Satura rādītājs
73 attiecības: Alerģija, Alkaloīdi, Aminoskābes, Andi, Atmosfēra, Auglis, Augsne, Austrumu puslode, Ģints (bioloģija), Ēģipte, Āfrika, Baktērijas, Brazīlija, Brokoļi, Daudzgadīgi augi, Daudzlapu lupīna, Dārzs, Dzeltenā lupīna, Eiropa, Farmakoloģija, Gurķis, Imunitāte, Inku impērija, Itālija, Jūlijs, Jūnijs, Jūra, Kāpurs, Klimats, Kordiljeri, Krāšņumaugi, Kukaiņi, Kulinārija, Kultūraugi, Lakstaugs, Lapas, Libāna, Lopbarība, Mājlops, Mājputni, Mēslojums, Medicīna, Medusbites, Mutācija, Nektārs, Pākšaugi, Pelēkais vilks, Portugāle, Putekšņi, Rieksts, ... Izvērst indekss (23 vairāk) »
Alerģija
Nātrene ir bieža alerģijas izpausme Alerģija ir organisma reakcija uz organismā vai vidē esošām specifiskām vielām — alergēniem.
Skatīt Lupīnas un Alerģija
Alkaloīdi
Alkaloīds (morfīns) Alkaloīdi — slāpekli saturošas, galvenokārt augu izcelsmes organiskas vielas.
Skatīt Lupīnas un Alkaloīdi
Aminoskābes
Aminoskābes ir aizvietotās karbonskābes, kuru ogļūdeņraža atlikumā viens vai vairāki ūdeņraža atomi ir aizvietoti ar aminogrupu (-NH2).
Skatīt Lupīnas un Aminoskābes
Andi
Andi jeb Andu Kordiljeri ir Kordiljeru kalnu sistēmas dienvidu daļa, kas atrodas Dienvidamerikas rietumos un ziemeļos.
Skatīt Lupīnas un Andi
Atmosfēra
Jupitera aktīvo atmosfēru. Atmosfēra (atmós — 'tvaiks' un, sphaîra — 'lode') ir gāzveida apvalks, ko debess ķermeņi savas gravitācijas dēļ notur ap sevi.
Skatīt Lupīnas un Atmosfēra
Auglis
Pogaļa ir liliju dzimtas augu auglis Auglis botānikā ir segsēkļu vairošanās orgāns, kas sēklu nogatavošanās laikā attīstās no auglenīcas.
Skatīt Lupīnas un Auglis
Augsne
Dzeltenzemes lauks Vācijā. pages.
Skatīt Lupīnas un Augsne
Austrumu puslode
Austrumu puslode Austrumu puslode ir termins, ko var lietot gan ģeopolitiskā nozīmē, apzīmējot Veco pasauli, gan ģeogrāfiskā nozīmē.
Skatīt Lupīnas un Austrumu puslode
Ģints (bioloģija)
Ģints ir organismu klasifikācijas taksonomiskā vienība.
Skatīt Lupīnas un Ģints (bioloģija)
Ēģipte
Ēģipte, oficiāli Ēģiptes Arābu Republika, ir valsts, kas aizņem Āfrikas kontinenta ziemeļaustrumu daļu, kā arī Sīnāja pussalu Vidējos Austrumos.
Skatīt Lupīnas un Ēģipte
Āfrika
Āfrika ir otrs lielākais kontinents pasaulē aiz Eirāzijas gan pēc platības, gan pēc iedzīvotāju skaita.
Skatīt Lupīnas un Āfrika
Baktērijas
Baktērijas (Bacteria) ir dzīvo organismu grupa.
Skatīt Lupīnas un Baktērijas
Brazīlija
Brazīlija, oficiāli Brazīlijas Federatīvā Republika (República Federativa do Brasil), ir valsts Dienvidamerikā, kas aizņem 47% no kontinenta.
Skatīt Lupīnas un Brazīlija
Brokoļi
Brokoļi (Brassica oleracea var. italica) ir dārza kāposta pasuga.
Skatīt Lupīnas un Brokoļi
Daudzgadīgi augi
Parastais cigoriņš (''Cichorium intybus'') ir daudzgadīgs lakstaugs Daudzgadīgi augi ir koki, krūmi un daudzi lakstaugi, kuri, atšķirībā no viengadīgiem augiem un divgadīgiem augiem, dzīvo ilgāk par diviem gadiem.
Skatīt Lupīnas un Daudzgadīgi augi
Daudzlapu lupīna
Daudzlapu lupīna (Lupinus polyphyllus) ir tauriņziežu dzimtas lupīnu ģints daudzgadīgs lakstaugs.
Skatīt Lupīnas un Daudzlapu lupīna
Dārzs
Sakņu dārzs. Krāšņumdārzs. Dārzs ir cilvēku radīta mākslīgā ekosistēma, kurā aug cilvēka stādīti koki, krūmi un puķes.
Skatīt Lupīnas un Dārzs
Dzeltenā lupīna
Dzeltenās lupīnas pāksts ar sēklām (''Lupinus luteus'') Dzeltenā lupīna jeb Eiropas dzeltenā lupīna (Lupinus luteus) ir viengadīgs tauriņziežu dzimtas lakstaugs.
Skatīt Lupīnas un Dzeltenā lupīna
Eiropa
Eiropa ir pasaules daļa, kas ģeoloģiski un ģeogrāfiski veido Eirāzijas kontinenta rietumu daļu.
Skatīt Lupīnas un Eiropa
Farmakoloģija
Farmakoloģijas 5 galvenie pētniecības virzieni Farmakoloģija (no, pharmakon — 'zāles';, logia — 'zinātne') ir medicīnas un bioloģijas nozare, kas pēta zāļu darbību.
Skatīt Lupīnas un Farmakoloģija
Gurķis
Sējas gurķis (Cucumis sativus), arī lauka gurķis, ir ložņājošs viengadīgs ķirbju dzimtas kultūraugs.
Skatīt Lupīnas un Gurķis
Imunitāte
Par imunitāti sauc organisma neuzņēmību pret slimību baktērijām, noteiktām indēm un dažādiem svešķermeņiem.
Skatīt Lupīnas un Imunitāte
Inku impērija
Inku impērija bija lielākā impērija Pirmskolumba Amerikā.
Skatīt Lupīnas un Inku impērija
Itālija
Itālija (izrunā), oficiāli Itālijas Republika (Repubblica italiana), ir valsts Dienvideiropas centrālajā daļā.
Skatīt Lupīnas un Itālija
Jūlijs
Anša Cīruļa 1928. gada spalvas zīmējumu sērijas „Gada laiki” darbs „Siena jeb liepu mēnesis” Jūlijs ir gada septītais mēnesis.
Skatīt Lupīnas un Jūlijs
Jūnijs
Jūnijs ir gada sestais mēnesis.
Skatīt Lupīnas un Jūnijs
Jūra
300px Jūra ir liela sālsūdens ūdenstilpe, kas saistīta ar okeānu, ko parasti no okeāna vairāk vai mazāk atdala sauszeme un kas no tā atšķiras ar ūdens īpašībām, dzīvajiem organismiem, straumēm.
Skatīt Lupīnas un Jūra
Kāpurs
Dažādu izmēru kāpuri Kāpurs ir daudzu dzīvnieku dzīves cikla agrīnā stadija.
Skatīt Lupīnas un Kāpurs
Klimats
ASV). Klimats ir noteiktai vietai vai teritorijai raksturīgs ilggadējs laikapstākļu režīms.
Skatīt Lupīnas un Klimats
Kordiljeri
Kordiljeri no kosmosa Kordiljeri ir garākā kalnu sistēma pasaulē, kas stiepjas no 66° ziemeļu platuma Aļaskā līdz 56° dienvidu platumam Ugunszemē vairāk kā kilometru garumā.
Skatīt Lupīnas un Kordiljeri
Krāšņumaugi
Petūnija — gan istabas, gan dārza augs Sēru vītols ''Acer griseum ''dekoratīvā miza Raiblapu holija Krāšņumaugi, košumaugi jeb dekoratīvie augi ir augu sugas un šķirnes, ko audzē labiekārtošanas un dekoratīviem nolūkiem dārzos, parkos un ainavu dizaina projektos, nevis to uzturvērtības, ārstnieciskās vai rūpnieciskās vērtības dēļ.
Skatīt Lupīnas un Krāšņumaugi
Kukaiņi
Kukaiņi (Insecta) ir posmkāju tipa (Arthropoda) klase ar pasaulē vislielāko sugu daudzveidību.
Skatīt Lupīnas un Kukaiņi
Kulinārija
Pavāri gatavojam ēdienu. Kulinārija ( — 'virtuves') jeb pavārmāksla ir ēdienu pagatavošanas māksla.
Skatīt Lupīnas un Kulinārija
Kultūraugi
Kultūraugi ir cilvēka vajadzībām pārveidoti un pielāgoti augi.
Skatīt Lupīnas un Kultūraugi
Lakstaugs
Lakstaugs Lakstaugs vai zālaugs ir viens no galvenajām un izplatītākajām augu formām, kura virszemes daļas (stumbrs, lapas) veģetatīvā perioda beigās atmirst.
Skatīt Lupīnas un Lakstaugs
Lapas
Lapa Lapas ir augstāko augu orgāni, vasas veidojumi, kuros notiek fotosintēze, transpirācija un augu elpošana.
Skatīt Lupīnas un Lapas
Libāna
Libāna, oficiāli Libānas Republika, ir neliela, lielākoties kalnaina valsts Tuvajos Austrumos, kas atrodas Vidusjūras pašos austrumos.
Skatīt Lupīnas un Libāna
Lopbarība
Govju barošana Lopbarība ir barība, ko dod mājdzīvniekiem, jo īpaši mājlopiem, lopkopības procesā.
Skatīt Lupīnas un Lopbarība
Mājlops
Aitas un govs Dienvidāfrikā. Mājlops ir zīdītāju klases lauksaimniecības mājdzīvnieks, kurš tiek turēts, lai cilvēks iegūtu barību, pienu, ādas un/vai vilnu.
Skatīt Lupīnas un Mājlops
Mājputni
Mājputni ir domesticēti putni, kurus cilvēks audzē, lai iegūtu olas, putnu gaļu un spalvas, kā arī dekoratīviem un estētiskiem mērķiem.
Skatīt Lupīnas un Mājputni
Mēslojums
Mēslojumu pakas Mēslojums ir dabiskas vai sintētiskas izcelsmes organisku vai neorganisku materiālu kopums, kas tiek pievienots augsnei, lai pievienotu vai papildinātu tajā esošās dzīvībai svarīgās barības vielas.
Skatīt Lupīnas un Mēslojums
Medicīna
Asklēpija rokās Medicīna ( — ‘ārstniecība’, ‘dziedniecība’) ir zinātnisku atziņu sistēma un praktiska darbība cilvēka veselības saglabāšanai.
Skatīt Lupīnas un Medicīna
Medusbites
Medusbites jeb medus bites (Apis) ir vienīgā medusbišu cilts (Apini) ģints.
Skatīt Lupīnas un Medusbites
Mutācija
Mutācijas (no — 'mainīšanās, pārmaiņa') ir pastāvīgas gēnu vai hromosomu pārmaiņas, kuras var tikt nodotas pēcnācējiem, ja tās ir notikušas šūnās, no kurām veidojas gametas.
Skatīt Lupīnas un Mutācija
Nektārs
Kamēlijas nektārs Nektārs (no (néktar) — 'dievu barība') ir salds, caurspīdīgs šķidrums, ko augos izdala īpaši dziedzeri, nektāra tvertnes — nektāriji.
Skatīt Lupīnas un Nektārs
Pākšaugi
Dažādu pākšaugu augļi Pākšaugi ir tauriņziežu dzimtas augi, kuru auglis ir pāksts, kas veidojas no vienas augļlapas, tādēļ sēklas atrodas vienā telpā.
Skatīt Lupīnas un Pākšaugi
Pelēkais vilks
Pelēkais vilks (Canis lupus) jeb vienkārši vilks ir lielākais suņu dzimtas (Canidae) plēsējs.
Skatīt Lupīnas un Pelēkais vilks
Portugāle
Portugāle, oficiāli Portugāles Republika (República Portuguesa), ir Dienvideiropas valsts, kas atrodas Pireneju pussalā.
Skatīt Lupīnas un Portugāle
Putekšņi
Dažādu ziedaugu putekšņi Putekšņi ir ziedaugu sporu un vīrišķo dzimumšūnu — mikrogametofīti, kas attīstās putekšņu ligzdā, sajaukums.
Skatīt Lupīnas un Putekšņi
Rieksts
Lazdu rieksti Kastaņi Rieksts ir dažādu augu (galvenokārt koku) auglis, kas morfoloģiski ir neveronis un pieder pie sausajiem augļiem.
Skatīt Lupīnas un Rieksts
Rietumu puslode
Rietumu puslode Rietumu puslode ir ģeopolitisks termins, kas parasti apzīmē abas Amerikas un tām tuvu esošās salas un ūdeņus.
Skatīt Lupīnas un Rietumu puslode
Romas impērija
Romas impērija jeb Romiešu impērija (— Basileia tōn Rhōmaiōn) bija Senās Romas periods, kas aizsākās līdz ar pirmā imperatora Oktaviāna Augusta valdīšanas sākumu 27.
Skatīt Lupīnas un Romas impērija
Sakne
pīlādžu saknes Sakne ir sēklaugu un paparžaugu (augstāko augu) pazemes veģetatīvais orgāns.
Skatīt Lupīnas un Sakne
Sēkla
linu sēklas. Sēkla ir sēklaugu vairošanās un izplatīšanas orgāns.
Skatīt Lupīnas un Sēkla
Simbioze
Savstarpējas simbiozes piemērs — parastā klaunzivs jeb amfiprions un aktīnija Simbioze (no grieķu συμ, sym — 'kopā' un βίοσίς, biosis — 'dzīvot') bioloģijā ir ilgtermiņa attiecības, kas izveidojušās divām vai vairāk sugām dzīvojot kopā.
Skatīt Lupīnas un Simbioze
Slāpeklis
Slāpeklis ir ķīmiskais elements, kuru apzīmē ar simbolu N un tā atomskaitlis ir 7.
Skatīt Lupīnas un Slāpeklis
Slimība
Slimība ir organisma funkciju traucējumi.
Skatīt Lupīnas un Slimība
Soja
Sarmatainā soja (Glycine max) ir viengadīgs tauriņziežu dzimtas pākšaugs.
Skatīt Lupīnas un Soja
Spānija
Spānija (izrunā), oficiāli Spānijas Karaliste (Reino de España), ir valsts, kura atrodas Pireneju pussalā, Dienvidrietumeiropā.
Skatīt Lupīnas un Spānija
Spināti
Dārza spināti (Spinacia oleracea) ir viengadīgi amarantu dzimtas lapu dārzeņi.
Skatīt Lupīnas un Spināti
Stumbrs
Kaktusa stumbrs Stumbrs, arī stublājs, ir auga daļa, kas pilda auga ass un balsta, transporta un jaunu audu veidošanas funkcijas.
Skatīt Lupīnas un Stumbrs
Suga
Suga: mājas zirgs Suga (no — 'radinieks, radniecība, veids' vai — 'dzimums, cilts') ir taksonomijas vienība, kurā apvieno visus dzīvnieku, putnu, augu, sēņu, ķērpju u.c. īpatņus ar vienādām pazīmēm.
Skatīt Lupīnas un Suga
Tauriņi
Tauriņi (Lepidoptera) jeb tauriņu kārta, ir kukaiņu grupa, ko formāli mēdz iedalīt dienastauriņos un naktstauriņos veido zvīņspārņu kārtu.
Skatīt Lupīnas un Tauriņi
Tauriņziežu dzimta
Tauriņziežu jeb pupu dzimta (Fabaceae) ir pākšaugu rindas dzimta.
Skatīt Lupīnas un Tauriņziežu dzimta
Vācija
Vācija, oficiāli Vācijas Federatīvā Republika (Bundesrepublik Deutschland), ir federāla valsts Centrāleiropā. Ziemeļos to apskalo Ziemeļjūra un Baltijas jūra un tā robežojas ar Dāniju; savukārt austrumos tā robežojas ar Poliju un Čehiju; dienvidos ar Austriju un Šveici; rietumos ar Franciju, Beļģiju, Nīderlandi un Luksemburgu.
Skatīt Lupīnas un Vācija
Vīruss
Rotavīrusa modelis Vīruss (— ‘inde’ vai ‘toksīns’) ir ļoti mazs patogēns, kas vairojas tikai organismu dzīvo šūnu iekšpusē.
Skatīt Lupīnas un Vīruss
Vegānisms
Vegānisms ir filozofiska nostāja un dzīvesveids, kura atbalstītāji cenšas neizmantot dzīvniekus pārtikai, apģērbam, izklaidei vai citiem nolūkiem.
Skatīt Lupīnas un Vegānisms
Vidusjūra
Vidusjūra ir starpkontinentu iekšējā jūra, Atlantijas okeāna daļa, ko praktiski no visām pusēm ietver sauszeme: ziemeļos — Eiropa, dienvidos — Āfrika, austrumos — Āzija.
Skatīt Lupīnas un Vidusjūra
Viengadīgi augi
Sējas zirņi (''Pisum sativum'') ir viengadīgi augi Viengadīgi augi ir augi, kas, atšķirībā no daudzgadīgiem un divgadīgiem augiem, vienas augšanas sezonas laikā izdzīvo pilnu dzīves ciklu.
Skatīt Lupīnas un Viengadīgi augi
Zieds
ārumu dz.) Zieds ir segsēkļu dzimumvairošanās orgāns, kura funkcija ir pēc apputeksnēšanās ražot sēklas.
Skatīt Lupīnas un Zieds
Ziemeļamerika
Ziemeļamerika ir trešais lielākais kontinents pēc platības un ceturtais lielākais — pēc iedzīvotāju skaita.
Skatīt Lupīnas un Ziemeļamerika
Zivis
Gupija Zivis ir ūdenī dzīvojoši mugurkaulnieki.
Skatīt Lupīnas un Zivis
Zvīņspārņi
Zvīņspārņi (Lepidoptera) ir kukaiņu kārta, kurā ir apvienotas kodes, mūķenes, tauriņi, naktstauriņi un citas sugas.
Skatīt Lupīnas un Zvīņspārņi
Zināms kā Lupinus, Lupīna, Lupīnu ģints.