Ātrāk nekā pārlūku!
175 attiecības: Ablatīvs, Adesīvs, Afrikāta, Aglutinējoša valoda, Aizguvums, Ako, Allatīvs, Alveolārs līdzskanis, Apstākļa vārds, Apstākļi, Asimilācija (valodniecība), Atstāstījuma izteiksme, Auklas keramikas kultūra, Autohtons, Īpašības vārds, Īstenības izteiksme, Ņeva, Balsīgums, Baltijas somu valodas, Baltijas valstis, Baltu valodas, Baltu-slāvu pirmvalodas hipotēze, Bilabiāls līdzskanis, Dabrelis, Darbības vārda izteiksme, Darbības vārda laiks, Darbības vārda persona, Darbības vārds, Daugava, Daugavas līvi, Deklinācija (valodniecība), Divdabis, Divskanis, Dundaga, Erzju valoda, Garumzīme, Gauja, Geminācija, Glotāls slēdzenis, Gradācija, Gravis, Grizelda Kristiņa, Igauņu valoda, Igaunija, Illatīvs, Indoirāņu valodas, Indriķa hronika, Inesīvs, Inese Zandere, Jaunciems, ..., Jānis Endzelīns, Jānis Princis (kultūras darbinieks), Julgī Stalte, Kalks, Kaupo, Kijivas Krievzeme, Košrags, Kolka, Komi valoda, Konstantīns Karulis, Korejiešu valoda, Kurzeme, Labializācija, Labiodentāls līdzskanis, Latīņu raksts, Latgaļi, Latgaliešu valoda, Latviešu valoda, Latviešu valodas aģentūra, Latvija, Latvijas ceļa zīmes, Latvijas Universitāte, Lūžņa, Lībieši, Lībiešu-igauņu-latviešu vārdnīca, Lībiskais dialekts, Līdzskanis, Lejasvācu valoda, Leksika, Lemma (leksikogrāfija), Lielais Ziemeļu karš, Lielirbe, Liepupe (ciems), Lietuviešu valoda, Lietvārds, Limbaži, Livonijas karš, Livonijas Konfederācija, Livonijas krusta kari, Londona, Mariešu valoda, Marta Rudzīte, Mateja evaņģēlijs, Mazirbe, Melnsils, Metsepole, Miķeļtornis, Minimālais pāris, Mokšu valoda, Mordviešu valodas, Nabes pils, Nazāls līdzskanis, Nenoapaļots augsta mēles pacēluma pakaļējās rindas patskanis, Nenoapaļots zema mēles pacēluma pakaļējās rindas patskanis, Osetīni, Otrais pasaules karš, Pagājušo gadu vēsture, Palatāls līdzskanis, Palīguzsvars, Papildinātājs, Patskaņu harmonija, Patskanis, Pauls Ariste, Pavēles izteiksme, Pūrisms (valodniecība), Pēteris Dambergs, Pečori, Piedēklis, Pitrags, Postalveolārs līdzskanis, Priedēklis, Prievārds, Rīga, Saiklis, Salaca, Salacas pils, Saulgrieži, Saunags, Sāmsala, Sīkrags, Sēļi, Senlatvijas tautu kristianizēšana, Skaitļa vārds, Skandināvija, Skanenis, Skiti, Slāvi, Slāvu valodas, Slēdzenis, Somu valoda, Starptautiskais fonētiskais alfabēts, Talsu novads, Tartu Universitāte, Tēvreize, Teikuma priekšmets, Tenu Karma, Tjurku valodas, Troksnenis, Tuļļi Lum, Turaida (zeme), Udmurtu valoda, UNESCO, Urāliešu valodas, Vaide, Vainižu pils, Vajadzības izteiksme, Valoda, Valodu politika Latvijā, Valts Ernštreits, Valts Pūce, Vēlējuma izteiksme, Velārs līdzskanis, Vepsu valoda, Veru valoda, Vidēja mēles pacēluma vidējās rindas patskanis, Vidzeme, Vietniekvārds, Volgas somu valodas, Votu valoda, XXVII Vispārējie latviešu Dziesmu un XVII Deju svētki, YouTube, Zemgaļi, Ziemeļeiropa, Zilbes intonācija, Zviedru Vidzeme. Izvērst indekss (125 vairāk) »
Ablatīvs
Ablatīvs (no ablātus – 'aiznests, atdalīts, nošķirts') – locījums latīņu un seno irāņu valodās, kas parasti apzīmē kaut kā nošķīrumu.
Jaunums!!: Lībiešu valoda un Ablatīvs · Redzēt vairāk »
Adesīvs
Adesīvs (no – 'pie' + esse – 'būt') ir klātbūtnes lokatīvs viens no lokatīva locījuma paveidiem, kas norāda uz priekšmetu vai dzīvu būtni, kuras tuvumā notiek kāda darbība.
Jaunums!!: Lībiešu valoda un Adesīvs · Redzēt vairāk »
Afrikāta
Afrikātas (sauktas arī par afrikatīviem slēdzeņiem) ir koartikulēti divcentru līdzskaņi, kas sākas kā slēdzeņi (kā vai). Atšķirībā no slēdzeņiem slēgums netiek pārrauts pēkšņi, bet pāriet spraugā: aktīvais runas orgāns (parasti mēle) pamazām attālinās no pasīvā, vaidojot spraugu, kā rezultātā skaņas realizācija ir berzeniska (kā vai), vai, atsevišķos gadījumos, kā berzeniski trilli.
Jaunums!!: Lībiešu valoda un Afrikāta · Redzēt vairāk »
Aglutinējoša valoda
Aglutinējoša valoda, arī aglutinatīva valoda ( — ‘pielīmēt’), ir sintētiska valoda, kurā vārdu un morfēmu veido ar aglutināciju, tas ir, ar vārdu atvasināšanu, saknei pievienojot piedēkļus, kurus var lietot arī kā patstāvīgus vārdus un kuriem ir tikai viena nozīme.
Jaunums!!: Lībiešu valoda un Aglutinējoša valoda · Redzēt vairāk »
Aizguvums
Aizguvums ir tāds vārds, kas ir ticis aizgūts no vienas valodas un iekļauts citā.
Jaunums!!: Lībiešu valoda un Aizguvums · Redzēt vairāk »
Ako
Ako (Acco) bija Salaspils līvu valdnieks (firsts) un vecākais, kas ieņēma izcilu stāvokli Daugavas Līvzemē.
Jaunums!!: Lībiešu valoda un Ako · Redzēt vairāk »
Allatīvs
Allatīvs (no allāt – 'atnest') ir viens no lokatīva locījuma paveidiem, kas norāda darbības virzienu pie priekšmeta vai dzīvas būtnes.
Jaunums!!: Lībiešu valoda un Allatīvs · Redzēt vairāk »
Alveolārs līdzskanis
Alveolārie līdzskaņi tiek artikulēti ar mēli pret vai tuvu augšējai alveolai (augšzobu smaganām).
Jaunums!!: Lībiešu valoda un Alveolārs līdzskanis · Redzēt vairāk »
Apstākļa vārds
Apstākļa vārds jeb adverbs ir patstāvīga, nelokāma vārdšķira, kas nosauc darbības, īpašības un apstākļu pazīmes.
Jaunums!!: Lībiešu valoda un Apstākļa vārds · Redzēt vairāk »
Apstākļi
Apstākļi ir teikuma palīglocekļi, kas norāda darbības apstākļus un apstākļa vārda vai īpašības vārda mēru.
Jaunums!!: Lībiešu valoda un Apstākļi · Redzēt vairāk »
Asimilācija (valodniecība)
Asimilācija valodniecībā ir vienas skaņas pielīdzināšanās citai skaņai.
Jaunums!!: Lībiešu valoda un Asimilācija (valodniecība) · Redzēt vairāk »
Atstāstījuma izteiksme
Atstāstījuma izteiksme jeb relatīvais mods, relatīvs (— ‘attiecināts, attiecīgs’) latviešu valodā ir viena no piecām darbības vārda izteiksmēm un viena no četrām neīstenības izteiksmēm.
Jaunums!!: Lībiešu valoda un Atstāstījuma izteiksme · Redzēt vairāk »
Auklas keramikas kultūra
Aptuvenais Auklas keramikas kultūras izplatības areāls 3. gadu tūkstotī p.m.ē. Laivas cirvis no Gotlandes. Latvijā atrastie akmens cirvji Auklas keramikas bļodas no Dienvidzviedrijas. Auklas keramikas kultūra jeb laivas cirvju kultūra bija 3.
Jaunums!!: Lībiešu valoda un Auklas keramikas kultūra · Redzēt vairāk »
Autohtons
Japānā Autohtoni ir kādas noteiktas zemes pamatiedzīvotāji jeb pirmiedzīvotāji. Šo terminu izmanto gan kā lietvārdu, gan kā īpašības vārdu, piemēram, "autohtonās minoritātes". Bioloģijā par autohtoniem sauc organismus, kas evolūcijas procesā ir izveidojušies kādā apvidū vai arī tajā dzīvojuši senos laikos un dzīvo tur joprojām. Šajā sakarā līdzīga nozīme ir terminam endēmisks.
Jaunums!!: Lībiešu valoda un Autohtons · Redzēt vairāk »
Īpašības vārds
Īpašības vārdi jeb adjektīvi ir patstāvīga vārdšķira, kas nosauc priekšmetu, parādību, procesu pazīmes vai īpašības ("zaļš", "liels", "ašs" u.c.). Īpašības vārdus pēc to nozīmes iedala divās grupās: kādības jeb kvalitatīvajos (pazīme vai īpašība var piemist lielākā vai mazākā mērā, piemēram, "vecs, vecāks, visvecākais") un attieksmes jeb relatīvajos (pazīmes vai īpašības mērs ir nemainīgs, piemēram, "trīskrāsains") īpašības vārdos.
Jaunums!!: Lībiešu valoda un Īpašības vārds · Redzēt vairāk »
Īstenības izteiksme
Īstenības izteiksme jeb indikatīvs latviešu valodā ir viena no piecām darbības vārda izteiksmēm.
Jaunums!!: Lībiešu valoda un Īstenības izteiksme · Redzēt vairāk »
Ņeva
Ņeva ir upe Krievijas ziemeļrietumos.
Jaunums!!: Lībiešu valoda un Ņeva · Redzēt vairāk »
Balsīgums
Balsīgas skaņas ir tādas, kuru izrunas laikā notiek balss saišu vibrācija.
Jaunums!!: Lībiešu valoda un Balsīgums · Redzēt vairāk »
Baltijas somu valodas
Tā saucamā "bērza tāss vēstule Nr. 292", datēta ap 13. gs., ir vecākais rakstu piemineklis kādā no Baltijas somu valodām. Baltijas (jūras) somu valodas ir valodu grupa, kas pieder urāliešu (virs)saimei.
Jaunums!!: Lībiešu valoda un Baltijas somu valodas · Redzēt vairāk »
Baltijas valstis
Baltu cilšu aptuveni apdzīvotās teritorijas ap 13. gadsimta sākumu Baltijas valstis (arī Baltija) ir trīs Eiropas Savienības valstis Baltijas jūras austrumu piekrastē — Latvija, Lietuva un Igaunija.
Jaunums!!: Lībiešu valoda un Baltijas valstis · Redzēt vairāk »
Baltu valodas
Baltu valodas (lietuviešu, latviešu, prūšu, galindu, jātvingu, un citas valodas) ir indoeiropiešu valodu saimes valodas, kuras lietoja baltu ciltis.
Jaunums!!: Lībiešu valoda un Baltu valodas · Redzēt vairāk »
Baltu-slāvu pirmvalodas hipotēze
somugru (zaļā krāsā) arheoloģisko kultūru izplatība 3.—4. gadsimtā Shematiski attēlotas vairākas teorijas par baltu un slāvu valodu savstarpējo mijiedarbību (''Van Wijk'', 1923). bronzas laikmeta arheoloģiskās kultūras tiek saistītas ar baltu valodā runājošo cilšu izplatību. Sarkanie punkti apzīmē arhaiskos slāvu hidronīmus Pripetes upes baseinā. Baltu-slāvu pirmvalodas hipotēze postulē, ka pēc atdalīšanās no indoeiropiešu pirmvalodas kādu laiku Austrumeiropā pastāvēja kopīga baltu-slāvu pirmvaloda.
Jaunums!!: Lībiešu valoda un Baltu-slāvu pirmvalodas hipotēze · Redzēt vairāk »
Bilabiāls līdzskanis
Fonētikā par bilabiālu līdzskani sauc līdzskani, ko artikulē ar abām lūpām.
Jaunums!!: Lībiešu valoda un Bilabiāls līdzskanis · Redzēt vairāk »
Dabrelis
Dabrelis (latīniski: senior terrae Dabrelis, miris 1211. gadā) bija Turaidas līvu zemes Gaujas kreisā krasta ("Dabreļa daļas") vecākais, kas piedalījās krusta karos Līvzemē un Igaunijā (1206-1211).
Jaunums!!: Lībiešu valoda un Dabrelis · Redzēt vairāk »
Darbības vārda izteiksme
Darbības vārda izteiksme ir viena no darbības vārda gramatiskajām kategorijām.
Jaunums!!: Lībiešu valoda un Darbības vārda izteiksme · Redzēt vairāk »
Darbības vārda laiks
Laiks ir darbības vārda gramatiskā kategorija ar trim dalījumiem: tagadne, pagātne un nākotne.
Jaunums!!: Lībiešu valoda un Darbības vārda laiks · Redzēt vairāk »
Darbības vārda persona
Persona ir darbības vārda gramatiskā kategorija, kas atspoguļo runātāja attieksmi pret darbības veicēju.
Jaunums!!: Lībiešu valoda un Darbības vārda persona · Redzēt vairāk »
Darbības vārds
Darbības vārds jeb verbs ( — ‘vārds’) ir patstāvīga vārdšķira, kas nosauc darbības vai stāvokļus kā laikā norisošus procesus, piemēram, skriet, ēdu, zied u.c. Daži darbības vārdi ir arī bez priedēkļa, kas nosauc pabeigtu darbību, piemēram, kļūdīties, konstatēt, pamatot, startēt, tāpēc šiem vārdiem priedēkļa no- pievienojums ir lieks.
Jaunums!!: Lībiešu valoda un Darbības vārds · Redzēt vairāk »
Daugava
Daugava (lībiešu: Vēna), vēsturiski pazīstama arī kā Dina, bet augšpus Latvijas teritorijas - Rietumu Dvina (baltkrievu: Заходняя Дзвіна), ir Latvijas lielākā upe, kas iztek no Valdaja augstienes Krievijā, tek cauri Krievijai, Baltkrievijai un Latvijai, līdz ietek Rīgas līcī, Baltijas jūrā, kur veido Rīgas ostas akvatoriju.
Jaunums!!: Lībiešu valoda un Daugava · Redzēt vairāk »
Daugavas līvi
Daugavas Līvu zemes (novada) teritorijas variācijas pēc dažādām vēstures kartēm. Daugavas un Gaujas līvu zemes (1185-1230). Daugavas Līvu zeme bija viena no Senlatvijas zemēm Daugavas lejtecē no Aizkraukles līdz Daugavas ietekai jūrā.
Jaunums!!: Lībiešu valoda un Daugavas līvi · Redzēt vairāk »
Deklinācija (valodniecība)
Deklinācija (— ‘novirzīšanās, locīšana’) ir lietvārdu, vietniekvārdu, īpašības vārdu un skaitļa vārdu locījumu formu sistēma.
Jaunums!!: Lībiešu valoda un Deklinācija (valodniecība) · Redzēt vairāk »
Divdabis
Divdabis jeb particips ir darbības vārda forma, kam raksturīgas divu vārdšķiru pazīmes (ir divas "dabas"): darbības vārda un īpašības vārda pazīmes (dūdojoša balss) vai darbības vārda un apstākļa vārda daba (ieskrēja sodīdamies).
Jaunums!!: Lībiešu valoda un Divdabis · Redzēt vairāk »
Divskanis
Divskanis jeb diftongs ir divu patskaņu savienojums vienā zilbē.
Jaunums!!: Lībiešu valoda un Divskanis · Redzēt vairāk »
Dundaga
Dundaga ir lielciems Kurzemē, Dundagas pagastā, Talsu novadā.
Jaunums!!: Lībiešu valoda un Dundaga · Redzēt vairāk »
Erzju valoda
Erzju valoda (эрзянь кель) līdzās mokšu valodai ir viena no divām mordviešu etnosu — erzju literārā valoda, izplatītākā no abām.
Jaunums!!: Lībiešu valoda un Erzju valoda · Redzēt vairāk »
Garumzīme
Garumzīme, arī makrons (no, garš), ir diakritiskā zīme, kas tiek likta virs vai zem patskaņiem.
Jaunums!!: Lībiešu valoda un Garumzīme · Redzēt vairāk »
Gauja
Gaujas sateces baseins (oranžs) Gauja ir Latvijas garākā upe, kas tek tikai pa Latvijas teritoriju.
Jaunums!!: Lībiešu valoda un Gauja · Redzēt vairāk »
Geminācija
Geminācija ir fonētiska parādība, kad līdzskaņi tiek izrunāti paildzināti, respektīvi, gari.
Jaunums!!: Lībiešu valoda un Geminācija · Redzēt vairāk »
Glotāls slēdzenis
Glotāls slēdzenis ir skaņa, kas sastopama vairākās valodās.
Jaunums!!: Lībiešu valoda un Glotāls slēdzenis · Redzēt vairāk »
Gradācija
Gradācija (cēlies no, cēlies no gradus — ‘pakāpiens, pakāpe’) jeb salīdzināmā pakāpe ir gramatiskā kategorija, kas rāda kādas pazīmes piemitības pakāpi.
Jaunums!!: Lībiešu valoda un Gradācija · Redzēt vairāk »
Gravis
Gravis ir diakritiska zīme (◌̀), ko izmanto vairākās valodās.
Jaunums!!: Lībiešu valoda un Gravis · Redzēt vairāk »
Grizelda Kristiņa
Grizelda Marija Kristiņa (dzimusi Bertolde, mirusi) bija Kanādā dzīvojoša lībiete, līdz miršanas brīdim viņa bija pēdējā lībiešu valodas pratēja, kam tā bijusi dzimtā valoda.
Jaunums!!: Lībiešu valoda un Grizelda Kristiņa · Redzēt vairāk »
Igauņu valoda
Igauņu valoda (eesti keel) ir urāliešu valodu saimes somugru atzara valoda.
Jaunums!!: Lībiešu valoda un Igauņu valoda · Redzēt vairāk »
Igaunija
Igaunijas Republika ir valsts Ziemeļeiropā, viena no trim Baltijas valstīm.
Jaunums!!: Lībiešu valoda un Igaunija · Redzēt vairāk »
Illatīvs
Illatīvs – viens no lokatīva locījuma paveidiem.
Jaunums!!: Lībiešu valoda un Illatīvs · Redzēt vairāk »
Indoirāņu valodas
Indoirāņu valodas jeb āriešu valodas ir indoeiropiešu valodu saimes austrumu zars, kas sastāv no četrām valodu grupām: indoāriešu, irāņu, nuristāņu un dardiešu.
Jaunums!!: Lībiešu valoda un Indoirāņu valodas · Redzēt vairāk »
Indriķa hronika
Indriķa Livonijas hronikas manuskripta lapa. Indriķa Livonijas hronika (latīniski: Heinrici Cronicon Lyvoniae) ir Latvijas un Igaunijas vēstures pirmavots.
Jaunums!!: Lībiešu valoda un Indriķa hronika · Redzēt vairāk »
Inesīvs
Inesīvs (no − 'būt iekšā') − locījums, kas izsaka, ka darītājs atrodas vai darbība noris priekšmeta vai dzīvas būtnes, kas tiek izteikta ar šo locījumu, iekšā vai vidū, piemēram, mājā.
Jaunums!!: Lībiešu valoda un Inesīvs · Redzēt vairāk »
Inese Zandere
Inese Zandere (dzimusi) ir latviešu dzejniece un grāmatu redaktore, bērnu literatūras autore un izdevēja.
Jaunums!!: Lībiešu valoda un Inese Zandere · Redzēt vairāk »
Jaunciems
Jaunciems var būt.
Jaunums!!: Lībiešu valoda un Jaunciems · Redzēt vairāk »
Jānis Endzelīns
Jānis Endzelīns (dzimis, miris) bija latviešu valodnieks, latviešu valodas un citu baltu valodu pētnieks, salīdzināmās un vēsturiskās valodniecības speciālists.
Jaunums!!: Lībiešu valoda un Jānis Endzelīns · Redzēt vairāk »
Jānis Princis (kultūras darbinieks)
Jānis Princis (Jānis Princis vecākais, Princjānis) (dzimis, miris) bija lībiešu kultūras darbinieks, dzejnieks, tulkotājs.
Jaunums!!: Lībiešu valoda un Jānis Princis (kultūras darbinieks) · Redzēt vairāk »
Julgī Stalte
Julgī Stalte (dzimusi 1978. gada 28. oktobrī Rīgā) ir lībiešu dziedātāja un tautas mūziķe.
Jaunums!!: Lībiešu valoda un Julgī Stalte · Redzēt vairāk »
Kalks
Kalks (no — 'kopēt') ir vārds vai vārdu savienojums, kura morfoloģiskā vai semantiskā struktūra veidota pēc konkrēta citas valodas parauga, parasti, burtiski pārtulkojot citvalodas vārda vai teiciena sastāvdaļas.
Jaunums!!: Lībiešu valoda un Kalks · Redzēt vairāk »
Kaupo
Kaupo piemineklis pie Krimuldas baznīcas. Kaupo no Turaidas (latīņu: Kaupo, vidusaugšvācu: Kōpe, "Jēkabs") (? —) bija Turaidas novada līvu valdnieks.
Jaunums!!: Lībiešu valoda un Kaupo · Redzēt vairāk »
Kijivas Krievzeme
Kijivas Krievzeme jeb Senā Krievzeme (senskandināvu: Garðaríki,, senaustrumslāvu: Рѹ́сь vai роусьскаѧ землѧ — 'rusu zeme') ir vēsturnieku dots apzīmējums pārslāvoto rusu kņazu (Rurikoviču) viduslaiku valstu savienībai Austrumeiropā ar galvaspilsētu Kijivā.
Jaunums!!: Lībiešu valoda un Kijivas Krievzeme · Redzēt vairāk »
Košrags
Košrags ir ciems Talsu novada Kolkas pagastā, Irbes šauruma krastā.
Jaunums!!: Lībiešu valoda un Košrags · Redzēt vairāk »
Kolka
Kolka ir ciems Talsu novada Kolkas pagastā, pagasta centrs.
Jaunums!!: Lībiešu valoda un Kolka · Redzēt vairāk »
Komi valoda
Komi valoda (коми кыв) jeb komiešu valoda ir urāliešu valodu saimes makrovaloda, kurā ietilpst komi permiešu valoda un komi zirjāņu valoda.
Jaunums!!: Lībiešu valoda un Komi valoda · Redzēt vairāk »
Konstantīns Karulis
Konstantīns Karulis (dzimis, miris) bija latviešu valodnieks, kultūrvēsturnieks, žurnālists.
Jaunums!!: Lībiešu valoda un Konstantīns Karulis · Redzēt vairāk »
Korejiešu valoda
Korejiešu valoda (한국어, hangugeo; 조선말, chosŏnmal) ir oficiālā valoda Korejas Republikā (Dienvidkorejā) un Korejas TDR (Ziemeļkorejā).
Jaunums!!: Lībiešu valoda un Korejiešu valoda · Redzēt vairāk »
Kurzeme
Kurzeme jeb Kursa ir viena no latviešu vēsturiskajām zemēm.
Jaunums!!: Lībiešu valoda un Kurzeme · Redzēt vairāk »
Labializācija
Labializācija, labializēšana, noapaļotība jeb noapaļošana valodniecībā ir īpašība, kas var piemist patskaņiem, vai arī darbība, kas tiek veikta šo patskaņu realizācijas procesā, kas izpaužas kā lūpu savilkšana "taurītē".
Jaunums!!: Lībiešu valoda un Labializācija · Redzēt vairāk »
Labiodentāls līdzskanis
Fonētikā par labiodentālu līdzskani sauc līdzskani, ko artikulē ar apakšlūpu un augšzobiem.
Jaunums!!: Lībiešu valoda un Labiodentāls līdzskanis · Redzēt vairāk »
Latīņu raksts
Latīņu raksts ir fonogrāfiska vokāliski konsonantiska rakstība.
Jaunums!!: Lībiešu valoda un Latīņu raksts · Redzēt vairāk »
Latgaļi
Kokneses, Tālavas valstis R. Vitrams, 1939, 1954). Garlība Merķeļa grāmatas "Latvieši...", 1797) Latgaļi, arī letgaļi vai leti (latīniski rakstītajos avotos: Lethi, Letthigalli; vāciski rakstītajos avotos: Letti, Lethi, baltkrievu: łatyhoły) bija austrumbaltu cilts, vēlāk pārveidojās par tautību, kas pēc Vidzemes līvu asimilēšanas izveidoja latviešu nācijas pamatu.
Jaunums!!: Lībiešu valoda un Latgaļi · Redzēt vairāk »
Latgaliešu valoda
2021. gada administratīvi teritoriālās reformas). Latgaliešu (latgalīšu) jeb latgaļu valoda (latgaļu volūda) ir indoeiropiešu valodu saimes austrumbaltu atzara latviešu valodas dialekts.
Jaunums!!: Lībiešu valoda un Latgaliešu valoda · Redzēt vairāk »
Latviešu valoda
Latviešu valoda ir dzimtā valoda apmēram 1,5 miljoniem cilvēku, galvenokārt Latvijā, kur tā ir vienīgā valsts valoda.
Jaunums!!: Lībiešu valoda un Latviešu valoda · Redzēt vairāk »
Latviešu valodas aģentūra
Latviešu valodas aģentūra ir Izglītības un zinātnes ministrijas pārraudzībā esoša valsts pārvaldes iestāde.
Jaunums!!: Lībiešu valoda un Latviešu valodas aģentūra · Redzēt vairāk »
Latvija
Latvijas Republika ir valsts Ziemeļeiropā, Baltijas jūras austrumu krastā.
Jaunums!!: Lībiešu valoda un Latvija · Redzēt vairāk »
Latvijas ceļa zīmes
Latvijas ceļa zīmes ir standartizētas zīmes, kas Latvijā nodrošina transportlīdzekļu drošu kustību, kā arī informē satiskmes dalībniekus.
Jaunums!!: Lībiešu valoda un Latvijas ceļa zīmes · Redzēt vairāk »
Latvijas Universitāte
Latvijas Universitāte (LU) ir Latvijas Republikas akadēmiskās un profesionālās augstākās izglītības un zinātnes institūcija, kurā kopš 1919.
Jaunums!!: Lībiešu valoda un Latvijas Universitāte · Redzēt vairāk »
Lūžņa
Lūžņa ir ciems Ventspils novada Tārgales pagastā, Baltijas jūras krastā.
Jaunums!!: Lībiešu valoda un Lūžņa · Redzēt vairāk »
Lībieši
Lībieši jeb līvi (senkrievu: либь) ir Baltijas somu tauta Latvijas teritorijā, kas runā somugru grupas valodā.
Jaunums!!: Lībiešu valoda un Lībieši · Redzēt vairāk »
Lībiešu-igauņu-latviešu vārdnīca
Lībiešu-igauņu-latviešu vārdnīca ir lībiešu valodas vārdnīca.
Jaunums!!: Lībiešu valoda un Lībiešu-igauņu-latviešu vārdnīca · Redzēt vairāk »
Lībiskais dialekts
Dialektu izplatība Latvijas teritorijā Lībiskais dialekts (pašnosaukums: ventiņ vālod jeb ventiņmēlDace Strelēvica-Ošiņa (2009).. Latvijas Universitātes raksti, 2009, 746. sēj. Valodniecība, latvistika un somugristika) ir viens no trim latviešu valodas dialektiem.
Jaunums!!: Lībiešu valoda un Lībiskais dialekts · Redzēt vairāk »
Līdzskanis
Par līdzskani vai konsonantu artikulatorajā fonētikā sauc tādu valodas skaņu, kuras radīšanai tiek pilnībā vai daļēji slēgts augšējais balss trakts.
Jaunums!!: Lībiešu valoda un Līdzskanis · Redzēt vairāk »
Lejasvācu valoda
Lejasvācu valoda (Plattdüütsch), arī lejassakšu valoda, ir rietumģermāņu valoda, kura galvenokārt izplatīta Vācijas ziemeļos, Nīderlandes ziemeļaustrumos un Dānijas dienvidos.
Jaunums!!: Lībiešu valoda un Lejasvācu valoda · Redzēt vairāk »
Leksika
Leksika (— ‘vārdisks’, cēlies no lexis — ‘vārds, izteiciens’) jeb leksikons ir kādai valodai, indivīdam vai noteiktai jomai raksturīgs vārdu krājums.
Jaunums!!: Lībiešu valoda un Leksika · Redzēt vairāk »
Lemma (leksikogrāfija)
Lemma leksikogrāfijā ir vārds tādā formā, kādā tas tiek ievietots vārdnīcā, piemēram, latviešu valodā nomeniem lemmas forma būtu nominatīvs un darbības vārdiem — nenoteiksme.
Jaunums!!: Lībiešu valoda un Lemma (leksikogrāfija) · Redzēt vairāk »
Lielais Ziemeļu karš
Lielais Ziemeļu karš (1700–1721) bija viens no lielākajiem kariem par politisko un militāro ietekmi Ziemeļeiropā.
Jaunums!!: Lībiešu valoda un Lielais Ziemeļu karš · Redzēt vairāk »
Lielirbe
Lielirbe ir ciems Ventspils novada Tārgales pagastā, Baltijas jūras krastā.
Jaunums!!: Lībiešu valoda un Lielirbe · Redzēt vairāk »
Liepupe (ciems)
Liepupe ir ciems Vidzemē, Liepupes pagasta sastāvā.
Jaunums!!: Lībiešu valoda un Liepupe (ciems) · Redzēt vairāk »
Lietuviešu valoda
Lietuviešu valoda (lietuvių kalba) ir dzimtā valoda apmēram 3,3 miljoniem cilvēku, galvenokārt Lietuvā, kur tā ir vienīgā valsts valoda.
Jaunums!!: Lībiešu valoda un Lietuviešu valoda · Redzēt vairāk »
Lietvārds
Lietvārds jeb substantīvs (no substantia — 'viela, būtība') ir patstāvīga un lokāma vārdšķira, kuras vārdi nosauc objektus (piemēram, "māja"), procesus ("lasīšana"), pazīmes ("zaļums"), abstraktus jēdzienus ("laime").
Jaunums!!: Lībiešu valoda un Lietvārds · Redzēt vairāk »
Limbaži
Limbaži ir pilsēta Vidzemē, Limbažu novada centrs.
Jaunums!!: Lībiešu valoda un Limbaži · Redzēt vairāk »
Livonijas karš
Livonijas karš vai Pirmais Ziemeļu karš (vai Erster Nordischer Krieg) bija 25 gadus ilgs (1558—1583) karš ar pārtraukumiem starp Krievijas caristes un Livonijas Konfederācijas karaspēkiem (1558—1561), kurā pēc tam iesaistījās arī Lietuvas dižkunigaitija (vēlāk Polijas-Lietuvas kopvalsts) un Dānijas un Zviedrijas karalistes, kuru savstarpējās cīņas tiek sauktas par Ziemeļu septiņgadu karu (1563—1570).
Jaunums!!: Lībiešu valoda un Livonijas karš · Redzēt vairāk »
Livonijas Konfederācija
Livonijas Konfederācija jeb Terra Mariana ("Māras zeme") bija vairāku laicīgo un baznīcas valstisko veidojumu konfederācija Livonijā, tagadējās Latvijas un Igaunijas teritorijās no 1243.
Jaunums!!: Lībiešu valoda un Livonijas Konfederācija · Redzēt vairāk »
Livonijas krusta kari
Par Livonijas krusta kariem (un eestlaste muistne vabadusvõitlus) tiek dēvēta ar militārām misijām atbalstītā Baltijas kolonizēšanas un kristianizēšanas daļa.
Jaunums!!: Lībiešu valoda un Livonijas krusta kari · Redzēt vairāk »
Londona
Londona ir Apvienotās Karalistes galvaspilsēta pie Temzas upes Anglijas dienvidaustrumos.
Jaunums!!: Lībiešu valoda un Londona · Redzēt vairāk »
Mariešu valoda
Mariešu valoda ir Volgas somu valodām piederoša valoda.
Jaunums!!: Lībiešu valoda un Mariešu valoda · Redzēt vairāk »
Marta Rudzīte
Marta Rudzīte (dzimusi, mirusi) bija latviešu valodniece, valodas vēsturniece, pedagoģe.
Jaunums!!: Lībiešu valoda un Marta Rudzīte · Redzēt vairāk »
Mateja evaņģēlijs
Matejs raksta evaņģēliju. Ilustrācija no evaņģēlija (8. gadsimta beigas — 9. gadsimta sākums). Trīra bibliotēka. Mateja evaņģēlijs ir pirmā Jaunā Derības grāmata, viens no trim sinoptiskajiem (līdzīgajiem) evaņģēlijiem.
Jaunums!!: Lībiešu valoda un Mateja evaņģēlijs · Redzēt vairāk »
Mazirbe
Mazirbe (Irāj, Piški Īra) ir ciems Talsu novada Kolkas pagastā, Baltijas jūras (Irbes šauruma) krastā.
Jaunums!!: Lībiešu valoda un Mazirbe · Redzēt vairāk »
Melnsils
Melnsils (arī Mellsils) ir ciems Talsu novada Rojas pagasta ziemeļos, Rīgas līča krastā.
Jaunums!!: Lībiešu valoda un Melnsils · Redzēt vairāk »
Metsepole
Metsepole bija Vidzemes līvu apdzīvota mežaina zeme gar Rīgas jūras līča austrumu krastu, caur kuru gāja stratēģiski svarīgais ceļš gar jūru uz Sakalu.
Jaunums!!: Lībiešu valoda un Metsepole · Redzēt vairāk »
Miķeļtornis
Miķeļtornis, arī Miķeļbāka, jeb lībiešu valodā Pize (Pizā) ir ciems Baltijas jūras piekrastē pie Irbes šauruma, Kurzemes ziemeļos, Ventspils novada Tārgales pagastā.
Jaunums!!: Lībiešu valoda un Miķeļtornis · Redzēt vairāk »
Minimālais pāris
Minimālais pāris fonētikā ir vārdu pāris, kurā atšķiras tikai viens segments vienā un tajā pašā pozīcijā, pārējiem segmentiem paliekot nemainīgiem.
Jaunums!!: Lībiešu valoda un Minimālais pāris · Redzēt vairāk »
Mokšu valoda
Mokšu valoda līdzās erzju valodai ir viena no mordviešu valodām, kas agrāk tikušas uzskatītas par vienu kopēju valodu (skatīt erzju un mokšu valodu salīdzinājumu).
Jaunums!!: Lībiešu valoda un Mokšu valoda · Redzēt vairāk »
Mordviešu valodas
Mordviešu valodas ir divas valodas, kas agrākos laikos klasificēta kā vienota valoda ar diviem literāriem standartiem, tomēr pēdējā laikā tiek šķirtas divas patstāvīgas valodas: erzju valoda un mokšu valoda.
Jaunums!!: Lībiešu valoda un Mordviešu valodas · Redzēt vairāk »
Nabes pils
Nabes pils tornis mūsdienās (2000). Nabes muiža ar viduslaiku dzīvojamo torni (pa labi, ap 1920). Nabes pils bija 14.
Jaunums!!: Lībiešu valoda un Nabes pils · Redzēt vairāk »
Nazāls līdzskanis
Nazāls līdzskanis (saukts arī nazāls slēdzenis vai nazāls kontinuants) veidojas nolaižot mīkstās aukslējas un ļaujot gaisam brīvi plūst caur degunu.
Jaunums!!: Lībiešu valoda un Nazāls līdzskanis · Redzēt vairāk »
Nenoapaļots augsta mēles pacēluma pakaļējās rindas patskanis
Nenoapaļots augsta mēles pacēluma pakaļējās rindas patskanis ir patskanis, kas sastopams vairākās valodās.
Jaunums!!: Lībiešu valoda un Nenoapaļots augsta mēles pacēluma pakaļējās rindas patskanis · Redzēt vairāk »
Nenoapaļots zema mēles pacēluma pakaļējās rindas patskanis
Nenoapaļots zema mēles pacēluma pakaļējās rindas patskanis ir patskanis, kas sastopams vairākās valodās.
Jaunums!!: Lībiešu valoda un Nenoapaļots zema mēles pacēluma pakaļējās rindas patskanis · Redzēt vairāk »
Osetīni
Vēsturiskā Alānija ap 11.gs. ar mūsdienu Ziemeļosetijas un Dienvidosetijas robežām Osetīni ir ap 700 000 cilvēku liela irāņu tauta, kas galvenokārt dzīvo Kaukāza kalnos, Krievijas Federācijas autonomajā Ziemeļosetijas-Alānijas republikā un no Gruzijas neatkarību pasludinājušajā Dienvidosetijā.
Jaunums!!: Lībiešu valoda un Osetīni · Redzēt vairāk »
Otrais pasaules karš
Otrais pasaules karš bija globāls bruņots konflikts, kas iesaistīja vairumu pasaules valstu, plašākais un pēc bojāgājušo cilvēku skaita postošākais karš vēsturē.
Jaunums!!: Lībiešu valoda un Otrais pasaules karš · Redzēt vairāk »
Pagājušo gadu vēsture
„Pagājušo laiku stāsta” lapa ar 13. gs. ilustrāciju no t.s. Radzivila hronikas. Novgorodā (1862). Pagājušo gadu vēsture arī Nestora hronika vai Pagājušo laiku stāsts (baznīcslāvu: Повѣсть времяньныхъ лѣтъ) ir senkrievu hronika par notikumiem Senajā Krievzemē un apkārtējās valstīs no 852.
Jaunums!!: Lībiešu valoda un Pagājušo gadu vēsture · Redzēt vairāk »
Palatāls līdzskanis
Palatālos līdzskaņus artikulē ar mēles virspusi (dorsu) paceltu pret cietajām aukslējām (palatu).
Jaunums!!: Lībiešu valoda un Palatāls līdzskanis · Redzēt vairāk »
Palīguzsvars
Palīguzsvars ir valodas vienības sekundārs izcēlums, kas ir vājāks par galveno uzsvaru, kas latviešu valodā parasti ir uz pirmās zilbes.
Jaunums!!: Lībiešu valoda un Palīguzsvars · Redzēt vairāk »
Papildinātājs
Papildinātājs jeb objekts (— ‘priekšmets’) ir teikuma palīgloceklis, kas nosauc darbības objektu, rezultātu vai līdzekli.
Jaunums!!: Lībiešu valoda un Papildinātājs · Redzēt vairāk »
Patskaņu harmonija
Patskaņu harmonija ir patskaņus asimilējošs fonoloģisks process.
Jaunums!!: Lībiešu valoda un Patskaņu harmonija · Redzēt vairāk »
Patskanis
Mutes dobuma rentgenuzņēmumi patskaņu izrunas laikā Patskanis fonētikā ir skaņas veids, kura artikulācijā gaisa straumes ceļā nav būtisku šķēršļu, tātad, izrunas laikā gaiss plūst brīvi caur mutes dobumu.
Jaunums!!: Lībiešu valoda un Patskanis · Redzēt vairāk »
Pauls Ariste
Pauls Ariste (dzimis Bergs (Berg), miris) bija igauņu valodnieks.
Jaunums!!: Lībiešu valoda un Pauls Ariste · Redzēt vairāk »
Pavēles izteiksme
Pavēles izteiksme jeb imperatīvs (cēlies no imperare — ‘pavēlēt’) latviešu valodā ir viena no piecām darbības vārda izteiksmēm un viena no četrām neīstenības izteiksmēm.
Jaunums!!: Lībiešu valoda un Pavēles izteiksme · Redzēt vairāk »
Pūrisms (valodniecība)
Pūrisms (no — 'tīrs') ir tendence attīrīt valodu no aizguvumiem un citu valodu ietekmēm.
Jaunums!!: Lībiešu valoda un Pūrisms (valodniecība) · Redzēt vairāk »
Pēteris Dambergs
Pēteris Alfrēds Dambergs (dzimis 1909. gada 9. martā Dundagas pagasta Sīkraga Ķeļķos, miris 1987. gada 25. aprīlī) bija lībiešu valodnieks, dzejnieks un skolotājs.
Jaunums!!: Lībiešu valoda un Pēteris Dambergs · Redzēt vairāk »
Pečori
Pečori, no 1920.
Jaunums!!: Lībiešu valoda un Pečori · Redzēt vairāk »
Piedēklis
Piedēklis jeb sufikss ir afikss, ko pievieno pēc vārda saknes.
Jaunums!!: Lībiešu valoda un Piedēklis · Redzēt vairāk »
Pitrags
Pitrags ir ciems Talsu novada Kolkas pagastā, Irbes šauruma krastā.
Jaunums!!: Lībiešu valoda un Pitrags · Redzēt vairāk »
Postalveolārs līdzskanis
Postalveolārus līdzskaņus izrunā ar mēli skarot alveolas aizmugurējo daļu mazliet tālāk, nekā artikulējot alveolāros līdzskaņus, bet ne tik tālu pie cietajām aukslējām, kā artikulējot palatālos līdzskaņus.
Jaunums!!: Lībiešu valoda un Postalveolārs līdzskanis · Redzēt vairāk »
Priedēklis
Priedēklis jeb prefikss (no — 'pirms' un fīgō — 'piestiprinu') ir afikss, ko pievieno pirms vārda saknes.
Jaunums!!: Lībiešu valoda un Priedēklis · Redzēt vairāk »
Prievārds
Prievārds jeb prepozīcija (cēlies no — ‘nolikt priekšā’) ir nelokāmu palīgvārdu vārdšķira.
Jaunums!!: Lībiešu valoda un Prievārds · Redzēt vairāk »
Rīga
Rīga ir Latvijas galvaspilsēta un galvenais rūpniecības, darījumu, kultūras, sporta un finanšu centrs Baltijas valstīs, kā arī nozīmīga ostas pilsēta.
Jaunums!!: Lībiešu valoda un Rīga · Redzēt vairāk »
Saiklis
Saiklis jeb konjunkcija (— ‘savienojums, saiklis’) ir nelokāmu palīgvārdu vārdšķira.
Jaunums!!: Lībiešu valoda un Saiklis · Redzēt vairāk »
Salaca
Salaca ir upe Ziemeļvidzemē.
Jaunums!!: Lībiešu valoda un Salaca · Redzēt vairāk »
Salacas pils
Skats uz Salacgrīvas ostu, pārceltuvi, baznīcu un pilsdrupām 1780. gadā (no Broces kolekcijas). Salacas pils bastioni mūsdienās. Salacas pils bija Rīgas arhibīskapijas nocietinājums Salacas upes labajā krastā Salacgrīvā, apmēram puskilometru no upes grīvas.
Jaunums!!: Lībiešu valoda un Salacas pils · Redzēt vairāk »
Saulgrieži
Sezonu maiņas brīži (saulgrieži un ekvinokcijas) ziemeļu puslodē. Atstarotās Saules gaismas intensitāte ziemas un vasaras saulgriežu laikā. Saulgrieži jeb solstīcija (— 'Saule', sistere — 'apstāties') ir moments, kad Saulei ir vislielākā deklinācija (vasaras saulgrieži) vai vismazākā deklinācija (ziemas saulgrieži).
Jaunums!!: Lībiešu valoda un Saulgrieži · Redzēt vairāk »
Saunags
Saunags ir ciems Talsu novada Kolkas pagastā, Irbes šauruma krastā.
Jaunums!!: Lībiešu valoda un Saunags · Redzēt vairāk »
Sāmsala
Sāmsala jeb Sāremā ir lielākā Igaunijai piederošā sala un trešā lielākā sala Baltijas jūrā.
Jaunums!!: Lībiešu valoda un Sāmsala · Redzēt vairāk »
Sīkrags
Sīkrags ir ciems Talsu novada Kolkas pagastā, Irbes šauruma krastā.
Jaunums!!: Lībiešu valoda un Sīkrags · Redzēt vairāk »
Sēļi
Aptuvenā sēļu apdzīvotā teritorija Daugavas kreisajā krastā 12. gadsimtā. Sēļi (no — 'augšējie ') bija baltu tauta, kas apdzīvoja Daugavas un Lielupes baseinus uz austrumiem no Daugavas līviem un Upmales (zemgaļiem).
Jaunums!!: Lībiešu valoda un Sēļi · Redzēt vairāk »
Senlatvijas tautu kristianizēšana
Alegorija par Livonijas kristianizēšanu (1791. gada ilustrācija). R. Vitrams, 1939, 1954) Latviešu karavīri (1791. gada ilustrācija). Senlatvijas tautu kristianizēšana aptver laika posmu no 9. gadsimta vikingu sirojumiem Kursā līdz Zemgales pakļaušanai Livonijas krusta karu noslēgumā 1290.
Jaunums!!: Lībiešu valoda un Senlatvijas tautu kristianizēšana · Redzēt vairāk »
Skaitļa vārds
Skaitļa vārds jeb numerālis (— ‘ar skaitli saistīts’) ir patstāvīga, deklinējama vārdšķira, kas nosauc priekšmetu skaitu vai arī secību.
Jaunums!!: Lībiešu valoda un Skaitļa vārds · Redzēt vairāk »
Skandināvija
Ziemeļvalstu teritorijas, kuras arī reizēm pieskaita pie Skandināvijas; dzeltenā krāsā iekrāsotas teritorijas, kuras pieder Skandināvijas valstīm. Skandināvija (dāņu un, norvēģu, fēru un, īslandiešu: Skandinavía un sāmu: Skadesi-suolu / Skađsuâl) ir vēsturisks un ģeogrāfisks Ziemeļeiropas reģions Skandināvijas pussalā.
Jaunums!!: Lībiešu valoda un Skandināvija · Redzēt vairāk »
Skanenis
Skaneņi (arī sonoranti, sonanti jeb skanīgie līdzskaņi) ir termins, ko visbiežāk attiecina uz latviešu valodas līdzskaņiem, jeb latviešu burtiem <r, l, ļ, m, n, ņ>.
Jaunums!!: Lībiešu valoda un Skanenis · Redzēt vairāk »
Skiti
Skitu karavīrs Skiti šaurākajā nozīmē ir apzīmējums irāņu grupas valodā runājošām ciltīm, kas kopš 7.
Jaunums!!: Lībiešu valoda un Skiti · Redzēt vairāk »
Slāvi
Slāvu tautu izplatība Slāvi ir etnolingvistiska tautu grupa, kas mūsdienās galvenokārt apdzīvo Austrumeiropu, Dienvidaustrumeiropu, kā arī Āzijas ziemeļus un vidusdaļu un runā kādā no slāvu valodām.
Jaunums!!: Lībiešu valoda un Slāvi · Redzēt vairāk »
Slāvu valodas
Slāvu valodas Slāvu valodas pieder pie indoeiropiešu valodu saimes un saskaņā ar Baltu-slāvu pirmvalodas hipotēzi ir cēlušās no pirmvalodas, no kuras veidojušās arī baltu valodas.
Jaunums!!: Lībiešu valoda un Slāvu valodas · Redzēt vairāk »
Slēdzenis
Slēdzenis, eksplozīvs slēdzenis, vai oklūzīvs ir līdzskanis, ko rada pārtraucot gaisa plūsmu balss traktā.
Jaunums!!: Lībiešu valoda un Slēdzenis · Redzēt vairāk »
Somu valoda
Somu valoda (suomen kieli) ir Urāliešu valodu saimes somugru atzara valoda.
Jaunums!!: Lībiešu valoda un Somu valoda · Redzēt vairāk »
Starptautiskais fonētiskais alfabēts
Starptautiskais fonētiskais alfabēts (IPA) ir fonētiskās transkribēšanas sistēma, kas radīta uz latīņu alfabēta pamata un kuru Starptautiskā fonētiskā asociācija akceptējusi kā runāto valodu skaņu standartizētu attēlojumu.
Jaunums!!: Lībiešu valoda un Starptautiskais fonētiskais alfabēts · Redzēt vairāk »
Talsu novads
Talsu novads ir Latvijas 2021. gada administratīvi teritoriālās reformas gaitā 2021. gada 1.
Jaunums!!: Lībiešu valoda un Talsu novads · Redzēt vairāk »
Tartu Universitāte
Tartu Universitāte 2021 Tartu Universitāte (agrāk latviski: Tērbatas Universitāte, Jurjevas Universitāte) ir Igaunijas lielākā un prestižākā universitāte un viena no vecākajām universitātēm Ziemeļeiropā.
Jaunums!!: Lībiešu valoda un Tartu Universitāte · Redzēt vairāk »
Tēvreize
Svētlaimes kalnā, kad Jēzus Kristus esot pirmo reizi teicis Tēvreizi. Tēvreize, arī Mūsu Tēvs vai Tēvs Mūsu (atbilstoši) vai Jēzus lūgšana, ir nosaukums kristiešu lūgšanai, kuru ir teicis Jēzus Kristus.
Jaunums!!: Lībiešu valoda un Tēvreize · Redzēt vairāk »
Teikuma priekšmets
Teikuma priekšmets ir teikuma loceklis, kas izsaka to nojēgumu, uz kuru attiecas izteicēja nosauktā darbība vai pazīme (teikuma priekšmets nosauc darbības darītāju).
Jaunums!!: Lībiešu valoda un Teikuma priekšmets · Redzēt vairāk »
Tenu Karma
Tenu Karma (dzimis, miris) bija igauņu valodnieks, tulkotājs.
Jaunums!!: Lībiešu valoda un Tenu Karma · Redzēt vairāk »
Tjurku valodas
Valstis un autonomas teritorijas, kurās tjurku valodām ir oficiālas valodas statuss Tjurku valodu grupa aptver vairākas valodas, ko prot ~130 miljoni cilvēku pasaulē (tjurki).
Jaunums!!: Lībiešu valoda un Tjurku valodas · Redzēt vairāk »
Troksnenis
Troksneņi (saukti arī par obstruentiem) ir viena no divām lielajām artikulāciju klasēm.
Jaunums!!: Lībiešu valoda un Troksnenis · Redzēt vairāk »
Tuļļi Lum
Tuļļi Lum (no lībiešu valodas — 'karstais sniegs') ir 1999.
Jaunums!!: Lībiešu valoda un Tuļļi Lum · Redzēt vairāk »
Turaida (zeme)
Turaida ( — 'Tāras dārzs') bija Gaujas līvu zeme Gaujas lejtecē.
Jaunums!!: Lībiešu valoda un Turaida (zeme) · Redzēt vairāk »
Udmurtu valoda
Udmurtu valoda (удмурт кыл) ir permiešu valoda, kas izplatīta Udmurtijā, Krievijas Federācijā, kur to galvenokārt lieto udmurti.
Jaunums!!: Lībiešu valoda un Udmurtu valoda · Redzēt vairāk »
UNESCO
Apvienoto Nāciju Izglītības, zinātnes un kultūras organizācija (UNESCO) ir specializēta ANO aģentūra.
Jaunums!!: Lībiešu valoda un UNESCO · Redzēt vairāk »
Urāliešu valodas
Urāliešu valodu ciltskoks Urāliešu valodu izplatība. Urāliešu valodas ir valodu saime, kurā ietilpst somugru un samodiešu valodas.
Jaunums!!: Lībiešu valoda un Urāliešu valodas · Redzēt vairāk »
Vaide
Vaide ir ciems Talsu novada Kolkas pagastā, Baltijas jūras Irbes šauruma krastā.
Jaunums!!: Lībiešu valoda un Vaide · Redzēt vairāk »
Vainižu pils
Vainižu muižas pils (2000). Vainižu pils bija Rīgas arhibīskapijas saimniecības muižas pils 14.-16.
Jaunums!!: Lībiešu valoda un Vainižu pils · Redzēt vairāk »
Vajadzības izteiksme
Vajadzības izteiksme jeb debitīvs (cēlies no) latviešu valodā ir viena no piecām darbības vārda izteiksmēm un viena no četrām neīstenības izteiksmēm.
Jaunums!!: Lībiešu valoda un Vajadzības izteiksme · Redzēt vairāk »
Valoda
Teotivakanā, kur attēlots runājošs cilvēks Valoda ir artikulētu zīmju kopums, cilvēku sazināšanās līdzeklis.
Jaunums!!: Lībiešu valoda un Valoda · Redzēt vairāk »
Valodu politika Latvijā
Valodu politika Latvijā ir daļa no Latvijas politiskās attīstības procesa, ko regulē 2000.
Jaunums!!: Lībiešu valoda un Valodu politika Latvijā · Redzēt vairāk »
Valts Ernštreits
Valts Ernštreits (līvu: Valt Ernštreit; dzimis Rīgā) ir līvu valodnieks, tulks un dzejnieks.
Jaunums!!: Lībiešu valoda un Valts Ernštreits · Redzēt vairāk »
Valts Pūce
Valts Pūce (dzimis 1962. gada 7. februārī) ir latviešu komponists un mūziķis, kurš strādā, savienojot akadēmiskās mūzikas, popmūzikas un etniskās mūzikas ietekmes.
Jaunums!!: Lībiešu valoda un Valts Pūce · Redzēt vairāk »
Vēlējuma izteiksme
Vēlējuma izteiksme jeb kondicionālis (— ‘nosacīts’) latviešu valodā ir viena no piecām darbības vārda izteiksmēm un viena no četrām neīstenības izteiksmēm.
Jaunums!!: Lībiešu valoda un Vēlējuma izteiksme · Redzēt vairāk »
Velārs līdzskanis
Velāri līdzskaņi tiek artikulēti ar mēles pakaļējo daļu pret mīkstajām aukslējām.
Jaunums!!: Lībiešu valoda un Velārs līdzskanis · Redzēt vairāk »
Vepsu valoda
Vepsu valoda (vepsän kelʹ) ir somugru saimes valoda, kurā galvenokārt runā vepsi, kuri dzīvo nelielās grupās Ļeņingradas un Vologdas apgabalā, kā arī Karēlijas Republikā.
Jaunums!!: Lībiešu valoda un Vepsu valoda · Redzēt vairāk »
Veru valoda
Veru valoda jeb veriešu valoda (veru: võro kiil), arī veru dialekts, ir viens no dienvidigauņu valodas dialektiem.
Jaunums!!: Lībiešu valoda un Veru valoda · Redzēt vairāk »
Vidēja mēles pacēluma vidējās rindas patskanis
Vidēja mēles pacēluma vidējās rindas patskanis, saukts arī par schwa, ir patskanis, kas sastopams vairākās valodās.
Jaunums!!: Lībiešu valoda un Vidēja mēles pacēluma vidējās rindas patskanis · Redzēt vairāk »
Vidzeme
Vidzeme ir viena no latviešu vēsturiskajām zemēm.
Jaunums!!: Lībiešu valoda un Vidzeme · Redzēt vairāk »
Vietniekvārds
Vietniekvārdi jeb pronomeni ir vārdšķira, kuras vārdus lieto, lai aizstātu nomenus (lietvārdus, īpašības vārdus).
Jaunums!!: Lībiešu valoda un Vietniekvārds · Redzēt vairāk »
Volgas somu valodas
Volgas somu valodas ir grupa, ko dažkārt izšķir somugru valodu ģenealoģijā.
Jaunums!!: Lībiešu valoda un Volgas somu valodas · Redzēt vairāk »
Votu valoda
Votu valoda ir viena no somugru valodām, kurā runā voti Ingrijā, Krievijā, starp Sanktpēterburgu un Igauniju.
Jaunums!!: Lībiešu valoda un Votu valoda · Redzēt vairāk »
XXVII Vispārējie latviešu Dziesmu un XVII Deju svētki
XXVII Vispārējie latviešu Dziesmu un XVII Deju svētki notika Rīgā, Latvijā, no līdz.
Jaunums!!: Lībiešu valoda un XXVII Vispārējie latviešu Dziesmu un XVII Deju svētki · Redzēt vairāk »
YouTube
YouTube ir video koplietošanas tiešsaistes sociālā tīkla tīmekļa vietne, kurā tās apmeklētāji var ievietot, skatīties un izmantot dažādus video failus.
Jaunums!!: Lībiešu valoda un YouTube · Redzēt vairāk »
Zemgaļi
Baltu cilšu aptuvenā apdzīvotā teritorija ap 12.—13. gadsimta miju Zemgaļi (vai žiemgaliai) bija viena no tagadējo Latvijas dienviddaļu un Lietuvas ziemeļdaļu apdzīvojušām baltu tautām, kas vēlāk ieplūda latviešu un lietuviešu tautās.
Jaunums!!: Lībiešu valoda un Zemgaļi · Redzēt vairāk »
Ziemeļeiropa
Dienvideiropa Ziemeļeiropa ir Eiropas ziemeļu daļa, kurā pēc Eiropas Savienības (ES) ieteiktās definīcijas ietilpst trīs Baltijas valstis — Igaunija, Latvija, Lietuva, piecas Ziemeļvalstis — Dānija, Islande, Norvēģija, Somija, Zviedrija, kā arī autonomās Fēru Salas.
Jaunums!!: Lībiešu valoda un Ziemeļeiropa · Redzēt vairāk »
Zilbes intonācija
Zilbes intonācija ir prosodiska parādība, kuras noteicošie radītāji ir pamattonis, intensitāte un kvantitāte (garums), to izmanto garās zilbēs un tā kalpo semantiskai un gramatiskai diferencēšanai.
Jaunums!!: Lībiešu valoda un Zilbes intonācija · Redzēt vairāk »
Zviedru Vidzeme
Siļķu krastmala Rīgā ap 1650. gadu (Broces zīmējums pēc gleznas rātsnamā). Zviedru Vidzeme jeb Zviedru Livonija (1629—1721) ir literatūrā pieņemts apzīmējums Zviedrijas domīnijai, kas nonāca tās valdījumā 1629.
Jaunums!!: Lībiešu valoda un Zviedru Vidzeme · Redzēt vairāk »
Novirza šeit:
Lībiešu valodas gramatika, Līvu valoda, Līvõ kēļ.
