Satura rādītājs
175 attiecības: Ablatīvs, Adesīvs, Afrikāta, Aglutinējoša valoda, Aizguvums, Ako, Allatīvs, Alveolārs līdzskanis, Apstākļa vārds, Apstākļi, Asimilācija (valodniecība), Atstāstījuma izteiksme, Auklas keramikas kultūra, Autohtons, Īpašības vārds, Īstenības izteiksme, Ņeva, Balsīgums, Baltijas somu valodas, Baltijas valstis, Baltu valodas, Baltu-slāvu pirmvalodas hipotēze, Bilabiāls līdzskanis, Dabrelis, Darbības vārda izteiksme, Darbības vārda laiks, Darbības vārda persona, Darbības vārds, Daugava, Daugavas līvi, Deklinācija (valodniecība), Divdabis, Divskanis, Dundaga, Erzju valoda, Garumzīme, Gauja, Geminācija, Glotāls slēdzenis, Gradācija, Gravis, Grizelda Kristiņa, Igauņu valoda, Igaunija, Illatīvs, Indoirāņu valodas, Indriķa hronika, Inesīvs, Inese Zandere, Jaunciems, ... Izvērst indekss (125 vairāk) »
- Latvijas valodas
Ablatīvs
Ablatīvs (no ablātus – 'aiznests, atdalīts, nošķirts') – locījums latīņu un seno irāņu valodās, kas parasti apzīmē kaut kā nošķīrumu.
Skatīt Lībiešu valoda un Ablatīvs
Adesīvs
Adesīvs (no – 'pie' + esse – 'būt') ir klātbūtnes lokatīvs viens no lokatīva locījuma paveidiem, kas norāda uz priekšmetu vai dzīvu būtni, kuras tuvumā notiek kāda darbība.
Skatīt Lībiešu valoda un Adesīvs
Afrikāta
Afrikātas (sauktas arī par afrikatīviem slēdzeņiem) ir koartikulēti divcentru līdzskaņi, kas sākas kā slēdzeņi (kā vai). Atšķirībā no slēdzeņiem slēgums netiek pārrauts pēkšņi, bet pāriet spraugā: aktīvais runas orgāns (parasti mēle) pamazām attālinās no pasīvā, vaidojot spraugu, kā rezultātā skaņas realizācija ir berzeniska (kā vai), vai, atsevišķos gadījumos, kā berzeniski trilli.
Skatīt Lībiešu valoda un Afrikāta
Aglutinējoša valoda
Aglutinējoša valoda, arī aglutinatīva valoda ( — ‘pielīmēt’), ir sintētiska valoda, kurā vārdu un morfēmu veido ar aglutināciju, tas ir, ar vārdu atvasināšanu, saknei pievienojot piedēkļus, kurus var lietot arī kā patstāvīgus vārdus un kuriem ir tikai viena nozīme.
Skatīt Lībiešu valoda un Aglutinējoša valoda
Aizguvums
Aizguvums ir tāds vārds, kas ir ticis aizgūts no vienas valodas un iekļauts citā.
Skatīt Lībiešu valoda un Aizguvums
Ako
Ako (Acco) bija Salaspils līvu valdnieks (firsts) un vecākais, kas ieņēma izcilu stāvokli Daugavas Līvzemē.
Skatīt Lībiešu valoda un Ako
Allatīvs
Allatīvs (no allāt – 'atnest') ir viens no lokatīva locījuma paveidiem, kas norāda darbības virzienu pie priekšmeta vai dzīvas būtnes.
Skatīt Lībiešu valoda un Allatīvs
Alveolārs līdzskanis
Alveolārie līdzskaņi tiek artikulēti ar mēli pret vai tuvu augšējai alveolai (augšzobu smaganām).
Skatīt Lībiešu valoda un Alveolārs līdzskanis
Apstākļa vārds
Apstākļa vārds jeb adverbs ir patstāvīga, nelokāma vārdšķira, kas nosauc darbības, īpašības un apstākļu pazīmes.
Skatīt Lībiešu valoda un Apstākļa vārds
Apstākļi
Apstākļi ir teikuma palīglocekļi, kas norāda darbības apstākļus un apstākļa vārda vai īpašības vārda mēru.
Skatīt Lībiešu valoda un Apstākļi
Asimilācija (valodniecība)
Asimilācija valodniecībā ir vienas skaņas pielīdzināšanās citai skaņai.
Skatīt Lībiešu valoda un Asimilācija (valodniecība)
Atstāstījuma izteiksme
Atstāstījuma izteiksme jeb relatīvais mods, relatīvs (— ‘attiecināts, attiecīgs’) latviešu valodā ir viena no piecām darbības vārda izteiksmēm un viena no četrām neīstenības izteiksmēm.
Skatīt Lībiešu valoda un Atstāstījuma izteiksme
Auklas keramikas kultūra
Aptuvenais Auklas keramikas kultūras izplatības areāls 3. gadu tūkstotī p.m.ē. Laivas cirvis no Gotlandes. Latvijā atrastie akmens cirvji Auklas keramikas bļodas no Dienvidzviedrijas. Auklas keramikas kultūra jeb laivas cirvju kultūra bija 3.
Skatīt Lībiešu valoda un Auklas keramikas kultūra
Autohtons
Japānā Autohtoni ir kādas noteiktas zemes pamatiedzīvotāji jeb pirmiedzīvotāji. Šo terminu izmanto gan kā lietvārdu, gan kā īpašības vārdu, piemēram, "autohtonās minoritātes". Bioloģijā par autohtoniem sauc organismus, kas evolūcijas procesā ir izveidojušies kādā apvidū vai arī tajā dzīvojuši senos laikos un dzīvo tur joprojām.
Skatīt Lībiešu valoda un Autohtons
Īpašības vārds
Īpašības vārdi jeb adjektīvi ir patstāvīga vārdšķira, kas nosauc priekšmetu, parādību, procesu pazīmes vai īpašības ("zaļš", "liels", "ašs" u.c.). Īpašības vārdus pēc to nozīmes iedala divās grupās: kādības jeb kvalitatīvajos (pazīme vai īpašība var piemist lielākā vai mazākā mērā, piemēram, "vecs, vecāks, visvecākais") un attieksmes jeb relatīvajos (pazīmes vai īpašības mērs ir nemainīgs, piemēram, "trīskrāsains") īpašības vārdos.
Skatīt Lībiešu valoda un Īpašības vārds
Īstenības izteiksme
Īstenības izteiksme jeb indikatīvs latviešu valodā ir viena no piecām darbības vārda izteiksmēm.
Skatīt Lībiešu valoda un Īstenības izteiksme
Ņeva
Ņeva ir upe Krievijas ziemeļrietumos.
Skatīt Lībiešu valoda un Ņeva
Balsīgums
Balsīgas skaņas ir tādas, kuru izrunas laikā notiek balss saišu vibrācija.
Skatīt Lībiešu valoda un Balsīgums
Baltijas somu valodas
Tā saucamā "bērza tāss vēstule Nr. 292", datēta ap 13. gs., ir vecākais rakstu piemineklis kādā no Baltijas somu valodām. Baltijas (jūras) somu valodas ir valodu grupa, kas pieder urāliešu (virs)saimei.
Skatīt Lībiešu valoda un Baltijas somu valodas
Baltijas valstis
Baltu cilšu aptuveni apdzīvotās teritorijas ap 13. gadsimta sākumu Baltijas valstis (arī Baltija) ir trīs Eiropas Savienības valstis Baltijas jūras austrumu piekrastē — Latvija, Lietuva un Igaunija.
Skatīt Lībiešu valoda un Baltijas valstis
Baltu valodas
Baltu valodas (lietuviešu, latviešu, prūšu, galindu, jātvingu, un citas valodas) ir indoeiropiešu valodu saimes valodas, kuras lietoja baltu ciltis.
Skatīt Lībiešu valoda un Baltu valodas
Baltu-slāvu pirmvalodas hipotēze
somugru (zaļā krāsā) arheoloģisko kultūru izplatība 3.—4. gadsimtā Shematiski attēlotas vairākas teorijas par baltu un slāvu valodu savstarpējo mijiedarbību (''Van Wijk'', 1923). bronzas laikmeta arheoloģiskās kultūras tiek saistītas ar baltu valodā runājošo cilšu izplatību.
Skatīt Lībiešu valoda un Baltu-slāvu pirmvalodas hipotēze
Bilabiāls līdzskanis
Fonētikā par bilabiālu līdzskani sauc līdzskani, ko artikulē ar abām lūpām.
Skatīt Lībiešu valoda un Bilabiāls līdzskanis
Dabrelis
Dabrelis (latīniski: senior terrae Dabrelis, miris 1211. gadā) bija Turaidas līvu zemes Gaujas kreisā krasta ("Dabreļa daļas") vecākais, kas piedalījās krusta karos Līvzemē un Igaunijā (1206-1211).
Skatīt Lībiešu valoda un Dabrelis
Darbības vārda izteiksme
Darbības vārda izteiksme ir viena no darbības vārda gramatiskajām kategorijām.
Skatīt Lībiešu valoda un Darbības vārda izteiksme
Darbības vārda laiks
Laiks ir darbības vārda gramatiskā kategorija ar trim dalījumiem: tagadne, pagātne un nākotne.
Skatīt Lībiešu valoda un Darbības vārda laiks
Darbības vārda persona
Persona ir darbības vārda gramatiskā kategorija, kas atspoguļo runātāja attieksmi pret darbības veicēju.
Skatīt Lībiešu valoda un Darbības vārda persona
Darbības vārds
Darbības vārds jeb verbs ( — ‘vārds’) ir patstāvīga vārdšķira, kas nosauc darbības vai stāvokļus kā laikā norisošus procesus, piemēram, skriet, ēdu, zied u.c. Daži darbības vārdi ir arī bez priedēkļa, kas nosauc pabeigtu darbību, piemēram, kļūdīties, konstatēt, pamatot, startēt, tāpēc šiem vārdiem priedēkļa no- pievienojums ir lieks.
Skatīt Lībiešu valoda un Darbības vārds
Daugava
Daugava (lībiešu: Vēna), vēsturiski pazīstama arī kā Dina, bet augšpus Latvijas teritorijas - Rietumu Dvina (baltkrievu: Заходняя Дзвіна), ir Latvijas lielākā upe, kas iztek no Valdaja augstienes Krievijā, tek cauri Krievijai, Baltkrievijai un Latvijai, līdz ietek Rīgas līcī, Baltijas jūrā, kur veido Rīgas ostas akvatoriju.
Skatīt Lībiešu valoda un Daugava
Daugavas līvi
Daugavas Līvu zemes (novada) teritorijas variācijas pēc dažādām vēstures kartēm. Daugavas un Gaujas līvu zemes (1185-1230). Daugavas Līvu zeme bija viena no Senlatvijas zemēm Daugavas lejtecē no Aizkraukles līdz Daugavas ietekai jūrā.
Skatīt Lībiešu valoda un Daugavas līvi
Deklinācija (valodniecība)
Deklinācija (— ‘novirzīšanās, locīšana’) ir lietvārdu, vietniekvārdu, īpašības vārdu un skaitļa vārdu locījumu formu sistēma.
Skatīt Lībiešu valoda un Deklinācija (valodniecība)
Divdabis
Divdabis jeb particips ir darbības vārda forma, kam raksturīgas divu vārdšķiru pazīmes (ir divas "dabas"): darbības vārda un īpašības vārda pazīmes (dūdojoša balss) vai darbības vārda un apstākļa vārda daba (ieskrēja sodīdamies).
Skatīt Lībiešu valoda un Divdabis
Divskanis
Divskanis jeb diftongs ir divu patskaņu savienojums vienā zilbē.
Skatīt Lībiešu valoda un Divskanis
Dundaga
Dundaga ir lielciems Kurzemē, Dundagas pagastā, Talsu novadā.
Skatīt Lībiešu valoda un Dundaga
Erzju valoda
Erzju valoda (эрзянь кель) līdzās mokšu valodai ir viena no divām mordviešu etnosu — erzju literārā valoda, izplatītākā no abām.
Skatīt Lībiešu valoda un Erzju valoda
Garumzīme
Garumzīme, arī makrons (no, garš), ir diakritiskā zīme, kas tiek likta virs vai zem patskaņiem.
Skatīt Lībiešu valoda un Garumzīme
Gauja
Gaujas sateces baseins (oranžs) Gauja ir Latvijas garākā upe, kas tek tikai pa Latvijas teritoriju.
Skatīt Lībiešu valoda un Gauja
Geminācija
Geminācija ir fonētiska parādība, kad līdzskaņi tiek izrunāti paildzināti, respektīvi, gari.
Skatīt Lībiešu valoda un Geminācija
Glotāls slēdzenis
Glotāls slēdzenis ir skaņa, kas sastopama vairākās valodās.
Skatīt Lībiešu valoda un Glotāls slēdzenis
Gradācija
Gradācija (cēlies no, cēlies no gradus — ‘pakāpiens, pakāpe’) jeb salīdzināmā pakāpe ir gramatiskā kategorija, kas rāda kādas pazīmes piemitības pakāpi.
Skatīt Lībiešu valoda un Gradācija
Gravis
Gravis ir diakritiska zīme (◌̀), ko izmanto vairākās valodās.
Skatīt Lībiešu valoda un Gravis
Grizelda Kristiņa
Grizelda Marija Kristiņa (dzimusi Bertolde, mirusi) bija Kanādā dzīvojoša lībiete, līdz miršanas brīdim viņa bija pēdējā lībiešu valodas pratēja, kam tā bijusi dzimtā valoda.
Skatīt Lībiešu valoda un Grizelda Kristiņa
Igauņu valoda
Igauņu valoda (eesti keel) ir urāliešu valodu saimes somugru atzara valoda.
Skatīt Lībiešu valoda un Igauņu valoda
Igaunija
Igaunijas Republika ir valsts Ziemeļeiropā, viena no trim Baltijas valstīm.
Skatīt Lībiešu valoda un Igaunija
Illatīvs
Illatīvs – viens no lokatīva locījuma paveidiem.
Skatīt Lībiešu valoda un Illatīvs
Indoirāņu valodas
Indoirāņu valodas jeb āriešu valodas ir indoeiropiešu valodu saimes austrumu zars, kas sastāv no četrām valodu grupām: indoāriešu, irāņu, nuristāņu un dardiešu.
Skatīt Lībiešu valoda un Indoirāņu valodas
Indriķa hronika
Indriķa Livonijas hronikas manuskripta lapa. Indriķa Livonijas hronika (latīniski: Heinrici Cronicon Lyvoniae) ir Latvijas un Igaunijas vēstures pirmavots.
Skatīt Lībiešu valoda un Indriķa hronika
Inesīvs
Inesīvs (no − 'būt iekšā') − locījums, kas izsaka, ka darītājs atrodas vai darbība noris priekšmeta vai dzīvas būtnes, kas tiek izteikta ar šo locījumu, iekšā vai vidū, piemēram, mājā.
Skatīt Lībiešu valoda un Inesīvs
Inese Zandere
Inese Zandere (dzimusi) ir latviešu dzejniece un grāmatu redaktore, bērnu literatūras autore un izdevēja.
Skatīt Lībiešu valoda un Inese Zandere
Jaunciems
Jaunciems var būt.
Skatīt Lībiešu valoda un Jaunciems
Jānis Endzelīns
Jānis Endzelīns (dzimis, miris) bija latviešu valodnieks, latviešu valodas un citu baltu valodu pētnieks, salīdzināmās un vēsturiskās valodniecības speciālists.
Skatīt Lībiešu valoda un Jānis Endzelīns
Jānis Princis (kultūras darbinieks)
Jānis Princis (Jānis Princis vecākais, Princjānis) (dzimis, miris) bija lībiešu kultūras darbinieks, dzejnieks, tulkotājs.
Skatīt Lībiešu valoda un Jānis Princis (kultūras darbinieks)
Julgī Stalte
Julgī Stalte (dzimusi 1978. gada 28. oktobrī Rīgā) ir lībiešu dziedātāja un tautas mūziķe.
Skatīt Lībiešu valoda un Julgī Stalte
Kalks
Kalks (no — 'kopēt') ir vārds vai vārdu savienojums, kura morfoloģiskā vai semantiskā struktūra veidota pēc konkrēta citas valodas parauga, parasti, burtiski pārtulkojot citvalodas vārda vai teiciena sastāvdaļas.
Skatīt Lībiešu valoda un Kalks
Kaupo
Kaupo piemineklis pie Krimuldas baznīcas. Kaupo no Turaidas (latīņu: Kaupo, vidusaugšvācu: Kōpe, "Jēkabs") (? —) bija Turaidas novada līvu valdnieks.
Skatīt Lībiešu valoda un Kaupo
Kijivas Krievzeme
Kijivas Krievzeme jeb Senā Krievzeme (senskandināvu: Garðaríki,, senaustrumslāvu: Рѹ́сь vai роусьскаѧ землѧ — 'rusu zeme') ir vēsturnieku dots apzīmējums pārslāvoto rusu kņazu (Rurikoviču) viduslaiku valstu savienībai Austrumeiropā ar galvaspilsētu Kijivā.
Skatīt Lībiešu valoda un Kijivas Krievzeme
Košrags
Košrags ir ciems Talsu novada Kolkas pagastā, Irbes šauruma krastā.
Skatīt Lībiešu valoda un Košrags
Kolka
Kolka ir ciems Talsu novada Kolkas pagastā, pagasta centrs.
Skatīt Lībiešu valoda un Kolka
Komi valoda
Komi valoda (коми кыв) jeb komiešu valoda ir urāliešu valodu saimes makrovaloda, kurā ietilpst komi permiešu valoda un komi zirjāņu valoda.
Skatīt Lībiešu valoda un Komi valoda
Konstantīns Karulis
Konstantīns Karulis (dzimis, miris) bija latviešu valodnieks, kultūrvēsturnieks, žurnālists.
Skatīt Lībiešu valoda un Konstantīns Karulis
Korejiešu valoda
Korejiešu valoda (한국어, hangugeo; 조선말, chosŏnmal) ir oficiālā valoda Korejas Republikā (Dienvidkorejā) un Korejas TDR (Ziemeļkorejā).
Skatīt Lībiešu valoda un Korejiešu valoda
Kurzeme
Kurzeme jeb Kursa ir viena no latviešu vēsturiskajām zemēm.
Skatīt Lībiešu valoda un Kurzeme
Labializācija
Labializācija, labializēšana, noapaļotība jeb noapaļošana valodniecībā ir īpašība, kas var piemist patskaņiem, vai arī darbība, kas tiek veikta šo patskaņu realizācijas procesā, kas izpaužas kā lūpu savilkšana "taurītē".
Skatīt Lībiešu valoda un Labializācija
Labiodentāls līdzskanis
Fonētikā par labiodentālu līdzskani sauc līdzskani, ko artikulē ar apakšlūpu un augšzobiem.
Skatīt Lībiešu valoda un Labiodentāls līdzskanis
Latīņu raksts
Latīņu raksts ir fonogrāfiska vokāliski konsonantiska rakstība.
Skatīt Lībiešu valoda un Latīņu raksts
Latgaļi
Kokneses, Tālavas valstis R. Vitrams, 1939, 1954). Garlība Merķeļa grāmatas "Latvieši...", 1797) Latgaļi, arī letgaļi vai leti (latīniski rakstītajos avotos: Lethi, Letthigalli; vāciski rakstītajos avotos: Letti, Lethi, baltkrievu: łatyhoły) bija austrumbaltu cilts, vēlāk pārveidojās par tautību, kas pēc Vidzemes līvu asimilēšanas izveidoja latviešu nācijas pamatu.
Skatīt Lībiešu valoda un Latgaļi
Latgaliešu valoda
2021. gada administratīvi teritoriālās reformas). Latgaliešu (latgalīšu) jeb latgaļu valoda (latgaļu volūda) ir indoeiropiešu valodu saimes austrumbaltu atzara latviešu valodas dialekts.
Skatīt Lībiešu valoda un Latgaliešu valoda
Latviešu valoda
Latviešu valoda ir dzimtā valoda apmēram 1,5 miljoniem cilvēku, galvenokārt Latvijā, kur tā ir vienīgā valsts valoda.
Skatīt Lībiešu valoda un Latviešu valoda
Latviešu valodas aģentūra
Latviešu valodas aģentūra ir Izglītības un zinātnes ministrijas pārraudzībā esoša valsts pārvaldes iestāde.
Skatīt Lībiešu valoda un Latviešu valodas aģentūra
Latvija
Latvijas Republika ir valsts Ziemeļeiropā, Baltijas jūras austrumu krastā.
Skatīt Lībiešu valoda un Latvija
Latvijas ceļa zīmes
Latvijas ceļa zīmes ir standartizētas zīmes, kas Latvijā nodrošina transportlīdzekļu drošu kustību, kā arī informē satiskmes dalībniekus.
Skatīt Lībiešu valoda un Latvijas ceļa zīmes
Latvijas Universitāte
Latvijas Universitāte (LU) ir Latvijas Republikas akadēmiskās un profesionālās augstākās izglītības un zinātnes institūcija, kurā kopš 1919.
Skatīt Lībiešu valoda un Latvijas Universitāte
Lūžņa
Lūžņa ir ciems Ventspils novada Tārgales pagastā, Baltijas jūras krastā.
Skatīt Lībiešu valoda un Lūžņa
Lībieši
Lībieši jeb līvi (senkrievu: либь) ir Baltijas somu tauta Latvijas teritorijā, kas runā somugru grupas valodā.
Skatīt Lībiešu valoda un Lībieši
Lībiešu-igauņu-latviešu vārdnīca
Lībiešu-igauņu-latviešu vārdnīca ir lībiešu valodas vārdnīca.
Skatīt Lībiešu valoda un Lībiešu-igauņu-latviešu vārdnīca
Lībiskais dialekts
Dialektu izplatība Latvijas teritorijā Lībiskais dialekts (pašnosaukums: ventiņ vālod jeb ventiņmēlDace Strelēvica-Ošiņa (2009).. Latvijas Universitātes raksti, 2009, 746. sēj. Valodniecība, latvistika un somugristika) ir viens no trim latviešu valodas dialektiem.
Skatīt Lībiešu valoda un Lībiskais dialekts
Līdzskanis
Par līdzskani vai konsonantu artikulatorajā fonētikā sauc tādu valodas skaņu, kuras radīšanai tiek pilnībā vai daļēji slēgts augšējais balss trakts.
Skatīt Lībiešu valoda un Līdzskanis
Lejasvācu valoda
Lejasvācu valoda (Plattdüütsch), arī lejassakšu valoda, ir rietumģermāņu valoda, kura galvenokārt izplatīta Vācijas ziemeļos, Nīderlandes ziemeļaustrumos un Dānijas dienvidos.
Skatīt Lībiešu valoda un Lejasvācu valoda
Leksika
Leksika (— ‘vārdisks’, cēlies no lexis — ‘vārds, izteiciens’) jeb leksikons ir kādai valodai, indivīdam vai noteiktai jomai raksturīgs vārdu krājums.
Skatīt Lībiešu valoda un Leksika
Lemma (leksikogrāfija)
Lemma leksikogrāfijā ir vārds tādā formā, kādā tas tiek ievietots vārdnīcā, piemēram, latviešu valodā nomeniem lemmas forma būtu nominatīvs un darbības vārdiem — nenoteiksme.
Skatīt Lībiešu valoda un Lemma (leksikogrāfija)
Lielais Ziemeļu karš
Lielais Ziemeļu karš (1700–1721) bija viens no lielākajiem kariem par politisko un militāro ietekmi Ziemeļeiropā.
Skatīt Lībiešu valoda un Lielais Ziemeļu karš
Lielirbe
Lielirbe ir ciems Ventspils novada Tārgales pagastā, Baltijas jūras krastā.
Skatīt Lībiešu valoda un Lielirbe
Liepupe (ciems)
Liepupe ir ciems Vidzemē, Liepupes pagasta sastāvā.
Skatīt Lībiešu valoda un Liepupe (ciems)
Lietuviešu valoda
Lietuviešu valoda (lietuvių kalba) ir dzimtā valoda apmēram 3,3 miljoniem cilvēku, galvenokārt Lietuvā, kur tā ir vienīgā valsts valoda.
Skatīt Lībiešu valoda un Lietuviešu valoda
Lietvārds
Lietvārds jeb substantīvs (no substantia — 'viela, būtība') ir patstāvīga un lokāma vārdšķira, kuras vārdi nosauc objektus (piemēram, "māja"), procesus ("lasīšana"), pazīmes ("zaļums"), abstraktus jēdzienus ("laime").
Skatīt Lībiešu valoda un Lietvārds
Limbaži
Limbaži ir pilsēta Vidzemē, Limbažu novada centrs.
Skatīt Lībiešu valoda un Limbaži
Livonijas karš
Livonijas karš vai Pirmais Ziemeļu karš (vai Erster Nordischer Krieg) bija 25 gadus ilgs (1558—1583) karš ar pārtraukumiem starp Krievijas caristes un Livonijas Konfederācijas karaspēkiem (1558—1561), kurā pēc tam iesaistījās arī Lietuvas dižkunigaitija (vēlāk Polijas-Lietuvas kopvalsts) un Dānijas un Zviedrijas karalistes, kuru savstarpējās cīņas tiek sauktas par Ziemeļu septiņgadu karu (1563—1570).
Skatīt Lībiešu valoda un Livonijas karš
Livonijas Konfederācija
Livonijas Konfederācija jeb Terra Mariana ("Māras zeme") bija vairāku laicīgo un baznīcas valstisko veidojumu konfederācija Livonijā, tagadējās Latvijas un Igaunijas teritorijās no 1243.
Skatīt Lībiešu valoda un Livonijas Konfederācija
Livonijas krusta kari
Par Livonijas krusta kariem (un eestlaste muistne vabadusvõitlus) tiek dēvēta ar militārām misijām atbalstītā Baltijas kolonizēšanas un kristianizēšanas daļa.
Skatīt Lībiešu valoda un Livonijas krusta kari
Londona
Londona ir Apvienotās Karalistes galvaspilsēta pie Temzas upes Anglijas dienvidaustrumos.
Skatīt Lībiešu valoda un Londona
Mariešu valoda
Mariešu valoda ir Volgas somu valodām piederoša valoda.
Skatīt Lībiešu valoda un Mariešu valoda
Marta Rudzīte
Marta Rudzīte (dzimusi, mirusi) bija latviešu valodniece, valodas vēsturniece, pedagoģe.
Skatīt Lībiešu valoda un Marta Rudzīte
Mateja evaņģēlijs
Matejs raksta evaņģēliju. Ilustrācija no evaņģēlija (8. gadsimta beigas — 9. gadsimta sākums). Trīra bibliotēka. Mateja evaņģēlijs ir pirmā Jaunā Derības grāmata, viens no trim sinoptiskajiem (līdzīgajiem) evaņģēlijiem.
Skatīt Lībiešu valoda un Mateja evaņģēlijs
Mazirbe
Mazirbe (Irāj, Piški Īra) ir ciems Talsu novada Kolkas pagastā, Baltijas jūras (Irbes šauruma) krastā.
Skatīt Lībiešu valoda un Mazirbe
Melnsils
Melnsils (arī Mellsils) ir ciems Talsu novada Rojas pagasta ziemeļos, Rīgas līča krastā.
Skatīt Lībiešu valoda un Melnsils
Metsepole
Metsepole bija Vidzemes līvu apdzīvota mežaina zeme gar Rīgas jūras līča austrumu krastu, caur kuru gāja stratēģiski svarīgais ceļš gar jūru uz Sakalu.
Skatīt Lībiešu valoda un Metsepole
Miķeļtornis
Miķeļtornis, arī Miķeļbāka, jeb lībiešu valodā Pize (Pizā) ir ciems Baltijas jūras piekrastē pie Irbes šauruma, Kurzemes ziemeļos, Ventspils novada Tārgales pagastā.
Skatīt Lībiešu valoda un Miķeļtornis
Minimālais pāris
Minimālais pāris fonētikā ir vārdu pāris, kurā atšķiras tikai viens segments vienā un tajā pašā pozīcijā, pārējiem segmentiem paliekot nemainīgiem.
Skatīt Lībiešu valoda un Minimālais pāris
Mokšu valoda
Mokšu valoda līdzās erzju valodai ir viena no mordviešu valodām, kas agrāk tikušas uzskatītas par vienu kopēju valodu (skatīt erzju un mokšu valodu salīdzinājumu).
Skatīt Lībiešu valoda un Mokšu valoda
Mordviešu valodas
Mordviešu valodas ir divas valodas, kas agrākos laikos klasificēta kā vienota valoda ar diviem literāriem standartiem, tomēr pēdējā laikā tiek šķirtas divas patstāvīgas valodas: erzju valoda un mokšu valoda.
Skatīt Lībiešu valoda un Mordviešu valodas
Nabes pils
Nabes pils tornis mūsdienās (2000). Nabes muiža ar viduslaiku dzīvojamo torni (pa labi, ap 1920). Nabes pils bija 14.
Skatīt Lībiešu valoda un Nabes pils
Nazāls līdzskanis
Nazāls līdzskanis (saukts arī nazāls slēdzenis vai nazāls kontinuants) veidojas nolaižot mīkstās aukslējas un ļaujot gaisam brīvi plūst caur degunu.
Skatīt Lībiešu valoda un Nazāls līdzskanis
Nenoapaļots augsta mēles pacēluma pakaļējās rindas patskanis
Nenoapaļots augsta mēles pacēluma pakaļējās rindas patskanis ir patskanis, kas sastopams vairākās valodās.
Skatīt Lībiešu valoda un Nenoapaļots augsta mēles pacēluma pakaļējās rindas patskanis
Nenoapaļots zema mēles pacēluma pakaļējās rindas patskanis
Nenoapaļots zema mēles pacēluma pakaļējās rindas patskanis ir patskanis, kas sastopams vairākās valodās.
Skatīt Lībiešu valoda un Nenoapaļots zema mēles pacēluma pakaļējās rindas patskanis
Osetīni
Vēsturiskā Alānija ap 11.gs. ar mūsdienu Ziemeļosetijas un Dienvidosetijas robežām Osetīni ir ap 700 000 cilvēku liela irāņu tauta, kas galvenokārt dzīvo Kaukāza kalnos, Krievijas Federācijas autonomajā Ziemeļosetijas-Alānijas republikā un no Gruzijas neatkarību pasludinājušajā Dienvidosetijā.
Skatīt Lībiešu valoda un Osetīni
Otrais pasaules karš
Otrais pasaules karš bija globāls bruņots konflikts, kas iesaistīja vairumu pasaules valstu, plašākais un pēc bojāgājušo cilvēku skaita postošākais karš vēsturē.
Skatīt Lībiešu valoda un Otrais pasaules karš
Pagājušo gadu vēsture
„Pagājušo laiku stāsta” lapa ar 13. gs. ilustrāciju no t.s. Radzivila hronikas. Novgorodā (1862). Pagājušo gadu vēsture arī Nestora hronika vai Pagājušo laiku stāsts (baznīcslāvu: Повѣсть времяньныхъ лѣтъ) ir senkrievu hronika par notikumiem Senajā Krievzemē un apkārtējās valstīs no 852.
Skatīt Lībiešu valoda un Pagājušo gadu vēsture
Palatāls līdzskanis
Palatālos līdzskaņus artikulē ar mēles virspusi (dorsu) paceltu pret cietajām aukslējām (palatu).
Skatīt Lībiešu valoda un Palatāls līdzskanis
Palīguzsvars
Palīguzsvars ir valodas vienības sekundārs izcēlums, kas ir vājāks par galveno uzsvaru, kas latviešu valodā parasti ir uz pirmās zilbes.
Skatīt Lībiešu valoda un Palīguzsvars
Papildinātājs
Papildinātājs jeb objekts (— ‘priekšmets’) ir teikuma palīgloceklis, kas nosauc darbības objektu, rezultātu vai līdzekli.
Skatīt Lībiešu valoda un Papildinātājs
Patskaņu harmonija
Patskaņu harmonija ir patskaņus asimilējošs fonoloģisks process.
Skatīt Lībiešu valoda un Patskaņu harmonija
Patskanis
Mutes dobuma rentgenuzņēmumi patskaņu izrunas laikā Patskanis fonētikā ir skaņas veids, kura artikulācijā gaisa straumes ceļā nav būtisku šķēršļu, tātad, izrunas laikā gaiss plūst brīvi caur mutes dobumu.
Skatīt Lībiešu valoda un Patskanis
Pauls Ariste
Pauls Ariste (dzimis Bergs (Berg), miris) bija igauņu valodnieks.
Skatīt Lībiešu valoda un Pauls Ariste
Pavēles izteiksme
Pavēles izteiksme jeb imperatīvs (cēlies no imperare — ‘pavēlēt’) latviešu valodā ir viena no piecām darbības vārda izteiksmēm un viena no četrām neīstenības izteiksmēm.
Skatīt Lībiešu valoda un Pavēles izteiksme
Pūrisms (valodniecība)
Pūrisms (no — 'tīrs') ir tendence attīrīt valodu no aizguvumiem un citu valodu ietekmēm.
Skatīt Lībiešu valoda un Pūrisms (valodniecība)
Pēteris Dambergs
Pēteris Alfrēds Dambergs (dzimis 1909. gada 9. martā Dundagas pagasta Sīkraga Ķeļķos, miris 1987. gada 25. aprīlī) bija lībiešu valodnieks, dzejnieks un skolotājs.
Skatīt Lībiešu valoda un Pēteris Dambergs
Pečori
Pečori, no 1920.
Skatīt Lībiešu valoda un Pečori
Piedēklis
Piedēklis jeb sufikss ir afikss, ko pievieno pēc vārda saknes.
Skatīt Lībiešu valoda un Piedēklis
Pitrags
Pitrags ir ciems Talsu novada Kolkas pagastā, Irbes šauruma krastā.
Skatīt Lībiešu valoda un Pitrags
Postalveolārs līdzskanis
Postalveolārus līdzskaņus izrunā ar mēli skarot alveolas aizmugurējo daļu mazliet tālāk, nekā artikulējot alveolāros līdzskaņus, bet ne tik tālu pie cietajām aukslējām, kā artikulējot palatālos līdzskaņus.
Skatīt Lībiešu valoda un Postalveolārs līdzskanis
Priedēklis
Priedēklis jeb prefikss (no — 'pirms' un fīgō — 'piestiprinu') ir afikss, ko pievieno pirms vārda saknes.
Skatīt Lībiešu valoda un Priedēklis
Prievārds
Prievārds jeb prepozīcija (cēlies no — ‘nolikt priekšā’) ir nelokāmu palīgvārdu vārdšķira.
Skatīt Lībiešu valoda un Prievārds
Rīga
Rīga ir Latvijas galvaspilsēta un galvenais rūpniecības, darījumu, kultūras, sporta un finanšu centrs Baltijas valstīs, kā arī nozīmīga ostas pilsēta.
Skatīt Lībiešu valoda un Rīga
Saiklis
Saiklis jeb konjunkcija (— ‘savienojums, saiklis’) ir nelokāmu palīgvārdu vārdšķira.
Skatīt Lībiešu valoda un Saiklis
Salaca
Salaca ir upe Ziemeļvidzemē.
Skatīt Lībiešu valoda un Salaca
Salacas pils
Skats uz Salacgrīvas ostu, pārceltuvi, baznīcu un pilsdrupām 1780. gadā (no Broces kolekcijas). Salacas pils bastioni mūsdienās. Salacas pils bija Rīgas arhibīskapijas nocietinājums Salacas upes labajā krastā Salacgrīvā, apmēram puskilometru no upes grīvas.
Skatīt Lībiešu valoda un Salacas pils
Saulgrieži
Sezonu maiņas brīži (saulgrieži un ekvinokcijas) ziemeļu puslodē. Atstarotās Saules gaismas intensitāte ziemas un vasaras saulgriežu laikā. Saulgrieži jeb solstīcija (— 'Saule', sistere — 'apstāties') ir moments, kad Saulei ir vislielākā deklinācija (vasaras saulgrieži) vai vismazākā deklinācija (ziemas saulgrieži).
Skatīt Lībiešu valoda un Saulgrieži
Saunags
Saunags ir ciems Talsu novada Kolkas pagastā, Irbes šauruma krastā.
Skatīt Lībiešu valoda un Saunags
Sāmsala
Sāmsala jeb Sāremā ir lielākā Igaunijai piederošā sala un trešā lielākā sala Baltijas jūrā.
Skatīt Lībiešu valoda un Sāmsala
Sīkrags
Sīkrags ir ciems Talsu novada Kolkas pagastā, Irbes šauruma krastā.
Skatīt Lībiešu valoda un Sīkrags
Sēļi
Aptuvenā sēļu apdzīvotā teritorija Daugavas kreisajā krastā 12. gadsimtā. Sēļi (no — 'augšējie ') bija baltu tauta, kas apdzīvoja Daugavas un Lielupes baseinus uz austrumiem no Daugavas līviem un Upmales (zemgaļiem).
Skatīt Lībiešu valoda un Sēļi
Senlatvijas tautu kristianizēšana
Alegorija par Livonijas kristianizēšanu (1791. gada ilustrācija). R. Vitrams, 1939, 1954) Latviešu karavīri (1791. gada ilustrācija). Senlatvijas tautu kristianizēšana aptver laika posmu no 9. gadsimta vikingu sirojumiem Kursā līdz Zemgales pakļaušanai Livonijas krusta karu noslēgumā 1290.
Skatīt Lībiešu valoda un Senlatvijas tautu kristianizēšana
Skaitļa vārds
Skaitļa vārds jeb numerālis (— ‘ar skaitli saistīts’) ir patstāvīga, deklinējama vārdšķira, kas nosauc priekšmetu skaitu vai arī secību.
Skatīt Lībiešu valoda un Skaitļa vārds
Skandināvija
Ziemeļvalstu teritorijas, kuras arī reizēm pieskaita pie Skandināvijas; dzeltenā krāsā iekrāsotas teritorijas, kuras pieder Skandināvijas valstīm. Skandināvija (dāņu un, norvēģu, fēru un, īslandiešu: Skandinavía un sāmu: Skadesi-suolu / Skađsuâl) ir vēsturisks un ģeogrāfisks Ziemeļeiropas reģions Skandināvijas pussalā.
Skatīt Lībiešu valoda un Skandināvija
Skanenis
Skaneņi (arī sonoranti, sonanti jeb skanīgie līdzskaņi) ir termins, ko visbiežāk attiecina uz latviešu valodas līdzskaņiem, jeb latviešu burtiem <r, l, ļ, m, n, ņ>.
Skatīt Lībiešu valoda un Skanenis
Skiti
Skitu karavīrs Skiti šaurākajā nozīmē ir apzīmējums irāņu grupas valodā runājošām ciltīm, kas kopš 7.
Skatīt Lībiešu valoda un Skiti
Slāvi
Slāvu tautu izplatība Slāvi ir etnolingvistiska tautu grupa, kas mūsdienās galvenokārt apdzīvo Austrumeiropu, Dienvidaustrumeiropu, kā arī Āzijas ziemeļus un vidusdaļu un runā kādā no slāvu valodām.
Skatīt Lībiešu valoda un Slāvi
Slāvu valodas
Slāvu valodas Slāvu valodas pieder pie indoeiropiešu valodu saimes un saskaņā ar Baltu-slāvu pirmvalodas hipotēzi ir cēlušās no pirmvalodas, no kuras veidojušās arī baltu valodas.
Skatīt Lībiešu valoda un Slāvu valodas
Slēdzenis
Slēdzenis, eksplozīvs slēdzenis, vai oklūzīvs ir līdzskanis, ko rada pārtraucot gaisa plūsmu balss traktā.
Skatīt Lībiešu valoda un Slēdzenis
Somu valoda
Somu valoda (suomen kieli) ir Urāliešu valodu saimes somugru atzara valoda.
Skatīt Lībiešu valoda un Somu valoda
Starptautiskais fonētiskais alfabēts
Starptautiskais fonētiskais alfabēts (IPA) ir fonētiskās transkribēšanas sistēma, kas radīta uz latīņu alfabēta pamata un kuru Starptautiskā fonētiskā asociācija akceptējusi kā runāto valodu skaņu standartizētu attēlojumu.
Skatīt Lībiešu valoda un Starptautiskais fonētiskais alfabēts
Talsu novads
Talsu novads ir Latvijas 2021. gada administratīvi teritoriālās reformas gaitā 2021. gada 1.
Skatīt Lībiešu valoda un Talsu novads
Tartu Universitāte
Tartu Universitāte 2021 Tartu Universitāte (agrāk latviski: Tērbatas Universitāte, Jurjevas Universitāte) ir Igaunijas lielākā un prestižākā universitāte un viena no vecākajām universitātēm Ziemeļeiropā.
Skatīt Lībiešu valoda un Tartu Universitāte
Tēvreize
Svētlaimes kalnā, kad Jēzus Kristus esot pirmo reizi teicis Tēvreizi. Tēvreize, arī Mūsu Tēvs vai Tēvs Mūsu (atbilstoši) vai Jēzus lūgšana, ir nosaukums kristiešu lūgšanai, kuru ir teicis Jēzus Kristus.
Skatīt Lībiešu valoda un Tēvreize
Teikuma priekšmets
Teikuma priekšmets ir teikuma loceklis, kas izsaka to nojēgumu, uz kuru attiecas izteicēja nosauktā darbība vai pazīme (teikuma priekšmets nosauc darbības darītāju).
Skatīt Lībiešu valoda un Teikuma priekšmets
Tenu Karma
Tenu Karma (dzimis, miris) bija igauņu valodnieks, tulkotājs.
Skatīt Lībiešu valoda un Tenu Karma
Tjurku valodas
Valstis un autonomas teritorijas, kurās tjurku valodām ir oficiālas valodas statuss Tjurku valodu grupa aptver vairākas valodas, ko prot ~130 miljoni cilvēku pasaulē (tjurki).
Skatīt Lībiešu valoda un Tjurku valodas
Troksnenis
Troksneņi (saukti arī par obstruentiem) ir viena no divām lielajām artikulāciju klasēm.
Skatīt Lībiešu valoda un Troksnenis
Tuļļi Lum
Tuļļi Lum (no lībiešu valodas — 'karstais sniegs') ir 1999.
Skatīt Lībiešu valoda un Tuļļi Lum
Turaida (zeme)
Turaida ( — 'Tāras dārzs') bija Gaujas līvu zeme Gaujas lejtecē.
Skatīt Lībiešu valoda un Turaida (zeme)
Udmurtu valoda
Udmurtu valoda (удмурт кыл) ir permiešu valoda, kas izplatīta Udmurtijā, Krievijas Federācijā, kur to galvenokārt lieto udmurti.
Skatīt Lībiešu valoda un Udmurtu valoda
UNESCO
Apvienoto Nāciju Izglītības, zinātnes un kultūras organizācija (UNESCO) ir specializēta ANO aģentūra.
Skatīt Lībiešu valoda un UNESCO
Urāliešu valodas
Urāliešu valodu ciltskoks Urāliešu valodu izplatība. Urāliešu valodas ir valodu saime, kurā ietilpst somugru un samodiešu valodas.
Skatīt Lībiešu valoda un Urāliešu valodas
Vaide
Vaide ir ciems Talsu novada Kolkas pagastā, Baltijas jūras Irbes šauruma krastā.
Skatīt Lībiešu valoda un Vaide
Vainižu pils
Vainižu muižas pils (2000). Vainižu pils bija Rīgas arhibīskapijas saimniecības muižas pils 14.-16.
Skatīt Lībiešu valoda un Vainižu pils
Vajadzības izteiksme
Vajadzības izteiksme jeb debitīvs (cēlies no) latviešu valodā ir viena no piecām darbības vārda izteiksmēm un viena no četrām neīstenības izteiksmēm.
Skatīt Lībiešu valoda un Vajadzības izteiksme
Valoda
Teotivakanā, kur attēlots runājošs cilvēks Valoda ir artikulētu zīmju kopums, cilvēku sazināšanās līdzeklis.
Skatīt Lībiešu valoda un Valoda
Valodu politika Latvijā
Valodu politika Latvijā ir daļa no Latvijas politiskās attīstības procesa, ko regulē 2000.
Skatīt Lībiešu valoda un Valodu politika Latvijā
Valts Ernštreits
Valts Ernštreits (līvu: Valt Ernštreit; dzimis Rīgā) ir līvu valodnieks, tulks un dzejnieks.
Skatīt Lībiešu valoda un Valts Ernštreits
Valts Pūce
Valts Pūce (dzimis 1962. gada 7. februārī) ir latviešu komponists un mūziķis, kurš strādā, savienojot akadēmiskās mūzikas, popmūzikas un etniskās mūzikas ietekmes.
Skatīt Lībiešu valoda un Valts Pūce
Vēlējuma izteiksme
Vēlējuma izteiksme jeb kondicionālis (— ‘nosacīts’) latviešu valodā ir viena no piecām darbības vārda izteiksmēm un viena no četrām neīstenības izteiksmēm.
Skatīt Lībiešu valoda un Vēlējuma izteiksme
Velārs līdzskanis
Velāri līdzskaņi tiek artikulēti ar mēles pakaļējo daļu pret mīkstajām aukslējām.
Skatīt Lībiešu valoda un Velārs līdzskanis
Vepsu valoda
Vepsu valoda (vepsän kelʹ) ir somugru saimes valoda, kurā galvenokārt runā vepsi, kuri dzīvo nelielās grupās Ļeņingradas un Vologdas apgabalā, kā arī Karēlijas Republikā.
Skatīt Lībiešu valoda un Vepsu valoda
Veru valoda
Veru valoda jeb veriešu valoda (veru: võro kiil), arī veru dialekts, ir viens no dienvidigauņu valodas dialektiem.
Skatīt Lībiešu valoda un Veru valoda
Vidēja mēles pacēluma vidējās rindas patskanis
Vidēja mēles pacēluma vidējās rindas patskanis, saukts arī par schwa, ir patskanis, kas sastopams vairākās valodās.
Skatīt Lībiešu valoda un Vidēja mēles pacēluma vidējās rindas patskanis
Vidzeme
Vidzeme ir viena no latviešu vēsturiskajām zemēm.
Skatīt Lībiešu valoda un Vidzeme
Vietniekvārds
Vietniekvārdi jeb pronomeni ir vārdšķira, kuras vārdus lieto, lai aizstātu nomenus (lietvārdus, īpašības vārdus).
Skatīt Lībiešu valoda un Vietniekvārds
Volgas somu valodas
Volgas somu valodas ir grupa, ko dažkārt izšķir somugru valodu ģenealoģijā.
Skatīt Lībiešu valoda un Volgas somu valodas
Votu valoda
Votu valoda ir viena no somugru valodām, kurā runā voti Ingrijā, Krievijā, starp Sanktpēterburgu un Igauniju.
Skatīt Lībiešu valoda un Votu valoda
XXVII Vispārējie latviešu Dziesmu un XVII Deju svētki
XXVII Vispārējie latviešu Dziesmu un XVII Deju svētki notika Rīgā, Latvijā, no līdz.
Skatīt Lībiešu valoda un XXVII Vispārējie latviešu Dziesmu un XVII Deju svētki
YouTube
YouTube ir video koplietošanas tiešsaistes sociālā tīkla tīmekļa vietne, kurā tās apmeklētāji var ievietot, skatīties un izmantot dažādus video failus.
Skatīt Lībiešu valoda un YouTube
Zemgaļi
Baltu cilšu aptuvenā apdzīvotā teritorija ap 12.—13. gadsimta miju Zemgaļi (vai žiemgaliai) bija viena no tagadējo Latvijas dienviddaļu un Lietuvas ziemeļdaļu apdzīvojušām baltu tautām, kas vēlāk ieplūda latviešu un lietuviešu tautās.
Skatīt Lībiešu valoda un Zemgaļi
Ziemeļeiropa
Dienvideiropa Ziemeļeiropa ir Eiropas ziemeļu daļa, kurā pēc Eiropas Savienības (ES) ieteiktās definīcijas ietilpst trīs Baltijas valstis — Igaunija, Latvija, Lietuva, piecas Ziemeļvalstis — Dānija, Islande, Norvēģija, Somija, Zviedrija, kā arī autonomās Fēru Salas.
Skatīt Lībiešu valoda un Ziemeļeiropa
Zilbes intonācija
Zilbes intonācija ir prosodiska parādība, kuras noteicošie radītāji ir pamattonis, intensitāte un kvantitāte (garums), to izmanto garās zilbēs un tā kalpo semantiskai un gramatiskai diferencēšanai.
Skatīt Lībiešu valoda un Zilbes intonācija
Zviedru Vidzeme
Siļķu krastmala Rīgā ap 1650. gadu (Broces zīmējums pēc gleznas rātsnamā). Zviedru Vidzeme jeb Zviedru Livonija (1629—1721) ir literatūrā pieņemts apzīmējums Zviedrijas domīnijai, kas nonāca tās valdījumā 1629.
Skatīt Lībiešu valoda un Zviedru Vidzeme
Skatīt arī
Latvijas valodas
- Baltkrievu valoda
- Dienvidigauņu valoda
- Igauņu valoda
- Krievu valoda Latvijā
- Latgaliešu valoda
- Latviešu valoda
- Latviešu valodas gramatika
- Latviešu zīmju valoda
- Ludzas igauņu dialekts
- Lībiešu valoda
- Lībiešu valodas gramatika
- Sēļu valoda
- Valodu politika Latvijā
- Čigānu valoda
Zināms kā Lībiešu valodas gramatika, Līvu valoda, Līvõ kēļ.