Mēs strādājam pie Unionpedia lietotnes atjaunošanas Google Play veikalā
IzejošaisIenākošā
🌟Mēs vienkāršojām savu dizainu labākai navigācijai!
Instagram Facebook X LinkedIn

Gustavs Manteifelis

Indekss Gustavs Manteifelis

Gustavs Manteifelis ( —) bija vācbaltu/poļu publicists, vēsturnieks, etnogrāfs, folklorists un izdevējs.

Satura rādītājs

  1. 96 attiecības: Ļviva, Ādams Mickēvičs, Baltijas valstis, Balvi, Balvu novads, Bērzpils pagasts, Bonifacovas muiža, Bruņinieks, Dainas, Daugava, Daugavpils, Daugavpils Universitāte, Dricāni, Dricānu pagasts, Etnogrāfija, Folklora, Igaunija, Inflantijas vaivadija, Jelgava, Jelgavas akadēmiskā ģimnāzija, Kazimirs Bujņickis, Koknese, Krakova, Krāslava, Krievijas Impērija, Krusta kari, Krustpils pils, Kurzeme, Kurzemes un Zemgales hercogiste, Latīņu drukas aizliegums Latgalē, Latīņu raksts, Latgale, Latgaliešu valoda, Latviešu valoda, Latvijas Nacionālā bibliotēka, Latvijas Zinātņu akadēmija, Leipciga, Livonija, Ludza, Manteifeļi, Mākoņkalns, Muiža, Pārdaugavas Livonijas hercogiste, Piltene, Poļi, Polija, Poznaņa, Raunas Staburags, Rīga, Rīgas Doms, ... Izvērst indekss (46 vairāk) »

Ļviva

Ļviva, vēsturiski arī Ļvova un Lemberga, ir pilsēta Ukrainas rietumos apmēram 80 kilometrus no Polijas robežas.

Skatīt Gustavs Manteifelis un Ļviva

Ādams Mickēvičs

Ādams Bernards Mickēvičs (dzimis Navahrudakas apkaimē, Krievijas Impērijā (tagad Baltkrievijā), miris Stambulā, Turcijā) bija poļu dzejnieks un rakstnieks, romantisma pārstāvis.

Skatīt Gustavs Manteifelis un Ādams Mickēvičs

Baltijas valstis

Baltu cilšu aptuveni apdzīvotās teritorijas ap 13. gadsimta sākumu Baltijas valstis (arī Baltija) ir trīs Eiropas Savienības valstis Baltijas jūras austrumu piekrastē — Latvija, Lietuva un Igaunija.

Skatīt Gustavs Manteifelis un Baltijas valstis

Balvi

Balvi ir pilsēta Latgales ziemeļaustrumos, Balvu novada centrs.

Skatīt Gustavs Manteifelis un Balvi

Balvu novads

Balvu novads ir Latvijas 2021. gada administratīvi teritoriālās reformas gaitā 2021. gada 1.

Skatīt Gustavs Manteifelis un Balvu novads

Bērzpils pagasts

Bērzpils pagasts ir viena no Balvu novada administratīvajām teritorijām.

Skatīt Gustavs Manteifelis un Bērzpils pagasts

Bonifacovas muiža

Bonifacovas muiža bija Latgales muiža tagadējā Balvu novada Bērzpils pagasta teritorijā.

Skatīt Gustavs Manteifelis un Bonifacovas muiža

Bruņinieks

Bruņinieka figūra Bruņinieks bija valdniekam uzticīgs padotais viduslaiku Eiropā, kuram ikdienā bija atļauts nēsāt ieročus.

Skatīt Gustavs Manteifelis un Bruņinieks

Dainas

Āronu Matīsa „Mūsu Tautas dziesmas” (1888) Latviešu tautasdziesmas ''Mana baltā māmulīt'' pieraksts no F. Mēnija ''Syntagma de origine Livonorum'' (1632) Dainas jeb tautasdziesmas ir viena no galvenajām latviešu folkloras mutvārdu tradīcijām četru rindu vai, retāk, sešu rindu dzejā.

Skatīt Gustavs Manteifelis un Dainas

Daugava

Daugava (lībiešu: Vēna), vēsturiski pazīstama arī kā Dina, bet augšpus Latvijas teritorijas - Rietumu Dvina (baltkrievu: Заходняя Дзвіна), ir Latvijas lielākā upe, kas iztek no Valdaja augstienes Krievijā, tek cauri Krievijai, Baltkrievijai un Latvijai, līdz ietek Rīgas līcī, Baltijas jūrā, kur veido Rīgas ostas akvatoriju.

Skatīt Gustavs Manteifelis un Daugava

Daugavpils

Marka Rotko centrs Daugavpils cietoksnī Jaunavas Marijas bezvainīgās ieņemšanas Romas katoļu baznīca Stropu ezera piekraste Daugavpils ir valstspilsēta Latvijā.

Skatīt Gustavs Manteifelis un Daugavpils

Daugavpils Universitāte

Daugavpils Universitātes galvenā ēka mūsdienās Vecā Daugavpils Skolotāju institūta ēka Saules ielā (tolaik Pēterpils ielā 1/3). Daugavpils Universitāte (saīsināti DU) ir augstākās izglītības iestāde Latvijā, vienīgā universitāte Latgalē.

Skatīt Gustavs Manteifelis un Daugavpils Universitāte

Dricāni

Dricāni ir ciems Rēzeknes novadā, Dricānu pagasta centrs, 20 km attālumā no novada centra Rēzeknes.

Skatīt Gustavs Manteifelis un Dricāni

Dricānu pagasts

Dricānu pagasts ir Rēzeknes novada teritoriāla vienība tā ziemeļu daļā.

Skatīt Gustavs Manteifelis un Dricānu pagasts

Etnogrāfija

Jaņa Rozentāla albuma "Ainas no latviešu tautas dzīves" Etnogrāfija ir aprakstoša zinātne, kas pēta tautas (un citu etnisko kopību) izcelšanos (etnoģenēzi), izvietojumu (etnoģeogrāfiju), materiālo un garīgo kultūru, kultūrvēsturiskās attiecības starp visu pasaules daļu tautām.

Skatīt Gustavs Manteifelis un Etnogrāfija

Folklora

Vasņecova glezna). Folklora (no folk — 'tauta' un lore — 'zināšanas') jeb garamantas, līdz ir vispārpazīstama tradīcija — kādas etnokulturālas jaunrades pamatveids, kas tiek atpazīta kā šīs etnokulturālās pasaules uztveres atspoguļojums tādā līmenī, kas izteic tās sociālo un kultūras identitāti; tās formas un satura vērtības tiek pārmantotas mutvārdos, imitācijā vai kādā citā veidā.

Skatīt Gustavs Manteifelis un Folklora

Igaunija

Igaunijas Republika ir valsts Ziemeļeiropā, viena no trim Baltijas valstīm.

Skatīt Gustavs Manteifelis un Igaunija

Inflantijas vaivadija

Inflantijas vaivadija vai Livonijas vaivadija, pazīstama arī kā Poļu Livonija, bija tā Pārdaugavas Livonijas hercogistes daļa, kas pēc Polijas—Zviedrijas kara beigām 1629.

Skatīt Gustavs Manteifelis un Inflantijas vaivadija

Jelgava

Jelgava ir valstspilsēta Zemgalē, 43 km no Rīgas pie Lielupes un tās attekas Driksas.

Skatīt Gustavs Manteifelis un Jelgava

Jelgavas akadēmiskā ģimnāzija

Jelgavas mākslas un novadpētniecības muzeja ēka) Severīna Jensena projektētā ģimnāzijas ēka Jelgavas akadēmiskā ģimnāzija jeb Academia Petrina (no latīņu valodas — 'Pētera akadēmija', no 1795. gada Jelgavas akadēmija) bija Kurzemes un Zemgales hercogistes, vēlāk Kurzemes guberņas augstākā mācību iestāde jeb akadēmija, kas darbojās no 1775.

Skatīt Gustavs Manteifelis un Jelgavas akadēmiskā ģimnāzija

Kazimirs Bujņickis

Kazimirs Bujņickis (1788—1878), arī Kazimers Buiņickis, bija Latvijas poļu rakstnieks un kultūras darbinieks, kurš iestājās par sociālajām reformām Latgalē.

Skatīt Gustavs Manteifelis un Kazimirs Bujņickis

Koknese

Koknese ir pilsēta Aizkraukles novadā Vidzemes dienvidos.

Skatīt Gustavs Manteifelis un Koknese

Krakova

Krakova ir pilsēta Polijas dienvidos, Mazpolijas vojevodistes centrs Vislas krastos.

Skatīt Gustavs Manteifelis un Krakova

Krāslava

Krāslava ir pilsēta Latvijas dienvidaustrumos Daugavas abos krastos (Latgales un Sēlijas teritorijā), Krāslavas novada centrs.

Skatīt Gustavs Manteifelis un Krāslava

Krievijas Impērija

Krievijas Impērija bija valsts, kas pastāvēja no 1721.

Skatīt Gustavs Manteifelis un Krievijas Impērija

Krusta kari

Krusta kari bija vairākas militārās kampaņas no 11.

Skatīt Gustavs Manteifelis un Krusta kari

Krustpils pils

Krustpils pils jeb Krusta pils ir viduslaiku pils Daugavas ielejas labajā krastā Jēkabpilī.

Skatīt Gustavs Manteifelis un Krustpils pils

Kurzeme

Kurzeme jeb Kursa ir viena no latviešu vēsturiskajām zemēm.

Skatīt Gustavs Manteifelis un Kurzeme

Kurzemes un Zemgales hercogiste

Kurzemes un Zemgales hercogiste (saīsināti Kurzemes hercogiste) bija autonoma Lietuvas lielkņazistes, vēlāk Polijas-Lietuvas ūnijas vasaļvalsts, kas no 1562.

Skatīt Gustavs Manteifelis un Kurzemes un Zemgales hercogiste

Latīņu drukas aizliegums Latgalē

Latvijas Nacionālās bibliotēkas izstāde „Grāmata Latvijā”. Latīņu drukas aizliegums bija no 1865.

Skatīt Gustavs Manteifelis un Latīņu drukas aizliegums Latgalē

Latīņu raksts

Latīņu raksts ir fonogrāfiska vokāliski konsonantiska rakstība.

Skatīt Gustavs Manteifelis un Latīņu raksts

Latgale

Latgale ir viena no latviešu vēsturiskajām zemēm.

Skatīt Gustavs Manteifelis un Latgale

Latgaliešu valoda

2021. gada administratīvi teritoriālās reformas). Latgaliešu (latgalīšu) jeb latgaļu valoda (latgaļu volūda) ir indoeiropiešu valodu saimes austrumbaltu atzara latviešu valodas dialekts.

Skatīt Gustavs Manteifelis un Latgaliešu valoda

Latviešu valoda

Latviešu valoda ir dzimtā valoda apmēram 1,5 miljoniem cilvēku, galvenokārt Latvijā, kur tā ir vienīgā valsts valoda.

Skatīt Gustavs Manteifelis un Latviešu valoda

Latvijas Nacionālā bibliotēka

Latvijas Nacionālā bibliotēka (LNB) ir vispārpieejama universāla zinātniskā bibliotēka, kas dibināta.

Skatīt Gustavs Manteifelis un Latvijas Nacionālā bibliotēka

Latvijas Zinātņu akadēmija

Latvijas Zinātņu akadēmija, abreviatūra LZA (līdz 1990. gadam — Latvijas PSR Zinātņu akadēmija), ir 1946.

Skatīt Gustavs Manteifelis un Latvijas Zinātņu akadēmija

Leipciga

Leipciga ir pilsēta Vācijas austrumdaļā, pie Veise Elsteres.

Skatīt Gustavs Manteifelis un Leipciga

Livonija

Livonijas bīskapijas un Ordeņa valsts (1534). Livonijas Konfederācijas zemes Livonija jeb Līvzeme (vikingu: Iflanti) ir vēsturisks nosaukums, kas dažādos laikos izmantots Livonijas bīskapijas, Livonijas ordeņa, Livonijas Konfederācijas, Livonijas hercogistes un Inflantijas vaivadijas nosaukumos.

Skatīt Gustavs Manteifelis un Livonija

Ludza

Ludza ir sena Latgales pilsēta un Ludzas novada centrs gleznainā apvidū Lielā Ludzas ezera krastā.

Skatīt Gustavs Manteifelis un Ludza

Manteifeļi

Manteifeļu dzimtas ģerbonis 13. gadsimtā Manteifeļu-Cēgu dzimtas ģerbonis (1882) Manteifeļiem-Cēgēm piederējusī Kazdangas pils 2008. gadā Manteifeļi un Manteifeļi-Cēges ir dažādu dzimtu atzari, kuras priekšteči Pomerānijā izsekojami līdz 13.

Skatīt Gustavs Manteifelis un Manteifeļi

Mākoņkalns

Mākoņkalns (arī Padebešu kalns) ir 247,4 m augsts paugurs Latgales augstienes Burzavas paugurainē, Rēzeknes novada Mākoņkalna pagastā.

Skatīt Gustavs Manteifelis un Mākoņkalns

Muiža

Stāmerienas (''Stomersee'') muižas kungu māja ap 1910. gadu Muiža bija feodāls zemes īpašumu veids, kad īpašnieks zemi neapstrādāja personīgi, bet guva no tās ienākumus.

Skatīt Gustavs Manteifelis un Muiža

Pārdaugavas Livonijas hercogiste

Pārdaugavas Livonijas hercogiste (kņaziste) bija hercogiste, kas izveidota 1561.-1562.

Skatīt Gustavs Manteifelis un Pārdaugavas Livonijas hercogiste

Piltene

Piltene ir sena pilsēta Kurzemes ziemeļu daļā, Ventspils novadā, pie Zvirbuļupes ietekas Ventas upes vecajā gultnē - Vecventā.

Skatīt Gustavs Manteifelis un Piltene

Poļi

Poļi ir tauta Centrāleiropā, Polijas pamatiedzīvotāji.

Skatīt Gustavs Manteifelis un Poļi

Polija

Polija, oficiāli Polijas Republika (Rzeczpospolita Polska), ir viennacionāla valsts Centrāleiropā, kas robežojas ar Vāciju rietumos, Čehiju dienvidrietumos, Slovākiju dienvidos, Ukrainu un Baltkrieviju austrumos, un Lietuvu un Krieviju (Kaļiņingradas apgabalu) ziemeļaustrumos.

Skatīt Gustavs Manteifelis un Polija

Poznaņa

Poznaņa, senāk lietotais nosaukums Pozene, ir pilsēta Polijas rietumos, Lielpolijas vojevodistes centrs Vartas upes krastos.

Skatīt Gustavs Manteifelis un Poznaņa

Raunas Staburags

Raunas Staburags ir unikāls dabas veidojums Raunā, Raunas pagastā, Smiltenes novadā — avotu veidots saldūdens kaļķiežu atsegums.

Skatīt Gustavs Manteifelis un Raunas Staburags

Rīga

Rīga ir Latvijas galvaspilsēta un galvenais rūpniecības, darījumu, kultūras, sporta un finanšu centrs Baltijas valstīs, kā arī nozīmīga ostas pilsēta.

Skatīt Gustavs Manteifelis un Rīga

Rīgas Doms

Rīgas Doms (tiek dēvēts arī par Doma baznīcu un Svētās Marijas katedrāli) ir Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas galvenais dievnams, arhibīskapa katedrāle Rīgā, Herdera laukumā 6, kurā pastāvīgi darbojas Rīgas Doma evaņģēliski luteriskā draudze.

Skatīt Gustavs Manteifelis un Rīgas Doms

Rēzekne

Rēzekne ir viena no desmit Latvijas valstspilsētām Rēzeknes upes ielejā Latgales vidienē.

Skatīt Gustavs Manteifelis un Rēzekne

Rēzeknes novads

Rēzeknes novads ir Latvijas pašvaldība, kurā pēc Latvijas 2021. gada administratīvi teritoriālās reformas beigām 2021. gada 1.

Skatīt Gustavs Manteifelis un Rēzeknes novads

Romas Katoļu baznīca

Katoļticīgo īpatsvars pasaules valstīs Katoļu baznīca jeb Katoliskā baznīca ir lielākā kristīgā baznīca pasaulē.

Skatīt Gustavs Manteifelis un Romas Katoļu baznīca

Sanktpēterburga

Sanktpēterburga ir pilsēta Krievijas Federācijā, tās Eiropas daļas ziemeļrietumos pie Ņevas ietekas Baltijas jūras Somu līcī.

Skatīt Gustavs Manteifelis un Sanktpēterburga

Sāmsala

Sāmsala jeb Sāremā ir lielākā Igaunijai piederošā sala un trešā lielākā sala Baltijas jūrā.

Skatīt Gustavs Manteifelis un Sāmsala

Tartu

Tartu ir pilsēta Igaunijas dienvidaustrumos pie Emajegi upes.

Skatīt Gustavs Manteifelis un Tartu

Tartu Universitāte

Tartu Universitāte 2021 Tartu Universitāte (agrāk latviski: Tērbatas Universitāte, Jurjevas Universitāte) ir Igaunijas lielākā un prestižākā universitāte un viena no vecākajām universitātēm Ziemeļeiropā.

Skatīt Gustavs Manteifelis un Tartu Universitāte

Varšava

Varšava ir Polijas galvaspilsēta no 1596.

Skatīt Gustavs Manteifelis un Varšava

Vācbaltieši

Vācbaltieši, vācbalti, arī baltvācieši, baltvāci (Baltendeutsche), paši sevi līdz 20. gadsimta sākumam dēvēja par baltiešiem (die Balten).

Skatīt Gustavs Manteifelis un Vācbaltieši

Vācu valoda

Vācu valoda (Deutsch) ir rietumģermāņu valoda, viena no pasaulē izplatītākajām valodām.

Skatīt Gustavs Manteifelis un Vācu valoda

Vēsture

Vēsture ir zinātne, kas pēta cilvēku sabiedrības attīstību un šīs attīstības posmus no tālas pagātnes līdz mūsdienām.

Skatīt Gustavs Manteifelis un Vēsture

Viļņa

Viļņas katedrāle Viļņa ir Lietuvas galvaspilsēta un lielākā pilsēta.

Skatīt Gustavs Manteifelis un Viļņa

Vidzemes guberņa

Vidzemes guberņa jeb Līvzemes guberņa bija autonoma administratīva vienība Krievijas Impērijas sastāvā, kurā ietilpa Latvijas kultūrvēsturiskais Vidzemes novads, Igaunijas dienviddaļa un Sāmsala.

Skatīt Gustavs Manteifelis un Vidzemes guberņa

Vitebska

Vitebska, arī Vicjebska un Vicebska ir pilsēta Baltkrievijas ziemeļaustrumos pie Daugavas, Vitebskas apgabala centrs.

Skatīt Gustavs Manteifelis un Vitebska

Vitebskas guberņa

Vitebskas guberņa bija Krievijas Impērijas guberņa (1802—1924), kurā citu teritoriju starpā ietilpa trīs bijušās Inflantijas vaivadijas apriņķi ar latviešiem kā lielāko etnisko grupu.

Skatīt Gustavs Manteifelis un Vitebskas guberņa

1201. gads

1201.

Skatīt Gustavs Manteifelis un 1201. gads

1567. gads

1567.

Skatīt Gustavs Manteifelis un 1567. gads

1604. gads

1604.

Skatīt Gustavs Manteifelis un 1604. gads

1832. gads

1832.

Skatīt Gustavs Manteifelis un 1832. gads

1859. gads

1859.

Skatīt Gustavs Manteifelis un 1859. gads

1860. gads

1860.

Skatīt Gustavs Manteifelis un 1860. gads

1861. gads

1861.

Skatīt Gustavs Manteifelis un 1861. gads

1863. gads

1863.

Skatīt Gustavs Manteifelis un 1863. gads

1869. gads

1869.

Skatīt Gustavs Manteifelis un 1869. gads

1870. gads

1870.

Skatīt Gustavs Manteifelis un 1870. gads

1871. gads

1871.

Skatīt Gustavs Manteifelis un 1871. gads

1879. gads

1879.

Skatīt Gustavs Manteifelis un 1879. gads

1880. gads

1880.

Skatīt Gustavs Manteifelis un 1880. gads

1881. gads

1881.

Skatīt Gustavs Manteifelis un 1881. gads

1884. gads

1884.

Skatīt Gustavs Manteifelis un 1884. gads

1885. gads

1885.

Skatīt Gustavs Manteifelis un 1885. gads

1886. gads

1886.

Skatīt Gustavs Manteifelis un 1886. gads

1887. gads

1887.

Skatīt Gustavs Manteifelis un 1887. gads

1889. gads

1889.

Skatīt Gustavs Manteifelis un 1889. gads

1894. gads

1894.

Skatīt Gustavs Manteifelis un 1894. gads

1896. gads

1896.

Skatīt Gustavs Manteifelis un 1896. gads

1897. gads

1897.

Skatīt Gustavs Manteifelis un 1897. gads

1901. gads

1901.

Skatīt Gustavs Manteifelis un 1901. gads

1902. gads

1902.

Skatīt Gustavs Manteifelis un 1902. gads

1903. gads

1903.

Skatīt Gustavs Manteifelis un 1903. gads

1904. gads

1904.

Skatīt Gustavs Manteifelis un 1904. gads

1905. gads

1905.

Skatīt Gustavs Manteifelis un 1905. gads

1906. gads

1906.

Skatīt Gustavs Manteifelis un 1906. gads

1910. gads

1910.

Skatīt Gustavs Manteifelis un 1910. gads

1911. gads

1911.

Skatīt Gustavs Manteifelis un 1911. gads

1912. gads

1912.

Skatīt Gustavs Manteifelis un 1912. gads

Zināms kā Gustav Mann, Gustav von Manteuffel, Manteifelis.

, Rēzekne, Rēzeknes novads, Romas Katoļu baznīca, Sanktpēterburga, Sāmsala, Tartu, Tartu Universitāte, Varšava, Vācbaltieši, Vācu valoda, Vēsture, Viļņa, Vidzemes guberņa, Vitebska, Vitebskas guberņa, 1201. gads, 1567. gads, 1604. gads, 1832. gads, 1859. gads, 1860. gads, 1861. gads, 1863. gads, 1869. gads, 1870. gads, 1871. gads, 1879. gads, 1880. gads, 1881. gads, 1884. gads, 1885. gads, 1886. gads, 1887. gads, 1889. gads, 1894. gads, 1896. gads, 1897. gads, 1901. gads, 1902. gads, 1903. gads, 1904. gads, 1905. gads, 1906. gads, 1910. gads, 1911. gads, 1912. gads.