Ātrāk nekā pārlūku!
105 attiecības: Aizkraukles kauja (1279), Aleksandrs Ņevskis, Andreass no Felves, Švarns, Ģedimina dzimta, Žemaiši, Žemaitija, Živinbuds, Balti, Baltkrievija, Baltu reliģija, Braslava, Butigeidis, Butvīds, Daniels Romanovičs, Daugerūts, Daumants, Dausprungs, Dinaburgas pils, Durbes kauja, Dzūkija, Galīcijas-Volīnijas kņazi, Galīcijas-Volīnijas kņaziste, Gerdenis, Grodņa, Hipatija hronika, Indriķa hronika, Jaroslavs Vladimirovičs, Jātvingi, Jersika (valsts), Jersikas pilskalns, Karuzes kauja, Kauja pie Lielvārdes (1262), Krievzemes karaļi, Kurši, Lahojska, Lengvīns, Lielā prūšu sacelšanās, Lietava (zeme), Lietuvas karaliste, Lietuvas lielkņaziste, Lietuviešu karagājieni uz Tālavu un Lielvārdi (1213), Lietuviešu un līvu karagājiens uz Rīgu (1204), Livonija, Livonijas ordeņa mestri, Livonijas ordenis, Mazovija, Mazovijas kņazi, Mazovijas Konrāds, Melnā Krievzeme, ..., Mindaugs, Minska, Mongoļu impērija, Mstislavs I Vladimirovičs (Lielais), Nadruva, Navahrudaka, Novgorodas kņazi, Pinska, Pleskava, Pleskavas kņazi, Polocka, Polockas, Jersikas un lietuviešu karagājiens uz Līvzemi (1203), Prūši, Prūsijas krusta kari, Saules kauja, Skalva, Smoļenska, Staraja Rusa, Steksis, Svētā Romas impērija, Svelgats, Tautvils, Traidens, Tranaitis, Tveras apgabals, Ungāri, Vaišvilks, Vācu ordenis, Vītenis, Veļikijnovgoroda, Vecākā atskaņu hronika, Vikints, Visvaldis, Vitebska, Vladimirs Svjatoslavičs, Zaslavje, Zelta Orda, Zemgaļi, Zobenbrāļu ordenis, 1205. gada Ropažu kauja, 1205. gads, 1209. gads, 1213. gads, 1214. gads, 1219. gads, 1235. gads, 1236. gads, 1263. gads, 1264. gads, 1267. gads, 1269. gads, 1282. gads, 1285. gads, 1291. gads, 1295. gads. Izvērst indekss (55 vairāk) »
Aizkraukles kauja (1279)
Livonijas Konfederācijas karte XIII. gs. Kauja notika uz dienvidiem no Aizkraukles (kartē: ''Ascheraden''). 1279.
Jaunums!!: Lietuvas vēsture (1219—1295) un Aizkraukles kauja (1279) · Redzēt vairāk »
Aleksandrs Ņevskis
Aleksandrs Ņevskis vai Aleksandrs Jaroslavičs (krievu: Алекса́ндр Яросла́вич Не́вский) (dzimis, miris) bija krievu karavadonis, Novgorodas kņazs (1236-1251), Kijevas lielkņazs (no 1249).
Jaunums!!: Lietuvas vēsture (1219—1295) un Aleksandrs Ņevskis · Redzēt vairāk »
Andreass no Felves
Livonijas mestra zīmogs ar uzrakstu "(Sigillum) (Com)MENDATORIS DOM(us) (the)VTO(nic)I IN LIVONIA" - "Vācu ordeņa komandiera Livonijā zīmogs" Andreass no Felves, kas parasti dēvēts par Andreasu no Štīrijas (vācu: Andreas von Stirland) vai Andreasu Štuklandu (latīņu: Andreas a Stucklant, Andreas à Stockland), Teitoņu ordeņa Livonijas landmestrs (1240.-41. un 1248.-53. gados).
Jaunums!!: Lietuvas vēsture (1219—1295) un Andreass no Felves · Redzēt vairāk »
Švarns
Švarns vai Švarno Daņilovičs (ap 1230. gadu — ap 1270. gadu), kristītais vārds Ivans, bija Galīcijas-Volīnijas rietumu daļas valdnieks (1264—1269, kopā ar savu vecāko brāli Ļevu Daņiloviču).
Jaunums!!: Lietuvas vēsture (1219—1295) un Švarns · Redzēt vairāk »
Ģedimina dzimta
Ģedimina dzimtas simbols — Ģediminaišu stabi Ģedimina dzimta vai Ģediminaiši bija Lietuvas valdnieku dzimta, ko aizsāka dižkunigaitis Ģedimins.
Jaunums!!: Lietuvas vēsture (1219—1295) un Ģedimina dzimta · Redzēt vairāk »
Žemaiši
Baltu zemes pirms krusta kariem tagadējās Latvijas, Lietuvas, Krievijas (Kaļiņingradas), Baltkrievijas un Polijas teritorijās. Žemaišu zemes atradās starp kuršu, skalvju, jātvingu un aukštaišu zemēm. Kursas dalīšanas laikā (1253). Žemaiši (senkrievu: Жмудь; viduslaiku vācu valodā: Sameiten) ir Lietuvas rietumos kompakti dzīvojoša lietuviešu maztauta, kura runā žemaišu dialektā.
Jaunums!!: Lietuvas vēsture (1219—1295) un Žemaiši · Redzēt vairāk »
Žemaitija
Livonijas ordenim (''Livoniae pars'') pakļautā Kursas (''Curlandia'') un Žemaitijas (''Samogitia'') teritorija (līdz 1422). Žemaitija (žemaišu: Žemaitėjė) ir viens no Lietuvas pieciem etnogrāfiskajiem reģioniem, kas robežojas ar Kurzemi un Zemgales rietumu daļu Latvijā.
Jaunums!!: Lietuvas vēsture (1219—1295) un Žemaitija · Redzēt vairāk »
Živinbuds
Živinbuds (lietuviešu: Živinbudas, Żywibund vai Rimgaudas, Ryngold, senkrievu: Живинъбоудъ) bija viens no pieciem augstākajiem Lietuvas kunigaišiem (senkrievu tekstā: кнѧзи Литовьскии), kas 1219.
Jaunums!!: Lietuvas vēsture (1219—1295) un Živinbuds · Redzēt vairāk »
Balti
Balti ir indoeiropiešu cilšu un tautu grupa, kas senāk apdzīvoja plašu reģionu no Polijas līdz Viduskrievijai.
Jaunums!!: Lietuvas vēsture (1219—1295) un Balti · Redzēt vairāk »
Baltkrievija
Baltkrievijas nacionālais karogs, ko 1995. gada referenduma rezultātā aizstāja ar modificētu Baltkrievijas PSR karogu Baltkrievija, oficiāli Baltkrievijas Republika (Рэспубліка Беларусь; Республика Беларусь), ir valsts Austrumeiropā.
Jaunums!!: Lietuvas vēsture (1219—1295) un Baltkrievija · Redzēt vairāk »
Baltu reliģija
Baltu reliģija jeb dievestība ir seno baltu reliģija, kuras izpratni, trūkstot pilnvērtīgiem rakstu avotiem, meklē senajās hronikās, kā arī lietuviešu un latviešu mitoloģijās.
Jaunums!!: Lietuvas vēsture (1219—1295) un Baltu reliģija · Redzēt vairāk »
Braslava
Braslava ir pilsēta ziemeļrietumu Baltkrievijā, Vitebskas apgabala Braslavas rajona administratīvais centrs.
Jaunums!!: Lietuvas vēsture (1219—1295) un Braslava · Redzēt vairāk »
Butigeidis
Butigeidis jeb Butegeidis (dzimis ap 1240. gadu, miris ap 1290. gadu) bija Lietuvas dižkunigaitis (ap 1285. - ap 1290.), pirmais no Ģedimina dinastijas valdniekiem.
Jaunums!!: Lietuvas vēsture (1219—1295) un Butigeidis · Redzēt vairāk »
Butvīds
Butvīds vai Butivīds, citos avotos Pukuvers (dzimis pēc 1240. gada, miris ap 1295. gadu) bija Lietuvas dižkunigaitis (ap 1290—ap 1295) bija viens no pirmajiem Ģedimina dinastijas valdniekiem, Butigeida brālis un Vīteņa, iespējams, arī Ģedimina, tēvs.
Jaunums!!: Lietuvas vēsture (1219—1295) un Butvīds · Redzēt vairāk »
Daniels Romanovičs
Daniels Romanovičs Daniels Romanovičs jeb Galīcijas Danilo (ap 1201—1264) bija Galīcijas-Volīnijas kņazs (ar pārtraukumiem 1205-1206, 1211-1212, 1229-1231, 1233-1235, 1238-1254) tagadējās Ukrainas un Baltkrievijas rietumdaļas teritorijā.
Jaunums!!: Lietuvas vēsture (1219—1295) un Daniels Romanovičs · Redzēt vairāk »
Daugerūts
Daugerūts jeb Dangerūts (latīņu: Daugeruthe, Dangeruthe, lietuviešu: Dangerutis), viens no agrīnās Lietuvas kunigaišiem, Lietavas valdnieks.
Jaunums!!: Lietuvas vēsture (1219—1295) un Daugerūts · Redzēt vairāk »
Daumants
Daumants bija Nalsenes kunigaitis, kas piedalījās sazvērestībā pret Lietuvas karali Mindaugu.
Jaunums!!: Lietuvas vēsture (1219—1295) un Daumants · Redzēt vairāk »
Dausprungs
Dausprungs (senkrievu: Довъспроункъ) bija vēlākā Lietuvas dižkunigaiša Mindauga vecākais brālis, viens no pieciem augstākajiem Lietuvas kunigaišiem (senkrievu tekstā: кнѧзи Литовьскии), kas 1219.
Jaunums!!: Lietuvas vēsture (1219—1295) un Dausprungs · Redzēt vairāk »
Dinaburgas pils
Dinaburgas pils plāns 16. gadsimtā ar pils pamatiem (''Schloss''), priekšpili (''Vorburg'') un pilsētu (kreisajā pusē). Vilhelms Neimanis, 1890. Vecdaugavpils rekonstrukcijas variants. Dinaburgas pils jeb Vecdaugavpils (Alt-Dünaburg) bija 1275.
Jaunums!!: Lietuvas vēsture (1219—1295) un Dinaburgas pils · Redzēt vairāk »
Durbes kauja
Teitoņu ordeņa iekarojumi Baltijas reģionā Durbes kauja bija viena no izšķirošākajām kaujām Ziemeļu krusta karos (12.-14. gs), kurā žemaišu un kuršu karaspēki sakāva krustnešus un viņu tābrīža sabiedrotos prūšus.
Jaunums!!: Lietuvas vēsture (1219—1295) un Durbes kauja · Redzēt vairāk »
Dzūkija
Dzūkija (līdz 19. gadsimtam — Dainava) ir viens no 5 Lietuvas kultūrvēsturiskajiem novadiem, visbiežāk Dzūkija definēta kā bijušās Traķu kņazistes (bez Žemaitijas) teritorija, kas austrumos sniegusies līdz Neres lejasteces — Vokes upes — Varenavas līnijai, kur tā robežojās ar Alsenes zemi, taču pēdējā laikā mēģināts atsvaidzināt "dialektoloģiski" pamatota apzīmējuma jeb jēdziena "Lielā Dzūkija" (no Sejniem līdz Daugavpilij) lietošanu.
Jaunums!!: Lietuvas vēsture (1219—1295) un Dzūkija · Redzēt vairāk »
Galīcijas-Volīnijas kņazi
Galīcijas-Volīnijas (Krievzemes) karaļu ģerbonis. Galīcijas-Volīnijas kņazi bija apvienotās Galīcijas un Volīnijas zemju valdnieka tituls tagadējās Ukrainas un Baltkrievijas rietumdaļas teritorijā.
Jaunums!!: Lietuvas vēsture (1219—1295) un Galīcijas-Volīnijas kņazi · Redzēt vairāk »
Galīcijas-Volīnijas kņaziste
Galīcijas-Volīnijas kņaziste (senkrievu: Князьство Галичьскоє и Волыньскоє), kopš 1253.
Jaunums!!: Lietuvas vēsture (1219—1295) un Galīcijas-Volīnijas kņaziste · Redzēt vairāk »
Gerdenis
Gerdenis (vai Girdenis) bija Polockas kņazs Lietuvas dižkunigaitijas pilsoņu karu laikā no 1263.
Jaunums!!: Lietuvas vēsture (1219—1295) un Gerdenis · Redzēt vairāk »
Grodņa
Grodņa jeb Hrodna ir pilsēta Baltkrievijas rietumos pie Nemunas, apgabala centrs.
Jaunums!!: Lietuvas vēsture (1219—1295) un Grodņa · Redzēt vairāk »
Hipatija hronika
Hipatija hronika jeb arī Ipatija hronika ir baznīcslāvu valodā pārrakstīts vairāku senāku Kijivas Krievzemes hroniku apkopojums.
Jaunums!!: Lietuvas vēsture (1219—1295) un Hipatija hronika · Redzēt vairāk »
Indriķa hronika
Indriķa Livonijas hronikas manuskripta lapa. Indriķa Livonijas hronika (latīniski: Heinrici Cronicon Lyvoniae) ir Latvijas un Igaunijas vēstures pirmavots.
Jaunums!!: Lietuvas vēsture (1219—1295) un Indriķa hronika · Redzēt vairāk »
Jaroslavs Vladimirovičs
Jaroslavs Vladimirovičs, saukts Gudrais, kristīts kā Jurijs (vikingu:Jarizleifr; dzimis ap 978. gadu, miris) bija Kijivas Krievzemes Kijivas lielkņazs un Novgorodas kņazs.
Jaunums!!: Lietuvas vēsture (1219—1295) un Jaroslavs Vladimirovičs · Redzēt vairāk »
Jātvingi
Aptuvenās jātvingu zemes robežas pirms iekarojumiem Jātvingi, sudāvi jeb dainavi bija prūšiem radniecīga rietumbaltu cilts, kas apdzīvoja Vislas labā krasta pietekas, Rietumu Bugas vidusteci un Bugas pieteku pie Jātves upes tagadējās Lietuvas, Baltkrievijas, Polijas un Ukrainas teritorijās.
Jaunums!!: Lietuvas vēsture (1219—1295) un Jātvingi · Redzēt vairāk »
Jersika (valsts)
Jersika bija seno latgaļu valstisks veidojums ar pārvaldes centru Jersikas pilī.
Jaunums!!: Lietuvas vēsture (1219—1295) un Jersika (valsts) · Redzēt vairāk »
Jersikas pilskalns
Jersikas pilskalns ir Indriķa hronikā aprakstītās ķēniņa Visvalža Jersikas pils vieta tagadējā Līvānu novada Jersikas pagastā.
Jaunums!!: Lietuvas vēsture (1219—1295) un Jersikas pilskalns · Redzēt vairāk »
Karuzes kauja
Karuzes kauja notika 1270.
Jaunums!!: Lietuvas vēsture (1219—1295) un Karuzes kauja · Redzēt vairāk »
Kauja pie Lielvārdes (1262)
1262.
Jaunums!!: Lietuvas vēsture (1219—1295) un Kauja pie Lielvārdes (1262) · Redzēt vairāk »
Krievzemes karaļi
Galīcijas-Volīnijas kņaza Jurija Ļvoviča zīmogs ar uzrakstu ''Sigillum Domini Georgi Regis Rusie'' ("Krievijas karaļa Jurģa (Georga) zīmogs") Krievzemes karalis (rex Rutheniae, rex Ruthenorum) jeb Krievijas karalis (Rex Russiae) bija mantojams Galīcijas-Volīnijas valdnieku tituls, ko Romas pāvests Inocents IV 1253.
Jaunums!!: Lietuvas vēsture (1219—1295) un Krievzemes karaļi · Redzēt vairāk »
Kurši
Senās Kursas karte 13. gadsimtā. Kurši, agrāk arī kūri, bija baltu cilts, kas ieplūda latviešu un lietuviešu tautās.
Jaunums!!: Lietuvas vēsture (1219—1295) un Kurši · Redzēt vairāk »
Lahojska
Lahojska jeb Logojska ir pilsēta Baltkrievijā, Minskas apgabala Lahojskas rajona centrs pie Hajnas upes.
Jaunums!!: Lietuvas vēsture (1219—1295) un Lahojska · Redzēt vairāk »
Lengvīns
Lengvīns (senkrievu: Лонъкогвенъ) bija Nalsenes kunigaitis no aptuveni 1242.
Jaunums!!: Lietuvas vēsture (1219—1295) un Lengvīns · Redzēt vairāk »
Lielā prūšu sacelšanās
Lielā prūšu sacelšanās bija lielākā un veiksmīgākā senprūšu cilšu sacelšanās pret Vācu ordeņa krustnešiem 13.
Jaunums!!: Lietuvas vēsture (1219—1295) un Lielā prūšu sacelšanās · Redzēt vairāk »
Lietava (zeme)
Anīkšču pilsētas. Lietava vai Leitava, hronikās - Letovija (senkrievu: Литъва) bija aukštaišu apdzīvota zeme, kas 11.-13.
Jaunums!!: Lietuvas vēsture (1219—1295) un Lietava (zeme) · Redzēt vairāk »
Lietuvas karaliste
Lietuvas karaliste bija neilgi pastāvējušas karaļvalsts nosaukums Lietuvas teritorijā.
Jaunums!!: Lietuvas vēsture (1219—1295) un Lietuvas karaliste · Redzēt vairāk »
Lietuvas lielkņaziste
Lietuvas lielkņaziste jeb Lietuvas dižkunigaitija (veclietuvju: Didi Kunigiste Letuvos), arī Lietuvas lielhercogiste, bija lielvalsts mūsdienu Lietuvas, Baltkrievijas, Ukrainas, Krievijas, Polijas, Latvijas un Igaunijas teritorijās, kas pretendēja uz Kijivas Krievzemes mantinieces un visu austrumslāvu zemju apvienotājas pozīciju.
Jaunums!!: Lietuvas vēsture (1219—1295) un Lietuvas lielkņaziste · Redzēt vairāk »
Lietuviešu karagājieni uz Tālavu un Lielvārdi (1213)
Livonijas konfederācijas karte XIII. gs. vidū. Lietuviešu karagājieni notika no Lietuvas teritorijas (kartē - ''Grand Duchy of Lithuania'') cauri Sēlijai uz Tālavu un Lielvārdes novadu. 1213.
Jaunums!!: Lietuvas vēsture (1219—1295) un Lietuviešu karagājieni uz Tālavu un Lielvārdi (1213) · Redzēt vairāk »
Lietuviešu un līvu karagājiens uz Rīgu (1204)
1204.
Jaunums!!: Lietuvas vēsture (1219—1295) un Lietuviešu un līvu karagājiens uz Rīgu (1204) · Redzēt vairāk »
Livonija
Livonijas bīskapijas un Ordeņa valsts (1534). Livonijas Konfederācijas zemes Livonija jeb Līvzeme (vikingu: Iflanti) ir vēsturisks nosaukums, kas dažādos laikos izmantots Livonijas bīskapijas, Livonijas ordeņa, Livonijas Konfederācijas, Livonijas hercogistes un Inflantijas vaivadijas nosaukumos.
Jaunums!!: Lietuvas vēsture (1219—1295) un Livonija · Redzēt vairāk »
Livonijas ordeņa mestri
Vācu ordeņa virsmestrs un ordeņa brālis (Michala Elviro Andrioli idealizēts zīmējums, 1895) Teitoņu ordeņa valsts, 1410. gads Livonijas landmestru tiešā pārvaldē esošā teritorija apvilkta ar dzeltenu kontūru Livonijas ordeņa mestri, precīzāk Teitoņu ordeņa Livonijas landmestri (vācu: Landmeister des Deutschen Ordens in Livland) bija iekarotajā Prūsijā bāzētā Teitoņu ordeņa Livonijas atzara komandieri.
Jaunums!!: Lietuvas vēsture (1219—1295) un Livonijas ordeņa mestri · Redzēt vairāk »
Livonijas ordenis
Livonijas ordenis jeb Svētās Marijas Vācu Nama Jeruzalemē brālība Livonijā bija autonoms Vācu ordeņa un Vācu ordeņa valsts atzars Livonijā, kuru Ordeņa mestrs Hermans Balke izveidoja pēc Zobenbrāļu ordeņa sagrāves Saules kaujā 1236.
Jaunums!!: Lietuvas vēsture (1219—1295) un Livonijas ordenis · Redzēt vairāk »
Mazovija
Mazovijas vēsturiskās zemes Vislas, Bugas un Narevas upju baseinā. Mazovija ir vēsturisks Eiropas reģions Polijas centrālajā daļā, Vislas vidustecē.
Jaunums!!: Lietuvas vēsture (1219—1295) un Mazovija · Redzēt vairāk »
Mazovijas kņazi
Mazovijas kņazistes ģerbonis ar Mazovijas zīmi - sarkano pūķi un Pjastu dinastijas zīmi - balto ērgli Mazovija (''Mazowsze'') un tās kaimiņzemes (14. gs. sākums) Rāvas un Varšavas dalienās starp Boļeslava II dēliem (1313-1345) Mazovijas sadalīšana Plockas un Varšavas dalienās starp Zemovīta III dēliem (1381) Mazovijas kņazi bija Pjastu dinastijas valdnieki Polijā — Mazovijas, Kujāvijas un apkārtējo zemju valdnieki 12.-16.
Jaunums!!: Lietuvas vēsture (1219—1295) un Mazovijas kņazi · Redzēt vairāk »
Mazovijas Konrāds
Konrāds I Pjasts, biežāk saukts Mazovijas Konrāds (dzimis 1187. vai 1188. gadā, miris) bija Pjastu dinastijas Mazovijas kņazs (1200-1247) un Polijas lielkņazs (1229—1232, 1241—1243).
Jaunums!!: Lietuvas vēsture (1219—1295) un Mazovijas Konrāds · Redzēt vairāk »
Melnā Krievzeme
Volīniju dienvidos. Melnā Krievzeme ir vēsturisks apzīmējums tagadējās Baltkrievijas vidienes apgabaliem starp "Balto Krievzemi" (agrākās Polockas kņazistes zemēm) un "Sarkano Krievzemi" (Galīcijas-Volīnijas kņazistes zemēm).
Jaunums!!: Lietuvas vēsture (1219—1295) un Melnā Krievzeme · Redzēt vairāk »
Mindaugs
Mindaugs, agrākajos tekstos Mintauts (senkrievu: Мидогъ,; dzimis ap 1200. gadu, nogalināts 1263. gada 12. septembrī) bija agrīnās Lietuvas valdnieks gan kā dižkunigaitis no 1236.
Jaunums!!: Lietuvas vēsture (1219—1295) un Mindaugs · Redzēt vairāk »
Minska
Minska (agrāk Менск) ir Baltkrievijas lielākā pilsētā un tās galvaspilsēta, kā arī vienīgā apgabala līmeņa pilsēta valstī.
Jaunums!!: Lietuvas vēsture (1219—1295) un Minska · Redzēt vairāk »
Mongoļu impērija
Mongoļu impērija bija Eirāzijas lielākajā daļā pēc mongoļu cilšu karagājieniem radusies impērija.
Jaunums!!: Lietuvas vēsture (1219—1295) un Mongoļu impērija · Redzēt vairāk »
Mstislavs I Vladimirovičs (Lielais)
Mstislavs Vladimirovičs (vikingu sāgās: Haralds, 1076-1132) jeb Mstislavs Vladimirovičs Lielais bija Kijivas lielkņazs no 1125.
Jaunums!!: Lietuvas vēsture (1219—1295) un Mstislavs I Vladimirovičs (Lielais) · Redzēt vairāk »
Nadruva
Nadruva (''Nadrauen'') starp pārējām prūšu zemēm. Sadalītā Nadruvas zeme pēc iekļaušanas Vācu ordeņa valsts sastāvā. Nadruva jeb Nadrava bija viena no senprūšu zemēm, kas atradās Prēgeles (Pregoļjas) upes augštecē, robežojās ar Sembas un Notangas (rietumos), Bārtas (dienvidos), Skalvas (ziemeļos) un Sudavas (austrumos) zemēm.
Jaunums!!: Lietuvas vēsture (1219—1295) un Nadruva · Redzēt vairāk »
Navahrudaka
Navahrudaka jeb Navahradaka (Наваградак,, burtiski — 'jaunā pilsētiņa') ir pilsēta Baltkrievijas rietumos uz austrumiem no Grodņas.
Jaunums!!: Lietuvas vēsture (1219—1295) un Navahrudaka · Redzēt vairāk »
Novgorodas kņazi
Novgorodas ģerbonis. Senkrievu kņazistes 11. gadsimtā. Novgorodas kņazu saraksts (862–1480) ietver sevī visu Novgorodas kņazu uzskaitījumu no teiksmainā vikingu ķēniņa Rurika līdz Maskavas lielkņazam Ivanam III, kas iznīcināja Novgorodas republikas neatkarību un pievienoja to Maskavijas lielkņazistei.
Jaunums!!: Lietuvas vēsture (1219—1295) un Novgorodas kņazi · Redzēt vairāk »
Pinska
Pinska ir pilsēta Brestas apgabalā Baltkrievijā.
Jaunums!!: Lietuvas vēsture (1219—1295) un Pinska · Redzēt vairāk »
Pleskava
Pleskava, senāk arī Pliskava ir viena no senākajām Krievijas pilsētām pie Veļikajas upes Krievijas Federācijas pašos rietumos, netālu no Igaunijas un Latvijas robežas.
Jaunums!!: Lietuvas vēsture (1219—1295) un Pleskava · Redzēt vairāk »
Pleskavas kņazi
Pleskavas kņazistes senais ģerbonis (no A. Meijerberga albuma, 1661). Senkrievu kņazistes 11. gadsimtā. Pleskavas kņazs bija Pleskavas zemes karavadoņa tituls, kas nebija mantojams, jo šajā amatā iecēla — sākotnēji Kijivas lielkņazs savus radiniekus, vēlāk Pleskavas veče, bet Pleskavas republikas periodā — Maskavas lielkņazs.
Jaunums!!: Lietuvas vēsture (1219—1295) un Pleskavas kņazi · Redzēt vairāk »
Polocka
Polocka jeb Polacka (vai Полацак) ir senākā Baltkrievijas pilsēta Daugavas vidustecē, 232 km no galvaspilsētas Minskas un 175 km no Daugavpils (Latvija).
Jaunums!!: Lietuvas vēsture (1219—1295) un Polocka · Redzēt vairāk »
Polockas, Jersikas un lietuviešu karagājiens uz Līvzemi (1203)
1203.
Jaunums!!: Lietuvas vēsture (1219—1295) un Polockas, Jersikas un lietuviešu karagājiens uz Līvzemi (1203) · Redzēt vairāk »
Prūši
Ziemeļu krusta karu sākšanas Parkūns, Potrimps un Pikols Prūši (senprūšu: prūsai; vai Prußen) bija rietumbaltu tauta, kas dzīvoja senajā Prūsijā.
Jaunums!!: Lietuvas vēsture (1219—1295) un Prūši · Redzēt vairāk »
Prūsijas krusta kari
Prūsijas krusta karu un Livonijas krusta karu norise Prūšu cilšu zemes Prūsijas krusta kari bija daļa no Ziemeļu krusta kariem, un apzīmē baltu tautas prūšu apdzīvotās Prūsijas iekarošanu un kristīšanu, ko no 1217.
Jaunums!!: Lietuvas vēsture (1219—1295) un Prūsijas krusta kari · Redzēt vairāk »
Saules kauja
Saules kauja (jeb Šiaulių mūšis) bija viena no lielākajām Ziemeļu krusta karu kaujām, kas notika 1236.
Jaunums!!: Lietuvas vēsture (1219—1295) un Saules kauja · Redzēt vairāk »
Skalva
''Schalavonia'' Ortēliusa Prūsijas kartē (1584). Skalva jeb Skalava bija rietumbaltu skalvju apdzīvota teritorija Nemunas lejtecē.
Jaunums!!: Lietuvas vēsture (1219—1295) un Skalva · Redzēt vairāk »
Smoļenska
Smoļenska ir pilsēta Krievijas rietumu daļā, Smoļenskas apgabala administratīvais centrs.
Jaunums!!: Lietuvas vēsture (1219—1295) un Smoļenska · Redzēt vairāk »
Staraja Rusa
Staraja Rusa ir pilsēta Krievijā, Novgorodas apgabala centrālajā daļā, Staraja Rusas rajona centrs pie Porusjas upes ietekas Polistas upē.
Jaunums!!: Lietuvas vēsture (1219—1295) un Staraja Rusa · Redzēt vairāk »
Steksis
Steksis jeb Stekse (vai Steksė) bija Lietuvas kunigaitis (latīņu tekstā: regulus), kas 1213./1214.
Jaunums!!: Lietuvas vēsture (1219—1295) un Steksis · Redzēt vairāk »
Svētā Romas impērija
Sacrum Romanum Imperium Heiliges Römisches Reich |- | align.
Jaunums!!: Lietuvas vēsture (1219—1295) un Svētā Romas impērija · Redzēt vairāk »
Svelgats
Svelgats jeb Žvelgaitis (latīņu: Svelgates) bija agrīnās Lietuvas karavadonis.
Jaunums!!: Lietuvas vēsture (1219—1295) un Svelgats · Redzēt vairāk »
Tautvils
Tautvils vai Tautivils (miris 1264. gadā) bija Lietuvas karaļa Mindauga brāļadēls un sāncensis cīņā par varu, vēlāk Polockas kņazs (1254-1263).
Jaunums!!: Lietuvas vēsture (1219—1295) un Tautvils · Redzēt vairāk »
Traidens
Traidens jeb Traidenis bija ķēniņš un Lietuvas valdnieks (vācu: kunic Thoreiden, der hêrre in Lettowen) no 1270.
Jaunums!!: Lietuvas vēsture (1219—1295) un Traidens · Redzēt vairāk »
Tranaitis
Tranaitis (žemaišu: Triniuots,,,,, dzimis ap 1210. gadu, nogalināts 1264. gadā) bija Žemaitijas kunigaitis, kura vadībā žemaiši un sabiedrotie kurši 1260.
Jaunums!!: Lietuvas vēsture (1219—1295) un Tranaitis · Redzēt vairāk »
Tveras apgabals
Tveras apgabals ir Krievijas Federācijas subjekts, ietilpst Centrālā federālā apgabala sastāvā.
Jaunums!!: Lietuvas vēsture (1219—1295) un Tveras apgabals · Redzēt vairāk »
Ungāri
Ungāri jeb maģāri ir ugru tauta un Ungārijas valsts nācija, lielākā skaitā mīt arī citās Centrāleiropas valstīs bijušās Austroungārijas teritorijā.
Jaunums!!: Lietuvas vēsture (1219—1295) un Ungāri · Redzēt vairāk »
Vaišvilks
Vaišvilka (mūka Lauriša) dibinātais klosteris (Napoleona Ordas zīmējums, 19. gadsimts) Marijas Debessbraukšanas katedrāle Volodimira, pie kuras esot apglabāts Vaišvilks Vaišvilks vai Vaišelga (baznīcslāvu: Вышелег,,,; ap 1223—1267) bija Mindauga dēls, Novogrudokas kņazs (1254, 1258-1264), starplaikā mūks Laurišs (Лаўрыш).
Jaunums!!: Lietuvas vēsture (1219—1295) un Vaišvilks · Redzēt vairāk »
Vācu ordenis
Ordeņa pilnais ģerbonis pēc 1250. gada. Melnais krusts papildināts ar imperatora ērgli, Jeruzalemes karaļa zelta krustu un Francijas karaļa lilijām Vācu ordeņa simbols — melns krusts baltā laukā Vācu ordenis jeb Teitoņu ordenis (Ordo Teutonicus;, saīsināti: Deutscher Orden, Deutschherrenorden, Deutschritterorden, Deutscher Ritterorden; rakstos abreviatūra: OT — Ordo Teutonicus) ir katoļu reliģiskais karotāju ordenis, kas dibināts 12.
Jaunums!!: Lietuvas vēsture (1219—1295) un Vācu ordenis · Redzēt vairāk »
Vītenis
Vītenis (dzimis ap 1260. gadu, miris pirms 1316. gada) bija Ģedimina dinastijas Lietuvas dižkunigaitis (ap 1295. - ap 1316.), Ģedimina vecākais brālis.
Jaunums!!: Lietuvas vēsture (1219—1295) un Vītenis · Redzēt vairāk »
Veļikijnovgoroda
Veļikijnovgoroda (— ‘Dižā Novgoroda’), līdz 1999.
Jaunums!!: Lietuvas vēsture (1219—1295) un Veļikijnovgoroda · Redzēt vairāk »
Vecākā atskaņu hronika
Livonijas (vecākās) atskaņu hronikas titullapa (Leo Meijera izdevums, 1876). Vecākā atskaņu hronika, saukta arī par Rīmju hroniku ir otra senākā Livonijas hronika (sacerēta 1290—1296, vissenākā ir Indriķa hronika) par Krusta kariem Latvijā.
Jaunums!!: Lietuvas vēsture (1219—1295) un Vecākā atskaņu hronika · Redzēt vairāk »
Vikints
Vikints (žemaišu: Vīkints, lietuviešu: Vykintas, senkrievu: Въıкъıнтъ, miris ap 1253) bija Žemaitijas kunigaitis un Saules kaujas varonis.
Jaunums!!: Lietuvas vēsture (1219—1295) un Vikints · Redzēt vairāk »
Visvaldis
Visvaldis no Jersikas (dzimis 12. gadsimta beigās, miris pēc 1230. gada) bija 13.
Jaunums!!: Lietuvas vēsture (1219—1295) un Visvaldis · Redzēt vairāk »
Vitebska
Vitebska, arī Vicjebska un Vicebska ir pilsēta Baltkrievijas ziemeļaustrumos pie Daugavas, Vitebskas apgabala centrs.
Jaunums!!: Lietuvas vēsture (1219—1295) un Vitebska · Redzēt vairāk »
Vladimirs Svjatoslavičs
Lielkņazs Vladimirs izvēlas ticību (Eginks, 1822.) Vladimira kristīšana Hersonesas bazilikā Krimā (V.Vasņecova freska Kijivas Sv.Vladimira katedrālē, 1890). Novgorodā (1862). Vladimirs Svjatoslavičs (senkrievu: Володимѣръ Свѧтославичь,,,; dzimis ap 960. gadu, miris) bija Kijivas lielkņazs, kurš 988.
Jaunums!!: Lietuvas vēsture (1219—1295) un Vladimirs Svjatoslavičs · Redzēt vairāk »
Zaslavje
Zaslavje jeb Zaslavļa, vēsturiski arī Izjaslavļa (Ізяслаўль/Изяславль/Ижеславль/Жеславль) ir pilsēta Baltkrievijā, Minskas apgabala Minskas rajonā pie Svislačas ietekas mākslīgajā Zaslavjes ūdenskrātuvē.
Jaunums!!: Lietuvas vēsture (1219—1295) un Zaslavje · Redzēt vairāk »
Zelta Orda
Zelta Orda ir vēsturiski izveidojies nosaukums pēc Mongoļu impērijas sairšanas 13.-15.
Jaunums!!: Lietuvas vēsture (1219—1295) un Zelta Orda · Redzēt vairāk »
Zemgaļi
Baltu cilšu aptuvenā apdzīvotā teritorija ap 12.—13. gadsimta miju Zemgaļi (vai žiemgaliai) bija viena no tagadējo Latvijas dienviddaļu un Lietuvas ziemeļdaļu apdzīvojušām baltu tautām, kas vēlāk ieplūda latviešu un lietuviešu tautās.
Jaunums!!: Lietuvas vēsture (1219—1295) un Zemgaļi · Redzēt vairāk »
Zobenbrāļu ordenis
Zobenbrāļu ordenis (1202—1237) jeb Kristus Bruņinieku brālība bija vācu bruņinieku-mūku ordenis Livonijā 13.
Jaunums!!: Lietuvas vēsture (1219—1295) un Zobenbrāļu ordenis · Redzēt vairāk »
1205. gada Ropažu kauja
Ropažu kauja (latīniski: De bello cum letonibus im Rodopoyse) notika 1205.
Jaunums!!: Lietuvas vēsture (1219—1295) un 1205. gada Ropažu kauja · Redzēt vairāk »
1205. gads
1205.
Jaunums!!: Lietuvas vēsture (1219—1295) un 1205. gads · Redzēt vairāk »
1209. gads
1209.
Jaunums!!: Lietuvas vēsture (1219—1295) un 1209. gads · Redzēt vairāk »
1213. gads
1213.
Jaunums!!: Lietuvas vēsture (1219—1295) un 1213. gads · Redzēt vairāk »
1214. gads
1214.
Jaunums!!: Lietuvas vēsture (1219—1295) un 1214. gads · Redzēt vairāk »
1219. gads
1219.
Jaunums!!: Lietuvas vēsture (1219—1295) un 1219. gads · Redzēt vairāk »
1235. gads
1235.
Jaunums!!: Lietuvas vēsture (1219—1295) un 1235. gads · Redzēt vairāk »
1236. gads
1236.
Jaunums!!: Lietuvas vēsture (1219—1295) un 1236. gads · Redzēt vairāk »
1263. gads
1263.
Jaunums!!: Lietuvas vēsture (1219—1295) un 1263. gads · Redzēt vairāk »
1264. gads
1264.
Jaunums!!: Lietuvas vēsture (1219—1295) un 1264. gads · Redzēt vairāk »
1267. gads
1267.
Jaunums!!: Lietuvas vēsture (1219—1295) un 1267. gads · Redzēt vairāk »
1269. gads
1269.
Jaunums!!: Lietuvas vēsture (1219—1295) un 1269. gads · Redzēt vairāk »
1282. gads
1282.
Jaunums!!: Lietuvas vēsture (1219—1295) un 1282. gads · Redzēt vairāk »
1285. gads
Nav apraksta.
Jaunums!!: Lietuvas vēsture (1219—1295) un 1285. gads · Redzēt vairāk »
1291. gads
1291.
Jaunums!!: Lietuvas vēsture (1219—1295) un 1291. gads · Redzēt vairāk »
1295. gads
1295.
Jaunums!!: Lietuvas vēsture (1219—1295) un 1295. gads · Redzēt vairāk »
