Ātrāk nekā pārlūku!
77 attiecības: Arheopterikss, Arktika, Arturs Konans Doils, Astronoms, Austroungārija, Špicbergena, Žils Verns, Čehu valoda, Barometrs, Beringa šaurums, Bezmugurkaulnieki, Botānika, Daiļliteratūra, Degunradži, Dienvidamerika, Dinozauri, Diplodoks, Dzelzs, Fauna, Flora, Franču valoda, Grāmata, Hipotēze, Iguanodons, Invaliditāte, Jura (periods), Kalnrūpniecība, Kalnu grēda, Kamčatka, Kara fronte, Kompass, Krievi, Krievija, Krievu valoda, Kuģis, Mamuti, Meteoroloģija, Miocēns, Novaja Zemļa, Pazeme, Petropavlovska-Kamčatska, Plakankalne, Pleistocēns, Pliocēns, Plutons (mitoloģija), Poļu valoda, Polārais loks, Portugāļu valoda, Putni, Rāpuļi, ..., Romāns, Rumāņu valoda, Sala, Sēra dioksīds, Sērs, Senā Roma, Skudru dzimta, Somu valoda, Spāņu valoda, Stegozaurs, Sudrabs, Suns, Triceratopss, Tundra, Ukraiņu valoda, Ungāru valoda, Varš, Vulkāns, Zīdītāji, Zelts, Zeme, Zemes kodols, Zenīts, Zinātnieks, Zinātniskā fantastika, Zivis, Zooloģija. Izvērst indekss (27 vairāk) »
Arheopterikss
Arheopteriksi ir vieni ir no pirmajiem un primitīvākajiem putniem, tādēļ tos dēvē arī par pirmputniem.
Jaunums!!: Plutonija un Arheopterikss · Redzēt vairāk »
Arktika
Sarkanā krāsā novilkta jūlija vidējās gaisa temperatūras 10 °C izoterma, kas ir viena no Arktikas robežas definīcijām Arktikas topogrāfiskā karte Arktika ir Zemes ziemeļu polārais apgabals, kas atrodas apkārt ziemeļpolam.
Jaunums!!: Plutonija un Arktika · Redzēt vairāk »
Arturs Konans Doils
Sers Arturs Konans Doils (dzimis, miris) bija skotu rakstnieks, kas īpaši pazīstams ar darbiem par detektīvu Šerloku Holmsu.
Jaunums!!: Plutonija un Arturs Konans Doils · Redzēt vairāk »
Astronoms
Astronoms" Astronoms ir zinātnieks, kas specializējies astronomijā.
Jaunums!!: Plutonija un Astronoms · Redzēt vairāk »
Austroungārija
Austroungārija, oficiālais nosaukums Impērijas padomē pārstāvētās karalistes un zemes un Sv.
Jaunums!!: Plutonija un Austroungārija · Redzēt vairāk »
Špicbergena
Špicbergena, agrāk arī Rietumšpicbergena, ir Norvēģijai piederoša sala Arktikā, lielākā no Svalbāras arhipelāgas salām.
Jaunums!!: Plutonija un Špicbergena · Redzēt vairāk »
Žils Verns
Bāka pasaules galā tiek uzskatīta par vienu no labākajiem Verna literārā posma romāniem. Žils Gabriels Verns (dzimis, miris) bija franču rakstnieks, viens no zinātniskās fantastikas literatūras aizsācējiem.
Jaunums!!: Plutonija un Žils Verns · Redzēt vairāk »
Čehu valoda
Čehu valoda (čeština) ir viena no rietumslāvu valodām, kurā runā vairāk kā 11,5 miljoni cilvēku, galvenokārt Čehijā, kā arī pierobežas teritorijās Slovākijā un čehu diasporā citur pasaulē.
Jaunums!!: Plutonija un Čehu valoda · Redzēt vairāk »
Barometrs
Mehāniskais barometrs Barometrs (baros — ‘smagums’,, metron — ‘mērs’) ir mērinstruments, mēraparāts atmosfēras spiediena mērīšanai.
Jaunums!!: Plutonija un Barometrs · Redzēt vairāk »
Beringa šaurums
Beringa šaurums ir jūras šaurums starp Ziemeļameriku un Āziju, kurš savieno Kluso okeānu (Beringa jūra) ar Ziemeļu Ledus okeānu (Čukču jūra).
Jaunums!!: Plutonija un Beringa šaurums · Redzēt vairāk »
Bezmugurkaulnieki
Bezmugurkaulnieki (Invertebrata) ir dzīvnieki, kuriem nav mugurkaula.
Jaunums!!: Plutonija un Bezmugurkaulnieki · Redzēt vairāk »
Botānika
Botānika ir zinātne par augiem Botānika ((botanē) — ‘augs’) ir bioloģijas zinātne, kas pēta augus un to dzīvības norises.
Jaunums!!: Plutonija un Botānika · Redzēt vairāk »
Daiļliteratūra
Daiļliteratūra jeb beletristika (no — 'smalkā rakstniecība') ir mākslas forma, kur kā izteiksmes līdzeklis tiek lietota valoda.
Jaunums!!: Plutonija un Daiļliteratūra · Redzēt vairāk »
Degunradži
Degunradži, degunradžu dzimta (Rhinocerotidae) tāpat kā tapiri (Tapiridae) pieder pie nepārnadžu kārtas (Perissodactyla) apakškārtas ''Ceratomorpha''.
Jaunums!!: Plutonija un Degunradži · Redzēt vairāk »
Dienvidamerika
Dienvidamerika ir viens no kontinentiem.
Jaunums!!: Plutonija un Dienvidamerika · Redzēt vairāk »
Dinozauri
Dinozauri (deinos — 'briesmīgs'; σαῦρος, sauros — 'ķirzaka') ir mugurkaulnieku apakštipa rāpuļu klases dzīvnieki, kuri dominēja uz Zemes aptuveni 160 miljonus gadu.
Jaunums!!: Plutonija un Dinozauri · Redzēt vairāk »
Diplodoks
Diplodoki ir zauropodu apakškārtas ģints, kuri dzīvoja Juras laikmeta periodā pirms 150-147 miljoniem gadu Ziemeļamerikas rietumos.
Jaunums!!: Plutonija un Diplodoks · Redzēt vairāk »
Dzelzs
Dzelzs ir ķīmiskais elements ar simbolu Fe un atomskaitli 26.
Jaunums!!: Plutonija un Dzelzs · Redzēt vairāk »
Fauna
Vienkārša salas faunas shēma - visas tās dzīvnieku sugas uzsvērtas kastē. Fauna ir dzīvnieku valsts, kādā konkrētā reģionā vai laikā.
Jaunums!!: Plutonija un Fauna · Redzēt vairāk »
Flora
Flora (no — 'ziedēt') — vēsturiski izveidojies augu sugu kopums kādā noteiktā teritorijā.
Jaunums!!: Plutonija un Flora · Redzēt vairāk »
Franču valoda
Franču valoda (français) ir romāņu valoda, kura ir dzimtā valoda 90 miljoniem cilvēku.
Jaunums!!: Plutonija un Franču valoda · Redzēt vairāk »
Grāmata
Grāmatas Grāmata ir neperiodisks iespieddarbs kodeksa formā ar muguriņā sastiprinātām lapām.
Jaunums!!: Plutonija un Grāmata · Redzēt vairāk »
Hipotēze
Hipotēze (— 'pamats, pieņēmums') ir pieņēmums, kurā uz vairāku faktu pamata secināta kāda objekta, sakarības vai parādības cēloņa esamība, turklāt šis secinājums nav uzskatāms par neapstrīdamu.
Jaunums!!: Plutonija un Hipotēze · Redzēt vairāk »
Iguanodons
Iguanodoni ir cerapodu apakškārtas ģints dinozauri.
Jaunums!!: Plutonija un Iguanodons · Redzēt vairāk »
Invaliditāte
Invaliditātes simboli Invaliditāte (no — 'nespējīgs, vājš') ir ilgstošs vai nepārejošs funkcionēšanas ierobežojums, ko izraisījusi slimība, trauma vai iedzimts defekts un kas ietekmē personas garīgās vai fiziskās spējas, darbspējas, pašaprūpi un iekļaušanos sabiedrībā.
Jaunums!!: Plutonija un Invaliditāte · Redzēt vairāk »
Jura (periods)
Jura (Juras periods) ir mezozoja ēras vidējais periods, sācies pirms 201 miljoniem gadu, ildzis 56 miljonus gadu un beidzies pirms 145 miljoniem gadu.
Jaunums!!: Plutonija un Jura (periods) · Redzēt vairāk »
Kalnrūpniecība
vara raktuves Čīlē Kalnrūpniecība ir rūpniecības nozare, kurā nodarbojas ar derīgo izrakteņu ieguvi, kā arī ar to izpēti un bagātināšanu.
Jaunums!!: Plutonija un Kalnrūpniecība · Redzēt vairāk »
Kalnu grēda
Himalaji — pasaulē augstākā kalnu sistēma Kalnu grēda ir kalnu virkne, kuru ierobežo zemienes vai no citām kalnu grēdām atdala ielejas, upes un kalnu pārejas.
Jaunums!!: Plutonija un Kalnu grēda · Redzēt vairāk »
Kamčatka
Kamčatka jeb Kamčatkas pussala ir pussala Āzijas ziemeļaustrumos, Krievijas austrumdaļā.
Jaunums!!: Plutonija un Kamčatka · Redzēt vairāk »
Kara fronte
Pirmā pasaules kara Austrumu fronte 1917. gadā Fronte ir karaspēka izvietojuma daļa, kas vērsta pret ienaidnieku.
Jaunums!!: Plutonija un Kara fronte · Redzēt vairāk »
Kompass
Magnētiskais kompass Kompass (no, kas savukārt no — 'cirkulis' un compassare — 'mērīt soļiem') ir navigācijas instruments Zemes debespušu noteikšanai.
Jaunums!!: Plutonija un Kompass · Redzēt vairāk »
Krievi
Krievi (pašnosaukums — русские) ir austrumslāvu tauta Austrumeiropā, skaitliski lielākā slāvu tauta.
Jaunums!!: Plutonija un Krievi · Redzēt vairāk »
Krievija
Krievija (izrunā) jeb Krievijas Federācija ir federatīva valsts Eirāzijas ziemeļos, precīzāk, Austrumeiropā un Ziemeļāzijā.
Jaunums!!: Plutonija un Krievija · Redzēt vairāk »
Krievu valoda
Krievu valoda (русский язык, russkij jazyk) ir teritoriāli ļoti plaši izplatīta Eirāzijas kontinentā un ir skaitliski lielākā no slāvu valodām.
Jaunums!!: Plutonija un Krievu valoda · Redzēt vairāk »
Kuģis
ostā 1976. gadā Kuģis ir samērā liels ūdens transportlīdzeklis — peldoša inženiertehniska būve, kas var būt paredzēta kā transporta, tā arī citām (rūpnieciskām, militārām, zinātniskām, sporta) vajadzībām.
Jaunums!!: Plutonija un Kuģis · Redzēt vairāk »
Mamuti
''Mammuthus'' ''Mammuthus'' Mamuti ir izmirusi ziloņu dzimtas ģints.
Jaunums!!: Plutonija un Mamuti · Redzēt vairāk »
Meteoroloģija
Sinoptiskās kartes piemērs. Tādas izmanto meteoroloģijā, lai prognozētu laika apstākļus Meteoroloģija ir zinātne par atmosfēru, tās struktūru, īpašībām un tajā notiekošajiem fizikālajiem procesiem.
Jaunums!!: Plutonija un Meteoroloģija · Redzēt vairāk »
Miocēns
Miocēns ir ģeoloģiskās laika skalas posms, agrīnais neogēna periods.
Jaunums!!: Plutonija un Miocēns · Redzēt vairāk »
Novaja Zemļa
Novaja Zemļa ( — ‘Jaunā zeme’) ir Krievijas Federācijai piederošs salu arhipelāgs Ziemeļu Ledus okeānā starp Barenca un Karas jūrām.
Jaunums!!: Plutonija un Novaja Zemļa · Redzēt vairāk »
Pazeme
Pazemes upe Pazeme ir zeme zem Zemes virskārtām, ko var sastapt dažādos veidos un dziļumos.
Jaunums!!: Plutonija un Pazeme · Redzēt vairāk »
Petropavlovska-Kamčatska
Petropavlovska-Kamčatska ir pilsēta Kamčatkas novadā, tā administratīvais centrs.
Jaunums!!: Plutonija un Petropavlovska-Kamčatska · Redzēt vairāk »
Plakankalne
Kanjonlendsas nacionālajā parkā, Jūtas štatā Plakankalne jeb plato (no plat — 'plakans') ir teritorija ar relatīvi līdzenu reljefu, kas atrodas augstāk par 500 metriem virs jūras līmeņa.
Jaunums!!: Plutonija un Plakankalne · Redzēt vairāk »
Pleistocēns
Pleistocēns bija kainozoja ēras kvartāra perioda epoha, kas ilga no 2,588 miljona līdz aptuveni 12 000 gadiem pirms mūsdienām un ietvēra Zemes pēdējo periodu ar vairākiem glaciāliem (apledojumiem).
Jaunums!!: Plutonija un Pleistocēns · Redzēt vairāk »
Pliocēns
Panamas zemesšaurumam, migrēja no ziemeļiem uz dienvidiem attēlotas zilā krāsā, bet sugas, kas migrēja no dienvidiem uz ziemeļiem - olīvzaļā Pliocēns ir kainozoja ēras neogēna perioda jaunākā epoha, kas ietver laika periodu no 5,332 līdz 2,588 miljoniem gadu pirms mūsu ēras.
Jaunums!!: Plutonija un Pliocēns · Redzēt vairāk »
Plutons (mitoloģija)
Plutons (Aīda skulptūras romiešu kopija). Plutons ir pazemes dievs romiešu mitoloģijā.
Jaunums!!: Plutonija un Plutons (mitoloģija) · Redzēt vairāk »
Poļu valoda
Poļu valoda (język polski, polszczyzna) ir viena no rietumslāvu valodām.
Jaunums!!: Plutonija un Poļu valoda · Redzēt vairāk »
Polārais loks
Polārie loki Zemes kartē Polārais loks ir paralēle katrā no planētas puslodēm, sākot no kuras līdz ģeogrāfiskajam polam ir apgabals, kurā vismaz divas reizes astronomiskā gada laikā 24 stundu periodā nenotiek diennakts gaišā un tumšā perioda maiņa.
Jaunums!!: Plutonija un Polārais loks · Redzēt vairāk »
Portugāļu valoda
Portugāļu valoda (língua portuguesa,; português) ir indoeiropiešu valodu saimes romāņu valodu grupas valoda, kas ir dzimtā valoda vairāk nekā 200 miljoniem cilvēku galvenokārt Portugālē, Brazīlijā un Angolā.
Jaunums!!: Plutonija un Portugāļu valoda · Redzēt vairāk »
Putni
Putni (Aves) ir ar spalvām klāta endotermiska (siltasiņu) mugurkaulnieku klase, kas dēj olas un primāri ir specializējušies lidošanai.
Jaunums!!: Plutonija un Putni · Redzēt vairāk »
Rāpuļi
Rāpuļi (Reptilia) ir pirmā īsto mugurkaulnieku klase, kuriem ir augstāko sauszemes mugurkaulnieku — amniotu — galvenās iezīmes.
Jaunums!!: Plutonija un Rāpuļi · Redzēt vairāk »
Romāns
Migela de Servantesa darbs "Dons Kihots" (attēlā redzama titullapa) bija viens no pirmajiem populārajiem romāniem Romāns ir visplašākais prozas darbs vai sacerējums, kurā parasti raksturīgi izvērsta tēlu sistēma, atklāta atsevišķa cilvēka un sabiedrības attieksme ilgākā laika posmā, daudzpusīgi atsedzot galvenā varoņa dzīvi, personību, izaugsmi, domu un jūtu pasauli.
Jaunums!!: Plutonija un Romāns · Redzēt vairāk »
Rumāņu valoda
Rumāņu valoda (limba română) ir indoeiropiešu valodu saimes romāņu valodu grupas valoda, kas ir dzimtā valoda aptuveni 23,5 miljoniem cilvēku galvenokārt Rumānijā un Moldovā.
Jaunums!!: Plutonija un Rumāņu valoda · Redzēt vairāk »
Sala
Eilsakreiga (''Ailsa Craig'') - sena vulkāniska klints netālu no Skotijas dienvidrietumu krasta Maza saliņa Fidži arhipelāgā Sala ir sauszemes daļa, ko no visām pusēm pilnībā aptver ūdens un kas nav savienota ar citu sauszemi.
Jaunums!!: Plutonija un Sala · Redzēt vairāk »
Sēra dioksīds
Sēra dioksīds (SO2) ir bezkrāsaina, korozīva, viegli sašķidrināma, indīga gāze.
Jaunums!!: Plutonija un Sēra dioksīds · Redzēt vairāk »
Sērs
Sērs ir ķīmiskais elements ar simbolu S un atomskaitli 16.
Jaunums!!: Plutonija un Sērs · Redzēt vairāk »
Senā Roma
Bizantijas impērija Senā Roma bija Seno laiku valsts, kas radās aptuveni 10.
Jaunums!!: Plutonija un Senā Roma · Redzēt vairāk »
Skudru dzimta
Skudras, skudru dzimta (Formicidae) ir viena no visvieglāk atpazīstamākajām un izplatītākajām kukaiņu dzimtām.
Jaunums!!: Plutonija un Skudru dzimta · Redzēt vairāk »
Somu valoda
Somu valoda (suomen kieli) ir Urāliešu valodu saimes somugru atzara valoda.
Jaunums!!: Plutonija un Somu valoda · Redzēt vairāk »
Spāņu valoda
Spāņu valoda (español) jeb kastīliešu valoda (castellano) ir indoeiropiešu valodu saimes romāņu valoda, dzimtā valoda aptuveni 500 miljoniem cilvēku, galvenokārt Amerikā un Spānijā.
Jaunums!!: Plutonija un Spāņu valoda · Redzēt vairāk »
Stegozaurs
Stegozauri ir dinozauru ģints, kura dzīvoja Juras laikmeta beigās Ziemeļamerikā.
Jaunums!!: Plutonija un Stegozaurs · Redzēt vairāk »
Sudrabs
Sudrabs ir ķīmiskais elements ar simbolu Ag un atomskaitli 47.
Jaunums!!: Plutonija un Sudrabs · Redzēt vairāk »
Suns
Suns jeb mājas suns (Canis lupus familiaris) ir suņu dzimtas (Canidae) plēsējs, kas ir viena no pelēkā vilka (Canis lupus) pasugām.
Jaunums!!: Plutonija un Suns · Redzēt vairāk »
Triceratopss
Triceratopsi jeb trīsradži ir cerapodu apakškārtas ģints dinozauri, kuri dzīvoja krīta perioda beigās pirms 68-65 miljoniem gadu Ziemeļamerikas teritorijā.
Jaunums!!: Plutonija un Triceratopss · Redzēt vairāk »
Tundra
Vrangeļa salā Tundra (no — ‘bezmeža kalns’) ir biomas veids, kurā ir kavēta koku augšana zemās temperatūras un īsās veģetācijas sezonas dēļ.
Jaunums!!: Plutonija un Tundra · Redzēt vairāk »
Ukraiņu valoda
Ukraiņu valoda (украї́нська мо́ва, ukrayins'ka mova), vēsturiski ruska jeb rusinska (ру́ська, руси́нська), ir austrumslāvu valoda.
Jaunums!!: Plutonija un Ukraiņu valoda · Redzēt vairāk »
Ungāru valoda
Ungāru valoda (magyar nyelv) ir somugru valoda, ko galvenokārt lieto ungāri jeb maģāri Centrāleiropā.
Jaunums!!: Plutonija un Ungāru valoda · Redzēt vairāk »
Varš
Varš jeb kapars ir ķīmiskais elements ar simbolu Cu un atomskaitli 29.
Jaunums!!: Plutonija un Varš · Redzēt vairāk »
Vulkāns
Stromboli vulkāna izvirdums (Itālija) ASV) Vulkāns ir ģeoloģisks veidojums — vieta, no kuras caur atveri zemes virsmā izplūst karsti, šķidri ieži — lava, pelni un gāzes.
Jaunums!!: Plutonija un Vulkāns · Redzēt vairāk »
Zīdītāji
Zīdītāji (Mammalia) ir mugurkaulnieku augstākā klase.
Jaunums!!: Plutonija un Zīdītāji · Redzēt vairāk »
Zelts
Zelts ir ķīmiskais elements ar simbolu Au un atomskaitli 79.
Jaunums!!: Plutonija un Zelts · Redzēt vairāk »
Zeme
Zeme ir trešā planēta Saules sistēmā, skaitot no Saules, kā arī piektā lielākā planēta Saules sistēmā, lielākā planēta no Saules sistēmas Zemes grupas planētām.
Jaunums!!: Plutonija un Zeme · Redzēt vairāk »
Zemes kodols
Zemes iekšējā uzbūve. 1. kontinenta Zemes garoza, 2. okeāniskā zemes garoza, 3. augšējā mantija, 4. apakšējā mantija, 5. ārējais kodols, 6. iekšējais kodols, A: zemes garozas - mantijas robeža, B: kodola - mantijas robeža, C: ārējā un iekšējā kodola robeža Zemes kodols ir ļoti blīvs – 13 g/cm3 un pēc pašreizējiem priekšstatiem to veido dzelzs un niķelis.
Jaunums!!: Plutonija un Zemes kodols · Redzēt vairāk »
Zenīts
horizontu virzieni attiecībā pret novērotāju Zenīts (samt — ‘virziens’) ir iedomāts punkts debess sfērā tieši virs novērotāja galvas.
Jaunums!!: Plutonija un Zenīts · Redzēt vairāk »
Zinātnieks
Zinātnieks (dažreiz saukts arī par pētnieku) ir cilvēks, kurš ir akadēmiski izglītots lietpratējs kādā no zinātnes nozarēm.
Jaunums!!: Plutonija un Zinātnieks · Redzēt vairāk »
Zinātniskā fantastika
Zinātniskā fantastika ir literatūras (pamatā prozas) un kino tematisks paveids, kam raksturīga lielākā vai mazākā mērā fantastiska darbības norises vide vai laiks, vai procesi un tehnoloģijas, vai varoņi un būtnes (citas planētas, pasaule pēc kodolkara, starpzvaigžņu ceļojumi, teleportācija, citplanētieši, ceļošana laikā u.tml.), bet atšķirībā no, piemēram, fantāzijas literatūras zinātniskajā fantastikā neparastais nav pārdabiska rakstura un darba ietvaros tiek pamatots zinātniski vai vismaz tiek uzskatīts par zinātniski pamatojamu.
Jaunums!!: Plutonija un Zinātniskā fantastika · Redzēt vairāk »
Zivis
Gupija Zivis ir ūdenī dzīvojoši mugurkaulnieki.
Jaunums!!: Plutonija un Zivis · Redzēt vairāk »
Zooloģija
Zooloģija ((zōon) — 'dzīvnieks'; λόγος (logos) — 'jēdziens, mācība') ir bioloģijas nozare, kurā nodarbojas ar dzīvnieku pētīšanu.
Jaunums!!: Plutonija un Zooloģija · Redzēt vairāk »
