Logo
Ūnijapēdija
Komunikācija
ielādēt no Google Play
Jaunums! Lejupielādēt Ūnijapēdija Android ™!
Bezmaksas
Ātrāk nekā pārlūku!
 

Budbergi-Benninghauzeni

Indekss Budbergi-Benninghauzeni

Baronu Budbergu dzimtas ģerbonis (no "Baltisches Wappenbuch"). Budbergu-Beningshauzenu dzimtmuižas - Gārsenes muižas kungu māja. Budbergu dzimtas kapliča Gārsenes kapos. Vidrižos. Budbergi-Beninghauzeni ir sena vācbaltiešu dzimta, kas bija ieceļojusi Livonijā 16.

47 attiecības: Aleksandrs I Romanovs, Andrejs Eberhards Budbergs, Annenieku pagasts, Arnsberga, Šēderes pagasts, Baltmuiža (muiža), Daugavpils draudzes novads, Dikļu pagasts, Galgauskas pagasts, Gārsenes muiža, Gothards Ketlers, Jaunate, Jaunlazdona, Kārlis XI, Kocēnu pagasts, Krievija, Krievijas Impērija, Krievu—turku karš (1768—1774), Krimuldas pagasts, Kurzeme, Kurzemes bruņniecība, Kurzemes un Zemgales hercogiste, Lielvārdes muiža, Livonija, Livonijas bruņniecība, Matkules pagasts, Pilskalnes pagasts (Aizkraukles novads), Pilskalnes pagasts (Augšdaugavas novads), Praviņu pagasts, Ranka, Sēlija, Sēlpils pils, Smiltene, Stalbes pagasts, Tirzas viduslaiku pils, Trīsciems, Turaidas muiža, Vandzenes pagasts, Vācbaltieši, Vērene, Vecpiebalga, Vidriži, Vidzeme, Voldemārs fon Budbergs-Benninghauzens, Ziemeļreina-Vestfālene, Zviedru Vidzeme, 1812. gada karš.

Aleksandrs I Romanovs

Aleksandrs I Romanovs (dzimis, miris) bija Krievijas Impērijas ķeizars no 1801.

Jaunums!!: Budbergi-Benninghauzeni un Aleksandrs I Romanovs · Redzēt vairāk »

Andrejs Eberhards Budbergs

Andrejs Eberhards Budbergs (1750. - 1812.) bija Krievijas Impērijas armijas virsnieks, diplomāts un ārlietu ministrs.

Jaunums!!: Budbergi-Benninghauzeni un Andrejs Eberhards Budbergs · Redzēt vairāk »

Annenieku pagasts

Annenieku pagasts ir viena no Dobeles novada administratīvajām teritorijām tā ziemeļrietumos.

Jaunums!!: Budbergi-Benninghauzeni un Annenieku pagasts · Redzēt vairāk »

Arnsberga

Arnsberga ir pilsēta Ziemeļreinā-Vestfālenē, Vācijā.

Jaunums!!: Budbergi-Benninghauzeni un Arnsberga · Redzēt vairāk »

Šēderes pagasts

Šēderes pagasts ir viena no Augšdaugavas novada administratīvajām teritorijām, Lietuvas pierobežā.

Jaunums!!: Budbergi-Benninghauzeni un Šēderes pagasts · Redzēt vairāk »

Baltmuiža (muiža)

Baltmuižas kungu māja 1927. gadā. Baltmuiža 2010. gadā. Baltmuižas (Baltensee) kungu māja atrodas Baltmuižas ezera stāvkrastā Augšdaugavas novada Prodes pagasta Baltmuižas ciemā.

Jaunums!!: Budbergi-Benninghauzeni un Baltmuiža (muiža) · Redzēt vairāk »

Daugavpils draudzes novads

Ilūkstes apriņķa Daugavpils draudzes novada karte ar latviskajiem vietvārdiem (1859). Daugavpils draudzes novads ar vāciskajiem vietvārdiem (1854). Daugavpils draudzes novads bija administratīva vienība Kurzemes un Zemgales hercogistes Sēlpils virspilskunga iecirkņa Ilūkstes pilskunga iecirkņa (Hauptmannschaft Illuxt), vēlākā Kurzemes guberņas Ilūkstes apriņķa sastāvā.

Jaunums!!: Budbergi-Benninghauzeni un Daugavpils draudzes novads · Redzēt vairāk »

Dikļu pagasts

Dikļu pils Dikļu pagasts ir viena no Valmieras novada administratīvajām teritorijām tā rietumos.

Jaunums!!: Budbergi-Benninghauzeni un Dikļu pagasts · Redzēt vairāk »

Galgauskas pagasts

Galgauskas pagasts ir viena no Gulbenes novada administratīvajām teritorijām tā centrālajā daļā.

Jaunums!!: Budbergi-Benninghauzeni un Galgauskas pagasts · Redzēt vairāk »

Gārsenes muiža

Gārsenes muižas kungu māja jeb Gārsenes pils atrodas Jēkabpils novada Gārsenes pagasta Gārsenē.

Jaunums!!: Budbergi-Benninghauzeni un Gārsenes muiža · Redzēt vairāk »

Gothards Ketlers

Gothards I Ketlers (dzimis netālu no Anrehtes Vestfālenē, miris Mītavā) bija pēdējais Livonijas ordeņa mestrs un pirmais Kurzemes hercogs, Zemgales grāfs un Livonijas vietvaldis.

Jaunums!!: Budbergi-Benninghauzeni un Gothards Ketlers · Redzēt vairāk »

Jaunate

Jaunate ir ciems Valmieras novada Skaņkalnes pagastā.

Jaunums!!: Budbergi-Benninghauzeni un Jaunate · Redzēt vairāk »

Jaunlazdona

Jaunlazdona, agrāk arī Kuja, ir apdzīvota vieta Madonas novada Lazdonas pagastā.

Jaunums!!: Budbergi-Benninghauzeni un Jaunlazdona · Redzēt vairāk »

Kārlis XI

Kārlis XI (dzimis, miris) bija Pfalcu-Cveibrikenu (av Pfalz-Zweibrücken) dinastijas Zviedrijas karalis no 1660.

Jaunums!!: Budbergi-Benninghauzeni un Kārlis XI · Redzēt vairāk »

Kocēnu pagasts

Kocēnu pagasts ir viena no Valmieras novada administratīvajām teritorijām Gaujas labajā krastā.

Jaunums!!: Budbergi-Benninghauzeni un Kocēnu pagasts · Redzēt vairāk »

Krievija

Krievija (izrunā) jeb Krievijas Federācija ir federatīva valsts Eirāzijas ziemeļos, precīzāk, Austrumeiropā un Ziemeļāzijā.

Jaunums!!: Budbergi-Benninghauzeni un Krievija · Redzēt vairāk »

Krievijas Impērija

Krievijas Impērija bija valsts, kas pastāvēja no 1721.

Jaunums!!: Budbergi-Benninghauzeni un Krievijas Impērija · Redzēt vairāk »

Krievu—turku karš (1768—1774)

Krievu—turku karš (1768—1774) bija nobeigums Krievijas Impērijas teritorijas paplašināšanā, iekarojot Ukrainas dienvidus, Ziemeļkaukāzu un Krimu.

Jaunums!!: Budbergi-Benninghauzeni un Krievu—turku karš (1768—1774) · Redzēt vairāk »

Krimuldas pagasts

Krimuldas pagasts ir viens no Siguldas novada pagastiem Gaujas labajā krastā ziemeļos no Siguldas.

Jaunums!!: Budbergi-Benninghauzeni un Krimuldas pagasts · Redzēt vairāk »

Kurzeme

Kurzeme jeb Kursa ir viena no latviešu vēsturiskajām zemēm.

Jaunums!!: Budbergi-Benninghauzeni un Kurzeme · Redzēt vairāk »

Kurzemes bruņniecība

Kurzemes bruņnieku dzimtu ģerboņi Bruņniecības nama zālē (pirms 1918. gada). Kurzemes bruņniecība ir daļa no Baltijas dižciltīgo korporācijas, pie kuras pieder arī Igaunijas, Sāmsalas un Vidzemes bruņniecības.

Jaunums!!: Budbergi-Benninghauzeni un Kurzemes bruņniecība · Redzēt vairāk »

Kurzemes un Zemgales hercogiste

Kurzemes un Zemgales hercogiste (saīsināti Kurzemes hercogiste) bija autonoma Lietuvas lielkņazistes, vēlāk Polijas-Lietuvas ūnijas vasaļvalsts, kas no 1562.

Jaunums!!: Budbergi-Benninghauzeni un Kurzemes un Zemgales hercogiste · Redzēt vairāk »

Lielvārdes muiža

Lielvārdes bruņinieku pilsdrupas un Lielvārdes muižas kungu māja 1792. gadā (Broces kolekcija). Lielvārdes muižas pils bija Lielvārdes muižas kungu māja, kas celta 19. gadsimtā klasicisma stilā Lielvārdes pagastā.

Jaunums!!: Budbergi-Benninghauzeni un Lielvārdes muiža · Redzēt vairāk »

Livonija

Livonijas bīskapijas un Ordeņa valsts (1534). Livonijas Konfederācijas zemes Livonija jeb Līvzeme (vikingu: Iflanti) ir vēsturisks nosaukums, kas dažādos laikos izmantots Livonijas bīskapijas, Livonijas ordeņa, Livonijas Konfederācijas, Livonijas hercogistes un Inflantijas vaivadijas nosaukumos.

Jaunums!!: Budbergi-Benninghauzeni un Livonija · Redzēt vairāk »

Livonijas bruņniecība

Vidzemes bruņniecības ģerbonis, ko lietoja arī Vidzemes Landrātu kolēģija. Vecais Vidzemes bruņniecības nams (1755-1865) Rīgā. Livonijas bruņniecība jeb Vidzemes bruņniecība (vācu: Livländische Ritterschaft) bija Vidzemes (jeb Līvzemes) dižciltīgo vācbaltiešu pašpārvaldes organizācija, kas pēc 1561.

Jaunums!!: Budbergi-Benninghauzeni un Livonijas bruņniecība · Redzēt vairāk »

Matkules pagasts

Matkules pagasts ir viena no Tukuma novada administratīvajām teritorijām tā rietumos.

Jaunums!!: Budbergi-Benninghauzeni un Matkules pagasts · Redzēt vairāk »

Pilskalnes pagasts (Aizkraukles novads)

Pilskalnes pagasts ir viena no Aizkraukles novada administratīvajām teritorijām tā dienvidrietumos Mēmeles krastā.

Jaunums!!: Budbergi-Benninghauzeni un Pilskalnes pagasts (Aizkraukles novads) · Redzēt vairāk »

Pilskalnes pagasts (Augšdaugavas novads)

Pilskalnes pagasta pārvalde Dabas parks "Pilskalnes siguldiņa" Pilskalnes pagasts ir viena no Augšdaugavas novada administratīvajām teritorijām, Daugavas kreisajā krastā.

Jaunums!!: Budbergi-Benninghauzeni un Pilskalnes pagasts (Augšdaugavas novads) · Redzēt vairāk »

Praviņu pagasts

Praviņu pagasts bija viena no Tukuma apriņķa pašvaldībām tā austrumos.

Jaunums!!: Budbergi-Benninghauzeni un Praviņu pagasts · Redzēt vairāk »

Ranka

Ranka ir apdzīvota vieta Gulbenes novada Rankas pagastā, pagasta centrs.

Jaunums!!: Budbergi-Benninghauzeni un Ranka · Redzēt vairāk »

Sēlija

Sēlija, agrāk saukta arī par Augšzemi, ir viena no latviešu vēsturiskajām zemēm, kas ietver teritoriju no Aizkraukles novada pie Zemgales robežas līdz pat Krāslavas novadam Baltkrievijas pierobežā.

Jaunums!!: Budbergi-Benninghauzeni un Sēlija · Redzēt vairāk »

Sēlpils pils

Sēlpils cietokšņa plāns ar galveno pili uz klints Daugavas malā un priekšpili (1827. gada uzmērījums). Sēlpils pilsdrupu plāns (no A. Sapunova grāmatas ''Река Западная Двина'', 1893). Sēlpils baznīca un pils 1387. gadā Krievu karaspēka uzbrukums Sēlpilij 1705. gadā Klints ar Sēlpils drupām (1901). Sēlpils ir sens sēļu pilskalns, kas pirms Pļaviņu HES izbūves atradās uz dolomīta erozijas palikšņa Daugavas kreisā krasta kraujā, kura augšējā daļa pēc Pļaviņu HES ūdenskrātuves izveides atrodama uz Daugavas salas.

Jaunums!!: Budbergi-Benninghauzeni un Sēlpils pils · Redzēt vairāk »

Smiltene

Smiltene ir pilsēta Vidzemē, Smiltenes novada administratīvais centrs.

Jaunums!!: Budbergi-Benninghauzeni un Smiltene · Redzēt vairāk »

Stalbes pagasts

Stalbes pagasts ir viena no Cēsu novada administratīvajām teritorijām tā ziemeļos.

Jaunums!!: Budbergi-Benninghauzeni un Stalbes pagasts · Redzēt vairāk »

Tirzas viduslaiku pils

Tirzas pilsmuižas kungu māja pie viduslaiku pilsdrupām (1999). Tirzas viduslaiku pilsmuiža bija Rīgas arhibīskapijas vasaļu Tīzenhauzenu 15.

Jaunums!!: Budbergi-Benninghauzeni un Tirzas viduslaiku pils · Redzēt vairāk »

Trīsciems

Trīsciems ir Rīgas pilsētas apkaime Ziemeļu rajonā.

Jaunums!!: Budbergi-Benninghauzeni un Trīsciems · Redzēt vairāk »

Turaidas muiža

Turaidas muižas senākā kungu māja pie viduslaiku pilsdrupām (19. gadsimts) Muižas pārvaldnieka ēka mūsdienās. Turaidas muiža bija Vidzemes guberņas Lēdurgas-Turaidas draudzes novada muiža, kas izveidojās pie Turaidas viduslaiku pils 13.—16.

Jaunums!!: Budbergi-Benninghauzeni un Turaidas muiža · Redzēt vairāk »

Vandzenes pagasts

Vandzenes pagasts ir viena no Talsu novada administratīvajām teritorijām.

Jaunums!!: Budbergi-Benninghauzeni un Vandzenes pagasts · Redzēt vairāk »

Vācbaltieši

Vācbaltieši, vācbalti, arī baltvācieši, baltvāci (Baltendeutsche), paši sevi līdz 20. gadsimta sākumam dēvēja par baltiešiem (die Balten).

Jaunums!!: Budbergi-Benninghauzeni un Vācbaltieši · Redzēt vairāk »

Vērene

Vērene ir apdzīvota vieta Ogres novada Madlienas pagastā.

Jaunums!!: Budbergi-Benninghauzeni un Vērene · Redzēt vairāk »

Vecpiebalga

Vecpiebalga ir ciems Vidzemē, Cēsu novadā, Vecpiebalgas pagasta centrs.

Jaunums!!: Budbergi-Benninghauzeni un Vecpiebalga · Redzēt vairāk »

Vidriži

Vidriži ir apdzīvota vieta Limbažu novada Vidrižu pagastā.

Jaunums!!: Budbergi-Benninghauzeni un Vidriži · Redzēt vairāk »

Vidzeme

Vidzeme ir viena no latviešu vēsturiskajām zemēm.

Jaunums!!: Budbergi-Benninghauzeni un Vidzeme · Redzēt vairāk »

Voldemārs fon Budbergs-Benninghauzens

Grāvenheides muiža pie Juglas ezera (Voldemārs fon Budbergs-Benninghauzens, 1780-1781) Voldemārs fon Budbergs-Benninghauzens (1740–1784) bija vācbaltu muižnieks un gleznotājs.

Jaunums!!: Budbergi-Benninghauzeni un Voldemārs fon Budbergs-Benninghauzens · Redzēt vairāk »

Ziemeļreina-Vestfālene

Ziemeļreina-Vestfālene ir Vācijas federālā zeme Vācijas rietumos.

Jaunums!!: Budbergi-Benninghauzeni un Ziemeļreina-Vestfālene · Redzēt vairāk »

Zviedru Vidzeme

Siļķu krastmala Rīgā ap 1650. gadu (Broces zīmējums pēc gleznas rātsnamā). Zviedru Vidzeme jeb Zviedru Livonija (1629—1721) ir literatūrā pieņemts apzīmējums Zviedrijas domīnijai, kas nonāca tās valdījumā 1629.

Jaunums!!: Budbergi-Benninghauzeni un Zviedru Vidzeme · Redzēt vairāk »

1812. gada karš

1812.

Jaunums!!: Budbergi-Benninghauzeni un 1812. gada karš · Redzēt vairāk »

Novirza šeit:

Budbergi, Budbergi-Beninghauzeni, Budbergs-Beninghauzens, Budbergs-Benninghauzens, Budbergu dzimta.

IzejošaisIenākošā
Hei! Mēs esam par Facebook tagad! »