzivis (Acanthodii) ir izmirušu zivju klase, kas dzīvoja no vēlā silūra līdz vēlā perma periodam.
Skatīt Latvijas ģeoloģija un Akantodes
Aknīste
Aknīste ir pilsēta Latvijā, Jēkabpils novadā.
Skatīt Latvijas ģeoloģija un Aknīste
Aleirolīts
Aleirolīts Aleirolīts ir sablīvējies, sacementēts nogulumiezis, kura sastāvā ir virs 50% aleirītiskā materiāla (frakcija 0,01-0,1 mm).
Skatīt Latvijas ģeoloģija un Aleirolīts
Apes novads
Apes novads bija 2009.
Skatīt Latvijas ģeoloģija un Apes novads
Arhajs
Arhaja eona attēlojums mākslinieka skatījumā Arhajs (— 'sens') ir otra senākā Zemes ģeoloģiskās vēstures eona, kas norisinājās aptuveni pirms 4 līdz 2,5 miljardiem gadu.
Skatīt Latvijas ģeoloģija un Arhajs
Īģe
Īģe (arī Iģe) ir Salacas kreisā krasta pieteka Limbažu un Valmieras novados.
Skatīt Latvijas ģeoloģija un Īģe
Ķurmrags
Ķurmrags ir zemesrags Rīgas līča Vidzemes piekrastē Limbažu novada Liepupes pagastā.
Skatīt Latvijas ģeoloģija un Ķurmrags
Baltijas jūra
Baltijas jūra ir Eiropas ziemeļaustrumu daļas iekšējā jūra.
Skatīt Latvijas ģeoloģija un Baltijas jūra
Baltijas ledus ezers
Baltijas ledus ezers (pirms aptuveni 12 000 gadiem) Baltijas ledus ezers bija auksts saldūdens baseins tagadējās Baltijas jūras ieplakas dienvidu un centrālajā daļā, kas izveidojās pēdējā ledus laikmeta beigās no Ziemeļeiropas ledāja kušanas ūdeņiem un pastāvēja pleistocēna epohas noslēgumā (pirms aptuveni — gadiem).
Skatīt Latvijas ģeoloģija un Baltijas ledus ezers
Baltika (kontinents)
Eiramerikas superkontinentu pirms 300 miljoniem gadu. Kembrija periodā pirms 550 miljoniem gadu. Eiramerikas superkontinenta daļa karbona periodā pirms 300 miljoniem gadu. Baltika bija sens kontinents, kas radās pirms apmēram 1800 miljoniem gadu un pastāvēja gan atsevišķi, gan kā vairāku superkontinentu daļa no proterozoja līdz paleozojam.
Skatīt Latvijas ģeoloģija un Baltika (kontinents)
Bauskas pils
Bauskas pils ir vēlajos viduslaikos celta Livonijas ordeņa pils Bauskā, kas 16.
Skatīt Latvijas ģeoloģija un Bauskas pils
Brūnogles
Brūnogļu krāvums Brūnogles (dažkārt sauktas arī par lignītu no, ar ko parasti saprot ogļu paveidu) ir samērā mīksts, brūns vai melns biogēnas izcelsmes nogulumiezis, fosilas ogles, kam raksturīga zema augu atlieku pārogļošanās pakāpe (starpstadija starp kūdru un akmeņoglēm).
Skatīt Latvijas ģeoloģija un Brūnogles
Bruņuzivis
Bruņuzivis (Placodermi) ir izmirusi žokļaiņu klase.
Skatīt Latvijas ģeoloģija un Bruņuzivis
Daivspurzivis
Daivspurzivis (Sarcopterygii) ir relikta kaulzivju (Osteichthyes) virsklase.
Skatīt Latvijas ģeoloģija un Daivspurzivis
Devons
Devons ir ceturtais ģeoloģiskais periods paleozoja ērā, kas ilga apmēram 56 miljonus gadu (no 416 līdz 359,2 Ma).
Skatīt Latvijas ģeoloģija un Devons
Doles sala
Doles sala ir bijusī lielākā sala Daugavas lejtecē, senās ārējās deltas rajonā.
Skatīt Latvijas ģeoloģija un Doles sala
Dolomīts
Dolomīts (arī plienakmens un radze) ir ļoti izplatīts nogulumiežu minerāls, kas pieder pie karbonātiem.
Skatīt Latvijas ģeoloģija un Dolomīts
Dzilnas iezis
Dzilnas iezis ir četrpakāpju devona smilšakmens iezis Amatas kreisajā krastā, Cēsu novadā.
Skatīt Latvijas ģeoloģija un Dzilnas iezis
Ediakars
Domājamais kontinentu formu izskats ediakara periodā. Ediakars bija Zemes ģeoloģiskās vēstures periods proterozoja eona beigās, kas sākās pirms apmēram 635 miljoniem gadu, nomainot kriogēna periodu, un beidzās pirms 541 miljona gadu, sākoties kembrija periodam.
Skatīt Latvijas ģeoloģija un Ediakars
Galvkāji
Galvkāji (Cephalopoda) ir gliemju (Mollusca) klase, kam raksturīga bilaterāla ķermeņa simetrija.
Skatīt Latvijas ģeoloģija un Galvkāji
Gauja
Gaujas sateces baseins (oranžs) Gauja ir Latvijas garākā upe, kas tek tikai pa Latvijas teritoriju.
Skatīt Latvijas ģeoloģija un Gauja
Gliemeņvēži
Gliemeņvēži jeb ostrakodi (Ostracoda) ir vēžveidīgo apakštipa klase.
Skatīt Latvijas ģeoloģija un Gliemeņvēži
Gliemenes
Gliemenes jeb divvāku gliemji (Bivalvia) ir gliemju tipa (Mollusca) klase, kuru raksturīgākā īpašība ir čaula, kas sastāv no diviem vāciņiem, kuri atrodas ķermeņa sānos, kā arī pilnīga galvas redukcija.
Skatīt Latvijas ģeoloģija un Gliemenes
Graptolīti
Graptolīti (Graptolithina) ir paleozojā dzīvojošu koloniālu jūras organismu pushordaiņu tipa klase vai apakšklase.
Skatīt Latvijas ģeoloģija un Graptolīti
Grobiņa
Grobiņa ir sena pilsēta Kurzemes rietumos Ālandes upes krastos, Dienvidkurzemes novada centrs.
Skatīt Latvijas ģeoloģija un Grobiņa
Holocēns
Jūras līmeņa izmaiņas holocēnā Holocēns jeb pēcledus laikmets ir kainozoja ēras kvartāra perioda epoha, kas sākās pēc pēdējā leduslaikmeta pirms apmēram 12 000 gadiem un turpinās arī mūsdienās.
Skatīt Latvijas ģeoloģija un Holocēns
Jūrkalne
Jūrkalne ir ciems Kurzemē, Ventspils novada Jūrkalnes pagasta centrs netālu no Baltijas jūras krasta.
Skatīt Latvijas ģeoloģija un Jūrkalne
Jumpravas dolomīta atsegums
Jumpravas dolomīta atsegums ir aizsargājams ģeoloģisks un ģeomorfoloģisks dabas piemineklis Bauskas novada Mežotnes pagasta Jumpravā, dabas parka Bauska teritorijā.
Skatīt Latvijas ģeoloģija un Jumpravas dolomīta atsegums
Jura (periods)
Jura (Juras periods) ir mezozoja ēras vidējais periods, sācies pirms 201 miljoniem gadu, ildzis 56 miljonus gadu un beidzies pirms 145 miljoniem gadu.
Skatīt Latvijas ģeoloģija un Jura (periods)
Karbons
Karbons bija piektais ģeoloģiskais periods paleozoja ērā, kas ilga apmēram 60 miljonus gadu (358,9 ± 0,4 — 298,9 ± 0,15 Ma).
Skatīt Latvijas ģeoloģija un Karbons
Kembrijs
Kembrijs ir paleozoja ēras pirmais periods, kas ilga no līdz miljoniem gadu pirms mūsdienām.
Skatīt Latvijas ģeoloģija un Kembrijs
Konodonti
Konodonti (no — 'konuss' un ὀδούς — 'zobs') ir izmirušu hordaiņu klase, kas ārēji atgādināja mūsdienu nēģus.
Skatīt Latvijas ģeoloģija un Konodonti
Koraļļi
Koraļļi ir jūrā dzīvojoši bezmugurkaulnieki, kas pieder pie dzēlējzarndobumaiņu (Cnidaria) koraļļpolipu klases (Anthozoa).
Skatīt Latvijas ģeoloģija un Koraļļi
Krīts (periods)
Krīts (krīta periods) ir viens no ģeoloģiskās laika skalas lielajiem iedalījumiem — periodiem.
Skatīt Latvijas ģeoloģija un Krīts (periods)
Kurzeme
Kurzeme jeb Kursa ir viena no latviešu vēsturiskajām zemēm.
Skatīt Latvijas ģeoloģija un Kurzeme
Kvartārs
Kvartārs jeb antropogēns ir kainozoja ēras jaunākais periods ģeoloģiskajā laika skalā.
Skatīt Latvijas ģeoloģija un Kvartārs
Latvija
Latvijas Republika ir valsts Ziemeļeiropā, Baltijas jūras austrumu krastā.
Skatīt Latvijas ģeoloģija un Latvija
Lībiešu upuralas
Lībiešu upurala (arī Kuiķuļu upurala) ir ala Svētupes labajā krastā pie Kuiķules, Limbažu novadā, 8 kilometrus no Svētciema un 10 kilometrus no Salacgrīvas.
Skatīt Latvijas ģeoloģija un Lībiešu upuralas
Līgatnes papīrfabrikas ciemats
Vēsturiskais Līgatnes papīrfabrikas ciemats atrodas Līgatnē, Cēsu novadā, Vidzemes reģionā.
Skatīt Latvijas ģeoloģija un Līgatnes papīrfabrikas ciemats
Ledus laikmets Latvijā
Ledāja robežas Ziemeļeiropā pēdējā leduslaikmeta beigās Ledus laikmets Latvijā ir daļa no kainozoja ēras kvartāra perioda apledojuma, kas sakās pirms 2,58 miljoniem gadu pleistocēna epohā.
Skatīt Latvijas ģeoloģija un Ledus laikmets Latvijā
Lielupe
Lielupe ir lielākā Zemgales upe, caurteces ziņā otra lielākā Latvijas upe (aiz Daugavas).
Skatīt Latvijas ģeoloģija un Lielupe
Litorīnas jūra
Litorīnas jūra Litorīnas jūra bija sājūdens jūras baseins Baltijas jūras ieplakā pirms aptuveni 7500—4000 gadiem, kad jūras transgresijas dēļ atjaunojās Ancilus ezera savienojums ar Atlantijas okeānu un caur tagadējo Kategatu tajā ieplūda sāļāks ūdens.
Skatīt Latvijas ģeoloģija un Litorīnas jūra
Ludza
Ludza ir sena Latgales pilsēta un Ludzas novada centrs gleznainā apvidū Lielā Ludzas ezera krastā.
Skatīt Latvijas ģeoloģija un Ludza
Māls
Igaunijā. Māls (arī daudzskaitļa forma māli) ir nogulumiezis, kas pamatā sastāv no sīkās frakcijas (zem 2 um) daļiņām.
Skatīt Latvijas ģeoloģija un Māls
Mūsa
Mūsa ir viena no Lielupes satekupēm.
Skatīt Latvijas ģeoloģija un Mūsa
Neogēns
Neogēns ir kainozoja ēras otrais periods ģeoloģiskajā laika skalā pēc paleogēna.
Skatīt Latvijas ģeoloģija un Neogēns
Ordoviks
Ordoviks ir otrais ģeoloģiskais periods (sistēma) paleozoja ērā, kas ilga apmēram 42 miljonus gadu (no 485,4 ± 1,9 līdz 443,4 ± 1,5 Ma).
Skatīt Latvijas ģeoloģija un Ordoviks
Paleogēns
Paleogēns ir kainozoja ēras pirmais periods, kas ilga 42 miljonus gadu (no 65,5 ± 0,3 līdz 23,03 ± 0,05 miljonu gadu pirms mūsdienām).
Skatīt Latvijas ģeoloģija un Paleogēns
Perms
Perms ir sestais (pēdējais) ģeoloģiskais periods paleozoja ērā, kas ilga apmēram 47 miljonus gadu (no 298,9 ± 0,2 līdz 252,2 ± 0,5 Ma).
Skatīt Latvijas ģeoloģija un Perms
Pirīts
Pirīts, zināms arī kā dzelzs kolčedāns, sēra kolčedāns, "kaķu" zelts, muļķu zelts vai sērdzelznis, ir sulfīdu klases minerāls ar ķīmisko formulu FeS2 (dzelzs(II) disulfīds).
Skatīt Latvijas ģeoloģija un Pirīts
Pirmskembrijs
Pirmskembrija periods (arī prekembrijs) vai kriptozojs (no — ‘slēpts’ un ζωή — ‘dzīve’) ir ģeoloģiskais periods, kas ietver laiku pirms fanerozoja eona.
Skatīt Latvijas ģeoloģija un Pirmskembrijs
Pleckāji
Pleckāji jeb brahiopodi (lat. Brachiopoda, no grieķu βραχίων — plecs, πούς — kāja) ir jūras bezmugurkaulnieku dzīvnieku tips.
Skatīt Latvijas ģeoloģija un Pleckāji
Pleistocēns
Pleistocēns bija kainozoja ēras kvartāra perioda epoha, kas ilga no 2,588 miljona līdz aptuveni 12 000 gadiem pirms mūsdienām un ietvēra Zemes pēdējo periodu ar vairākiem glaciāliem (apledojumiem).
Skatīt Latvijas ģeoloģija un Pleistocēns
Proterozojs
Domājamais kontinentu formu izskats proterozoja beigās. Proterozojs (próteros — ‘pirmais, agrākais’;, zo̱í̱ — ‘dzīvība’) ir Zemes ģeoloģiskās vēstures posms — eona, kas sācies pirms apmēram 2,5 miljardiem gadu un beidzies pirms gadu, nomainot arhaju.
Skatīt Latvijas ģeoloģija un Proterozojs
Reljefs
Pasaules reljefa karte Reljefs (no) ir sauszemes, jūru un okeānu dibenu virsmas nelīdzenumu kopums, kuri ir dažādi pēc izmēra, izcelsmes, vecuma un attīstības vēstures.
Skatīt Latvijas ģeoloģija un Reljefs
Salaca
Salaca ir upe Ziemeļvidzemē.
Skatīt Latvijas ģeoloģija un Salaca
Sapropelis
Sapropelis (no (sapros) — 'satrūdējis, sapuvis' un (pēlos) — 'māls, dubļi')Svešvārdu vārdnīca.
Skatīt Latvijas ģeoloģija un Sapropelis
Silūrs
Silūrs ir trešais ģeoloģiskais periods (sistēma) paleozoja ērā, kurš ilga apmēram 27 miljonus gadu (no 443,8 ± 1,5 līdz 419,2 ± 3,2 Ma).
Skatīt Latvijas ģeoloģija un Silūrs
Skaņaiskalns
Skaņaiskalns Skaņaiskalns, arī Skaņais kalns ir 20 metrus augsta un 90 metrus gara sarkanā devona smilšakmens klints Salacas kreisajā krastā, Skaņkalnes pagastā, Valmieras novadā, Latvijā, pretējā krastā Mazsalacai.
Skatīt Latvijas ģeoloģija un Skaņaiskalns
Skrīveri
Skrīveri ir apdzīvota vieta Vidzemē, Aizkraukles novadā, Daugavas pietekas Maizītes krastā pie Rīgas—Krustpils dzelzceļa.
Skatīt Latvijas ģeoloģija un Skrīveri
Smilšakmens
Devona smilšakmens nogulumi Gaujas krastā Smilšakmens ir drupiezis, kas ir veidojies, sacementējoties smiltīm.
Skatīt Latvijas ģeoloģija un Smilšakmens
Sporas
askos mikroskopā Dārza atmatenes bazīdijsporas uz bazīdijām Parastās aļņpapardes (''Asplenium scolopendrium'') sporangiju kopas ar sporām lapu apakšpusē Nereti sporām ir īpatnēja virsma, kas palīdz atšķirt dažādas sugas. Trifeļu dzimtas sēnes ''Tuber oregonense'' sporas Sporas ir īpašas šūnas, kas nodrošina daudzu organismu vairošanos vai izdzīvošanu.
Skatīt Latvijas ģeoloģija un Sporas
Strenči
Strenči ir pilsēta Vidzemē, Valmieras novadā, Gaujas krastā.
Skatīt Latvijas ģeoloģija un Strenči
Tārpi
Dižslieka (''Lumbricus terrestris'') Tārpi (Vermes) ir novecojis dzīvnieku valsts (Animalia) tips, ko kādreiz sistemātikā ieviesa Kārlis Linnejs.
Skatīt Latvijas ģeoloģija un Tārpi
Triass
Triass ir ģeoloģiskais periods, kas sākās pirms 251 miljona gadu, kad notika perma-triasa izmiršana, un beidzās pirms 199,6 miljoniem gadu ar triasa-juras izmiršanu.
Skatīt Latvijas ģeoloģija un Triass
Trilobīti
Trilobīti (Trilobita) ir izmiruša posmkāju apakštipa Trilobītveidīgie (Trilobitomorpha) vienīgā klase, kas pazīstami no paleozoja ēras nogulumiem.
Skatīt Latvijas ģeoloģija un Trilobīti
Veczemju klintis
Veczemju klintis (arī Veczemu klintis, Mantiņu klintis, Sarkanās klintis) ir ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis Vidzemes jūrmalā starp Rankuļragu un Kutkāju ragu pie Veczemu mājām.
Skatīt Latvijas ģeoloģija un Veczemju klintis
Venta
Venta ir upe Latvijā un Lietuvā.
Skatīt Latvijas ģeoloģija un Venta
Ventas rumba
Ventas rumba ir platākais ūdenskritums Eiropā.
Skatīt Latvijas ģeoloģija un Ventas rumba
Vidzeme
Vidzeme ir viena no latviešu vēsturiskajām zemēm.
Skatīt Latvijas ģeoloģija un Vidzeme
Vidzemes augstiene
Skats no Gaiziņkalna Vidzemes augstiene ir Latvijas augstākā augstiene.
Skatīt Latvijas ģeoloģija un Vidzemes augstiene
Ziemeļeiropa
Dienvideiropa Ziemeļeiropa ir Eiropas ziemeļu daļa, kurā pēc Eiropas Savienības (ES) ieteiktās definīcijas ietilpst trīs Baltijas valstis — Igaunija, Latvija, Lietuva, piecas Ziemeļvalstis — Dānija, Islande, Norvēģija, Somija, Zviedrija, kā arī autonomās Fēru Salas.
Skatīt Latvijas ģeoloģija un Ziemeļeiropa
Zivis
Gupija Zivis ir ūdenī dzīvojoši mugurkaulnieki.
Skatīt Latvijas ģeoloģija un Zivis