Ātrāk nekā pārlūku!
177 attiecības: Aizsardzības statuss, Akmeņtārtiņš, Arhipelāgs, Astronoms, Augājs, Augi, Augsne, Augstums virs jūras līmeņa, Āfrika, Baltastes tropu jūrasputns, Bazalts, BBC, Bezmugurkaulnieki, Bioloģiskā daudzveidība, Biotops, BirdLife International, Bites, Bodžera scinks, Botānika, Boutona scinks, Bruņutis, Ciklons, Circeņi, CM, Dabas rezervāts, Dabiskā vide, Darela savvaļas dzīvnieku aizsardzības trests, Džērsijas zooloģiskais dārzs, Džeralds Darels, Decembris, Dezoksiribonukleīnskābe, Dienvidāfrika, Dienvidu tropu loks, Dracēnas, Dzimta (bioloģija), Ebenkoki, Edinburgas Universitāte, Egreta, Egretas melnkoks, Ekoloģija, Ekosistēma, Endēms, Erozija, Fikusi, Gabriela sala, Gaisa temperatūra, Ganerskveina, Ganerskveinas alveja, Gliemeži, Gvano, ..., Hektārs, Hibiscus fragilis, Hibrīds (bioloģija), Indijas okeāns, Indivīds, Introdukcija (bioloģija), Invazīva suga, Izmiršana, Izmirstošas sugas, Izplatības areāls, Jūrasgovs, Kaļķakmens, Kadiķi, Karapakss, Kaza, Kilometri stundā, Kjū dārzs, Kjūrpaipas botāniskais dārzs, Klints, Kokaugs, Koks, Kontinentālais šelfs, Koraļļi, Krabji, Krasts, Kukaiņi, Kvarcs, Lakstaugs, Lavanila, Lietus, Lietus mežs, Lietusgāze, Ligzda, Madagaskara, Magmatiskie ieži, Marts, Maskarēnu žņaudzējčūskas, Maskarēnu milzu bruņurupuči, Maskarēnu salas, Maurīcija, Maurīcijas bulbuls, Maurīcijas dienas gekons, Maurīcijas fodijs, Maurīcijas gredzenkakla papagailis, Maurīcijas kupolveida milzu bruņurupucis, Maurīcijas melnkoks, Maurīcijas savvaļas fonds, Maurīcijas seglmuguras milzu bruņurupucis, Mazais nakts gekons, Mājas zvirbulis, Mežs, Mecenāts, Mičiganas Universitāte, Mušu dzimta, Nezāles, Nokrišņu daudzums, Novembris, Oranžastes scinks, Orkāna palma, Ornitoloģija, Palmu dzimta, Pamplemuses botāniskais dārzs, Pandanus vandermeeschii, Pandānu dzimta, Paparžaugi, Pasaules Dabas Fonds, Pasāts, Pēda (mērvienība), Peļķe, Pelēkā žurka, Pižona klints, Piekraste, Plēsēji, Populācija, Portluī, Prusaki, Pudeļpalma, Putni, Putniem nozīmīgā vieta, Raundas alu boa, Raundas boa, Raundas gekons, Raundas scinks, Rāpuļi, ResearchGATE, Rietumi, Rietumu puslode, Rodrigesa, Rodrigesas augļēdājsikspārnis, Sala, Sarkanastes tropu jūrasputns, Sarkanā grāmata, Sāļūdens, Sārtais balodis, Sūkļi, Sērpenta, Sērpentas gekons, Scolopendra abnormis, Seišelas, Septembris, Sienāži, Skolopendras, Skorpioni, Starainie bruņurupuči, Starptautiskā dabas un dabas resursu aizsardzības savienība, Suga, Sukulenti, Taksonomija, Trohētijas, Tropidophora fimbriata, Tropu josla, Trusis, Vaboles, Vasara, Vēžveidīgie, Vējš, Vētrasputnu dzimta, Vientuļniekvēži, Zālēdāji, Zemiene, Zemsedze, Zieds, Ziema, Zilā latānija, Zinātne, Zirnekļi, Zivis. Izvērst indekss (127 vairāk) »
Aizsardzības statuss
Aizsardzības statuss norāda konkrētas sugas stāvokli dabā, piemēram, vai suga ir izmirusi, vai izmirstoša, vai arī tās pastāvēšanai tajā brīdī nepastāv draudi.
Jaunums!!: Raunda un Aizsardzības statuss · Redzēt vairāk »
Akmeņtārtiņš
Akmeņtārtiņš (Arenaria interpres) ir sloku dzimtas (Scolopacidae) tārtiņveidīgo kārtas bridējputns.
Jaunums!!: Raunda un Akmeņtārtiņš · Redzēt vairāk »
Arhipelāgs
Somu līci Arhipelāgs (no (arkhipélagos) — 'galvenā jūra') ir salu grupa vai virkne, kurā salas atrodas samērā tuvu cita citai un tām ir vienāda izcelsme.
Jaunums!!: Raunda un Arhipelāgs · Redzēt vairāk »
Astronoms
Astronoms" Astronoms ir zinātnieks, kas specializējies astronomijā.
Jaunums!!: Raunda un Astronoms · Redzēt vairāk »
Augājs
Augājs jeb veģetācija (no vegetare — 'augt') vispārīgā izpratnē apzīmē augu valsti, kas klāj zemes virskārtu kādā reģionā.
Jaunums!!: Raunda un Augājs · Redzēt vairāk »
Augi
Augu evolūcijas galvenie posmi Augi, augu valsts (Plantae) ir viena no dzīvo organismu valstīm.
Jaunums!!: Raunda un Augi · Redzēt vairāk »
Augsne
Dzeltenzemes lauks Vācijā. pages.
Jaunums!!: Raunda un Augsne · Redzēt vairāk »
Augstums virs jūras līmeņa
Augstums virs jūras līmeņa (saīsinājumā: augstums v.j.l.) ir absolūtais augstums, kas raksturo Zemes virsmas punkta attālumu pa vertikāli attiecībā pret vidējo jūras līmeni.
Jaunums!!: Raunda un Augstums virs jūras līmeņa · Redzēt vairāk »
Āfrika
Āfrika ir otrs lielākais kontinents pasaulē aiz Eirāzijas gan pēc platības, gan pēc iedzīvotāju skaita.
Jaunums!!: Raunda un Āfrika · Redzēt vairāk »
Baltastes tropu jūrasputns
Baltastes tropu jūrasputns, arī baltastes faetonputns (Phaethon lepturus) ir tropu jūrasputnu dzimtas (Phaethontidae) suga, kas dzīvo okeānu tropu un subtropu joslā gandrīz visā pasaulē.
Jaunums!!: Raunda un Baltastes tropu jūrasputns · Redzēt vairāk »
Bazalts
Bazalts Bazalts ir vulkānisks iezis, kas satur vairāk nekā 65% laukšpatu, mazāk par 20% kvarcu un salīdzinoši daudz dzelzi un magniju.
Jaunums!!: Raunda un Bazalts · Redzēt vairāk »
BBC
BBC, pilnais nosaukums British Broadcasting Corporation, ir Apvienotajā Karalistē bāzēta raidorganizācija, kura darbojas radio, televīzijas un interneta sfērās.
Jaunums!!: Raunda un BBC · Redzēt vairāk »
Bezmugurkaulnieki
Bezmugurkaulnieki (Invertebrata) ir dzīvnieki, kuriem nav mugurkaula.
Jaunums!!: Raunda un Bezmugurkaulnieki · Redzēt vairāk »
Bioloģiskā daudzveidība
Bioloģiskā daudzveidība jeb biodaudzveidība ir visu dzīvības formu variācija jebkurā bioloģiskās organizācijas līmenī.
Jaunums!!: Raunda un Bioloģiskā daudzveidība · Redzēt vairāk »
Biotops
lietus mežu biotops Biotops ((bios) — 'dzīve' un (topos) — 'vieta') jeb dzīvotne ir samērā viendabīga sauszemes vai ūdens teritorija, kuras pazīmes nosaka dabīgi vai daļēji dabīgi ģeogrāfiskie, biotiskie un abiotiskie faktori un kas piemērota konkrētas sugas eksistencei.
Jaunums!!: Raunda un Biotops · Redzēt vairāk »
BirdLife International
BirldLife International ir 1922.
Jaunums!!: Raunda un BirdLife International · Redzēt vairāk »
Bites
Bites jeb bišveidīgie kukaiņi (Anthophila) ir kukaiņi, kuri ir radniecīgi lapsenēm un skudrām.
Jaunums!!: Raunda un Bites · Redzēt vairāk »
Bodžera scinks
Bodžera scinks, arī Bodžerija scinks (Gongylomorphus bojerii) ir scinku dzimtas ķirzaka, kas endēma Maurīcijai.
Jaunums!!: Raunda un Bodžera scinks · Redzēt vairāk »
Botānika
Botānika ir zinātne par augiem Botānika ((botanē) — ‘augs’) ir bioloģijas zinātne, kas pēta augus un to dzīvības norises.
Jaunums!!: Raunda un Botānika · Redzēt vairāk »
Boutona scinks
Boutona scinks (Cryptoblepharus boutonii) ir scinku dzimtas ķirzaka, kas sastopama Maurīcijā.
Jaunums!!: Raunda un Boutona scinks · Redzēt vairāk »
Bruņutis
Bruņutis (Coccoidea) ir augutu apakškārtas virsdzimta ar apmēram 3000 zināmām sugām.
Jaunums!!: Raunda un Bruņutis · Redzēt vairāk »
Ciklons
Ciklons Islandes tuvumā 2003. gadā Ciklons ir liels atmosfēras veidojums, kurā ir zems atmosfēras spiediens ciklona centrā.
Jaunums!!: Raunda un Ciklons · Redzēt vairāk »
Circeņi
Circeņi, circeņu dzimta (Gryllidae) ir taisnspārņu kārtas (Orthoptera) dzimta.
Jaunums!!: Raunda un Circeņi · Redzēt vairāk »
CM
CM var būt:;cm.
Jaunums!!: Raunda un CM · Redzēt vairāk »
Dabas rezervāts
Teiču dabas rezervātā Dabas rezervāts ir cilvēka darbības neskarta vai maz pārveidota teritorija, kurā nodrošināta dabisko norišu netraucēta attīstība, lai aizsargātu un izpētītu retas vai tipiskas ekosistēmas.
Jaunums!!: Raunda un Dabas rezervāts · Redzēt vairāk »
Dabiskā vide
Houptounas ūdenskritums Viktorijas štatā, Austrālijā Dabiskā vide jeb vienkārši vide ir fizikālo, ķīmisko un bioloģisko faktoru kopums, kas ietekmē organismus vai organismu kopumu, nosakot to dzīves veidu un izdzīvošanas nosacījumus.
Jaunums!!: Raunda un Dabiskā vide · Redzēt vairāk »
Darela savvaļas dzīvnieku aizsardzības trests
Ēka, kurā izvietota Darela savvaļas dzīvnieku aizsardzības tresta galvenā pārvalde. Darela savvaļas dzīvnieku aizsardzības trests (Durrell Wildlife Conservation Trust) ir starptautiska dabas aizsardzības organizācija, kuras mērķis ir savvaļā dzīvojošo sugu un pasugu aizsardzība un saglabāšana.
Jaunums!!: Raunda un Darela savvaļas dzīvnieku aizsardzības trests · Redzēt vairāk »
Džērsijas zooloģiskais dārzs
Džērsijas zooloģiskais dārzs, agrāk Darela zooloģiskais dārzs (Durrell Wildlife Park), ir zooloģiskais dārzs, kuru 1959.
Jaunums!!: Raunda un Džērsijas zooloģiskais dārzs · Redzēt vairāk »
Džeralds Darels
Džeralds Malkolms Darels (Gerald Malcolm Durrell, dzimis, miris) bija britu zoologs, dabas pētnieks un aizstāvis, rakstnieks, vairāku televīzijas programmu vadītājs, kā arī Džērsijas zoodārza, Darela savvaļas dzīvnieku aizsardzības tresta un Maurīcijas savvaļas fonda dibinātājs.
Jaunums!!: Raunda un Džeralds Darels · Redzēt vairāk »
Decembris
Decembris pēc Gregora kalendāra ir gada divpadsmitais mēnesis.
Jaunums!!: Raunda un Decembris · Redzēt vairāk »
Dezoksiribonukleīnskābe
DNS fragments. DNS sastāv no divām savītām spirālēm Dezoksiribonukleīnskābe (DNS) ir viena no nukleīnskābēm.
Jaunums!!: Raunda un Dezoksiribonukleīnskābe · Redzēt vairāk »
Dienvidāfrika
Dienvidāfrika, oficiāli Dienvidāfrikas Republika (Republiek van Suid-Afrika; Republic of South Africa), saīsinājumā DĀR, ir valsts Dienvidāfrikā.
Jaunums!!: Raunda un Dienvidāfrika · Redzēt vairāk »
Dienvidu tropu loks
Dienvidu tropu loka atrašanās vieta uz Zemeslodes atzīmēta ar sarkanu līniju Dienvidu tropu loks ir viena no piecām galvenajām paralēlēm, kas atzīmētas uz Pasaules kartes.
Jaunums!!: Raunda un Dienvidu tropu loks · Redzēt vairāk »
Dracēnas
Dracēnas jeb pūķkoki (Dracaena) ir asparāgu dzimtas ģints, kurai pieder aptuveni 120 kokveida un sukulentu krūmu sugas.
Jaunums!!: Raunda un Dracēnas · Redzēt vairāk »
Dzimta (bioloģija)
Dzimta ir organismu klasifikācijas taksonomiskā vienība.
Jaunums!!: Raunda un Dzimta (bioloģija) · Redzēt vairāk »
Ebenkoki
Ebenkoki (Diospyros, agrāk Ebenus) ir ebenkoku dzimtas ģints, kurā ir apvienotas no 450 līdz 500 sugām.
Jaunums!!: Raunda un Ebenkoki · Redzēt vairāk »
Edinburgas Universitāte
Edinburgas Universitāte, dibināta 1583.
Jaunums!!: Raunda un Edinburgas Universitāte · Redzēt vairāk »
Egreta
Egreta (— ‘balto gārņu sala’) ir neapdzīvota sala Indijas okeānā.
Jaunums!!: Raunda un Egreta · Redzēt vairāk »
Egretas melnkoks
Egretas melnkoks (Diospyros egrettarum), arī Egretas ebenkoks ir melnkoku dzimtas suga, kas endēma Maurīcijai.
Jaunums!!: Raunda un Egretas melnkoks · Redzēt vairāk »
Ekoloģija
Ekoloģija ir zinātne par organismu un vides mijiedarbību Ekoloģija (— ‘māja’; — ‘jēdziens’) ir zinātne, bioloģijas apakšnozare, par organismu un vides mijiedarbību, kā arī par attiecībām starp pašiem organismiem.
Jaunums!!: Raunda un Ekoloģija · Redzēt vairāk »
Ekosistēma
Koraļļu rifi — zemūdens ekosistēma Ekosistēma (— ‘māja’ + sistēma) ir biosfēras pamatvienība, kuru veido noteikti dzīvie organismi (biocenoze) un nedzīvā apkārtējā vide (biotops), kurā tie dzīvo.
Jaunums!!: Raunda un Ekosistēma · Redzēt vairāk »
Endēms
Komoru salu un Madagaskaras tuvumā Endēms (endēmos — 'vietējais') ir augu vai dzīvnieku suga, ģints vai dzimta, kas sastopama tikai noteiktā, ierobežotā ģeogrāfiskā apgabalā un nav sastopama nekur citur uz Zemes.
Jaunums!!: Raunda un Endēms · Redzēt vairāk »
Erozija
Erozijas rezultātā dabiski izveidojusies arka Jordānijā Erozija (— ‘izskalošana’, ‘sairšana’) ir augsnes un iežu noārdīšanās un pārvietošana dabisku procesu rezultātā, piemēram, vēja vai ūdens iedarbībā.
Jaunums!!: Raunda un Erozija · Redzēt vairāk »
Fikusi
Fikusi (Ficus) ir ģints zīdkoku dzimtā, kurā ietilpst aptuveni 850 koku, krūmu u.c. augu sugu.
Jaunums!!: Raunda un Fikusi · Redzēt vairāk »
Gabriela sala
Gabriela sala ir neapdzīvota Maurīcijai piederoša sala Indijas okeānā, aptuveni 12 km uz ziemeļiem no Maurīcijas.
Jaunums!!: Raunda un Gabriela sala · Redzēt vairāk »
Gaisa temperatūra
Gaisa temperatūra ir viens no Zemes atmosfēras termodinamiskajiem lielumiem, kas raksturo gaisa sasiluma pakāpi jeb temperatūru.
Jaunums!!: Raunda un Gaisa temperatūra · Redzēt vairāk »
Ganerskveina
Ganerskveina ir neapdzīvota sala Indijas okeānā.
Jaunums!!: Raunda un Ganerskveina · Redzēt vairāk »
Ganerskveinas alveja
Ganerskveinas alveja (Aloe tormentorii) ir alveju ģints suga, kas endēma Maurīcijai Sugu taksonomiski izdala atsevišķā Aloe ģints taksonā Lomatophyllum, kurai pieder aptuveni 18 tuvi radnieciskas Madagaskarā un citās Indijas okeāna rietumu daļas salās sastopamas alvejas.
Jaunums!!: Raunda un Ganerskveinas alveja · Redzēt vairāk »
Gliemeži
Gliemeži jeb vēderkāji (Gastropoda) ir sugām bagātākā gliemju tipa (Mollusca) klase.
Jaunums!!: Raunda un Gliemeži · Redzēt vairāk »
Gvano
No gvano veidota putna ligzda Gvano (no no — ‘mēsli’) ir dabīgā veidā sadalījušies jūras putnu vai sikspārņu ekskrementi.
Jaunums!!: Raunda un Gvano · Redzēt vairāk »
Hektārs
Viena hektāra ilustrācija Hektārs (SI simbols: ha) ir viena no metriskās sistēmas atvasinātajām laukuma mērvienībām, vienāda ar kvadrātu, kura malas ir 100 m (1 hm2) vai laukums ir 10 000 m2, un to galvenokārt izmanto zemes mērīšanai.
Jaunums!!: Raunda un Hektārs · Redzēt vairāk »
Hibiscus fragilis
Hibiscus fragilis ir ļoti reti sastopams hibisku krūms, kas endēms Maurīcijai.
Jaunums!!: Raunda un Hibiscus fragilis · Redzēt vairāk »
Hibrīds (bioloģija)
ķēves) pēcnācējs. Mūļi ir mazāki par zirgiem, bet stiprāki par ēzeļiem, tāpēc tie ir noderīgi nastu nešanai. Bioloģijā hibrīds ir divu dažādu augu vai dzīvnieku šķirņu, sugu vai ģinšu pēcnācējs.
Jaunums!!: Raunda un Hibrīds (bioloģija) · Redzēt vairāk »
Indijas okeāns
Indijas okeāna karte Indijas okeāns ir trešais lielākais okeāns pasaulē, kas aizņem ap 20% no planētas ūdens virsmas.
Jaunums!!: Raunda un Indijas okeāns · Redzēt vairāk »
Indivīds
Indivīds (no — ‘nedalāmais, īpatnis’) jeb īpatnis ir ikviens patstāvīgi eksistējošs organisms, kādas bioloģiskas sugas pārstāvis.
Jaunums!!: Raunda un Indivīds · Redzēt vairāk »
Introdukcija (bioloģija)
Introdukcija bioloģijā ir dzīvnieku, augu vai citu dzīvo organismu sugu ievešana noteiktā teritorijā no citas teritorijas.
Jaunums!!: Raunda un Introdukcija (bioloģija) · Redzēt vairāk »
Invazīva suga
Latvijā biežāk sastopamajām invazīvajām augu sugām ir Sosnovska latvānis (''Heracleum sosnowskyi'') Invazīva suga ir tāda sveša suga, kas, nonākusi svešā (jaunā) biotopā, tur kļuvusi dominanta vai agresīva un izspiež citas (vietējās) sugas, kā arī pārveido dabiskos biotopus.
Jaunums!!: Raunda un Invazīva suga · Redzēt vairāk »
Izmiršana
Ceļotājbalodis ir viens no putniem, kuru medīja līdz izmiršanai. Izmiršana bioloģijā un ekoloģijā notiek tad, kad visi vienas sugas īpatņi ir miruši, pārtraucot jebkādas sugas vairošanās iespējas.
Jaunums!!: Raunda un Izmiršana · Redzēt vairāk »
Izmirstošas sugas
Viena no izmirstošajām sugām ir salu lapsa Izmirstošas sugas ir dzīvnieku, augu un citu organismu sugas, kas atrodas uz izmiršanas robežas.
Jaunums!!: Raunda un Izmirstošas sugas · Redzēt vairāk »
Izplatības areāls
Bezastaino abinieku izplatības areāls (piemērs) Izplatības areāls ( — 'platība') — apgabals, kurā izplatīta kāda parādība.
Jaunums!!: Raunda un Izplatības areāls · Redzēt vairāk »
Jūrasgovs
Jūrasgovs jeb dugongs (Dugong dugon) ir sirēnu kārtas (Sirenia) jūrā dzīvojošs zīdītājs, kas pieder pie jūrasgovju dzimtas (Dugongidae).
Jaunums!!: Raunda un Jūrasgovs · Redzēt vairāk »
Kaļķakmens
Kaļķakmens Kaļķakmens ir karbonātiezis, kas sastāv galvenokārt no kalcīta.
Jaunums!!: Raunda un Kaļķakmens · Redzēt vairāk »
Kadiķi
Kadiķi jeb paegļi (Juniperus) ir ciprešu dzimtas ģints skujkoki.
Jaunums!!: Raunda un Kadiķi · Redzēt vairāk »
Karapakss
garnelei. (iekrāsots ar sarkanu) Karapakss ir bruņas daļa, kas klāj posmkāju ķermeņa priekšējās daļas (krūšu daļas, galvkrūšu) vai arī bruņurupuču ķermeņa virspusi.
Jaunums!!: Raunda un Karapakss · Redzēt vairāk »
Kaza
Kaza jeb mājas kaza (Capra aegagrus hircus) ir vidēja auguma dobradžu dzimtas (Bovidae) mājdzīvnieks, kuras priekštece ir Tuvajos Austrumos un Austrumeiropā dzīvojošā savvaļas kaza (Capra aegagrus).
Jaunums!!: Raunda un Kaza · Redzēt vairāk »
Kilometri stundā
Kilometri stundā, saīsinājums km/h, ir ātruma mērvienība.
Jaunums!!: Raunda un Kilometri stundā · Redzēt vairāk »
Kjū dārzs
Kjū dārzs, formālais nosaukums: Kjū karaliskais botāniskais dārzs (Royal Botanic Gardens, Kew), ir botāniskais dārzs Londonas priekšpilsētā Kjū, Anglijā, Apvienotajā Karalistē.
Jaunums!!: Raunda un Kjū dārzs · Redzēt vairāk »
Kjūrpaipas botāniskais dārzs
Kjūrpaipas botāniskais dārzs (franču Jardin botanique de Curepipe) ir botāniskais dārzs, kas atrodas Maurīcijā.
Jaunums!!: Raunda un Kjūrpaipas botāniskais dārzs · Redzēt vairāk »
Klints
Ķūķu klintis — viena no augstākajām akmens kraujām Latvijā Klintis ir masīva akmens krauja, atsevišķs kalns ar gandrīz vertikālām malām, kā arī vertikāla akmens siena.
Jaunums!!: Raunda un Klints · Redzēt vairāk »
Kokaugs
Kokaugs var būt.
Jaunums!!: Raunda un Kokaugs · Redzēt vairāk »
Koks
Vecs ozols Koki ir daudzgadīgi augi ar vienu galveno stumbru.
Jaunums!!: Raunda un Koks · Redzēt vairāk »
Kontinentālais šelfs
Mantija Kontinentālais šelfs vai vienkārši šelfs (no — 'sēklis' vai 'plaukts') ir kontinentu zemūdens apkārtne līdz apmēram 200 metru dziļumam (dažos gadījumos līdz pat 500—1500 m dziļumam).
Jaunums!!: Raunda un Kontinentālais šelfs · Redzēt vairāk »
Koraļļi
Koraļļi ir jūrā dzīvojoši bezmugurkaulnieki, kas pieder pie dzēlējzarndobumaiņu (Cnidaria) koraļļpolipu klases (Anthozoa).
Jaunums!!: Raunda un Koraļļi · Redzēt vairāk »
Krabji
Krabji jeb īsastes vēži (Brachyura) ir desmitkājvēžu kārtas (Decapoda) infrakārta.
Jaunums!!: Raunda un Krabji · Redzēt vairāk »
Krasts
Kaltenē Krasts jeb krasta līnija atdala jūras vai iekšzemes ūdenstilpes ūdeņus no sauszemes.
Jaunums!!: Raunda un Krasts · Redzēt vairāk »
Kukaiņi
Kukaiņi (Insecta) ir posmkāju tipa (Arthropoda) klase ar pasaulē vislielāko sugu daudzveidību.
Jaunums!!: Raunda un Kukaiņi · Redzēt vairāk »
Kvarcs
Kvarcs — viens no visplašāk izplatītajiem minerāliem.
Jaunums!!: Raunda un Kvarcs · Redzēt vairāk »
Lakstaugs
Lakstaugs Lakstaugs vai zālaugs ir viens no galvenajām un izplatītākajām augu formām, kura virszemes daļas (stumbrs, lapas) veģetatīvā perioda beigās atmirst.
Jaunums!!: Raunda un Lakstaugs · Redzēt vairāk »
Lavanila
Lavanilas Maskarēnu rezervāts ir dabas parks Maurīcijas dienvidos, līdzās Rivjēras de Angijas ciemam.
Jaunums!!: Raunda un Lavanila · Redzēt vairāk »
Lietus
Lietus. Lietus ir viena no dabas visizplatītākajām parādībām, kas veido laikapstākļus.
Jaunums!!: Raunda un Lietus · Redzēt vairāk »
Lietus mežs
Tropiskie lietus meži. Mērenie lietus meži. Lietus mežs Austrālijā. Lietus mežs ir mežs, kuram raksturīgs augsts nokrišņu daudzums.
Jaunums!!: Raunda un Lietus mežs · Redzēt vairāk »
Lietusgāze
Lietusgāze Lietusgāze ir ļoti stiprs lietus, kas parasti ilgst neilgu laiku, bet izkrīt diezgan daudz nokrišņu.
Jaunums!!: Raunda un Lietusgāze · Redzēt vairāk »
Ligzda
Dienvidāfrikas bezdelīgu ligzdu kolonija zem tilta Ligzda ir dažādu dzīvnieku būvēts patvērums, kas kalpo par vietu gulēšanai, dzīvošanai un pēcnācēju iznēsāšanai.
Jaunums!!: Raunda un Ligzda · Redzēt vairāk »
Madagaskara
Madagaskaras Republika (malgašu: Repoblikan'i Madagasikara) ir salu valsts Indijas okeānā, Āfrikas austrumu piekrastē (ceturtā lielākā sala pasaulē).
Jaunums!!: Raunda un Madagaskara · Redzēt vairāk »
Magmatiskie ieži
Granīts ir viens no magmatiskajiem iežiem Magmatiskie ieži ir ieži, kas veidojas no magmas.
Jaunums!!: Raunda un Magmatiskie ieži · Redzēt vairāk »
Marts
Marts (par godu Senās Romas kara dievam Marsam) ir gada trešais mēnesis.
Jaunums!!: Raunda un Marts · Redzēt vairāk »
Maskarēnu žņaudzējčūskas
Maskarēnu žņaudzējčūskas, Maskarēnu žņaudzējčūsku dzimta (Bolyeriidae), arī stuburkāju dzimta jeb bolieriju dzimta pieder čūsku apakškārtai, kas endēma Maurīcijai. Tā ir neliela dzimta, kuru pārstāv divas monotipiskas ģintis. Bolyeria ģints suga nav redzēta kopš 1975. gada un tiek uzskatīta par izmirušu, tomēr joprojām turpinās tās meklējumi.
Jaunums!!: Raunda un Maskarēnu žņaudzējčūskas · Redzēt vairāk »
Maskarēnu milzu bruņurupuči
Maskarēnu milzu bruņurupuči, Maskarēnu bruņurupuči (Cylindraspis) ir nesen izmirusi sauszemes bruņurupuču ģints, kuras pārstāvji apdzīvoja Maskarēnu salas (Maurīciju, Reinjonu, Rodrigesu) Indijas okeāna rietumu daļā.
Jaunums!!: Raunda un Maskarēnu milzu bruņurupuči · Redzēt vairāk »
Maskarēnu salas
Maskarēnu salas jeb Maskarēnu arhipelāgs ir salu grupa Indijas okeānā uz austrumiem no Madagaskaras.
Jaunums!!: Raunda un Maskarēnu salas · Redzēt vairāk »
Maurīcija
Maurīcija, oficiāli Maurīcijas Republika (Republic of Mauritius) ir salu valsts Indijas okeāna dienvidrietumos, aptuveni 900 km uz austrumiem no Madagaskaras.
Jaunums!!: Raunda un Maurīcija · Redzēt vairāk »
Maurīcijas bulbuls
Maurīcijas bulbuls (Hypsipetes olivaceus) ir zvirbuļveidīgo kārtas bulbulu dzimtas putns, kas endēms Maurīcijai.
Jaunums!!: Raunda un Maurīcijas bulbuls · Redzēt vairāk »
Maurīcijas dienas gekons
Maurīcijas dienas gekons, arī Vinsona gekons (Phelsuma ornata) ir gekonu dzimtas felsuma, kas sastopama Maurīcijā un dažās tai pieguļošās salās, ieskaitot Raundu.
Jaunums!!: Raunda un Maurīcijas dienas gekons · Redzēt vairāk »
Maurīcijas fodijs
Maurīcijas fodijs, arī Maurīcijas audējputns (Foudia rubra) ir audējputnu dzimtas (Ploceidae) dziedātājputnu suga, kas endēma Maurīcijai.
Jaunums!!: Raunda un Maurīcijas fodijs · Redzēt vairāk »
Maurīcijas gredzenkakla papagailis
Maurīcijas gredzenkakla papagailis, arī Maurīcijas raibpapagailis (Psittacula echo) ir papagaiļveidīgo suga, kas endēma Maurīcijas salai. 20. gadsimta 80. gados šis gredzenkakla papagailis atradās uz pilnīgas izmiršanas robežas, un to paglāba veiksmīgi īstenotā aizsardzības programma.
Jaunums!!: Raunda un Maurīcijas gredzenkakla papagailis · Redzēt vairāk »
Maurīcijas kupolveida milzu bruņurupucis
Maurīcijas kupolveida milzu bruņurupucis, Maurīcijas kupolveida bruņurupucis (Cylindraspis triserrata) ir izmirusi sauszemes bruņurupuču suga, kas bija endēma Maurīcijai.
Jaunums!!: Raunda un Maurīcijas kupolveida milzu bruņurupucis · Redzēt vairāk »
Maurīcijas melnkoks
Maurīcijas melnkoks (Diospyros tessellaria), arī Maurīcijas ebenkoks, melnais ebenkoks ir melnkoku dzimtas suga, kas endēma Maurīcijai.
Jaunums!!: Raunda un Maurīcijas melnkoks · Redzēt vairāk »
Maurīcijas savvaļas fonds
Maurīcijas savvaļas fonda simbols Maurīcijas piekūns Melnās upes aizas nacionālajā parkā Maurīcijas savvaļas fonds (angl. Mauritian Wildlife Foundation, MWF) ir nevalstiska, bezpeļņas organizācija, kas vērsta uz endēmās floras un faunas saglabāšanu Maurīcijā.
Jaunums!!: Raunda un Maurīcijas savvaļas fonds · Redzēt vairāk »
Maurīcijas seglmuguras milzu bruņurupucis
Maurīcijas seglmuguras milzu bruņurupucis (Cylindraspis inepta) ir izmirusi sauszemes bruņurupuču suga, kas bija endēma Maurīcijai.
Jaunums!!: Raunda un Maurīcijas seglmuguras milzu bruņurupucis · Redzēt vairāk »
Mazais nakts gekons
Mazais nakts gekons (Nactus coindemirensis) ir gekonu dzimtas ķirzaka, kas endēma Maurīcijai.
Jaunums!!: Raunda un Mazais nakts gekons · Redzēt vairāk »
Mājas zvirbulis
Mājas zvirbulis (Passer domesticus) ir mazs, brūnganpelēks zvirbuļu dzimtas (Passeridae) putns; nometnieks un kosmopolīts — viens no pazīstamākajiem un biežāk sastopamajiem pilsētas putniem Latvijā.
Jaunums!!: Raunda un Mājas zvirbulis · Redzēt vairāk »
Mežs
Mežs ir ekosistēma salīdzinoši plašā teritorijā, kurā dominējošā augu forma ir koki.
Jaunums!!: Raunda un Mežs · Redzēt vairāk »
Mecenāts
Mecenāts ir persona, kas brīvprātīgi nodarbojas ar zinātnes un mākslas materiālo atbalstu.
Jaunums!!: Raunda un Mecenāts · Redzēt vairāk »
Mičiganas Universitāte
Mičiganas Universitāte ir publiska izpētes universitāte ASV.
Jaunums!!: Raunda un Mičiganas Universitāte · Redzēt vairāk »
Mušu dzimta
Mušu dzimta (Muscidae) ir viena no divspārņu kārtas (Diptera) dzimtām, kas pieder mušu virsdzimtai (Muscoidea).
Jaunums!!: Raunda un Mušu dzimta · Redzēt vairāk »
Nezāles
Rudzupuķe Parastais kokalis Nezāles ir augu sugas, kas pret cilvēka gribu ieviešas apstādītajās platībās.
Jaunums!!: Raunda un Nezāles · Redzēt vairāk »
Nokrišņu daudzums
Nokrišņu daudzums pa mēnešiem vidēji vienas dienas laikā Nokrišņu daudzums ir ūdens slāņa biezums, kas būtu uzkrājies uz horizontālas virsmas nokrišņu izkrišanas dēļ, ja šī virsma neuzsūc ūdeni un tas neiztvaiko.
Jaunums!!: Raunda un Nokrišņu daudzums · Redzēt vairāk »
Novembris
Novembris (no — 'deviņi') ir gada vienpadsmitais mēnesis.
Jaunums!!: Raunda un Novembris · Redzēt vairāk »
Oranžastes scinks
Oranžastes scinks (Gongylomorphus spp.) ir scinku dzimtas ķirzaka, kas endēma Maurīcijai.
Jaunums!!: Raunda un Oranžastes scinks · Redzēt vairāk »
Orkāna palma
Orkāna palma (Dictyosperma album) ir palmu dzimtas suga, kas sastopama Maskarēnu salās Indijas okeāna rietumu daļā.
Jaunums!!: Raunda un Orkāna palma · Redzēt vairāk »
Ornitoloģija
Kukaiņu piekūna izbāzenis Ornitoloģija (ornis — ‘putns’) ir bioloģijas nozare, kas pēta putnus, to embrioloģiju, morfoloģiju, fizioloģiju, ekoloģiju, sistemātiku un ģeogrāfisko izplatību.
Jaunums!!: Raunda un Ornitoloģija · Redzēt vairāk »
Palmu dzimta
Palmu dzimta (Arecaceae) ir palmu rindas dzimta, kas pieder viendīgļlapju klasei.
Jaunums!!: Raunda un Palmu dzimta · Redzēt vairāk »
Pamplemuses botāniskais dārzs
Pamplemuses botāniskais dārzs jeb Sera Sīvusagura Ramgulama botāniskais dārzs ir botāniskais dārzs, kas atrodas Pamplemuses pilsētā Maurīcijā aptuveni 11 km uz ziemeļrietumiem no valsts galvaspilsētas Portluī.
Jaunums!!: Raunda un Pamplemuses botāniskais dārzs · Redzēt vairāk »
Pandanus vandermeeschii
Pandanus vandermeeschii ir pandānu dzimtas suga, kas endēma Maurīcijai.
Jaunums!!: Raunda un Pandanus vandermeeschii · Redzēt vairāk »
Pandānu dzimta
Pandānu dzimta (Pandaceae) ir pandānu rindas dzimta, kura savukārt ir viena no viendīgļlapju klases rindām.
Jaunums!!: Raunda un Pandānu dzimta · Redzēt vairāk »
Paparžaugi
Paparžaugu nodalījums (Pteridophyta) mērenajā joslā pārstāvēts vienīgi ar lakstaugiem, tropu joslā — arī ar kokveida papardēm.
Jaunums!!: Raunda un Paparžaugi · Redzēt vairāk »
Pasaules Dabas Fonds
Pasaules Dabas Fonds (saīsināti PDF;, WWF) ir 1961.
Jaunums!!: Raunda un Pasaules Dabas Fonds · Redzēt vairāk »
Pasāts
Zemeslodes vēji Pasāti ir pastāvīgi vēji, kuri visu gadu pūš virzienā uz ekvatoru: ziemeļu puslodē no ziemeļaustrumiem, bet dienvidu puslodē no dienvidaustrumiem.
Jaunums!!: Raunda un Pasāts · Redzēt vairāk »
Pēda (mērvienība)
Pēda ir attāluma mērvienība, kas galvenokārt tiek izmantota valstīs, kur oficiālā ir angļu valoda.
Jaunums!!: Raunda un Pēda (mērvienība) · Redzēt vairāk »
Peļķe
Peļķe uz lauku ceļa Peļķe mežā Peļķe ir neliels šķidruma (parasti ūdens) uzkrājums uz Zemes virsas vai arī uz ceļiem, trotuāriem, lieliem priekšmetiem, u.c. Lielākajā daļā gadījumu peļķes veidojas, lietus laikā sakrājoties ūdenim, kurš uzreiz nevar iesūkties zemē, vai kūstot sniegam.
Jaunums!!: Raunda un Peļķe · Redzēt vairāk »
Pelēkā žurka
Pelēkā žurka (Rattus norvegicus) ir peļu dzimtas (Muridae) grauzējs.
Jaunums!!: Raunda un Pelēkā žurka · Redzēt vairāk »
Pižona klints
Pižona klints (— ‘Baložu klints’) ir neliela Maurīcijai piederoša saliņa Indijas okeānā, aptuveni 12 km attālumā uz ziemeļiem no Maurīcijas.
Jaunums!!: Raunda un Pižona klints · Redzēt vairāk »
Piekraste
Atlantijas okeāna Brazīlijas piekraste Piekraste ir jūras vai iekšzemes ūdenstilpes krastam pieguļoša sauszemes teritorija, kur vērojamas ūdens baseina darbības pēdas.
Jaunums!!: Raunda un Piekraste · Redzēt vairāk »
Plēsēji
Plēsēji (Carnivora, no carn — 'gaļa' un vorāre — 'rīt, ātri ēst') ir zīdītāju kārta, kuras lielākā pārstāvju daļa ir gaļēdāji.
Jaunums!!: Raunda un Plēsēji · Redzēt vairāk »
Populācija
Populācija ir vienas sugas īpatņu kopa, kam piemīt kopējas to raksturojošas pazīmes un kas ilgstoši apdzīvo noteiktu teritoriju.
Jaunums!!: Raunda un Populācija · Redzēt vairāk »
Portluī
Portluī (izrunā) ir Maurīcijas galvaspilsēta un nozīmīga ostas pilsēta Indijas okeāna rietumos.
Jaunums!!: Raunda un Portluī · Redzēt vairāk »
Prusaki
Prusaki (Blattaria jeb Blattodea) ir kukaiņu klases (Insecta) viena no jaunspārņu (Neoptera) kārtām.
Jaunums!!: Raunda un Prusaki · Redzēt vairāk »
Pudeļpalma
Pudeļpalma (Hyophorbe lagenicaulis) ir palmu dzimtas suga, kas endēma Maurīcijai. Lai arī tā plaši izplatīta Maurīcijas dārzos un parkos, vienīgā savvaļas populācija ir saglabājusies Raundas salā.The Native Plants and Animals of Mauritius. Mauritius Wildlife Foundation., 40. lpp. Ņemot vērā nelielo izplatības areālu un mazo skaitu, Sarkanajā grāmatā pudeļpalma ierindota kritiski apdraudēto sugu sarakstā. Sugas nosaukums cēlies no stumbra, kas ārēji līdzinās pudelei.
Jaunums!!: Raunda un Pudeļpalma · Redzēt vairāk »
Putni
Putni (Aves) ir ar spalvām klāta endotermiska (siltasiņu) mugurkaulnieku klase, kas dēj olas un primāri ir specializējušies lidošanai.
Jaunums!!: Raunda un Putni · Redzēt vairāk »
Putniem nozīmīgā vieta
Putniem nozīmīga vieta — Engures ezers pie Dzedriem Putniem nozīmīgā vieta ir putnu aizsardzībai starptautiski nozīmīga vieta.
Jaunums!!: Raunda un Putniem nozīmīgā vieta · Redzēt vairāk »
Raundas alu boa
Raundas alu boa, arī alu boa (Bolyeria multocarinata) ir, iespējams, izmirusi Maskarēnu žņaudzējčūsku dzimtas suga, kas endēma Maurīcijai. Vienīgā ģints Bolyeria pārstāve. Pēdējo reizi redzēta Raundas salā 1975. gadā.
Jaunums!!: Raunda un Raundas alu boa · Redzēt vairāk »
Raundas boa
Raundas boa (Casarea dussumieri) ir Maskarēnu žņaudzējčūsku dzimtas (Bolyeriidae) suga un viena no retākajām čūskām pasaulē.
Jaunums!!: Raunda un Raundas boa · Redzēt vairāk »
Raundas gekons
Raundas gekons, arī Gintera gekons (Phelsuma guentheri) ir gekonu dzimtas felsuma, kas endēma nelielajai Raundas salai.
Jaunums!!: Raunda un Raundas gekons · Redzēt vairāk »
Raundas scinks
Raundas scinks jeb Telfēra scinks (Leiolopisma telfairii) ir scinku dzimtas ķirzaka, kas endēma Maurīcijai.
Jaunums!!: Raunda un Raundas scinks · Redzēt vairāk »
Rāpuļi
Rāpuļi (Reptilia) ir pirmā īsto mugurkaulnieku klase, kuriem ir augstāko sauszemes mugurkaulnieku — amniotu — galvenās iezīmes.
Jaunums!!: Raunda un Rāpuļi · Redzēt vairāk »
ResearchGATE
ResearchGate ir bezmaksas pētnieku un zinātnieku sociālais tīkls.
Jaunums!!: Raunda un ResearchGATE · Redzēt vairāk »
Rietumi
Rietumi parasti tiek atzīmēti ar W. Rietumi jeb vakari ir viena no četrām debespusēm.
Jaunums!!: Raunda un Rietumi · Redzēt vairāk »
Rietumu puslode
Rietumu puslode Rietumu puslode ir ģeopolitisks termins, kas parasti apzīmē abas Amerikas un tām tuvu esošās salas un ūdeņus.
Jaunums!!: Raunda un Rietumu puslode · Redzēt vairāk »
Rodrigesa
Rodrigesa ir Maurīcijai piederoša sala Indijas okeānā, Maskarēnu salās.
Jaunums!!: Raunda un Rodrigesa · Redzēt vairāk »
Rodrigesas augļēdājsikspārnis
Rodrigesas augļēdājsikspārnis jeb Rodrigesas augļsikspārnis (Pteropus rodricensis) ir augļēdājsikspārņu dzimtas suga, kas dzīvo Rogrigesas salā Indijas okeānā.
Jaunums!!: Raunda un Rodrigesas augļēdājsikspārnis · Redzēt vairāk »
Sala
Eilsakreiga (''Ailsa Craig'') - sena vulkāniska klints netālu no Skotijas dienvidrietumu krasta Maza saliņa Fidži arhipelāgā Sala ir sauszemes daļa, ko no visām pusēm pilnībā aptver ūdens un kas nav savienota ar citu sauszemi.
Jaunums!!: Raunda un Sala · Redzēt vairāk »
Sarkanastes tropu jūrasputns
Sarkanastes tropu jūrasputns, arī sarkanastes faetonputns (Phaethon rubricauda) ir tropu jūrasputnu dzimtas (Phaethontidae) suga, kas apdzīvo Indijas un Klusā okeāna tropu apgabalus.
Jaunums!!: Raunda un Sarkanastes tropu jūrasputns · Redzēt vairāk »
Sarkanā grāmata
Sugu procenti dažādās grupās apzīmē kā kritiskus apdraudētus vai tādus kuru skaits sāk samazināties Sarkanās grāmatas sarakstos Sarkanā grāmata ir Starptautiskās dabas un dabas resursu aizsardzības savienības 1966.
Jaunums!!: Raunda un Sarkanā grāmata · Redzēt vairāk »
Sāļūdens
Sāļūdens jeb sālsūdeņi ir dabīgs ūdens, kas satur lielāku sāļu koncentrāciju nekā sājūdens, bet mazāku nekā piesātināts sāļūdens vai rapa.
Jaunums!!: Raunda un Sāļūdens · Redzēt vairāk »
Sārtais balodis
Sārtais balodis (Nesoenas mayeri) ir baložveidīgo kārtas putns, kas endēms Maurīcijai.
Jaunums!!: Raunda un Sārtais balodis · Redzēt vairāk »
Sūkļi
Sūkļi (Porifera) ir bezmugurkaulnieku dzīvnieku tips.
Jaunums!!: Raunda un Sūkļi · Redzēt vairāk »
Sērpenta
Sērpenta (— 'Čūsku sala') ir neapdzīvota Maurīcijai piederoša vulkāniska sala Indijas okeānā.
Jaunums!!: Raunda un Sērpenta · Redzēt vairāk »
Sērpentas gekons
Sērpentas gekons (Nactus serpensinsula) ir gekonu dzimtas ķirzaka, kas endēma Maurīcijai. Veido divas pasugas.
Jaunums!!: Raunda un Sērpentas gekons · Redzēt vairāk »
Scolopendra abnormis
Scolopendra abnormis (Sērpentas salas skolopendra) ir skolopendru dzimtas simtkājis, kas ir endēms Raundai un Sērpentai.
Jaunums!!: Raunda un Scolopendra abnormis · Redzēt vairāk »
Seišelas
Seišelas oficiāli Seišelu Republika (kreolu - Repiblik Sesel) ir salu valsts Āfrikā uz ziemeļaustrumiem no Madagaskaras.
Jaunums!!: Raunda un Seišelas · Redzēt vairāk »
Septembris
Septembris (— no — 'septiņi') ir gada devītais mēnesis.
Jaunums!!: Raunda un Septembris · Redzēt vairāk »
Sienāži
Sienāži, sienāžu dzimta (Tettigoniidae) ir taisnspārņu kārtas (Orthoptera) dzimta.
Jaunums!!: Raunda un Sienāži · Redzēt vairāk »
Skolopendras
Skolopendras (Scolopendra) ir posmkāju klases ģints, kas pieder skolopendru dzimtai.
Jaunums!!: Raunda un Skolopendras · Redzēt vairāk »
Skorpioni
Skorpioni (Scorpiones) ir zirnekļveidīgo kārta.
Jaunums!!: Raunda un Skorpioni · Redzēt vairāk »
Starainie bruņurupuči
Starainie bruņurupuči (Astrochelys) ir sauszemes bruņurupuču ģints, kas endēma Madagaskarai.
Jaunums!!: Raunda un Starainie bruņurupuči · Redzēt vairāk »
Starptautiskā dabas un dabas resursu aizsardzības savienība
Starptautiskā dabas un dabas resursu aizsardzības savienība (bieži saukta par IUCN saīsinājumā no) ir 1948.
Jaunums!!: Raunda un Starptautiskā dabas un dabas resursu aizsardzības savienība · Redzēt vairāk »
Suga
Suga: mājas zirgs Suga (no — 'radinieks, radniecība, veids' vai — 'dzimums, cilts') ir taksonomijas vienība, kurā apvieno visus dzīvnieku, putnu, augu, sēņu, ķērpju u.c. īpatņus ar vienādām pazīmēm.
Jaunums!!: Raunda un Suga · Redzēt vairāk »
Sukulenti
Sukulenti ir augi, kuru atsevišķas daļas ir biezākas un tuklākas nekā parastiem augiem, kas ļauj tiem pielāgoties ilgstoši sausiem apstākļiem un smilšainai augsnei.
Jaunums!!: Raunda un Sukulenti · Redzēt vairāk »
Taksonomija
Taksonomija (no τάξις (taxis) — 'izvietojums noteiktā kārtībā' un -νομία (nomia) — 'likums') nodarbojas ar dzīvo organismu klasifikācijas metodoloģiju.
Jaunums!!: Raunda un Taksonomija · Redzēt vairāk »
Trohētijas
Trohētijas (Trochetia) ir malvu dzimtas ģints, kas apvieno vairākas Maskarēnu salām endēmas sugas.
Jaunums!!: Raunda un Trohētijas · Redzēt vairāk »
Tropidophora fimbriata
Tropidophora fimbriata ir Tropidophora ģints gliemezis, kas pieder Pomatiidae dzimtai.
Jaunums!!: Raunda un Tropidophora fimbriata · Redzēt vairāk »
Tropu josla
Tropu joslas atrašanās vieta Tropu josla ir klimata josla, kas atrodas starp subekvatoriālo joslu un subtropu joslu.
Jaunums!!: Raunda un Tropu josla · Redzēt vairāk »
Trusis
Trusis jeb Eiropas trusis (Oryctolagus cuniculus) ir zīdītāju klases (Mammalia) zaķu dzimtas (Leporidae) dzīvnieks, kas pieder Eiropas trušu ģintij (Oryctolagus).
Jaunums!!: Raunda un Trusis · Redzēt vairāk »
Vaboles
Vaboles jeb cietspārņi (Coleoptera) ir kukaiņu kārta, kurā ir visvairāk konstatēto sugu.
Jaunums!!: Raunda un Vaboles · Redzēt vairāk »
Vasara
Lauks vasarā Vasara ir gadalaiks mērenajā joslā starp pavasari un rudeni.
Jaunums!!: Raunda un Vasara · Redzēt vairāk »
Vēžveidīgie
Vēžveidīgie (Crustacea) ir posmkāju tipa apakštips.
Jaunums!!: Raunda un Vēžveidīgie · Redzēt vairāk »
Vējš
Pasaules lokālo vēju sistēma Pieter Kluyver (1816–1900) Vējš ir liela mēroga Zemes atmosfēras gāzu kustība jeb plūsma.
Jaunums!!: Raunda un Vējš · Redzēt vairāk »
Vētrasputnu dzimta
Vētrasputnu dzimta (Procellariidae) ir jūrasputnu dzimta, kura ietilpst vētrasputnu kārtā (Procellariiformes).
Jaunums!!: Raunda un Vētrasputnu dzimta · Redzēt vairāk »
Vientuļniekvēži
Vientuļniekvēži jeb eremītkrabji (Paguroidea) ir viena no anomuru infrakārtas (Anomura) virsdzimtām, kas apvieno apmēram 1100 sugas.
Jaunums!!: Raunda un Vientuļniekvēži · Redzēt vairāk »
Zālēdāji
Baltastes brieži ir tipiski zālēdāji Zālēdāji ir organismi, kas anatomiski un fizioloģiski ir pielāgoti uzturā lietot augu pasaules barību.
Jaunums!!: Raunda un Zālēdāji · Redzēt vairāk »
Zemiene
Zemiene Zemiene ir līdzenums, kas izvietots zemu virs jūras līmeņa (līdz 200 m vjl).
Jaunums!!: Raunda un Zemiene · Redzēt vairāk »
Zemsedze
Zemsedze ir lakstaugu, sīkkrūmu, sūnu un ķērpju kopums, kas veido meža apakšējā stāva daļu.
Jaunums!!: Raunda un Zemsedze · Redzēt vairāk »
Zieds
ārumu dz.) Zieds ir segsēkļu dzimumvairošanās orgāns, kura funkcija ir pēc apputeksnēšanās ražot sēklas.
Jaunums!!: Raunda un Zieds · Redzēt vairāk »
Ziema
Vācijā. Ziema ir aukstākā gada sezona polārajā un mērenajā klimatā, starp rudeni un pavasari.
Jaunums!!: Raunda un Ziema · Redzēt vairāk »
Zilā latānija
Zilā latānija (Latania loddigesi), arī Raundas latānija, Maurīcijas latānija ir palmu dzimtas suga.
Jaunums!!: Raunda un Zilā latānija · Redzēt vairāk »
Zinātne
supravadītāja Zinātne ir cilvēka darbības nozare, kuras mērķis ir iegūt zināšanas.
Jaunums!!: Raunda un Zinātne · Redzēt vairāk »
Zirnekļi
Lēcējzirneklis Zirnekļi (Araneae) ir zirnekļveidīgo helicerātu kārta.
Jaunums!!: Raunda un Zirnekļi · Redzēt vairāk »
Zivis
Gupija Zivis ir ūdenī dzīvojoši mugurkaulnieki.
Jaunums!!: Raunda un Zivis · Redzēt vairāk »
Novirza šeit:
Raundas sala, Raundas sala (Maurīcija), Rondas sala.
