Satura rādītājs
81 attiecības: Alberts fon Bukshēvdens, ASV dolārs, Augusts Kirhenšteins, Žečpospolita, Baltijas jūra, Baltijas provinces, Brestļitovskas miera līgums, Burkards Dzenis, Dālderis, Dzelzs laikmets Latvijā, Dzintara ceļš, Eiro, Ernsts Johans Bīrons, Feniņš, Francijas franks, Franki, Frīdrihs Kazimirs Ketlers, Frīdrihs Ketlers, Gothards Ketlers, Gotlande, Grams, Inflācija, Japānas jena, Jūlijs Madernieks, Jēkabs Ketlers, Jelgava, Kārlis Karlsons (1907—1962), Kārlis Krauze, Kārlis Kristians Jozefs, Krievijas Impērija, Krievijas Republika, Lata apgrozības naudas zīmes, Lats, Latvija, Latvijas Banka, Latvijas okupācija (1940), Latvijas Pagaidu valdība, Latvijas Republikas finanšu ministru uzskaitījums, Latvijas rublis, Latvijas vācu okupācija (1941—1945), Lībeka, Lielais Ziemeļu karš, Livonija, Livonijas bīskapija, Livonijas karš, Livonijas landtāgs, Livonijas ordeņa mestri, Livonijas ordenis, Mārka (naudas vienība), Merovingu dinastija, ... Izvērst indekss (31 vairāk) »
Alberts fon Bukshēvdens
Alberts fon Bukshēvdens (dzimis apmēram, miris), arī Alberts no Apeldernas, bija garīdznieks, diplomāts, politiķis, trešais Līvzemes (Ikšķiles) bīskaps, vēlāk pirmais Rīgas bīskaps.
Skatīt Latvijas naudas vēsture un Alberts fon Bukshēvdens
ASV dolārs
ASV 100 dolāru naudaszīme ASV dolārs (valūtas kods USD) ir ASV valūta.
Skatīt Latvijas naudas vēsture un ASV dolārs
Augusts Kirhenšteins
Augusts Kirhenšteins (—) bija latviešu veterinārārsts, mikrobiologs un politiķis.
Skatīt Latvijas naudas vēsture un Augusts Kirhenšteins
Žečpospolita
Žečpospolita ( — 'kopvalsts, republika') ir tradicionāli lietots saīsinājums apzīmējums kopēji pārvaldītajai Polijas valstij dažādos tās attīstības posmos.
Skatīt Latvijas naudas vēsture un Žečpospolita
Baltijas jūra
Baltijas jūra ir Eiropas ziemeļaustrumu daļas iekšējā jūra.
Skatīt Latvijas naudas vēsture un Baltijas jūra
Baltijas provinces
Baltijas provinču saliktais ģerbonis (1884) Baltijas provinces Zviedrijas pakļautībā (17. gadsimts) Baltijas provinces ir vēsturisks apzīmējums Zviedrijas aizjūras provincēm jeb domīnijām, Igaunijai un Vidzemei.
Skatīt Latvijas naudas vēsture un Baltijas provinces
Brestļitovskas miera līgums
Pamiera līguma parakstīšana 1917. gada 15. decembrī. Kreisajā pusē Osmaņu impērijas, Austroungārijas, Vācijas un Bulgārijas delegācijas (līgumu paraksta Austrumu frontes virspavēlnieks Bavārijas princis Leopolds), labajā pusē Padomju Krievijas delegācija (sēž Ļevs Kameņevs, Ādolfs Joffe un Anastāsija Bicenko).
Skatīt Latvijas naudas vēsture un Brestļitovskas miera līgums
Burkards Dzenis
Burkards Dzenis (—) bija latviešu tēlnieks, mākslinieku biedrības "Sadarbs" biedrs, tēlnieka Teodora Zaļkalna brālēns un gleznotājas Dagnes Dzenes tēvs.
Skatīt Latvijas naudas vēsture un Burkards Dzenis
Dālderis
Hercoga Jēkaba dālderis (1645. gads) Dālderis (atvasināts no) bija sudraba monēta ar diametru apmēram 40 mm un 29 gramu lielu svaru.
Skatīt Latvijas naudas vēsture un Dālderis
Dzelzs laikmets Latvijā
Baltu teritorijas agrīnā dzelzs laikmetā Baltu (violetā krāsā), slāvu (sarkanā krāsā) un somugru valodu aptuvenās robežas 5. - 7. gadsimtā m.ē. Baltu (tumšāk zilā krāsā), slāvu (zilā krāsā) un somugru valodu (dzeltenā krāsā) aptuvenās robežas 9. gadsimta sākumā Dzelzs laikmets Latvijas teritorijā bija Latvijas vēstures periods, par kura sākumu nosacīti pieņem 1.
Skatīt Latvijas naudas vēsture un Dzelzs laikmets Latvijā
Dzintara ceļš
Dzintara ceļš Dzintara ceļš bija dzintara tirdzniecības maršruts, kas savienoja Sembas pussalas reģionu Baltijas jūras piekrastē ar Romas impērijas centru mūsdienu Itālijā.
Skatīt Latvijas naudas vēsture un Dzintara ceļš
Eiro
Eiro jeb eira (svešvalodās: ευρώ, euro, euró, evro, ewro, евро utml.; starptautiskais apzīmējums — EUR; zīme — €) ir kopējā valūta deviņpadsmit Eiropas Savienības (ES) valstīm, kas veido Eiropas Monetāro Savienību.
Skatīt Latvijas naudas vēsture un Eiro
Ernsts Johans Bīrons
Ernsts Johans Bīrons (dzimis, miris) bija baltiešu muižnieks, grāfs, pirmais Kurzemes un Zemgales hercogs no Bīronu dinastijas un Krievijas Impērijas reģents (no līdz).
Skatīt Latvijas naudas vēsture un Ernsts Johans Bīrons
Feniņš
VFR feniņš 1571. gada Rīgas brīvpilsētas feniņš ar ģerboni (sudrabs 94, svars 0,26 g, diametrs 12,0 mm) Feniņš bija viduslaiku monēta, no 1873.
Skatīt Latvijas naudas vēsture un Feniņš
Francijas franks
1995. gada 500 franku Francijas franks (franču: franc français) bija 14.–17.
Skatīt Latvijas naudas vēsture un Francijas franks
Franki
Franki (vai gens Francorum) ir rietumģermāņu cilšu apvienība, kas izveidojās 3. gadsimta vidū un kurai bija nozīmīga loma Eiropas vēsturē no 5.
Skatīt Latvijas naudas vēsture un Franki
Frīdrihs Kazimirs Ketlers
Hercoga Frīdriha Kazimira attēls uz 1689. gadā Jelgavā kaltā zelta dukāta. Apliecoši uzraksti: FRID:CAS:IN.L.CVR:E.SEM:DVX (Kurzemes un Zemgales hercogs Frīdrihs Kazimirs) un MONETA NO VA AVREA (jaunā zelta monēta). Frīdrihs II Kazimirs Ketlers (dzimis Jelgavā (Mītavā), miris) bija hercoga Jēkaba dēls, Kurzemes hercogs no 1682.
Skatīt Latvijas naudas vēsture un Frīdrihs Kazimirs Ketlers
Frīdrihs Ketlers
Frīdrihs Ketlers (dzimis Mītavā, miris) bija Kurzemes un Zemgales hercogistes līdzvaldnieks (1587-1596), Zemgales hercogs (1596 - 1616).
Skatīt Latvijas naudas vēsture un Frīdrihs Ketlers
Gothards Ketlers
Gothards I Ketlers (dzimis netālu no Anrehtes Vestfālenē, miris Mītavā) bija pēdējais Livonijas ordeņa mestrs un pirmais Kurzemes hercogs, Zemgales grāfs un Livonijas vietvaldis.
Skatīt Latvijas naudas vēsture un Gothards Ketlers
Gotlande
Gotlande ir Zviedrijai piederoša sala Baltijas jūras vidienē, aptuveni no Kurzemes rietumu krasta.
Skatīt Latvijas naudas vēsture un Gotlande
Grams
Grams (SI simbols: g) ir metriskā sistēmas masas mērvienība, kas pielīdzināma kilograma daļai.
Skatīt Latvijas naudas vēsture un Grams
Inflācija
Inflācija 2019. gadā dead-url.
Skatīt Latvijas naudas vēsture un Inflācija
Japānas jena
Japānas jena (simbols: ¥, ISO 4217 kods: JPY, tiek lietota arī abreviatūra JP¥) ir Japānas valūta.
Skatīt Latvijas naudas vēsture un Japānas jena
Jūlijs Madernieks
Jūlijs Madernieks (1870—1955) bija latviešu gleznotājs, interjerists, pedagogs un mākslas kritiķis.
Skatīt Latvijas naudas vēsture un Jūlijs Madernieks
Jēkabs Ketlers
Jēkabs Ketlers (dzimis Kuldīgā (Goldingenā), miris Jelgavā (Mītavā)) bija Kurzemes un Zemgales hercogs.
Skatīt Latvijas naudas vēsture un Jēkabs Ketlers
Jelgava
Jelgava ir valstspilsēta Zemgalē, 43 km no Rīgas pie Lielupes un tās attekas Driksas.
Skatīt Latvijas naudas vēsture un Jelgava
Kārlis Karlsons (1907—1962)
Kārlis Karlsons (dzimis, miris) bija Latvijas ķīmiķis, inženieris, un sabiedrisks darbinieks.
Skatīt Latvijas naudas vēsture un Kārlis Karlsons (1907—1962)
Kārlis Krauze
Kārlis Krauze. Kārlis Krauze (1904–1942) bija latviešu grafiķis, Latvijas Mākslas akadēmijas grafiskās darbnīcas vadītājs.
Skatīt Latvijas naudas vēsture un Kārlis Krauze
Kārlis Kristians Jozefs
Kārlis Kristians Jozefs no Saksijas, arī Saksijas Kārlis (vācu: Karl Christian Joseph Ignaz Eugen Franz Xaver von Sachsen; dzimis 1733. gada 13. jūlijā Drēzdenē, miris 1796. gada 16. jūnijā Drēzdenē) bija Saksijas princis, no 1758.
Skatīt Latvijas naudas vēsture un Kārlis Kristians Jozefs
Krievijas Impērija
Krievijas Impērija bija valsts, kas pastāvēja no 1721.
Skatīt Latvijas naudas vēsture un Krievijas Impērija
Krievijas Republika
Krievijas Republikas plakāts ar pirmās Pagaidu valdības sastāvu Krievijas Republika bija Krievijas Pagaidu valdības 1917.
Skatīt Latvijas naudas vēsture un Krievijas Republika
Lata apgrozības naudas zīmes
Lata apgrozības naudas zīmes ir lata banknotes un monētas, kas laistas apgrozībā un izmantotas kā maksāšanas līdzeklis.
Skatīt Latvijas naudas vēsture un Lata apgrozības naudas zīmes
Lats
Lats (ISO 4217 kods: LVL) bija Latvijas Republikas nacionālās naudas vienība no 1922.
Skatīt Latvijas naudas vēsture un Lats
Latvija
Latvijas Republika ir valsts Ziemeļeiropā, Baltijas jūras austrumu krastā.
Skatīt Latvijas naudas vēsture un Latvija
Latvijas Banka
Latvijas Banka ir Latvijas Republikas centrālā banka, Eiropas Centrālo banku sistēmas dalībniece.
Skatīt Latvijas naudas vēsture un Latvijas Banka
Latvijas okupācija (1940)
PSRS un Nacistiskās Vācijas okupētās teritorijas Otrā pasaules kara sākumā (1939—1940) Latvijas okupācija 1940. gadā bija Latvijas Republikas bruņota sagrābšana ar tai sekojošu aneksiju, ko 1940. gada vasarā Baltijas valstu okupācijas ietvaros īstenoja PSRS. Vēsturnieki Latvijas okupāciju iedala 3 posmos.
Skatīt Latvijas naudas vēsture un Latvijas okupācija (1940)
Latvijas Pagaidu valdība
Pirmā Latvijas Republikas Pagaidu valdība (Liepāja, 1919. gada aprīlis). Pirmajā rindā no kreisās: Spricis Paegle, Miķelis Valters, Kārlis Ulmanis, Teodors Hermanovskis, Kārlis Kasparsons. Otrajā rindā no kreisās: Jānis Blumbergs, Eduards Strautnieks (tieslietu ministrs), Dāvids Rudzītis (valsts kancelejas direktors), Jānis Zālītis, Kārlis Puriņš Latvijas Tautas Padomes 1918.
Skatīt Latvijas naudas vēsture un Latvijas Pagaidu valdība
Latvijas Republikas finanšu ministru uzskaitījums
Šajā uzskaitījumā apkopoti Latvijas Republikas finanšu ministri, kas ir Latvijas Republikas Ministru kabineta locekļi.
Skatīt Latvijas naudas vēsture un Latvijas Republikas finanšu ministru uzskaitījums
Latvijas rublis
Latvijas rublis bija Latvijas valsts oficiālā valūta no 1919.
Skatīt Latvijas naudas vēsture un Latvijas rublis
Latvijas vācu okupācija (1941—1945)
Latvijas (''Lettland'') ģenerālapgabals ar vāciskajiem vietvārdiem (1942). Latvijas vācu okupācija ir Padomju Savienības 1940.
Skatīt Latvijas naudas vēsture un Latvijas vācu okupācija (1941—1945)
Lībeka
Lībeka ir otra lielākā pilsēta Šlēzvigā-Holšteinā, viena no lielākajām Vācijas ostām.
Skatīt Latvijas naudas vēsture un Lībeka
Lielais Ziemeļu karš
Lielais Ziemeļu karš (1700–1721) bija viens no lielākajiem kariem par politisko un militāro ietekmi Ziemeļeiropā.
Skatīt Latvijas naudas vēsture un Lielais Ziemeļu karš
Livonija
Livonijas bīskapijas un Ordeņa valsts (1534). Livonijas Konfederācijas zemes Livonija jeb Līvzeme (vikingu: Iflanti) ir vēsturisks nosaukums, kas dažādos laikos izmantots Livonijas bīskapijas, Livonijas ordeņa, Livonijas Konfederācijas, Livonijas hercogistes un Inflantijas vaivadijas nosaukumos.
Skatīt Latvijas naudas vēsture un Livonija
Livonijas bīskapija
Livonijas bīskapija jeb Līvzemes bīskapija bija pirmā Romas Katoļu baznīcvalsts mūsdienu Latvijas sastāvā, kas līdz 1214.
Skatīt Latvijas naudas vēsture un Livonijas bīskapija
Livonijas karš
Livonijas karš vai Pirmais Ziemeļu karš (vai Erster Nordischer Krieg) bija 25 gadus ilgs (1558—1583) karš ar pārtraukumiem starp Krievijas caristes un Livonijas Konfederācijas karaspēkiem (1558—1561), kurā pēc tam iesaistījās arī Lietuvas dižkunigaitija (vēlāk Polijas-Lietuvas kopvalsts) un Dānijas un Zviedrijas karalistes, kuru savstarpējās cīņas tiek sauktas par Ziemeļu septiņgadu karu (1563—1570).
Skatīt Latvijas naudas vēsture un Livonijas karš
Livonijas landtāgs
Valmieras Svētā Sīmaņa baznīca, kurā notika Livonijas landtāgu kopsēdes. 1567. gada Rīgas landtāga lēmums (recess) pēc hercoga Gorharda priekšlikuma par luterāņu baznīcu būvi. Livonijas landtāgs (- "Livonijas zemes sapulce") jeb Livonijas konvents bija Livonijas konfederācijas pārstāvju sapulce 15.
Skatīt Latvijas naudas vēsture un Livonijas landtāgs
Livonijas ordeņa mestri
Vācu ordeņa virsmestrs un ordeņa brālis (Michala Elviro Andrioli idealizēts zīmējums, 1895) Teitoņu ordeņa valsts, 1410. gads Livonijas landmestru tiešā pārvaldē esošā teritorija apvilkta ar dzeltenu kontūru Livonijas ordeņa mestri, precīzāk Teitoņu ordeņa Livonijas landmestri (vācu: Landmeister des Deutschen Ordens in Livland) bija iekarotajā Prūsijā bāzētā Teitoņu ordeņa Livonijas atzara komandieri.
Skatīt Latvijas naudas vēsture un Livonijas ordeņa mestri
Livonijas ordenis
Livonijas ordenis jeb Svētās Marijas Vācu Nama Jeruzalemē brālība Livonijā bija autonoms Vācu ordeņa un Vācu ordeņa valsts atzars Livonijā, kuru Ordeņa mestrs Hermans Balke izveidoja pēc Zobenbrāļu ordeņa sagrāves Saules kaujā 1236.
Skatīt Latvijas naudas vēsture un Livonijas ordenis
Mārka (naudas vienība)
Vācu markas monēta (Vācijas Impērija, 1875) Mārka jeb marka bija naudas vienības nosaukums Hanzas savienības pilsētās, vēlāk Vācijā un citās valstīs.
Skatīt Latvijas naudas vēsture un Mārka (naudas vienība)
Merovingu dinastija
Merovingu dinastija ir franku ķēniņu dinastija, kas 5.-8.
Skatīt Latvijas naudas vēsture un Merovingu dinastija
Naudas vēsture
Naudas vēsture aptver laika posmu no aptuveni 75 000 g. p.m.ē.
Skatīt Latvijas naudas vēsture un Naudas vēsture
Oberosts
''Ober Ost'' militārā apgabala karte (1916) Militārās pārvaldes apgabali Austrumu pārvaldes apgabala ''Ober Ost'' virspavēlnieks Hindenburgs ar štāba virsniekiem (1915. gada augustā) Austrumu pārvaldes apgabala ''Ober Ost'' virspavēlnieks Bavārijas princis Leopolds (1917) Oberosta pastmarkas Oberosts jeb Austrumu kopējā vācu karaspēka virspavēlniecība (Oberbefehlshaber der gesamten deutschen Streitkräfte im Osten), burtiskā tulkojumā „Augšējie Austrumi”, bija Vācijas Impērijas karaspēka izveidotā pārvaldes struktūra okupētajās Krievijas Impērijas ziemeļrietumu guberņās Pirmā pasaules kara laikā (1914—1918).
Skatīt Latvijas naudas vēsture un Oberosts
Otrais pasaules karš
Otrais pasaules karš bija globāls bruņots konflikts, kas iesaistīja vairumu pasaules valstu, plašākais un pēc bojāgājušo cilvēku skaita postošākais karš vēsturē.
Skatīt Latvijas naudas vēsture un Otrais pasaules karš
Pašvaldības vadītājs
Pašvaldības vadītājs ir pašvaldības priekšsēdētājs, kura uzdevums gandrīz vienmēr ir vadīt pašvaldības domes sēdes.
Skatīt Latvijas naudas vēsture un Pašvaldības vadītājs
Pārdaugavas Livonijas hercogiste
Pārdaugavas Livonijas hercogiste (kņaziste) bija hercogiste, kas izveidota 1561.-1562.
Skatīt Latvijas naudas vēsture un Pārdaugavas Livonijas hercogiste
Pēteris Bīrons
Pēteris Bīrons (dzimis, miris) bija pēdējais Kurzemes un Zemgales hercogs no Bīronu dinastijas.
Skatīt Latvijas naudas vēsture un Pēteris Bīrons
Polijas—Lietuvas ūnija
Polijas—Lietuvas ūnija jeb Abu Tautu Republika (kopvalsts),, īsāk Kopvalsts (Žečpospolita) (rzecz pospolita, Рѣч Посполита), oficiāli Suverēnā Polijas karalistes kroņa un Lietuvas lielhercogistes Republika, bija federāla vēlētā monarhija, kas pastāvēja no 1569.
Skatīt Latvijas naudas vēsture un Polijas—Lietuvas ūnija
Rīgas arhibīskapi (1255—1562)
Rīgas arhibīskapu ģerbonis (J. Siebmacher, 1605) Rīgas arhibīskapi bija augstākie laicīgie valdnieki Rīgas arhibīskapijas teritorijā, ko viņi pārvaldīja no 1255.
Skatīt Latvijas naudas vēsture un Rīgas arhibīskapi (1255—1562)
Rīgas ģerbonis
Rīgas pilsētas ģerbonis tagadējā izskatā apstiprināts 1925.
Skatīt Latvijas naudas vēsture un Rīgas ģerbonis
Rīgas brīvpilsēta
Rīgas brīvpilsētas panorāma (1581. gada attēls no G. Brauna un F. Hogenberga ''Civitates Orbis Terrarum''). Rīgas pilsētas ģerbonis (1591). Rīgas brīvpilsēta ir historiogrāfijā lietots apzīmējums periodam Rīgas vēsturē no 1561.
Skatīt Latvijas naudas vēsture un Rīgas brīvpilsēta
Rihards Zariņš
Rihards Zariņš jeb Zarriņš (—) bija latviešu grafiķis, ekslibra pamatlicējs latviešu grafikā.
Skatīt Latvijas naudas vēsture un Rihards Zariņš
Romas impērija
Romas impērija jeb Romiešu impērija (— Basileia tōn Rhōmaiōn) bija Senās Romas periods, kas aizsākās līdz ar pirmā imperatora Oktaviāna Augusta valdīšanas sākumu 27.
Skatīt Latvijas naudas vēsture un Romas impērija
Rublis
Krievijas rubļu (2006) Baltkrievijas rubļu (apgrozībā no 2016) Rublis ir naudas vienība.
Skatīt Latvijas naudas vēsture un Rublis
Salaspils līgums
Salaspils līgums (Kerckholmssche vordracht) bija 1452.
Skatīt Latvijas naudas vēsture un Salaspils līgums
Senie laiki
Senās Grieķijas dzejnieks Homērs. Senie laiki ir laika posms cilvēces vēsturē starp aizvēsturi un viduslaiku sākumu Eiropā (ap 3000 gadu p.m.ē. līdz 500 gadam m.ē.). Citās pasaules daļās seno laiku posma laika robežas var atšķirties, piemēram, Ķīnas vēturē par seno laiku posma beigām dažreiz uzskata Cjiņu dinastijas sākumu, Indijas vēsturē Čolas dinastijas sākumu, bet Amerikā — Amerikas kolonizēšanas sākumu.
Skatīt Latvijas naudas vēsture un Senie laiki
Septiņgadu karš
Austrijas-Francijas-Krievijas un Prūsijas-Lielbritānijas-Hanoveres koalīcijas pirms kara sākuma 1756. gadā. Krievijas Impērijas uzbrukums Prūsijai cauri formāli neitrālās Kurzemes hercogistes un Polijas-Lietuvas teritorijai (1757-1759). Septiņgadu karš (Vācijā to dažreiz sauc arī par Trešo Silēzijas karu) notika starp 1756.
Skatīt Latvijas naudas vēsture un Septiņgadu karš
Skandināvija
Ziemeļvalstu teritorijas, kuras arī reizēm pieskaita pie Skandināvijas; dzeltenā krāsā iekrāsotas teritorijas, kuras pieder Skandināvijas valstīm. Skandināvija (dāņu un, norvēģu, fēru un, īslandiešu: Skandinavía un sāmu: Skadesi-suolu / Skađsuâl) ir vēsturisks un ģeogrāfisks Ziemeļeiropas reģions Skandināvijas pussalā.
Skatīt Latvijas naudas vēsture un Skandināvija
Sterliņu mārciņa
Sterliņu mārciņa, plaši zināma vienkārši kā mārciņa (pound), ir Apvienotās Karalistes un tās Kroņa īpašumu (Džērsijas, Gērnsijas, Menas Salas) oficiālā valūta.
Skatīt Latvijas naudas vēsture un Sterliņu mārciņa
Tautas padome
Latvijas Tautas Padomes prezidijs 1918. gadā. No kreisās: priekšsēža otrs biedrs Gustavs Zemgals, sekretārs Erasts Bite, sekretārs Emīls Skubiķis, priekšsēdis Jānis Čakste, sekretārs Staņislavs Kambala, priekšsēža pirmais biedrs Marģers Skujenieks Latvijas Tautas padome bija pagaidu likumdevēja iestāde, kas aizstāja Latviešu Pagaidu Nacionālo Padomi un pastāvēja līdz pirmajām demokrātiskām parlamenta vēlēšanām (kuras 1918.
Skatīt Latvijas naudas vēsture un Tautas padome
Tuvie Austrumi
Tuvie Austrumi ir starpkontinentāls reģions, kas aptver Dienvidrietumāziju bez Kaukāza valstīm, kā arī Ēģipti, kas lielākoties atrodas Āfrikā. Reģions atrodas starp Eiropu un Vidējiem Austrumiem, teritorijā no Vidusjūras austrumu krasta līdz Persijas līcim.
Skatīt Latvijas naudas vēsture un Tuvie Austrumi
Valters fon Pletenbergs
Valters fon Pletenbergs (latīņu: Gualterus Plettenbergius; dzimis ap 1450. gadu, miris) bija Vācu ordeņa Livonijas atzara (t.s. Livonijas ordeņa) mestrs (1494—1535).
Skatīt Latvijas naudas vēsture un Valters fon Pletenbergs
Vācija
Vācija, oficiāli Vācijas Federatīvā Republika (Bundesrepublik Deutschland), ir federāla valsts Centrāleiropā. Ziemeļos to apskalo Ziemeļjūra un Baltijas jūra un tā robežojas ar Dāniju; savukārt austrumos tā robežojas ar Poliju un Čehiju; dienvidos ar Austriju un Šveici; rietumos ar Franciju, Beļģiju, Nīderlandi un Luksemburgu.
Skatīt Latvijas naudas vēsture un Vācija
Vācijas marka
Vācijas marka (saīsin. — DM, kods — DEM) bija Rietumvācijas (1948—1990) un vēlāk Vācijas (1990—2002) nacionālā valūta.
Skatīt Latvijas naudas vēsture un Vācijas marka
Vērdiņš
Pletenberga ģerboņiem. Livonijas ordeņa un Rīgas ģerboņiem. Vērdiņš bija viduslaiku monētas, no 1515.
Skatīt Latvijas naudas vēsture un Vērdiņš
Vecrīga
Vecrīga, (apkaimes nosaukums Vecpilsēta) arī Iekšrīga, ir Rīgas pilsētas vissenākā daļa, kā arī apkaime, kuras robežas veido K. Valdemāra viela, Z. A. Meierovica bulvāris, Aspazijas bulvāris, 13. janvāra iela un 11. novembra krastmala.
Skatīt Latvijas naudas vēsture un Vecrīga
Vidējie Austrumi
Vidējo Austrumu reģions vācu historiogrāfiskajā tradīcijā. Vidējo Austrumu reģions angļu historiogrāfiskajā tradīcijā. Vidējie Austrumi ir vēsturisks apzīmējums Āzijas dienvidrietumu daļai.
Skatīt Latvijas naudas vēsture un Vidējie Austrumi
Viduslaiki
Krusts bija viens no izplatītākajiem simboliem viduslaiku sabiedrībā Viduslaiki bija Eiropas vēstures laika periods starp senajiem laikiem un jaunajiem laikiem, no 5.
Skatīt Latvijas naudas vēsture un Viduslaiki
Vikingi
Dāņu vikingi, gleznots 12. gadsimta vidū Bizantijas imperatora dienestā (9. gadsimts) Vikingi bija jūrasbraucēju cilšu grupa, kuru sākotnējā izcelsme saistīta ar Skandināviju.
Skatīt Latvijas naudas vēsture un Vikingi
Vikingu laiki
Ladoga, Novgoroda un Kijeva Senajā Krievzemē. Vikingu dibinātās valstis 8. gs. (tumši sarkanā krāsā), 9.gs. (sarkanā krāsā), 10. gs. (oranžā krāsā) un 11.gs. (dzeltenā krāsā). Zaļā krāsā iezīmētas teritorijas, uz kurām notika vikingu sirojumi Pēc Sicīlijas normaņu ķēniņa Rogera II rīkojuma tapusī pasaules karte (''Tabula Rogeriana'', 1154).
Skatīt Latvijas naudas vēsture un Vikingu laiki
Vilhelms Ketlers
Vilhelms Ketlers (dzimis, miris) bija otrais Kurzemes hercogs (pārvaldīja Kurzemes daļu, Zemgali pārvaldīja viņa brālis Frīdrihs).
Skatīt Latvijas naudas vēsture un Vilhelms Ketlers
Zelta standarts
1907. gada ASV desmit dolāru zelta monēta Zelta standarts ir monetārā sistēma, kurā maksājumu pamatvienība ir standartizēts zelta daudzums.
Skatīt Latvijas naudas vēsture un Zelta standarts
Zināms kā Latvijas nauda.