39 attiecības: Alberts II (Rīga), Aleksandrs Ņevskis, Aleksandrs IV, Ņeva, Dānija, Hermanis fon Bukshēvdens (Tērbatas bīskaps), Hipatija hronika, Ingrija, Inocents IV, Ivans IV, Jaroslavs Vladimirovičs, Jārls, Karēļi, Karēlija, Kijiva, Laurentija hronika, Lībeka, Lielais Ziemeļu karš, Livonija, Livonijas ordenis, Norvēģi, Novgorodas kņazi, Novgorodas pirmā hronika, Pleskava, Rīgas arhibīskapi (1255—1562), Somi, Somija, Somijas krusta kari, Staraja Ladoga, Tērbatas bīskapija, Veļikijnovgoroda, Vilhelms no Modenas, Vladimira, Votzeme, Zelta Orda, Zviedri, 1240. gads, 15. jūlijs, 1824. gads.
Alberts II (Rīga)
Alberts II Zauerbērs no Ķelnes (miris 1273. gadā), pazīstams arī kā Alberts Suerbērs, bija pirmais Rīgas arhibīskaps (1253—1273).
Jaunums!!: Ņevas kauja un Alberts II (Rīga) · Redzēt vairāk »
Aleksandrs Ņevskis
Aleksandrs Ņevskis vai Aleksandrs Jaroslavičs (krievu: Алекса́ндр Яросла́вич Не́вский) (dzimis, miris) bija krievu karavadonis, Novgorodas kņazs (1236-1251), Kijevas lielkņazs (no 1249).
Jaunums!!: Ņevas kauja un Aleksandrs Ņevskis · Redzēt vairāk »
Aleksandrs IV
Pāvests Aleksandrs IV, īstajā vārdā Rinalds no Džennas vai Džennas Rinalds no Seņji grāfiem (dzimis 1185. vai 1199. gadā, miris) bija Romas pāvests no 1254.
Jaunums!!: Ņevas kauja un Aleksandrs IV · Redzēt vairāk »
Ņeva
Ņeva ir upe Krievijas ziemeļrietumos.
Jaunums!!: Ņevas kauja un Ņeva · Redzēt vairāk »
Dānija
Dānija ir valsts Ziemeļeiropā.
Jaunums!!: Ņevas kauja un Dānija · Redzēt vairāk »
Hermanis fon Bukshēvdens (Tērbatas bīskaps)
Leales bīskapa Hermaņa zīmogs. Apliecošais uzraksts HERMANNUS:DEI:GRA(TIA):LEALENSIS:EP(ISCOPU)S. Hermanis fon Bukshēvdens jeb Hermanis no Bukshēvdenas (latīņu tekstos: de Bekeshovede, Bickeshovede, Bikeshovde, Beckeshovede, vācu tekstos: Buxhöveden, Buxöhvden, Bukshöwden, *1163, †1248) bija Rīgas bīskapa Alberta brālis, otrais Igaunijas jeb Leales bīskaps un pirmais Tērbatas bīskaps.
Jaunums!!: Ņevas kauja un Hermanis fon Bukshēvdens (Tērbatas bīskaps) · Redzēt vairāk »
Hipatija hronika
Hipatija hronika jeb arī Ipatija hronika ir baznīcslāvu valodā pārrakstīts vairāku senāku Kijivas Krievzemes hroniku apkopojums.
Jaunums!!: Ņevas kauja un Hipatija hronika · Redzēt vairāk »
Ingrija
Zviedru Ingrija ar 17. gadsimtā pievienotajām Krievijas teritorijām (''Nuv. Ingermanland''). Bijusī Ingermanlandes hercogiste Krievijas impērijas kartē (1745). Ingrijas, Igaunijas, Letijas, Karēlijas, Nīlandes un Tavastijas provinces 1742. gadā izdotajā Somu jūras līča reģiona kartē. Kartes apakšā attēloti galvenie reģiona cietokšņi, iekaitot Pēterburgu un Kronštati Ingrijā. Ingrija ir vēsturisks reģions Krievijas Federācijas ziemeļrietumos, kas lielā mērā sakrīt ar mūsdienu Ļeņingradas apgabala un Sanktpēterburgas teritoriju.
Jaunums!!: Ņevas kauja un Ingrija · Redzēt vairāk »
Inocents IV
Pāvests Inocents IV, īstajā vārdā Sinibalds Fieski (dzimis ap 1195. gadu, miris) bija Romas pāvests no 1243.
Jaunums!!: Ņevas kauja un Inocents IV · Redzēt vairāk »
Ivans IV
Ivans IV Rurikovičs jeb Joans Rurikovičs (1530—1584) bija pēdējais Rurikoviču dinastijas Maskavijas lielkņazs un pirmais Krievijas cars no 1547.
Jaunums!!: Ņevas kauja un Ivans IV · Redzēt vairāk »
Jaroslavs Vladimirovičs
Jaroslavs Vladimirovičs, saukts Gudrais, kristīts kā Jurijs (vikingu:Jarizleifr; dzimis ap 978. gadu, miris) bija Kijivas Krievzemes Kijivas lielkņazs un Novgorodas kņazs.
Jaunums!!: Ņevas kauja un Jaroslavs Vladimirovičs · Redzēt vairāk »
Jārls
Jārls bija dzimtas aristokrātijas tituls vikingu laikā, ieņemamais amats (karaļa karaspēka karavadonis) viduslaiku Dānijā, Zviedrijā un Norvēģijā.
Jaunums!!: Ņevas kauja un Jārls · Redzēt vairāk »
Karēļi
Karēļi (pašnosaukums: karjalaižet, karjalazet, karjalaiset) ir somugru tauta, vēsturiskā Karēlijas reģiona pamatiedzīvotāji.
Jaunums!!: Ņevas kauja un Karēļi · Redzēt vairāk »
Karēlija
Somu Karēlijas ģerbonis Karēlija ir sena Zviedrijas un Novgorodas, vēlāk Krievijas caristes strīdus teritorija jau kopš 13.
Jaunums!!: Ņevas kauja un Karēlija · Redzēt vairāk »
Kijiva
Kijiva, vēsturiski arī Kijeva, ir pilsēta Ukrainas ziemeļu daļā pie Dņepras upes.
Jaunums!!: Ņevas kauja un Kijiva · Redzēt vairāk »
Laurentija hronika
baznīcslāvu valodā. Laurentija hronika jeb t.s. Suzdaļas hronika ir ap 1377.
Jaunums!!: Ņevas kauja un Laurentija hronika · Redzēt vairāk »
Lībeka
Lībeka ir otra lielākā pilsēta Šlēzvigā-Holšteinā, viena no lielākajām Vācijas ostām.
Jaunums!!: Ņevas kauja un Lībeka · Redzēt vairāk »
Lielais Ziemeļu karš
Lielais Ziemeļu karš (1700–1721) bija viens no lielākajiem kariem par politisko un militāro ietekmi Ziemeļeiropā.
Jaunums!!: Ņevas kauja un Lielais Ziemeļu karš · Redzēt vairāk »
Livonija
Livonijas bīskapijas un Ordeņa valsts (1534). Livonijas Konfederācijas zemes Livonija jeb Līvzeme (vikingu: Iflanti) ir vēsturisks nosaukums, kas dažādos laikos izmantots Livonijas bīskapijas, Livonijas ordeņa, Livonijas Konfederācijas, Livonijas hercogistes un Inflantijas vaivadijas nosaukumos.
Jaunums!!: Ņevas kauja un Livonija · Redzēt vairāk »
Livonijas ordenis
Livonijas ordenis jeb Svētās Marijas Vācu Nama Jeruzalemē brālība Livonijā bija autonoms Vācu ordeņa un Vācu ordeņa valsts atzars Livonijā, kuru Ordeņa mestrs Hermans Balke izveidoja pēc Zobenbrāļu ordeņa sagrāves Saules kaujā 1236.
Jaunums!!: Ņevas kauja un Livonijas ordenis · Redzēt vairāk »
Norvēģi
Norvēģi ir viena no Eiropas nācijām, Norvēģijas pamatiedzīvotāji (86%).
Jaunums!!: Ņevas kauja un Norvēģi · Redzēt vairāk »
Novgorodas kņazi
Novgorodas ģerbonis. Senkrievu kņazistes 11. gadsimtā. Novgorodas kņazu saraksts (862–1480) ietver sevī visu Novgorodas kņazu uzskaitījumu no teiksmainā vikingu ķēniņa Rurika līdz Maskavas lielkņazam Ivanam III, kas iznīcināja Novgorodas republikas neatkarību un pievienoja to Maskavijas lielkņazistei.
Jaunums!!: Ņevas kauja un Novgorodas kņazi · Redzēt vairāk »
Novgorodas pirmā hronika
Novgorodas pirmā hronika (krievu: Новгородская первая летопись) ir senākā Novgorodas hronika, kurā pierakstīti 1016.-1471.
Jaunums!!: Ņevas kauja un Novgorodas pirmā hronika · Redzēt vairāk »
Pleskava
Pleskava, senāk arī Pliskava ir viena no senākajām Krievijas pilsētām pie Veļikajas upes Krievijas Federācijas pašos rietumos, netālu no Igaunijas un Latvijas robežas.
Jaunums!!: Ņevas kauja un Pleskava · Redzēt vairāk »
Rīgas arhibīskapi (1255—1562)
Rīgas arhibīskapu ģerbonis (J. Siebmacher, 1605) Rīgas arhibīskapi bija augstākie laicīgie valdnieki Rīgas arhibīskapijas teritorijā, ko viņi pārvaldīja no 1255.
Jaunums!!: Ņevas kauja un Rīgas arhibīskapi (1255—1562) · Redzēt vairāk »
Somi
Somi ir viena no Eiropas nācijām, kas runā somu valodā, Somijas pamatiedzīvotāji.
Jaunums!!: Ņevas kauja un Somi · Redzēt vairāk »
Somija
Somija, oficiāli Somijas Republika (Suomen tasavalta, Republiken Finland), ir valsts Ziemeļeiropā, parlamentāra republika un Eiropas Savienības locekle.
Jaunums!!: Ņevas kauja un Somija · Redzēt vairāk »
Somijas krusta kari
Trīs Somijas krusta karagājieni (ap 1150. gadu, ap 1238./1239. gadu, ap 1293./1294. gadu). Somijas krusta kari bija daļa no Ziemeļu krusta kariem un ir kā kopējs apzīmējums Somijas iekarošanai un kristīšanai 13. gadsimtā.
Jaunums!!: Ņevas kauja un Somijas krusta kari · Redzēt vairāk »
Staraja Ladoga
9. gs. varjagu kurgāni pie Volhovas upes (mūsdienu skats) Staraja Ladogas mūsdienu ģerbonis, kam pamatā ir Rurika dinastijas zīme - pikējošs vanagshttp://www.chernov-trezin.narod.ru/GerbRurika.htm Чернов Ю. В Старой Ладоге найден герб Рюрика?, 2009 Staraja Ladogas apmetnē atrastais rūnu raksts no 10. gs. - iespējams, visvecākais rakstu piemineklis Senajā Krievzemē Staraja Ladoga (— ‘Vecā Lādoga’) ir vēsturisks ciems, līdz 1703.
Jaunums!!: Ņevas kauja un Staraja Ladoga · Redzēt vairāk »
Tērbatas bīskapija
Tērbatas bīskapija. Terbatas bīskapa zīmogs (augšā pa kreisi) un Tērbatas pilsētas ģerbonis (augšā pa labi). Divi attēli ar Tērbatas bīskapa cietokšņiem - Tērbatas (augšā) un Neihauzenas (tagad Vastselīna, apakšā). No Romas pāvestam dāvātā albuma "Terra Mariana". Tērbatas bīskapija, pirms tam saukta par Igaunijas bīskapiju (1211-1224) bija bīskapija Livonijas Konfederācijas sastāvā, kas pastāvēja no 1224.
Jaunums!!: Ņevas kauja un Tērbatas bīskapija · Redzēt vairāk »
Veļikijnovgoroda
Veļikijnovgoroda (— ‘Dižā Novgoroda’), līdz 1999.
Jaunums!!: Ņevas kauja un Veļikijnovgoroda · Redzēt vairāk »
Vilhelms no Modenas
Vilhelms no Modenas (pazīstams arī kā Guglielmo de Chartreaux, Guglielmo de Savoy, Guillelmus) (dzimis ap 1184. gadu, miris Lionā), pazīstams arī kā Viļums, Guljelmo, Gviljems, bija pāvesta pilnvarnieks (legāts) Baltijas jūras zemēs, arī Livonijā, pāvestu Honorija III, Gregorija IX un Inocenta IV laikā (1224-1251).
Jaunums!!: Ņevas kauja un Vilhelms no Modenas · Redzēt vairāk »
Vladimira
Vladimira ir pilsēta Krievijā, Vladimiras apgabala administratīvais centrs.
Jaunums!!: Ņevas kauja un Vladimira · Redzēt vairāk »
Votzeme
Votzeme (''Водская земля'') un Ingrijas zeme (''Ижорская земля'') 14. un 15. gadsimtā Votu karogs Votzeme ir vēsturisks reģions tagadējā Krievijas Ļeņingradas apgabala dienvidrietumos starp Lugas un Volhovas upēm.
Jaunums!!: Ņevas kauja un Votzeme · Redzēt vairāk »
Zelta Orda
Zelta Orda ir vēsturiski izveidojies nosaukums pēc Mongoļu impērijas sairšanas 13.-15.
Jaunums!!: Ņevas kauja un Zelta Orda · Redzēt vairāk »
Zviedri
Zviedri ir viena no Eiropas nācijām, kas cēlusies no ģermāņiem un runā zviedru valodā, Zviedrijas pamatiedzīvotāji (82%).
Jaunums!!: Ņevas kauja un Zviedri · Redzēt vairāk »
1240. gads
1240.
Jaunums!!: Ņevas kauja un 1240. gads · Redzēt vairāk »
15. jūlijs
15.
Jaunums!!: Ņevas kauja un 15. jūlijs · Redzēt vairāk »
1824. gads
1824.
Jaunums!!: Ņevas kauja un 1824. gads · Redzēt vairāk »