Ātrāk nekā pārlūku!
73 attiecības: Alerģija, Alkaloīdi, Aminoskābes, Andi, Atmosfēra, Auglis, Augsne, Austrumu puslode, Ģints (bioloģija), Ēģipte, Āfrika, Baktērijas, Brazīlija, Brokoļi, Daudzgadīgi augi, Daudzlapu lupīna, Dārzs, Dzeltenā lupīna, Eiropa, Farmakoloģija, Gurķis, Imunitāte, Inku impērija, Itālija, Jūlijs, Jūnijs, Jūra, Kāpurs, Klimats, Kordiljeri, Krāšņumaugi, Kukaiņi, Kulinārija, Kultūraugi, Lakstaugs, Lapas, Libāna, Lopbarība, Mājlops, Mājputni, Mēslojums, Medicīna, Medusbites, Mutācija, Nektārs, Pākšaugi, Pelēkais vilks, Portugāle, Putekšņi, Rieksts, ..., Rietumu puslode, Romas impērija, Sakne, Sēkla, Simbioze, Slāpeklis, Slimība, Soja, Spānija, Spināti, Stumbrs, Suga, Tauriņi, Tauriņziežu dzimta, Vācija, Vīruss, Vegānisms, Vidusjūra, Viengadīgi augi, Zieds, Ziemeļamerika, Zivis, Zvīņspārņi. Izvērst indekss (23 vairāk) »
Alerģija
Nātrene ir bieža alerģijas izpausme Alerģija ir organisma reakcija uz organismā vai vidē esošām specifiskām vielām — alergēniem.
Jaunums!!: Lupīnas un Alerģija · Redzēt vairāk »
Alkaloīdi
Alkaloīds (morfīns) Alkaloīdi — slāpekli saturošas, galvenokārt augu izcelsmes organiskas vielas.
Jaunums!!: Lupīnas un Alkaloīdi · Redzēt vairāk »
Aminoskābes
Aminoskābes ir aizvietotās karbonskābes, kuru ogļūdeņraža atlikumā viens vai vairāki ūdeņraža atomi ir aizvietoti ar aminogrupu (-NH2).
Jaunums!!: Lupīnas un Aminoskābes · Redzēt vairāk »
Andi
Andi jeb Andu Kordiljeri ir Kordiljeru kalnu sistēmas dienvidu daļa, kas atrodas Dienvidamerikas rietumos un ziemeļos.
Jaunums!!: Lupīnas un Andi · Redzēt vairāk »
Atmosfēra
Jupitera aktīvo atmosfēru. Atmosfēra (atmós — 'tvaiks' un, sphaîra — 'lode') ir gāzveida apvalks, ko debess ķermeņi savas gravitācijas dēļ notur ap sevi.
Jaunums!!: Lupīnas un Atmosfēra · Redzēt vairāk »
Auglis
Pogaļa ir liliju dzimtas augu auglis Auglis botānikā ir segsēkļu vairošanās orgāns, kas sēklu nogatavošanās laikā attīstās no auglenīcas.
Jaunums!!: Lupīnas un Auglis · Redzēt vairāk »
Augsne
Dzeltenzemes lauks Vācijā. pages.
Jaunums!!: Lupīnas un Augsne · Redzēt vairāk »
Austrumu puslode
Austrumu puslode Austrumu puslode ir termins, ko var lietot gan ģeopolitiskā nozīmē, apzīmējot Veco pasauli, gan ģeogrāfiskā nozīmē.
Jaunums!!: Lupīnas un Austrumu puslode · Redzēt vairāk »
Ģints (bioloģija)
Ģints ir organismu klasifikācijas taksonomiskā vienība.
Jaunums!!: Lupīnas un Ģints (bioloģija) · Redzēt vairāk »
Ēģipte
Ēģipte, oficiāli Ēģiptes Arābu Republika, ir valsts, kas aizņem Āfrikas kontinenta ziemeļaustrumu daļu, kā arī Sīnāja pussalu Vidējos Austrumos.
Jaunums!!: Lupīnas un Ēģipte · Redzēt vairāk »
Āfrika
Āfrika ir otrs lielākais kontinents pasaulē aiz Eirāzijas gan pēc platības, gan pēc iedzīvotāju skaita.
Jaunums!!: Lupīnas un Āfrika · Redzēt vairāk »
Baktērijas
Baktērijas (Bacteria) ir dzīvo organismu grupa.
Jaunums!!: Lupīnas un Baktērijas · Redzēt vairāk »
Brazīlija
Brazīlija, oficiāli Brazīlijas Federatīvā Republika (República Federativa do Brasil), ir valsts Dienvidamerikā, kas aizņem 47% no kontinenta.
Jaunums!!: Lupīnas un Brazīlija · Redzēt vairāk »
Brokoļi
Brokoļi (Brassica oleracea var. italica) ir dārza kāposta pasuga.
Jaunums!!: Lupīnas un Brokoļi · Redzēt vairāk »
Daudzgadīgi augi
Parastais cigoriņš (''Cichorium intybus'') ir daudzgadīgs lakstaugs Daudzgadīgi augi ir koki, krūmi un daudzi lakstaugi, kuri, atšķirībā no viengadīgiem augiem un divgadīgiem augiem, dzīvo ilgāk par diviem gadiem.
Jaunums!!: Lupīnas un Daudzgadīgi augi · Redzēt vairāk »
Daudzlapu lupīna
Daudzlapu lupīna (Lupinus polyphyllus) ir tauriņziežu dzimtas lupīnu ģints daudzgadīgs lakstaugs.
Jaunums!!: Lupīnas un Daudzlapu lupīna · Redzēt vairāk »
Dārzs
Sakņu dārzs. Krāšņumdārzs. Dārzs ir cilvēku radīta mākslīgā ekosistēma, kurā aug cilvēka stādīti koki, krūmi un puķes.
Jaunums!!: Lupīnas un Dārzs · Redzēt vairāk »
Dzeltenā lupīna
Dzeltenās lupīnas pāksts ar sēklām (''Lupinus luteus'') Dzeltenā lupīna jeb Eiropas dzeltenā lupīna (Lupinus luteus) ir viengadīgs tauriņziežu dzimtas lakstaugs.
Jaunums!!: Lupīnas un Dzeltenā lupīna · Redzēt vairāk »
Eiropa
Eiropa ir pasaules daļa, kas ģeoloģiski un ģeogrāfiski veido Eirāzijas kontinenta rietumu daļu.
Jaunums!!: Lupīnas un Eiropa · Redzēt vairāk »
Farmakoloģija
Farmakoloģijas 5 galvenie pētniecības virzieni Farmakoloģija (no, pharmakon — 'zāles';, logia — 'zinātne') ir medicīnas un bioloģijas nozare, kas pēta zāļu darbību.
Jaunums!!: Lupīnas un Farmakoloģija · Redzēt vairāk »
Gurķis
Sējas gurķis (Cucumis sativus), arī lauka gurķis, ir ložņājošs viengadīgs ķirbju dzimtas kultūraugs.
Jaunums!!: Lupīnas un Gurķis · Redzēt vairāk »
Imunitāte
Par imunitāti sauc organisma neuzņēmību pret slimību baktērijām, noteiktām indēm un dažādiem svešķermeņiem.
Jaunums!!: Lupīnas un Imunitāte · Redzēt vairāk »
Inku impērija
Inku impērija bija lielākā impērija Pirmskolumba Amerikā.
Jaunums!!: Lupīnas un Inku impērija · Redzēt vairāk »
Itālija
Itālija (izrunā), oficiāli Itālijas Republika (Repubblica italiana), ir valsts Dienvideiropas centrālajā daļā.
Jaunums!!: Lupīnas un Itālija · Redzēt vairāk »
Jūlijs
Anša Cīruļa 1928. gada spalvas zīmējumu sērijas „Gada laiki” darbs „Siena jeb liepu mēnesis” Jūlijs ir gada septītais mēnesis.
Jaunums!!: Lupīnas un Jūlijs · Redzēt vairāk »
Jūnijs
Jūnijs ir gada sestais mēnesis.
Jaunums!!: Lupīnas un Jūnijs · Redzēt vairāk »
Jūra
300px Jūra ir liela sālsūdens ūdenstilpe, kas saistīta ar okeānu, ko parasti no okeāna vairāk vai mazāk atdala sauszeme un kas no tā atšķiras ar ūdens īpašībām, dzīvajiem organismiem, straumēm.
Jaunums!!: Lupīnas un Jūra · Redzēt vairāk »
Kāpurs
Dažādu izmēru kāpuri Kāpurs ir daudzu dzīvnieku dzīves cikla agrīnā stadija.
Jaunums!!: Lupīnas un Kāpurs · Redzēt vairāk »
Klimats
ASV). Klimats ir noteiktai vietai vai teritorijai raksturīgs ilggadējs laikapstākļu režīms.
Jaunums!!: Lupīnas un Klimats · Redzēt vairāk »
Kordiljeri
Kordiljeri no kosmosa Kordiljeri ir garākā kalnu sistēma pasaulē, kas stiepjas no 66° ziemeļu platuma Aļaskā līdz 56° dienvidu platumam Ugunszemē vairāk kā kilometru garumā.
Jaunums!!: Lupīnas un Kordiljeri · Redzēt vairāk »
Krāšņumaugi
Petūnija — gan istabas, gan dārza augs Sēru vītols ''Acer griseum ''dekoratīvā miza Raiblapu holija Krāšņumaugi, košumaugi jeb dekoratīvie augi ir augu sugas un šķirnes, ko audzē labiekārtošanas un dekoratīviem nolūkiem dārzos, parkos un ainavu dizaina projektos, nevis to uzturvērtības, ārstnieciskās vai rūpnieciskās vērtības dēļ.
Jaunums!!: Lupīnas un Krāšņumaugi · Redzēt vairāk »
Kukaiņi
Kukaiņi (Insecta) ir posmkāju tipa (Arthropoda) klase ar pasaulē vislielāko sugu daudzveidību.
Jaunums!!: Lupīnas un Kukaiņi · Redzēt vairāk »
Kulinārija
Pavāri gatavojam ēdienu. Kulinārija ( — 'virtuves') jeb pavārmāksla ir ēdienu pagatavošanas māksla.
Jaunums!!: Lupīnas un Kulinārija · Redzēt vairāk »
Kultūraugi
Kultūraugi ir cilvēka vajadzībām pārveidoti un pielāgoti augi.
Jaunums!!: Lupīnas un Kultūraugi · Redzēt vairāk »
Lakstaugs
Lakstaugs Lakstaugs vai zālaugs ir viens no galvenajām un izplatītākajām augu formām, kura virszemes daļas (stumbrs, lapas) veģetatīvā perioda beigās atmirst.
Jaunums!!: Lupīnas un Lakstaugs · Redzēt vairāk »
Lapas
Lapa Lapas ir augstāko augu orgāni, vasas veidojumi, kuros notiek fotosintēze, transpirācija un augu elpošana.
Jaunums!!: Lupīnas un Lapas · Redzēt vairāk »
Libāna
Libāna, oficiāli Libānas Republika, ir neliela, lielākoties kalnaina valsts Tuvajos Austrumos, kas atrodas Vidusjūras pašos austrumos.
Jaunums!!: Lupīnas un Libāna · Redzēt vairāk »
Lopbarība
Govju barošana Lopbarība ir barība, ko dod mājdzīvniekiem, jo īpaši mājlopiem, lopkopības procesā.
Jaunums!!: Lupīnas un Lopbarība · Redzēt vairāk »
Mājlops
Aitas un govs Dienvidāfrikā. Mājlops ir zīdītāju klases lauksaimniecības mājdzīvnieks, kurš tiek turēts, lai cilvēks iegūtu barību, pienu, ādas un/vai vilnu.
Jaunums!!: Lupīnas un Mājlops · Redzēt vairāk »
Mājputni
Mājputni ir domesticēti putni, kurus cilvēks audzē, lai iegūtu olas, putnu gaļu un spalvas, kā arī dekoratīviem un estētiskiem mērķiem.
Jaunums!!: Lupīnas un Mājputni · Redzēt vairāk »
Mēslojums
Mēslojumu pakas Mēslojums ir dabiskas vai sintētiskas izcelsmes organisku vai neorganisku materiālu kopums, kas tiek pievienots augsnei, lai pievienotu vai papildinātu tajā esošās dzīvībai svarīgās barības vielas.
Jaunums!!: Lupīnas un Mēslojums · Redzēt vairāk »
Medicīna
Asklēpija rokās Medicīna ( — ‘ārstniecība’, ‘dziedniecība’) ir zinātnisku atziņu sistēma un praktiska darbība cilvēka veselības saglabāšanai.
Jaunums!!: Lupīnas un Medicīna · Redzēt vairāk »
Medusbites
Medusbites jeb medus bites (Apis) ir vienīgā medusbišu cilts (Apini) ģints.
Jaunums!!: Lupīnas un Medusbites · Redzēt vairāk »
Mutācija
Mutācijas (no — 'mainīšanās, pārmaiņa') ir pastāvīgas gēnu vai hromosomu pārmaiņas, kuras var tikt nodotas pēcnācējiem, ja tās ir notikušas šūnās, no kurām veidojas gametas.
Jaunums!!: Lupīnas un Mutācija · Redzēt vairāk »
Nektārs
Kamēlijas nektārs Nektārs (no (néktar) — 'dievu barība') ir salds, caurspīdīgs šķidrums, ko augos izdala īpaši dziedzeri, nektāra tvertnes — nektāriji.
Jaunums!!: Lupīnas un Nektārs · Redzēt vairāk »
Pākšaugi
Dažādu pākšaugu augļi Pākšaugi ir tauriņziežu dzimtas augi, kuru auglis ir pāksts, kas veidojas no vienas augļlapas, tādēļ sēklas atrodas vienā telpā.
Jaunums!!: Lupīnas un Pākšaugi · Redzēt vairāk »
Pelēkais vilks
Pelēkais vilks (Canis lupus) jeb vienkārši vilks ir lielākais suņu dzimtas (Canidae) plēsējs.
Jaunums!!: Lupīnas un Pelēkais vilks · Redzēt vairāk »
Portugāle
Portugāle, oficiāli Portugāles Republika (República Portuguesa), ir Dienvideiropas valsts, kas atrodas Pireneju pussalā.
Jaunums!!: Lupīnas un Portugāle · Redzēt vairāk »
Putekšņi
Dažādu ziedaugu putekšņi Putekšņi ir ziedaugu sporu un vīrišķo dzimumšūnu — mikrogametofīti, kas attīstās putekšņu ligzdā, sajaukums.
Jaunums!!: Lupīnas un Putekšņi · Redzēt vairāk »
Rieksts
Lazdu rieksti Kastaņi Rieksts ir dažādu augu (galvenokārt koku) auglis, kas morfoloģiski ir neveronis un pieder pie sausajiem augļiem.
Jaunums!!: Lupīnas un Rieksts · Redzēt vairāk »
Rietumu puslode
Rietumu puslode Rietumu puslode ir ģeopolitisks termins, kas parasti apzīmē abas Amerikas un tām tuvu esošās salas un ūdeņus.
Jaunums!!: Lupīnas un Rietumu puslode · Redzēt vairāk »
Romas impērija
Romas impērija jeb Romiešu impērija (— Basileia tōn Rhōmaiōn) bija Senās Romas periods, kas aizsākās līdz ar pirmā imperatora Oktaviāna Augusta valdīšanas sākumu 27.
Jaunums!!: Lupīnas un Romas impērija · Redzēt vairāk »
Sakne
pīlādžu saknes Sakne ir sēklaugu un paparžaugu (augstāko augu) pazemes veģetatīvais orgāns.
Jaunums!!: Lupīnas un Sakne · Redzēt vairāk »
Sēkla
linu sēklas. Sēkla ir sēklaugu vairošanās un izplatīšanas orgāns.
Jaunums!!: Lupīnas un Sēkla · Redzēt vairāk »
Simbioze
Savstarpējas simbiozes piemērs — parastā klaunzivs jeb amfiprions un aktīnija Simbioze (no grieķu συμ, sym — 'kopā' un βίοσίς, biosis — 'dzīvot') bioloģijā ir ilgtermiņa attiecības, kas izveidojušās divām vai vairāk sugām dzīvojot kopā.
Jaunums!!: Lupīnas un Simbioze · Redzēt vairāk »
Slāpeklis
Slāpeklis ir ķīmiskais elements, kuru apzīmē ar simbolu N un tā atomskaitlis ir 7.
Jaunums!!: Lupīnas un Slāpeklis · Redzēt vairāk »
Slimība
Slimība ir organisma funkciju traucējumi.
Jaunums!!: Lupīnas un Slimība · Redzēt vairāk »
Soja
Sarmatainā soja (Glycine max) ir viengadīgs tauriņziežu dzimtas pākšaugs.
Jaunums!!: Lupīnas un Soja · Redzēt vairāk »
Spānija
Spānija (izrunā), oficiāli Spānijas Karaliste (Reino de España), ir valsts, kura atrodas Pireneju pussalā, Dienvidrietumeiropā.
Jaunums!!: Lupīnas un Spānija · Redzēt vairāk »
Spināti
Dārza spināti (Spinacia oleracea) ir viengadīgi amarantu dzimtas lapu dārzeņi.
Jaunums!!: Lupīnas un Spināti · Redzēt vairāk »
Stumbrs
Kaktusa stumbrs Stumbrs, arī stublājs, ir auga daļa, kas pilda auga ass un balsta, transporta un jaunu audu veidošanas funkcijas.
Jaunums!!: Lupīnas un Stumbrs · Redzēt vairāk »
Suga
Suga: mājas zirgs Suga (no — 'radinieks, radniecība, veids' vai — 'dzimums, cilts') ir taksonomijas vienība, kurā apvieno visus dzīvnieku, putnu, augu, sēņu, ķērpju u.c. īpatņus ar vienādām pazīmēm.
Jaunums!!: Lupīnas un Suga · Redzēt vairāk »
Tauriņi
Tauriņi (Lepidoptera) jeb tauriņu kārta, ir kukaiņu grupa, ko formāli mēdz iedalīt dienastauriņos un naktstauriņos veido zvīņspārņu kārtu.
Jaunums!!: Lupīnas un Tauriņi · Redzēt vairāk »
Tauriņziežu dzimta
Tauriņziežu jeb pupu dzimta (Fabaceae) ir pākšaugu rindas dzimta.
Jaunums!!: Lupīnas un Tauriņziežu dzimta · Redzēt vairāk »
Vācija
Vācija, oficiāli Vācijas Federatīvā Republika (Bundesrepublik Deutschland), ir federāla valsts Centrāleiropā. Ziemeļos to apskalo Ziemeļjūra un Baltijas jūra un tā robežojas ar Dāniju; savukārt austrumos tā robežojas ar Poliju un Čehiju; dienvidos ar Austriju un Šveici; rietumos ar Franciju, Beļģiju, Nīderlandi un Luksemburgu. Vācijas platība ir 357 021 km², un to ietekmē mērenās joslas klimats. Ziemeļos plešas plaši līdzenumi, bet, virzoties uz valsts dienvidiem, reljefs kļūst kalnaināks, līdz dienvidos tiek sasniegti Alpi. Vācija ar 81,8 miljoniem iedzīvotāju ir lielākā Eiropas Savienības dalībvalsts. Pirms 100. gada mūsdienu Vācijas teritorija bija zināma un dokumentēta kā Ģermānija. To apdzīvoja vairākas ģermāņu ciltis. 10. gadsimta sākumā ģermāņu cilšu apdzīvotās teritorijas kļuva par pamatu Svētajai Romas impērijai, kas pastāvēja līdz 1806. gadam. 16. gadsimta laikā Vācijas ziemeļi kļuva par Protestantu reformācijas centru. Kā mūsdienu nacionāla valsts Vācija pirmoreiz tika apvienota Francijas—Prūsijas kara laikā 1871. gadā, kad tika izveidota Vācijas Impērija. Pēc impērijas sabrukuma pasludināja republiku (Veimāras Republika), kas pastāvēja līdz Hitlera nākšanai pie varas un Trešā reiha izveidošanai. Pēc Otrā pasaules kara Vāciju sadalīja četrās okupācijas zonās, bet 1949. gadā Austrumvācijā un Rietumvācijā (līdztekus pastāvēja arī Rietumberlīne ar īpašu statusu). 1990. gadā abas valstis tika apvienotas. Rietumvācija 1957. gadā kļuva par Eiropas kopienas (EC) dibinātājvalsti. Eiropas Kopiena 1993. gadā kļuva par Eiropas Savienību. Vācija ir daļa no Šengenas zonas, un 1999. gadā tajā tika ieviesta Eiropas valūta eiro. Vācija ir federāla parlamentāra republika, kas sastāv no 16 federālajām zemēm (Länder). Galvaspilsēta un lielākā pilsēta ir Berlīne. Vācija ir ANO, NATO, G7 un OECD dalībvalsts. Vācija ir ietekmīgs ekonomiskais spēks, kurai ir ceturtā lielākā ekonomika pasaulē pēc IKP (aiz ASV, Ķīnas un Japānas) un piektā lielākā ekonomika pēc pirktspējas paritātes. Tai ir lielākais preču eksports, kā arī otrs lielākais preču imports pasaulē. Vācijai ir piešķirts pasaulē otrs lielākais gada budžets attīstībai, tomēr militārie izdevumi tai ir sestie lielākie. Valstī ir attīstījies augsts dzīves līmenis un izveidojusies vispārēja sociālās drošības sistēma. Tai ir noteicoša loma Eiropas lietās, un tā aktīvi piedalās dažādos projektos globālā līmenī. Vācija ir arī atzīts līderis dažādās zinātnes un tehnoloģijas sfērās.
Jaunums!!: Lupīnas un Vācija · Redzēt vairāk »
Vīruss
Rotavīrusa modelis Vīruss (— ‘inde’ vai ‘toksīns’) ir ļoti mazs patogēns, kas vairojas tikai organismu dzīvo šūnu iekšpusē.
Jaunums!!: Lupīnas un Vīruss · Redzēt vairāk »
Vegānisms
Vegānisms ir filozofiska nostāja un dzīvesveids, kura atbalstītāji cenšas neizmantot dzīvniekus pārtikai, apģērbam, izklaidei vai citiem nolūkiem.
Jaunums!!: Lupīnas un Vegānisms · Redzēt vairāk »
Vidusjūra
Vidusjūra ir starpkontinentu iekšējā jūra, Atlantijas okeāna daļa, ko praktiski no visām pusēm ietver sauszeme: ziemeļos — Eiropa, dienvidos — Āfrika, austrumos — Āzija.
Jaunums!!: Lupīnas un Vidusjūra · Redzēt vairāk »
Viengadīgi augi
Sējas zirņi (''Pisum sativum'') ir viengadīgi augi Viengadīgi augi ir augi, kas, atšķirībā no daudzgadīgiem un divgadīgiem augiem, vienas augšanas sezonas laikā izdzīvo pilnu dzīves ciklu.
Jaunums!!: Lupīnas un Viengadīgi augi · Redzēt vairāk »
Zieds
ārumu dz.) Zieds ir segsēkļu dzimumvairošanās orgāns, kura funkcija ir pēc apputeksnēšanās ražot sēklas.
Jaunums!!: Lupīnas un Zieds · Redzēt vairāk »
Ziemeļamerika
Ziemeļamerika ir trešais lielākais kontinents pēc platības un ceturtais lielākais — pēc iedzīvotāju skaita.
Jaunums!!: Lupīnas un Ziemeļamerika · Redzēt vairāk »
Zivis
Gupija Zivis ir ūdenī dzīvojoši mugurkaulnieki.
Jaunums!!: Lupīnas un Zivis · Redzēt vairāk »
Zvīņspārņi
Zvīņspārņi (Lepidoptera) ir kukaiņu kārta, kurā ir apvienotas kodes, mūķenes, tauriņi, naktstauriņi un citas sugas.
Jaunums!!: Lupīnas un Zvīņspārņi · Redzēt vairāk »
Novirza šeit:
Lupinus, Lupīna, Lupīnu ģints.
