Ātrāk nekā pārlūku!
83 attiecības: Alūksne, Alūksnes ezers, Alūksnes luterāņu baznīca, Alūksnes Vecā pils, Alūksnes viduslaiku pils, Aleksandrs I Romanovs, Anglija, Apgaismības laikmets, Apvienoto Nāciju Organizācija, Arnolds fon Fītinghofs, Barbara Juliāna fon Krīdenere, Berlīne, Burhards Kristofs fon Fītinghofs-Šēls, Dāniels Bernulli, Džakomo Kvarengi, Džordžs Brauns, Eiropa, Elizabete Petrovna, Fītinghofi, Francija, Gotholds Efraims Lesings, Granīts, Hamburga, Holande, Igaunija, Irāna, Itālija, Johans Kristofs Broce, Kaļķu iela (Rīga), Katrīna II Lielā, Komponists, Krievija, Krievijas Impērija, Krimuldas-Pēterupes draudzes novads, Kristofs Hāberlands, Latvija, Lauksaimniecība, Livonija, Ludvigs van Bēthovens, Māksla, Mūzika, Mengdeni, Muses nams, Padomju Savienība, Parīze, Pēteris Lasī, Piens, Prūsija, Rīga, Rīgas guberņa, ..., Rīgas loža "Ziemeļzvaigzne", S. Kirova Kara medicīnas akadēmija, Sanktpēterburga, Sējas lini, Septiņgadu karš, Slepenpadomnieks (Krievijas Impērija), Slimība, Svētā Savienība, Tallina, Tartu, Vasara, Vācija, Vīns, Venera (dieviete), Vidzeme, Vologda, Zolitūdes muiža, Zviedrija, 1342. gads, 14. gadsimts, 1720. gads, 1722. gads, 1750. gads, 1756. gads, 1757. gads, 1777. gads, 1780. gads, 1791. gads, 1792. gads, 1811. gads, 1815. gads, 1945. gads, 1958. gads. Izvērst indekss (33 vairāk) »
Alūksne
Alūksne ir pilsēta Latvijā, Alūksnes novada administratīvais centrs Vidzemes austrumos.
Jaunums!!: Oto Hermanis fon Fītinghofs-Šēls un Alūksne · Redzēt vairāk »
Alūksnes ezers
Alūksnes ezers ir ezers Alūksnes augstienē, Alūksnes novadā — Alūksnē un Jaunalūksnes pagastā.
Jaunums!!: Oto Hermanis fon Fītinghofs-Šēls un Alūksnes ezers · Redzēt vairāk »
Alūksnes luterāņu baznīca
Alūksnes evaņģēliski luteriskā baznīca ir 18.
Jaunums!!: Oto Hermanis fon Fītinghofs-Šēls un Alūksnes luterāņu baznīca · Redzēt vairāk »
Alūksnes Vecā pils
Alūksnes Vecā pils ir klasicisma stila pils Alūksnes ezera krastā, kas celta pēc Kristofa Burharda fon Fītinghofa-Šēla pasūtījuma no 1793.
Jaunums!!: Oto Hermanis fon Fītinghofs-Šēls un Alūksnes Vecā pils · Redzēt vairāk »
Alūksnes viduslaiku pils
Alūksnes viduslaiku pils jeb Marienburgas pils (arī Margenborg, 1342—1702) atrodas Alūksnē uz Alūksnes ezera Marijas jeb Pils salas dienvidu daļas.
Jaunums!!: Oto Hermanis fon Fītinghofs-Šēls un Alūksnes viduslaiku pils · Redzēt vairāk »
Aleksandrs I Romanovs
Aleksandrs I Romanovs (dzimis, miris) bija Krievijas Impērijas ķeizars no 1801.
Jaunums!!: Oto Hermanis fon Fītinghofs-Šēls un Aleksandrs I Romanovs · Redzēt vairāk »
Anglija
Anglija (England) ir zeme, kas ir Apvienotās Karalistes sastāvdaļa.
Jaunums!!: Oto Hermanis fon Fītinghofs-Šēls un Anglija · Redzēt vairāk »
Apgaismības laikmets
Racionālisma artefakts Apgaismība bija filozofiskās domas attīstības posms Eiropā, kas radās 18. gadsimtā un ievērojami ietekmēja tā laika izglītotās aprindas.
Jaunums!!: Oto Hermanis fon Fītinghofs-Šēls un Apgaismības laikmets · Redzēt vairāk »
Apvienoto Nāciju Organizācija
Apvienoto Nāciju Organizācija (ANO) jeb vienkārši pazīstama kā Apvienotās Nācijas ir starpvaldību organizācija, kuras izvirzītie mērķi ir nodrošināt starptautisko mieru un drošību, veicināt valstu miermīlīgas attiecības, īstenot starptautisko sadarbību un kalpot par nāciju rīcības saskaņošanas centru.
Jaunums!!: Oto Hermanis fon Fītinghofs-Šēls un Apvienoto Nāciju Organizācija · Redzēt vairāk »
Arnolds fon Fītinghofs
Livonijas mestra zīmogs ar uzrakstu "(Sigillum) (Com)MENDATORIS DOM(us) (the)VTO(nic)I IN LIVONIA" - "Vācu ordeņa komandiera Livonijā zīmogs". Livonijas ordeņa bruņinieku iebrukums Lietuvā (Wojceha Gersona zīmējums). Arnolds no Fītinghofas jeb Arnolds fon Fītinghofs (miris 1364. gada 11. jūlijā) ieradās Livonijā no Vestfālenes un bija Livonijas ordeņa Alūksnes pils (Marienburgas) komturs no 1341.
Jaunums!!: Oto Hermanis fon Fītinghofs-Šēls un Arnolds fon Fītinghofs · Redzēt vairāk »
Barbara Juliāna fon Krīdenere
Viitina), kurā B. fon Krīdenere pavadīja bērnību un vecumdienas. Beāte Barbara Juliāna fon Krīdenere (dzimusi fon Fītinghofa-Šēla, mirusi) bija Rīgā dzimusi vācbaltiešu izcelsmes piētisma mistiķe un rakstniece franču valodā, kura ietekmējusi Krievijas impērijas ķeizara Aleksandra I uzskatus.
Jaunums!!: Oto Hermanis fon Fītinghofs-Šēls un Barbara Juliāna fon Krīdenere · Redzēt vairāk »
Berlīne
Berlīne (izrunā) ir Vācijas galvaspilsēta, kā arī atsevišķa federālā zeme.
Jaunums!!: Oto Hermanis fon Fītinghofs-Šēls un Berlīne · Redzēt vairāk »
Burhards Kristofs fon Fītinghofs-Šēls
Barbara Juliāna (1764), dēls Burhards Kristofs (1767), meita Anna Margareta (1769) Burhards Kristofs fon Fītinghofs-Šēls (1767—1828) bija vācbaltiešu muižnieks un botāniķis, Krievijas Impērijas ķeizara ģimenes galminieks un slepenpadomnieks.
Jaunums!!: Oto Hermanis fon Fītinghofs-Šēls un Burhards Kristofs fon Fītinghofs-Šēls · Redzēt vairāk »
Dāniels Bernulli
Dāniels Bernulli (dzimis, miris) bija šveiciešu matemātiķis, fiziķis, viens no gāzu kinētiskās teorijas, hidrodinamikas un matemātiskās fizikas pamatlicējiem.
Jaunums!!: Oto Hermanis fon Fītinghofs-Šēls un Dāniels Bernulli · Redzēt vairāk »
Džakomo Kvarengi
Džakomo Antonio Domeniko Kvarengi (dzimis, miris) bija itāļu klasicisma arhitekts, kurš 1780.
Jaunums!!: Oto Hermanis fon Fītinghofs-Šēls un Džakomo Kvarengi · Redzēt vairāk »
Džordžs Brauns
Džordžs Brauns Džordžs Brauns, arī Georgs fon Brauns (1698-1792) bija īru izcelsmes virsnieks, kas ķeizarienes Annas valdīšanas periodā pārgāja Krievijas Impērijas dienestā, paaugstināts par ģenerāli anšefu (general en chef) Septiņgadu kara laikā.
Jaunums!!: Oto Hermanis fon Fītinghofs-Šēls un Džordžs Brauns · Redzēt vairāk »
Eiropa
Eiropa ir pasaules daļa, kas ģeoloģiski un ģeogrāfiski veido Eirāzijas kontinenta rietumu daļu.
Jaunums!!: Oto Hermanis fon Fītinghofs-Šēls un Eiropa · Redzēt vairāk »
Elizabete Petrovna
Elizabete Petrovna Romanova (arī Elizabete I; dzimusi, mirusi), Krievijas Impērijas ķeizariene no 1741.
Jaunums!!: Oto Hermanis fon Fītinghofs-Šēls un Elizabete Petrovna · Redzēt vairāk »
Fītinghofi
Baronu Fītinghofu-Šēlu dzimtas ģerbonis. Fītinghofi, saukti par Šēliem (vāciski: von Vietinghoff genannt Scheel), jeb Fītinghofi-Šēli ir sena vācbaltiešu dzimta, kas 14.
Jaunums!!: Oto Hermanis fon Fītinghofs-Šēls un Fītinghofi · Redzēt vairāk »
Francija
Francija (izrunā), oficiāli Francijas Republika (République française), ir valsts Rietumeiropā ar dažām aizjūras salām un teritorijām, kas atrodas citos kontinentos.
Jaunums!!: Oto Hermanis fon Fītinghofs-Šēls un Francija · Redzēt vairāk »
Gotholds Efraims Lesings
Gotholds Efraims Lesings (dzimis, miris) bija Apgaismības laikmeta vācu rakstnieks, dramaturgs, filozofs, publicists un mākslas kritiķis.
Jaunums!!: Oto Hermanis fon Fītinghofs-Šēls un Gotholds Efraims Lesings · Redzēt vairāk »
Granīts
Granīta gabals Granīts (no, kas savukārt no — 'graudains') ir kristālisks iezis, kas sastāv no laukšpatiem (40—50%), kvarca (25—30%) un krāsainiem minerāliem (līdz 15%).
Jaunums!!: Oto Hermanis fon Fītinghofs-Šēls un Granīts · Redzēt vairāk »
Hamburga
Hamburga ir ostas pilsēta un federālā zeme Vācijas ziemeļos, Elbas upes grīvā, netālu no tās ietekas Ziemeļjūrā.
Jaunums!!: Oto Hermanis fon Fītinghofs-Šēls un Hamburga · Redzēt vairāk »
Holande
Ziemeļholandes un Dienvidholandes provinces Nīderlandes kartē Holande ir ģeogrāfisks reģions Nīderlandes rietumos.
Jaunums!!: Oto Hermanis fon Fītinghofs-Šēls un Holande · Redzēt vairāk »
Igaunija
Igaunijas Republika ir valsts Ziemeļeiropā, viena no trim Baltijas valstīm.
Jaunums!!: Oto Hermanis fon Fītinghofs-Šēls un Igaunija · Redzēt vairāk »
Irāna
Irānas Islāma Republika, plāšāk zināma kā Irāna, ir Tuvo Austrumu valsts, kura atrodas Dienvidrietumu Āzijā.
Jaunums!!: Oto Hermanis fon Fītinghofs-Šēls un Irāna · Redzēt vairāk »
Itālija
Itālija (izrunā), oficiāli Itālijas Republika (Repubblica italiana), ir valsts Dienvideiropas centrālajā daļā.
Jaunums!!: Oto Hermanis fon Fītinghofs-Šēls un Itālija · Redzēt vairāk »
Johans Kristofs Broce
Johans Kristofs Broce Johans Kristofs Broce ( —) bija Apgaismības laikmeta darbinieks, mākslinieks, gleznotājs, etnogrāfs, vēsturnieks, kas darbojās 19.
Jaunums!!: Oto Hermanis fon Fītinghofs-Šēls un Johans Kristofs Broce · Redzēt vairāk »
Kaļķu iela (Rīga)
Kaļķu iela ir iela Rīgā, Centra rajonā, Vecrīgā.
Jaunums!!: Oto Hermanis fon Fītinghofs-Šēls un Kaļķu iela (Rīga) · Redzēt vairāk »
Katrīna II Lielā
Katrīna II (dzimusi Štetīnē, mirusi Sanktpēterburgā) bija Krievijas Impērijas ķeizariene.
Jaunums!!: Oto Hermanis fon Fītinghofs-Šēls un Katrīna II Lielā · Redzēt vairāk »
Komponists
Franču komponists Luiss Nikolass Klerambolts. Komponists ir persona, kas veido (komponē) mūzikas skaņdarbus, ko vēlāk izpilda mūziķi.
Jaunums!!: Oto Hermanis fon Fītinghofs-Šēls un Komponists · Redzēt vairāk »
Krievija
Krievija (izrunā) jeb Krievijas Federācija ir federatīva valsts Eirāzijas ziemeļos, precīzāk, Austrumeiropā un Ziemeļāzijā.
Jaunums!!: Oto Hermanis fon Fītinghofs-Šēls un Krievija · Redzēt vairāk »
Krievijas Impērija
Krievijas Impērija bija valsts, kas pastāvēja no 1721.
Jaunums!!: Oto Hermanis fon Fītinghofs-Šēls un Krievijas Impērija · Redzēt vairāk »
Krimuldas-Pēterupes draudzes novads
Krimuldas-Pēterupes draudzes novads (1791. gada karte). Krimuldas draudzes novada muižas (1905. gada karte). Krimuldas baznīca (2001). Pēterupes (Saulkrastu) baznīca (2000). Krimuldas-Pēterupes draudzes novads bija viens no 25 Vidzemes guberņas Rīgas apriņķa draudzes novadiem.
Jaunums!!: Oto Hermanis fon Fītinghofs-Šēls un Krimuldas-Pēterupes draudzes novads · Redzēt vairāk »
Kristofs Hāberlands
Kristofs Hāberlands (1750—1803) bija vācbaltu arhitekts, Rīgas galvenais būvmeistars un viens no spožākajiem Latvijas klasicisma arhitektiem.
Jaunums!!: Oto Hermanis fon Fītinghofs-Šēls un Kristofs Hāberlands · Redzēt vairāk »
Latvija
Latvijas Republika ir valsts Ziemeļeiropā, Baltijas jūras austrumu krastā.
Jaunums!!: Oto Hermanis fon Fītinghofs-Šēls un Latvija · Redzēt vairāk »
Lauksaimniecība
Aramzeme — lauksaimniecībā izmantojama zeme Lauksaimniecība ir tautsaimniecības nozare, kas vērsta uz augu un dzīvnieku izcelsmes pārtikas produktu iegūšanu un/vai citu to izejvielu iegūšanu rūpniecības nolūkiem, piemēram, aitkopji iegūst vilnu, lai pēc tam no tās gatavotu apģērbu.
Jaunums!!: Oto Hermanis fon Fītinghofs-Šēls un Lauksaimniecība · Redzēt vairāk »
Livonija
Livonijas bīskapijas un Ordeņa valsts (1534). Livonijas Konfederācijas zemes Livonija jeb Līvzeme (vikingu: Iflanti) ir vēsturisks nosaukums, kas dažādos laikos izmantots Livonijas bīskapijas, Livonijas ordeņa, Livonijas Konfederācijas, Livonijas hercogistes un Inflantijas vaivadijas nosaukumos.
Jaunums!!: Oto Hermanis fon Fītinghofs-Šēls un Livonija · Redzēt vairāk »
Ludvigs van Bēthovens
Ludvigs van Bēthovens (Ludwig van Beethoven, 1770. gada 16. decembris Bonna - 1827. gada 26. marts Vīne) bija vācu klasiskās un agrīnā romantisma mūzikas komponists.
Jaunums!!: Oto Hermanis fon Fītinghofs-Šēls un Ludvigs van Bēthovens · Redzēt vairāk »
Māksla
Par mākslu tiek runāts saistībā ar dažādām cilvēka rīcības formām saistībā ar dažādu tādu materiālu un nemateriālu lietu radīšanu, kam piemīt kaut kāda vērtība attiecībā uz mentālajām spējām (psihi jeb prātu), maņām un emocijām.
Jaunums!!: Oto Hermanis fon Fītinghofs-Šēls un Māksla · Redzēt vairāk »
Mūzika
La nots Mūzika (mousikḗ — ‘mūzu māksla’) ir mākslas veids, kurā ir ar ausi uztvertas, īpaši izveidotas vai nejauši radušās priekšmetu vai parādību izraisītas gaisa svārstības, kas ar asociāciju, analoģiju un sinestēziju palīdzību iedarbojas uz cilvēka psiholoģisko stāvokli kā intelektuāli vai emocionāli stimulējošs, organizējošs, terapeitisks vai sakrāls līdzeklis.
Jaunums!!: Oto Hermanis fon Fītinghofs-Šēls un Mūzika · Redzēt vairāk »
Mengdeni
Grāfu Mengdenu dzimtas ģerbonis. Rīgas Doma baznīcā. Mengdeni ir sena vācbaltiešu dzimta, kas Livonijā zināma kopš 15.
Jaunums!!: Oto Hermanis fon Fītinghofs-Šēls un Mengdeni · Redzēt vairāk »
Muses nams
Fītinghofa Rīgas pilsētas teātris (1782) Muses biedrības nams, kurā koncertēja Rihards Vāgners Muses biedrības nams, dibināts kā Rīgas pilsētas teātris, bija 1782.
Jaunums!!: Oto Hermanis fon Fītinghofs-Šēls un Muses nams · Redzēt vairāk »
Padomju Savienība
Padomju Sociālistisko Republiku Savienība (PSRS) bija sociālistiska federatīva lielvalsts (PSR savienība), kas pastāvēja Eirāzijas ziemeļos no 1922.
Jaunums!!: Oto Hermanis fon Fītinghofs-Šēls un Padomju Savienība · Redzēt vairāk »
Parīze
Parīze (IPA) ir Francijas galvaspilsēta un lielākā pilsēta valstī, kā arī Ildefransas reģiona administratīvais centrs un viens no valsts departamentiem.
Jaunums!!: Oto Hermanis fon Fītinghofs-Šēls un Parīze · Redzēt vairāk »
Pēteris Lasī
Pēteris Lasī Pēteris Lasī (1678-1751) bija īru izcelsmes Krievijas impērijas feldmaršals ķeizarienes Annas valdīšanas laikā, grāfs (1740), Rīgas un Vidzemes gubernators (1727–1751).
Jaunums!!: Oto Hermanis fon Fītinghofs-Šēls un Pēteris Lasī · Redzēt vairāk »
Piens
Glāze piena Piens ir zīdītāju piena dziedzeru sekrēcijas produkts.
Jaunums!!: Oto Hermanis fon Fītinghofs-Šēls un Piens · Redzēt vairāk »
Prūsija
Prūsijas un Mazovijas karte 14. gadsimtā (Abrahams Ortēlijs, ''Theatrum Orbis Terrarum''.) Malborkas apriņķa ģerbonī. Prūsijas Karaliste Vācijas impērijas sastāvā (iekrāsota tumši zilā krāsā). Prūsija (prūšu: Prūsa) bija zeme, kas ar dažādiem nosaukumiem Centrāleiropas ziemeļos pie Baltijas jūras pastāvēja no viduslaikiem līdz Otrajam pasaules karam.
Jaunums!!: Oto Hermanis fon Fītinghofs-Šēls un Prūsija · Redzēt vairāk »
Rīga
Rīga ir Latvijas galvaspilsēta un galvenais rūpniecības, darījumu, kultūras, sporta un finanšu centrs Baltijas valstīs, kā arī nozīmīga ostas pilsēta.
Jaunums!!: Oto Hermanis fon Fītinghofs-Šēls un Rīga · Redzēt vairāk »
Rīgas guberņa
Rīgas guberņa bija autonoma administratīva vienība Krievijas Impērijas (sākotnēji Krievijas caristes) sastāvā (1713/21—1783), kurā ietilpa iekarotā Zviedru Livonija (mūsdienu Latvijas Vidzeme un Igaunijas dienvidu daļa).
Jaunums!!: Oto Hermanis fon Fītinghofs-Šēls un Rīgas guberņa · Redzēt vairāk »
Rīgas loža "Ziemeļzvaigzne"
Ložas dibinātājs Johans Lotariuss fon Malcāns. Rīgas loža "Ziemeļzvaigzne" („Zum Nordstern”) bija pirmā brīvmūrnieku loža Rīgā, ko 1750.
Jaunums!!: Oto Hermanis fon Fītinghofs-Šēls un Rīgas loža "Ziemeļzvaigzne" · Redzēt vairāk »
S. Kirova Kara medicīnas akadēmija
Ķeizariskās Kara medicīnas akadēmijas galvenā ēka (1914). Kara medicīnas akadēmijas klīnikas (2012). S. Kirova Kara medicīnas akadēmija ir viena no Krievijas Federācijas militārajām augstskolām, kas atrodas Sanktpēterburgā.
Jaunums!!: Oto Hermanis fon Fītinghofs-Šēls un S. Kirova Kara medicīnas akadēmija · Redzēt vairāk »
Sanktpēterburga
Sanktpēterburga ir pilsēta Krievijas Federācijā, tās Eiropas daļas ziemeļrietumos pie Ņevas ietekas Baltijas jūras Somu līcī.
Jaunums!!: Oto Hermanis fon Fītinghofs-Šēls un Sanktpēterburga · Redzēt vairāk »
Sējas lini
Parastie jeb sējas lini (Linum usitatissimum L.) ir viengadīgs lakstaugs.
Jaunums!!: Oto Hermanis fon Fītinghofs-Šēls un Sējas lini · Redzēt vairāk »
Septiņgadu karš
Austrijas-Francijas-Krievijas un Prūsijas-Lielbritānijas-Hanoveres koalīcijas pirms kara sākuma 1756. gadā. Krievijas Impērijas uzbrukums Prūsijai cauri formāli neitrālās Kurzemes hercogistes un Polijas-Lietuvas teritorijai (1757-1759). Septiņgadu karš (Vācijā to dažreiz sauc arī par Trešo Silēzijas karu) notika starp 1756.
Jaunums!!: Oto Hermanis fon Fītinghofs-Šēls un Septiņgadu karš · Redzēt vairāk »
Slepenpadomnieks (Krievijas Impērija)
Slepenpadomnieks Georgs Frīdrihs fon Felkerzāms. Slepenpadomnieks bija Krievijas Impērijas III kategorijas civildienesta pakāpe no 1724.
Jaunums!!: Oto Hermanis fon Fītinghofs-Šēls un Slepenpadomnieks (Krievijas Impērija) · Redzēt vairāk »
Slimība
Slimība ir organisma funkciju traucējumi.
Jaunums!!: Oto Hermanis fon Fītinghofs-Šēls un Slimība · Redzēt vairāk »
Svētā Savienība
"Svētās savienības" pakta dibinātājvalstu (Austrijas Impērijas, Krievijas Impērijas un Prūsijas Karalistes) robežas 1840. gadā. Svētā savienība bija Eiropas valstu pakts par starptautisko attiecību pamatprincipiem alianses ietvaros, ko noslēdza trīs Napoleonu uzvarējušo kontinentālo lielvalstu valdnieki pēc Vīnes kongresa 1815.
Jaunums!!: Oto Hermanis fon Fītinghofs-Šēls un Svētā Savienība · Redzēt vairāk »
Tallina
Tallina (agrāk — Rēvele) ir Igaunijas galvaspilsēta, lielākā pilsēta valstī un galvenā ostas pilsēta.
Jaunums!!: Oto Hermanis fon Fītinghofs-Šēls un Tallina · Redzēt vairāk »
Tartu
Tartu ir pilsēta Igaunijas dienvidaustrumos pie Emajegi upes.
Jaunums!!: Oto Hermanis fon Fītinghofs-Šēls un Tartu · Redzēt vairāk »
Vasara
Lauks vasarā Vasara ir gadalaiks mērenajā joslā starp pavasari un rudeni.
Jaunums!!: Oto Hermanis fon Fītinghofs-Šēls un Vasara · Redzēt vairāk »
Vācija
Vācija, oficiāli Vācijas Federatīvā Republika (Bundesrepublik Deutschland), ir federāla valsts Centrāleiropā. Ziemeļos to apskalo Ziemeļjūra un Baltijas jūra un tā robežojas ar Dāniju; savukārt austrumos tā robežojas ar Poliju un Čehiju; dienvidos ar Austriju un Šveici; rietumos ar Franciju, Beļģiju, Nīderlandi un Luksemburgu. Vācijas platība ir 357 021 km², un to ietekmē mērenās joslas klimats. Ziemeļos plešas plaši līdzenumi, bet, virzoties uz valsts dienvidiem, reljefs kļūst kalnaināks, līdz dienvidos tiek sasniegti Alpi. Vācija ar 81,8 miljoniem iedzīvotāju ir lielākā Eiropas Savienības dalībvalsts. Pirms 100. gada mūsdienu Vācijas teritorija bija zināma un dokumentēta kā Ģermānija. To apdzīvoja vairākas ģermāņu ciltis. 10. gadsimta sākumā ģermāņu cilšu apdzīvotās teritorijas kļuva par pamatu Svētajai Romas impērijai, kas pastāvēja līdz 1806. gadam. 16. gadsimta laikā Vācijas ziemeļi kļuva par Protestantu reformācijas centru. Kā mūsdienu nacionāla valsts Vācija pirmoreiz tika apvienota Francijas—Prūsijas kara laikā 1871. gadā, kad tika izveidota Vācijas Impērija. Pēc impērijas sabrukuma pasludināja republiku (Veimāras Republika), kas pastāvēja līdz Hitlera nākšanai pie varas un Trešā reiha izveidošanai. Pēc Otrā pasaules kara Vāciju sadalīja četrās okupācijas zonās, bet 1949. gadā Austrumvācijā un Rietumvācijā (līdztekus pastāvēja arī Rietumberlīne ar īpašu statusu). 1990. gadā abas valstis tika apvienotas. Rietumvācija 1957. gadā kļuva par Eiropas kopienas (EC) dibinātājvalsti. Eiropas Kopiena 1993. gadā kļuva par Eiropas Savienību. Vācija ir daļa no Šengenas zonas, un 1999. gadā tajā tika ieviesta Eiropas valūta eiro. Vācija ir federāla parlamentāra republika, kas sastāv no 16 federālajām zemēm (Länder). Galvaspilsēta un lielākā pilsēta ir Berlīne. Vācija ir ANO, NATO, G7 un OECD dalībvalsts. Vācija ir ietekmīgs ekonomiskais spēks, kurai ir ceturtā lielākā ekonomika pasaulē pēc IKP (aiz ASV, Ķīnas un Japānas) un piektā lielākā ekonomika pēc pirktspējas paritātes. Tai ir lielākais preču eksports, kā arī otrs lielākais preču imports pasaulē. Vācijai ir piešķirts pasaulē otrs lielākais gada budžets attīstībai, tomēr militārie izdevumi tai ir sestie lielākie. Valstī ir attīstījies augsts dzīves līmenis un izveidojusies vispārēja sociālās drošības sistēma. Tai ir noteicoša loma Eiropas lietās, un tā aktīvi piedalās dažādos projektos globālā līmenī. Vācija ir arī atzīts līderis dažādās zinātnes un tehnoloģijas sfērās.
Jaunums!!: Oto Hermanis fon Fītinghofs-Šēls un Vācija · Redzēt vairāk »
Vīns
Vīns ir alkoholisks dzēriens, ko gatavo, raudzējot vīnogu vai augļu un ogu sulas.
Jaunums!!: Oto Hermanis fon Fītinghofs-Šēls un Vīns · Redzēt vairāk »
Venera (dieviete)
Botičelli glezna. Venera ir romiešu dieviete, kura ir atbildīga par mīlestību un skaistumu.
Jaunums!!: Oto Hermanis fon Fītinghofs-Šēls un Venera (dieviete) · Redzēt vairāk »
Vidzeme
Vidzeme ir viena no latviešu vēsturiskajām zemēm.
Jaunums!!: Oto Hermanis fon Fītinghofs-Šēls un Vidzeme · Redzēt vairāk »
Vologda
Vologda ir pilsēta Vologdas apgabalā Krievijā, apgabala administratīvais centrs.
Jaunums!!: Oto Hermanis fon Fītinghofs-Šēls un Vologda · Redzēt vairāk »
Zolitūdes muiža
Zolitūdes muižas kungu māja 1785. gadā (Broce) Zolitūdes muižas vieta 1930. gada Rīgas kartē Zolitūdes muiža, agrāk arī Švānenbergas muiža (Swanenbergshof) vai Bērzu muiža (Birkenhof, Birkenruhe), bija Rīgas patrimonālā apgabala muižiņa Mazās Zolitūdes ielas apvidū mūsdienu Imantas apkaimē Pārdaugavā.
Jaunums!!: Oto Hermanis fon Fītinghofs-Šēls un Zolitūdes muiža · Redzēt vairāk »
Zviedrija
Zviedrija, oficiāli Zviedrijas Karaliste (Konungariket Sverige), ir valsts Ziemeļeiropā, kura atrodas Skandināvijas pussalas austrumu un dienvidu daļā.
Jaunums!!: Oto Hermanis fon Fītinghofs-Šēls un Zviedrija · Redzēt vairāk »
1342. gads
1342.
Jaunums!!: Oto Hermanis fon Fītinghofs-Šēls un 1342. gads · Redzēt vairāk »
14. gadsimts
14.
Jaunums!!: Oto Hermanis fon Fītinghofs-Šēls un 14. gadsimts · Redzēt vairāk »
1720. gads
1720.
Jaunums!!: Oto Hermanis fon Fītinghofs-Šēls un 1720. gads · Redzēt vairāk »
1722. gads
1722.
Jaunums!!: Oto Hermanis fon Fītinghofs-Šēls un 1722. gads · Redzēt vairāk »
1750. gads
1750.
Jaunums!!: Oto Hermanis fon Fītinghofs-Šēls un 1750. gads · Redzēt vairāk »
1756. gads
1756.
Jaunums!!: Oto Hermanis fon Fītinghofs-Šēls un 1756. gads · Redzēt vairāk »
1757. gads
1757.
Jaunums!!: Oto Hermanis fon Fītinghofs-Šēls un 1757. gads · Redzēt vairāk »
1777. gads
1777.
Jaunums!!: Oto Hermanis fon Fītinghofs-Šēls un 1777. gads · Redzēt vairāk »
1780. gads
1780.
Jaunums!!: Oto Hermanis fon Fītinghofs-Šēls un 1780. gads · Redzēt vairāk »
1791. gads
1791.
Jaunums!!: Oto Hermanis fon Fītinghofs-Šēls un 1791. gads · Redzēt vairāk »
1792. gads
1792.
Jaunums!!: Oto Hermanis fon Fītinghofs-Šēls un 1792. gads · Redzēt vairāk »
1811. gads
1811.
Jaunums!!: Oto Hermanis fon Fītinghofs-Šēls un 1811. gads · Redzēt vairāk »
1815. gads
1815.
Jaunums!!: Oto Hermanis fon Fītinghofs-Šēls un 1815. gads · Redzēt vairāk »
1945. gads
1945.
Jaunums!!: Oto Hermanis fon Fītinghofs-Šēls un 1945. gads · Redzēt vairāk »
1958. gads
1958.
Jaunums!!: Oto Hermanis fon Fītinghofs-Šēls un 1958. gads · Redzēt vairāk »
