Ātrāk nekā pārlūku!
45 attiecības: Aizkraukles rajons, Bermontiāde, Dambis, Dzelzceļa līnija Rīga—Daugavpils, Frīdrihs Ketlers, Gothards Ketlers, Holera, Jaunjelgava, Jaunjelgavas apriņķis, Jaunjelgavas katoļu baznīca, Jaunjelgavas novads, Jaunjelgavas rajons, Jēkabpils, Jēkabs Ketlers, Jelgava, Koknese, Krustpils, Kurzemes un Zemgales hercogi, Kurzemes un Zemgales hercogiste, Lielais mēris Latvijā, Livonijas krusta kari, Otrais Ziemeļu karš, Pļaviņu HES, Poļu—zviedru karš (1600—1629), Polijas—Lietuvas kopvalsts dalīšanas, Sēļi, Sēlpils pils, Sērenes pilskalns, Vecsērene, Vladislavs IV Vāsa, Zviedru Vidzeme, 1567. gads, 1590. gads, 1596. gads, 1621. gads, 1646. gads, 1647. gads, 1710. gads, 1795. gads, 1812. gada karš, 1831. gads, 1848. gads, 1861. gads, 1919. gads, 4. Valmieras kājnieku pulks.
Aizkraukles rajons
Aizkraukles rajons bija administratīvā iedalījuma vienība LPSR (kā Stučkas rajons 1967-1990) un Latvijas Republikas (1990-2009) sastāvā.
Jaunums!!: Jaunjelgavas vēsture un Aizkraukles rajons · Redzēt vairāk »
Bermontiāde
Bermontiāde jeb Bermonta afēra bija daļa no Latvijas brīvības cīņām un Krievijas pilsoņu kara, kurā Latvijas Bruņotie spēki ar Antantes sabiedroto atbalstu no 1919.
Jaunums!!: Jaunjelgavas vēsture un Bermontiāde · Redzēt vairāk »
Dambis
Jēkabpilī, kas paredzēts aizsardzībai pret Daugavas plūdiem Dambis ir aizsprostam līdzīga hidrotehniska būve, kas paredzēta teritoriju applūšanas novēršanai, upju gultņu regulēšanai un ostu akvatoriju aizsargāšanai pret viļņošanos.
Jaunums!!: Jaunjelgavas vēsture un Dambis · Redzēt vairāk »
Dzelzceļa līnija Rīga—Daugavpils
Dzelzceļa līnijas Rīga—Daugavpils karte Dzelzceļa līnija Rīga—Daugavpils ir dzelzceļa līnija Latvijā, kura ir 218 kilometrus gara.
Jaunums!!: Jaunjelgavas vēsture un Dzelzceļa līnija Rīga—Daugavpils · Redzēt vairāk »
Frīdrihs Ketlers
Frīdrihs Ketlers (dzimis Mītavā, miris) bija Kurzemes un Zemgales hercogistes līdzvaldnieks (1587-1596), Zemgales hercogs (1596 - 1616).
Jaunums!!: Jaunjelgavas vēsture un Frīdrihs Ketlers · Redzēt vairāk »
Gothards Ketlers
Gothards I Ketlers (dzimis netālu no Anrehtes Vestfālenē, miris Mītavā) bija pēdējais Livonijas ordeņa mestrs un pirmais Kurzemes hercogs, Zemgales grāfs un Livonijas vietvaldis.
Jaunums!!: Jaunjelgavas vēsture un Gothards Ketlers · Redzēt vairāk »
Holera
''Vibrio cholerae'' baktērijas Holera ir akūta zarnu infekcijas slimība, ko izraisa baktērija Vibrio cholerae.
Jaunums!!: Jaunjelgavas vēsture un Holera · Redzēt vairāk »
Jaunjelgava
Jaunjelgava ir pilsēta Daugavas kreisajā krastā Sēlijas kultūrvēsturiskajā novadā, Aizkraukles novadā.
Jaunums!!: Jaunjelgavas vēsture un Jaunjelgava · Redzēt vairāk »
Jaunjelgavas apriņķis
Jaunjelgavas apriņķa karte ar latviskajiem vietvārdiem un draudžu novadu robežām (1859). Jaunjelgavas apriņķa (līdz 1819. gadam Jaunjelgavas pilskunga tiesas) karte ar vāciskajiem un krieviskajiem vietvārdiem (1820). Jaunjelgavas apriņķa karte ar latviskajiem vietvārdiem (J. Roze, 1921). Jaunjelgavas apriņķis bija administratīva vienība Kurzemes guberņas (1819—1918), īslaicīgi Kurzemes un Zemgales hercogistes (1918) un Latvijas SPR (1919), līdztekus Latvijas Republikas (1918—1924) sastāvā.
Jaunums!!: Jaunjelgavas vēsture un Jaunjelgavas apriņķis · Redzēt vairāk »
Jaunjelgavas katoļu baznīca
Jaunjelgavas Svētā Krusta Romas katoļu baznīca ir Romas katoļu Rīgas metropolijas Jelgavas diecēzes draudzes baznīca.
Jaunums!!: Jaunjelgavas vēsture un Jaunjelgavas katoļu baznīca · Redzēt vairāk »
Jaunjelgavas novads
Jaunjelgavas novads bija pašvaldība Sēlijā, Daugavas kreisajā krastā.
Jaunums!!: Jaunjelgavas vēsture un Jaunjelgavas novads · Redzēt vairāk »
Jaunjelgavas rajons
Jaunjelgavas rajons bija Latvijas PSR administratīvi teritoriālā vienība.
Jaunums!!: Jaunjelgavas vēsture un Jaunjelgavas rajons · Redzēt vairāk »
Jēkabpils
Jēkabpils ir viena no desmit Latvijas valstspilsētām, ietilpst Jēkabpils novadā un ir tā administratīvais centrs.
Jaunums!!: Jaunjelgavas vēsture un Jēkabpils · Redzēt vairāk »
Jēkabs Ketlers
Jēkabs Ketlers (dzimis Kuldīgā (Goldingenā), miris Jelgavā (Mītavā)) bija Kurzemes un Zemgales hercogs.
Jaunums!!: Jaunjelgavas vēsture un Jēkabs Ketlers · Redzēt vairāk »
Jelgava
Jelgava ir valstspilsēta Zemgalē, 43 km no Rīgas pie Lielupes un tās attekas Driksas.
Jaunums!!: Jaunjelgavas vēsture un Jelgava · Redzēt vairāk »
Koknese
Koknese ir pilsēta Aizkraukles novadā Vidzemes dienvidos.
Jaunums!!: Jaunjelgavas vēsture un Koknese · Redzēt vairāk »
Krustpils
Krustpils ir Jēkabpils pilsētas daļa Daugavas labajā krastā, kas no 1920.
Jaunums!!: Jaunjelgavas vēsture un Krustpils · Redzēt vairāk »
Kurzemes un Zemgales hercogi
Nosacīts Ketleru dzimtas ģerbonis (katra dzimtas locekļa lietotais ģerbonis atšķīrās pēc dzimtai kopīgo objektu vai krāsu izvietojuma) Bīronu dzimtas ģerbonis Kurzemes un Zemgales hercogi, oficiāli Kurzemes un Zemgales hercogi Livonijā ( — Ar Dieva žēlastību Livonijā, Kurzemes un Zemgales hercogs), īsāk Kurzemes hercogi, bija valdnieki Kurzemes un Zemgales hercogistē (1562—1795).
Jaunums!!: Jaunjelgavas vēsture un Kurzemes un Zemgales hercogi · Redzēt vairāk »
Kurzemes un Zemgales hercogiste
Kurzemes un Zemgales hercogiste (saīsināti Kurzemes hercogiste) bija autonoma Lietuvas lielkņazistes, vēlāk Polijas-Lietuvas ūnijas vasaļvalsts, kas no 1562.
Jaunums!!: Jaunjelgavas vēsture un Kurzemes un Zemgales hercogiste · Redzēt vairāk »
Lielais mēris Latvijā
Žanis Karlsons. Lielais mēris Kurzemē (1936). Lielais mēris ir apzīmējums mēra epidēmijai, kas Lielā Ziemeļu kara laikā 1700.
Jaunums!!: Jaunjelgavas vēsture un Lielais mēris Latvijā · Redzēt vairāk »
Livonijas krusta kari
Par Livonijas krusta kariem (un eestlaste muistne vabadusvõitlus) tiek dēvēta ar militārām misijām atbalstītā Baltijas kolonizēšanas un kristianizēšanas daļa.
Jaunums!!: Jaunjelgavas vēsture un Livonijas krusta kari · Redzēt vairāk »
Otrais Ziemeļu karš
Otrais Ziemeļu karš jeb Otrais poļu—zviedru karš (1655—1661), dažādos avotos bieži saukts arī par Pirmo Ziemeļu karu, bija atkārtots Polijas—Lietuvas kopvalsts, Zviedrijas un Krievijas karš par Livonijas mantojumu.
Jaunums!!: Jaunjelgavas vēsture un Otrais Ziemeļu karš · Redzēt vairāk »
Pļaviņu HES
Pļaviņu HES ir viena no Daugavas hidroelektrostacijām pie Aizkraukles pilsētas.
Jaunums!!: Jaunjelgavas vēsture un Pļaviņu HES · Redzēt vairāk »
Poļu—zviedru karš (1600—1629)
Salaspils kauja starp poļiem, lietuviešiem, kurzemniekiem (kreisajā pusē) un zviedru sabiedrotajiem (labajā pusē). Gleznā saskatāma Daugava ar Mārtiņsalu un Salaspils baznīca (Peter Snayers, 1630) Poļu—zviedru karš (1600—1629) bija viens no poļu—lietuviešu—zviedru kariem starp Polijas—Lietuvas ūniju un Zviedrijas karalisti, kura darbība notika galvenokārt Latvijas teritorijā.
Jaunums!!: Jaunjelgavas vēsture un Poļu—zviedru karš (1600—1629) · Redzēt vairāk »
Polijas—Lietuvas kopvalsts dalīšanas
Polijas-Lietuvas teritorijas trīs dalīšanas (1772-1795). Polijas dalīšanas jeb Polijas-Lietuvas dalīšanas bija – teritorijas sadalīšana starp Prūsiju, Krieviju un Austriju 18. gadsimta 2.
Jaunums!!: Jaunjelgavas vēsture un Polijas—Lietuvas kopvalsts dalīšanas · Redzēt vairāk »
Sēļi
Aptuvenā sēļu apdzīvotā teritorija Daugavas kreisajā krastā 12. gadsimtā. Sēļi (no — 'augšējie ') bija baltu tauta, kas apdzīvoja Daugavas un Lielupes baseinus uz austrumiem no Daugavas līviem un Upmales (zemgaļiem).
Jaunums!!: Jaunjelgavas vēsture un Sēļi · Redzēt vairāk »
Sēlpils pils
Sēlpils cietokšņa plāns ar galveno pili uz klints Daugavas malā un priekšpili (1827. gada uzmērījums). Sēlpils pilsdrupu plāns (no A. Sapunova grāmatas ''Река Западная Двина'', 1893). Sēlpils baznīca un pils 1387. gadā Krievu karaspēka uzbrukums Sēlpilij 1705. gadā Klints ar Sēlpils drupām (1901). Sēlpils ir sens sēļu pilskalns, kas pirms Pļaviņu HES izbūves atradās uz dolomīta erozijas palikšņa Daugavas kreisā krasta kraujā, kura augšējā daļa pēc Pļaviņu HES ūdenskrātuves izveides atrodama uz Daugavas salas.
Jaunums!!: Jaunjelgavas vēsture un Sēlpils pils · Redzēt vairāk »
Sērenes pilskalns
Sērenes pilskalns atrodas Sēlijā, Aizkraukles novada Sērenes pagastā, apmēram 2 kilometrus no Daugavas.
Jaunums!!: Jaunjelgavas vēsture un Sērenes pilskalns · Redzēt vairāk »
Vecsērene
Vecsērene (arī Salenieki) ir apdzīvota vieta Aizkraukles novada Sērenes pagastā.
Jaunums!!: Jaunjelgavas vēsture un Vecsērene · Redzēt vairāk »
Vladislavs IV Vāsa
Vladislavs IV Vāsa, krievu tradīcijā saukts par Vladislavu I jeb koroļēviču Vladislavu Žigimontoviču; dzimis, miris) bija Vāsu dinastijas Krievijas ievēlētais cars no 1610. gada līdz 1613. gadam (formāli līdz 1634.), kad tika atcelts no troņa, un Polijas karalis un Lietuvas lielkņazs, kā arī nominālais Livonijas lielhercogs no 1632. gada līdz savai nāvei 1648. gadā. Pretendēja arī uz Zviedrijas karaļa troni.
Jaunums!!: Jaunjelgavas vēsture un Vladislavs IV Vāsa · Redzēt vairāk »
Zviedru Vidzeme
Siļķu krastmala Rīgā ap 1650. gadu (Broces zīmējums pēc gleznas rātsnamā). Zviedru Vidzeme jeb Zviedru Livonija (1629—1721) ir literatūrā pieņemts apzīmējums Zviedrijas domīnijai, kas nonāca tās valdījumā 1629.
Jaunums!!: Jaunjelgavas vēsture un Zviedru Vidzeme · Redzēt vairāk »
1567. gads
1567.
Jaunums!!: Jaunjelgavas vēsture un 1567. gads · Redzēt vairāk »
1590. gads
1590.
Jaunums!!: Jaunjelgavas vēsture un 1590. gads · Redzēt vairāk »
1596. gads
1596.
Jaunums!!: Jaunjelgavas vēsture un 1596. gads · Redzēt vairāk »
1621. gads
1621.
Jaunums!!: Jaunjelgavas vēsture un 1621. gads · Redzēt vairāk »
1646. gads
1646.
Jaunums!!: Jaunjelgavas vēsture un 1646. gads · Redzēt vairāk »
1647. gads
1647 bija parastais gads, kas sākās otrdienā.
Jaunums!!: Jaunjelgavas vēsture un 1647. gads · Redzēt vairāk »
1710. gads
1710.
Jaunums!!: Jaunjelgavas vēsture un 1710. gads · Redzēt vairāk »
1795. gads
1795.
Jaunums!!: Jaunjelgavas vēsture un 1795. gads · Redzēt vairāk »
1812. gada karš
1812.
Jaunums!!: Jaunjelgavas vēsture un 1812. gada karš · Redzēt vairāk »
1831. gads
1831.
Jaunums!!: Jaunjelgavas vēsture un 1831. gads · Redzēt vairāk »
1848. gads
1848.
Jaunums!!: Jaunjelgavas vēsture un 1848. gads · Redzēt vairāk »
1861. gads
1861.
Jaunums!!: Jaunjelgavas vēsture un 1861. gads · Redzēt vairāk »
1919. gads
1919.
Jaunums!!: Jaunjelgavas vēsture un 1919. gads · Redzēt vairāk »
4. Valmieras kājnieku pulks
4. Valmieras kājnieku pulka karogs. 4. Valmieras kājnieku pulka karoga otrā puse ar devīzi un simboliem (stūros). 4.
Jaunums!!: Jaunjelgavas vēsture un 4. Valmieras kājnieku pulks · Redzēt vairāk »
