Ātrāk nekā pārlūku!
61 attiecības: Airkāji, Aknas, Amerikas Savienotās Valstis, Aste, Atlantijas okeāns, Austrālija, Čīle, Cūkdelfīnu dzimta, Cilvēki, Delfīni, Dienvidaustrālija, Dienvidāfrika, Fosilijas, Gaļēdāji, Gads, Gaiss, Galva, Grieķu valoda, Haizivis, Havajas, Japāna, Jaundienvidvelsa, Jaunzēlande, Jūra, Kalāns, Kalifornija, Kaulzivis, Kārlis Linnejs, Kilograms, Kilometrs, Klusais okeāns, Kotiks, Lauvroņu apakšdzimta, Lejaskalifornija, Lielās baltās haizivis, Mako haizivis, Makreļhaizivis, Mātīte, Megalodons, Metrs, Minūte, Miocēns, Nacionālā ģeogrāfijas biedrība, Okeāns, Ola, Plankumainais ronis, Putni, Rajas, Roņi, Smarža, ..., Spuras, Tēviņš, Temperatūra, Vaļi, Vaļveidīgie, Vidusjūra, Zīdītāji, Ziemeļu Ledus okeāns, Zivis, Zobenvalis, 1758. gads. Izvērst indekss (11 vairāk) »
Airkāji
Airkāji, airkāju virsdzimtas (Pinnipedia) dzīvnieki ir daļēji jūras dzīvnieki, kas daļu dzīves pavada gan ūdenī, gan uz sauszemes, tie pieder plēsēju kārtas (Carnivora) suņveidīgo apakškārtai (Caniformia).
Jaunums!!: Lielā baltā haizivs un Airkāji · Redzēt vairāk »
Aknas
Aitas aknas Aknas (hēpar) ir mugurkaulnieku un dažu citu dzīvnieku orgāns, kas piedalās vielmaiņas procesos.
Jaunums!!: Lielā baltā haizivs un Aknas · Redzēt vairāk »
Amerikas Savienotās Valstis
Amerikas Savienotās Valstis, arī ASV (United States, USA, US), ir federāla konstitucionāla republika, kas sastāv no 50 štatiem un no viena federālā apgabala.
Jaunums!!: Lielā baltā haizivs un Amerikas Savienotās Valstis · Redzēt vairāk »
Aste
Zīdītāja aste ar apmatojumu Aste pārsvarā ir kustīgs dzīvnieku orgāns, kas atrodas ķermeņa aizmugurējā daļā.
Jaunums!!: Lielā baltā haizivs un Aste · Redzēt vairāk »
Atlantijas okeāns
Atlantijas okeāns ir otrs lielākais okeāns uz Zemes.
Jaunums!!: Lielā baltā haizivs un Atlantijas okeāns · Redzēt vairāk »
Austrālija
Austrālija, oficiāli Austrālijas Savienība (Commonwealth of Australia), ir valsts Zemes dienvidu puslodē.
Jaunums!!: Lielā baltā haizivs un Austrālija · Redzēt vairāk »
Čīle
Čīle (izruna), oficiāli Čīles Republika (República de Chile), ir valsts Dienvidamerikā.
Jaunums!!: Lielā baltā haizivs un Čīle · Redzēt vairāk »
Cūkdelfīnu dzimta
Cūkdelfīnu jeb jūras cūku dzimta (Phocoenidae) ir vaļveidīgo kārtas (Cetacea) jūrā dzīvojošu zīdītāju dzimta, kas pieder pie zobvaļu apakškārtas (Odontoceti).
Jaunums!!: Lielā baltā haizivs un Cūkdelfīnu dzimta · Redzēt vairāk »
Cilvēki
Cilvēki (Homo) ir cilvēkpērtiķu dzimtas (Hominidae) ģints, kurā ir iekļauts mūsdienu cilvēks (H. sapiens) un tā tuvākās ģenētiski radniecīgās sugas, kuras visas mūsdienās ir izmirušas.
Jaunums!!: Lielā baltā haizivs un Cilvēki · Redzēt vairāk »
Delfīni
Parastais delfīns (''Delphinus'') Par delfīniem sauc lielāko daļu zobvaļu apakškārtas (Odontoceti) dzīvnieku.
Jaunums!!: Lielā baltā haizivs un Delfīni · Redzēt vairāk »
Dienvidaustrālija
Dienvidaustrālija ir viens no Austrālijas štatiem.
Jaunums!!: Lielā baltā haizivs un Dienvidaustrālija · Redzēt vairāk »
Dienvidāfrika
Dienvidāfrika, oficiāli Dienvidāfrikas Republika (Republiek van Suid-Afrika; Republic of South Africa), saīsinājumā DĀR, ir valsts Dienvidāfrikā.
Jaunums!!: Lielā baltā haizivs un Dienvidāfrika · Redzēt vairāk »
Fosilijas
cm diametrā Fosilijas (— 'izrakts no zemes') jeb pārakmeņojumi ir dzīvnieku, augu vai citu organismu pārakmeņojušās paliekas, kā arī to darbības nospiedumi, piemēram, pēdu nospiedumi.
Jaunums!!: Lielā baltā haizivs un Fosilijas · Redzēt vairāk »
Gaļēdāji
Lauvas ir tipiski gaļēdāji. Katru dienu lauva apēd apmēram 7 kg gaļas Gaļēdāji ir sugas, kas ikdienā pamatā pārtiek no dzīvnieku izcelsmes barības, medījot vai izmantojot citu plēsēju medījumu.
Jaunums!!: Lielā baltā haizivs un Gaļēdāji · Redzēt vairāk »
Gads
Gads ir laika mērvienība.
Jaunums!!: Lielā baltā haizivs un Gads · Redzēt vairāk »
Gaiss
Gaiss ir dažādu gāzu maisījums, kas veido Zemes atmosfēru.
Jaunums!!: Lielā baltā haizivs un Gaiss · Redzēt vairāk »
Galva
200px Galva ir cilvēka vai dzīvnieka ķermeņa daļa, kurā atrodas mute, smadzenes, redzes, garšas, ožas un dzirdes orgāni.
Jaunums!!: Lielā baltā haizivs un Galva · Redzēt vairāk »
Grieķu valoda
Grieķu valoda ir indoeiropiešu valodu saimes valoda, par kuras lietošanu ziņas sniedzas 3500 gadus senā vēsturē.
Jaunums!!: Lielā baltā haizivs un Grieķu valoda · Redzēt vairāk »
Haizivis
Haizivis (Selachimorpha) ir plātņžauņu apakšklases (Elasmobranchii) skrimšļzivju virskārta.
Jaunums!!: Lielā baltā haizivs un Haizivis · Redzēt vairāk »
Havajas
Havajas ir viens no Amerikas Savienoto Valstu štatiem, aizņem lielāko daļu Havaju salu arhipelāga (izņemot Midveja atolu) Klusā okeāna ziemeļu daļā.
Jaunums!!: Lielā baltā haizivs un Havajas · Redzēt vairāk »
Japāna
Japāna (Nihon vai Nippon, oficiāli 日本国; Nihon/Nippon-koku) ir salu valsts Austrumāzijā, kas atrodas Klusā okeāna rietumos.
Jaunums!!: Lielā baltā haizivs un Japāna · Redzēt vairāk »
Jaundienvidvelsa
Jaundienvidvelsa ir Austrālijas visapdzīvotākais štats.
Jaunums!!: Lielā baltā haizivs un Jaundienvidvelsa · Redzēt vairāk »
Jaunzēlande
Jaunzēlande ir valsts Okeānijas dienvidrietumos un Klusā okeāna dienvidrietumu daļā.
Jaunums!!: Lielā baltā haizivs un Jaunzēlande · Redzēt vairāk »
Jūra
300px Jūra ir liela sālsūdens ūdenstilpe, kas saistīta ar okeānu, ko parasti no okeāna vairāk vai mazāk atdala sauszeme un kas no tā atšķiras ar ūdens īpašībām, dzīvajiem organismiem, straumēm.
Jaunums!!: Lielā baltā haizivs un Jūra · Redzēt vairāk »
Kalāns
Kalāns jeb Klusā okeāna jūrasūdrs, arī Pacifika jūrasūdrs (Enhydra lutris) ir sermuļu dzimtas (Mustelidae) jūrā dzīvojošs plēsējs, kas ir vienīgā suga kalānu ģintī (Enhydra).
Jaunums!!: Lielā baltā haizivs un Kalāns · Redzēt vairāk »
Kalifornija
Kalifornija ir viens no Amerikas Savienoto Valstu štatiem, kurš atrodas ASV rietumu piekrastē.
Jaunums!!: Lielā baltā haizivs un Kalifornija · Redzēt vairāk »
Kaulzivis
Kaulzivis (Osteichthyes) ir mugurkaulnieku (Vertebrata) megaklase, pie kuras pieder 2 virsklases, 4 klases, vairāk nekā 40 zivju kārtas, 435 dzimtas un 28 000 sugu.
Jaunums!!: Lielā baltā haizivs un Kaulzivis · Redzēt vairāk »
Kārlis Linnejs
Kārlis Linnejs (dzimis, miris) bija zviedru botāniķis, ārsts un zoologs, kas lika pamatus mūsdienu binārās nomenklatūras shēmai.
Jaunums!!: Lielā baltā haizivs un Kārlis Linnejs · Redzēt vairāk »
Kilograms
collās) Kilograms (simbols: kg) ir Starptautiskās mērvienību sistēmas (SI) masas pamatmērvienība, kas ir vienāds ar cilindrisku etalonu, kas izgatavots no irīdija-platīna sakausējuma, un atrodas Parīzē Starptautiskajā svaru un mēru birojā (Bureau international des poids et mesures).
Jaunums!!: Lielā baltā haizivs un Kilograms · Redzēt vairāk »
Kilometrs
Kilometrs (saīsinājumā km) ir SI sistēmas garuma atvasinātā mērvienība.
Jaunums!!: Lielā baltā haizivs un Kilometrs · Redzēt vairāk »
Klusais okeāns
Klusais okeāns ir pasaules lielākā ūdenstilpe, kas klāj aptuveni trešo daļu Zemes virsmas.
Jaunums!!: Lielā baltā haizivs un Klusais okeāns · Redzēt vairāk »
Kotiks
Kotiks ir jebkurš ausroņu dzimtas (Otariidae) dzīvnieks, kas pieder kotiku apakšdzimtai (Arctocephalinae).
Jaunums!!: Lielā baltā haizivs un Kotiks · Redzēt vairāk »
Lauvroņu apakšdzimta
Lauvroņu apakšdzimta (Otariinae) ir viena no divām ausroņu dzimtas (Otariidae) apakšdzimtām, kas apvieno 6 mūsdienās dzīvojošas jūras zīdītāju sugas un vienu izmirušu sugu un kas tiek iedalītas 5 ģintīs.
Jaunums!!: Lielā baltā haizivs un Lauvroņu apakšdzimta · Redzēt vairāk »
Lejaskalifornija
Lejaskalifornija (izrunā) ir štats Meksikas ziemeļrietumos, Kalifornijas pussalā uz ziemeļiem no 28.
Jaunums!!: Lielā baltā haizivs un Lejaskalifornija · Redzēt vairāk »
Lielās baltās haizivis
Lielās baltās haizivis (Carcharodon) ir makreļhaizivju dzimtas (Lamnidae) ģints, kurā ir tikai viena mūsdienās dzīvojoša suga un divas aizvēsturiskās sugas.
Jaunums!!: Lielā baltā haizivs un Lielās baltās haizivis · Redzēt vairāk »
Mako haizivis
Mako haizivis (Isurus) ir viena no makreļhaizivju dzimtas (Lamnidae) ģintīm, kas apvieno divas mūsdienās dzīvojošas skrimšļzivju sugas un vairākas aizvēsturiskās sugas, kas dzīvoja no krīta perioda līdz kvartāra periodam (pirms 100—0,781 milj. gadiem).
Jaunums!!: Lielā baltā haizivs un Mako haizivis · Redzēt vairāk »
Makreļhaizivis
Makreļhaizivis jeb makreļhaizivju dzimta (Lamnidae) ir makreļhaizivjveidīgo kārtas (Lamniformes) dzimta, kas apvieno 5 mūsdienās dzīvojošas haizivju sugas.
Jaunums!!: Lielā baltā haizivs un Makreļhaizivis · Redzēt vairāk »
Mātīte
Veneras simbols, kas tiek izmantots, lai apzīmētu sievišķo dzimumu Mātīte jeb sievišķais dzimums (♀) ir termins, kuru izmanto, lai apzīmētu organisma dzimumu, kura dzimumorgāni ražo sievišķās dzimumšūnas olšūnas.
Jaunums!!: Lielā baltā haizivs un Mātīte · Redzēt vairāk »
Megalodons
Megalodons (Carcharocles megalodon) ir izmirusi aizvēsturiskā haizivju suga, kas dzīvoja pirms aptuveni 15,9 līdz 2,6 miljoniem gadu kainozoja ērā.
Jaunums!!: Lielā baltā haizivs un Megalodons · Redzēt vairāk »
Metrs
No 1889. līdz 1960. gada metrs bija vienāds ar stieņa garumu, kas bija izgatavots no platīna un irīdija sakausējuma, un atradās Parīzē Starptautiskajā svaru un mēru birojā Metrs (simbols: m) ir Starptautiskās mērvienību sistēmas (SI) garuma pamatmērvienība, kas ir vienāda ar attālumu, ko gaisma veic vakuumā sekundēs.
Jaunums!!: Lielā baltā haizivs un Metrs · Redzēt vairāk »
Minūte
Pulkstenis ar minūšu rādītāju, norādošu uz 14 minūtēm Minūte (cēlies no — ‘sīks, mazs’), saīsinājums — min (arī min.), ir laika vai leņķa mērvienība.
Jaunums!!: Lielā baltā haizivs un Minūte · Redzēt vairāk »
Miocēns
Miocēns ir ģeoloģiskās laika skalas posms, agrīnais neogēna periods.
Jaunums!!: Lielā baltā haizivs un Miocēns · Redzēt vairāk »
Nacionālā ģeogrāfijas biedrība
Nacionālā ģeogrāfijas biedrība ir ASV ģeogrāfu organizācija - viena no pasaulē lielākajām nekomerciālajām zinātniskajām un izglītojošām organizācijām.
Jaunums!!: Lielā baltā haizivs un Nacionālā ģeogrāfijas biedrība · Redzēt vairāk »
Okeāns
Zeme - tumšzilā krāsā okeāni un jūras Okeāni (no, Ōkeanós) ir vislielākās ūdenstilpes uz Zemes.
Jaunums!!: Lielā baltā haizivs un Okeāns · Redzēt vairāk »
Ola
Dažādu putnu un citu dzīvnieku olas Ola ir no organisma ārējā vidē izvadīta olšūna ar apvalkiem.
Jaunums!!: Lielā baltā haizivs un Ola · Redzēt vairāk »
Plankumainais ronis
Plankumainais ronis (Phoca vitulina) ir viena no roņu dzimtas (Phocidae) sugām, kas pieder plankumaino roņu ģintij (Phoca).
Jaunums!!: Lielā baltā haizivs un Plankumainais ronis · Redzēt vairāk »
Putni
Putni (Aves) ir ar spalvām klāta endotermiska (siltasiņu) mugurkaulnieku klase, kas dēj olas un primāri ir specializējušies lidošanai.
Jaunums!!: Lielā baltā haizivs un Putni · Redzēt vairāk »
Rajas
Rajas (Batoidea) ir plātņžauņu apakšklases (Elasmobranchii) virskārta, kas apvieno vairāk kā 500 sugas un kas tiek iedalītas 18 dzimtās.
Jaunums!!: Lielā baltā haizivs un Rajas · Redzēt vairāk »
Roņi
Roņi, roņu dzimta (Phocidae) ir viena no plēsēju kārtas (Carnivora) dzimtām, kas pieder airkāju virsdzimtai (Pinnipedia).
Jaunums!!: Lielā baltā haizivs un Roņi · Redzēt vairāk »
Smarža
Smarža jeb aromāts ir vielas ķīmiskā īpašība, kuru var uztver ar ožas orgāniem.
Jaunums!!: Lielā baltā haizivs un Smarža · Redzēt vairāk »
Spuras
Zivs ''Lampanyctodes hectoris'' morfolģija: 1 — žaunu vāks 2 — sānu līnija 3 — '''muguras spura''' 4 — '''tauku spura''' 5 — astes daļa 6 — '''astes spura''' 7 — '''anālā spura''' 8 — fotofori 9 — '''vēdera spura''' (pāra) 10 — '''krūšu spura''' (pāra) Spuras ir kustības orgāni, kurus organismi izmanto, lai pārvietotos ūdenī un kontrolētu savas kustības.
Jaunums!!: Lielā baltā haizivs un Spuras · Redzēt vairāk »
Tēviņš
Marsa simbols, kas tiek izmantots, lai apzīmētu vīrišķo dzimumu Tēviņš jeb vīrišķais dzimums (♂) ir termins, kuru izmanto, lai apzīmētu organisma dzimumu, kura dzimumorgāni ražo vīrišķās dzimumšūnas gametas, kas atrodas spermatozoīdos.
Jaunums!!: Lielā baltā haizivs un Tēviņš · Redzēt vairāk »
Temperatūra
Lielākā temperatūrā molekulas svārstību amplitūda palielinās Temperatūra ir fizikāls lielums, kas raksturo ķermeņa (vai vielas) sasilšanas pakāpi jeb siltumkustības intensitāti.
Jaunums!!: Lielā baltā haizivs un Temperatūra · Redzēt vairāk »
Vaļi
Kuprvalis (''Megaptera novaeangliae'') Par vaļiem sauc lielu daļu dzīvnieku no vaļveidīgo kārtas (Cetacea), kā arī reizēm visus vaļveidīgo kārtas dzīvniekus sauc par vaļiem.
Jaunums!!: Lielā baltā haizivs un Vaļi · Redzēt vairāk »
Vaļveidīgie
Vaļveidīgie (Cetacea) saskaņā ar mūsdienu klasifikāciju ir pārnadžu kārtas (Artiodactyla) infrakārta.
Jaunums!!: Lielā baltā haizivs un Vaļveidīgie · Redzēt vairāk »
Vidusjūra
Vidusjūra ir starpkontinentu iekšējā jūra, Atlantijas okeāna daļa, ko praktiski no visām pusēm ietver sauszeme: ziemeļos — Eiropa, dienvidos — Āfrika, austrumos — Āzija.
Jaunums!!: Lielā baltā haizivs un Vidusjūra · Redzēt vairāk »
Zīdītāji
Zīdītāji (Mammalia) ir mugurkaulnieku augstākā klase.
Jaunums!!: Lielā baltā haizivs un Zīdītāji · Redzēt vairāk »
Ziemeļu Ledus okeāns
Ziemeļu Ledus okeāns jeb Arktiskais okeāns ir mazākais un seklākais no pasaules pieciem okeāniem, lielākā daļa okeāna atrodas aiz arktiskā polārā loka.
Jaunums!!: Lielā baltā haizivs un Ziemeļu Ledus okeāns · Redzēt vairāk »
Zivis
Gupija Zivis ir ūdenī dzīvojoši mugurkaulnieki.
Jaunums!!: Lielā baltā haizivs un Zivis · Redzēt vairāk »
Zobenvalis
Zobenvalis (Orcinus orca), pazīstams arī kā plēsoņdelfīns un nažspuras delfīns, ir lielākais delfīnu dzimtas (Delphinidae) zīdītājs.
Jaunums!!: Lielā baltā haizivs un Zobenvalis · Redzēt vairāk »
1758. gads
1758.
Jaunums!!: Lielā baltā haizivs un 1758. gads · Redzēt vairāk »
Novirza šeit:
Baltā haizivs, Baltās haizivis, Carcharodon carcharias, Lielā balta haizivs.
