Ātrāk nekā pārlūku!
196 attiecības: Aleksandrs Dauge, Aleksandrs Vēbers, Alfrēds Rubiks, Andrejs Pumpurs, Andrejs Spāģis, Andris Kolbergs, Anna Rūmane-Ķeniņa, Antons Buhholcs, Arhitektūra, Artūrs Baumanis, Augusts Francs Folcs, Augusts Malvess, Augusts Reinbergs, Čuguns, Ādams Ārgals, Ādams Kreicbergs, Ādolfs Agte, Baroks, Batumi, Bernhards Dīriķis, Brīvības iela (Rīga), Dainis Īvāns, Dāvids Golts, Eduards Pulpe, Eklektika (arhitektūra), Elza Žiglevica, Ernests Nauks, Fītinghofi, Frīdrihs Grosvalds, Frīdrihs Veinbergs, Fricis Brīvzemnieks, Fridrihs Baginskis, Georgs Armitsteds, Georgs Augusts Šveinfurts, Georgs Kūfalts, Georgs Vilhelms Timms, Gustavs Hilbigs, Gustavs Kīzerickis, Heincs Pīrangs, Heinrihs Šēls, Hektārs, Henrijs Visendorfs, Hermanis Hilbigs, Historisms (arhitektūra), Imanta (Rīga), Imants Lancmanis, Indriķis Laube, Jaunlatvieši, Jānis Asars (rakstnieks), Jānis Frīdrihs Baumanis, ..., Jānis Krauze, Jānis Ruberts, Jānis Staņislavs Roze, Jāzeps Grosvalds, Jūlija Skaidrīte, Jēkabs Duburs, Jēkabs Zvaigznīte, Johans Daniels Felsko, Johans Hermanis Cigra, Johans Kristofs Broce, Kapela, Kapsēta, Kaspars Biezbārdis, Kauņa, Kārlis Albertiņš, Kārlis Augusts Līventāls, Kārlis Balodis, Kārlis Bētiņš, Kārlis fon Lēviss of Menārs, Kārlis Johans Felsko, Kārlis Mīlenbahs, Kārlis Reinholds Kupfers, Kijiva, Klasicisms, Klijānu iela (Rīga), Krišjānis Ķergalvis, Krišjānis Barons, Krišjānis Valdemārs, Krievijas Impērija, Kristaps Bergs, Kristaps Morbergs, Kristiāns Jāks Petersons, Kristofs Hāberlands, Latvija, Latvijas Evaņģēliski luteriskā baznīca, Latvijas Nacionālais mākslas muzejs, Latvijas PSR, Latvijas PSR Ministru padome, Latvijas Republikas Kultūras ministrija, Latvijas Sociālistiskā Padomju Republika, Lībeka, Ludvigs Vilhelms Kerkoviuss, Maksis Šervinskis, Marģers Skujenieks, Marija Pēkšēna, Maskava, Matīss Ārons, Mēness iela (Rīga), Miera iela (Rīga), Nikolajs Alunāns, Novgorodas apgabals, Ojārs Spārītis, Otīlija Muceniece, Oto fon Hūns, Otrais pasaules karš, Padomju Savienība, Parastā kļava, Parks, Pēteris Zālīte, Piņķi, Pirmais pasaules karš, Pokrova kapi, Rūdolfs Bēnuss, Rīga, Rīgas Augšāmcelšanās luterāņu baznīca, Rīgas dome, Rīgas Doms, Rīgas Jēzus baznīca, Rīgas Kristus luterāņu baznīca, Rīgas Meža kapi, Rīgas Reformātu baznīca, Rīgas Svētā Jāņa baznīca, Rīgas Svētā Jēkaba katedrāle, Rīgas Svētā Pētera baznīca, Rīgas Tehniskā universitāte, Rīgas vēstures un kuģniecības muzejs, Rīgas Vecā Svētās Ģertrūdes luterāņu baznīca, Reinholds Šmēlings, Rihards Tomsons, Roberts Tautmīlis-Bērziņš, Rublis, Rundāles pils muzejs, Sanktpēterburga, Saratova, Senču iela (Rīga), Vandalisms, Vācbaltieši, Vācbaltiešu izceļošana no Baltijas valstīm, Vācija, Vācijas Impērija, Vērmahts, Vensku Edvarts, Vidzemes priekšpilsēta, Vilhelms Neimanis, Vilhelms Ostvalds, Voldemārs Matvejs, Zārks, 1770. gads, 1772. gads, 1773. gads, 1776. gads, 1777. gads, 1779. gads, 1793. gads, 1795. gads, 1802. gads, 1807. gads, 1823. gads, 1824. gads, 1825. gads, 1832. gads, 1853. gads, 1856. gads, 1859. gads, 1861. gads, 1867. gads, 1886. gads, 1891. gads, 1895. gads, 1896. gads, 1897. gads, 1902. gads, 1903. gads, 1913. gads, 1919. gads, 1923. gads, 1944. gads, 1950. gads, 1953. gads, 1968. gads, 1969. gads, 1974. gads, 1975. gads, 1977. gads, 1979. gads, 1982. gads, 1985. gads, 1986. gads, 1987. gads, 1995. gads, 1998. gads, 1999. gads, 2000. gads, 2001. gads, 2004. gads, 2009. gads. Izvērst indekss (146 vairāk) »
Aleksandrs Dauge
Aleksandrs Dauge (1868—1937) bija latviešu pedagogs un publicists.
Jaunums!!: Lielie kapi un Aleksandrs Dauge · Redzēt vairāk »
Aleksandrs Vēbers
Aleksandrs Vēbers, dzimis, miris) bija vācbaltiešu izcelsmes latviešu žurnālists, advokāts, sabiedrisks darbinieks un spiestuves īpašnieks. Publicējies arī ar pseidonīmiem Varaidošu Zanderis, Vēberu Zanders. Piecpadsmit gadus (no 1879.
Jaunums!!: Lielie kapi un Aleksandrs Vēbers · Redzēt vairāk »
Alfrēds Rubiks
Alfrēds Rubiks (dzimis Daugavpilī) ir PSRS un Latvijas politiķis, Latvijas Sociālistiskās partijas priekšsēdētājs no 1999.
Jaunums!!: Lielie kapi un Alfrēds Rubiks · Redzēt vairāk »
Andrejs Pumpurs
Andrejs Pumpurs (dzimis, miris) bija latviešu nacionālā romantisma dzejnieks, viņa nozīmīgākais darbs ir eposs "Lāčplēsis" (1888).
Jaunums!!: Lielie kapi un Andrejs Pumpurs · Redzēt vairāk »
Andrejs Spāģis
Andrejs Spāģis (vecajā rakstībā: A.Spāg, dzimis, miris) bija latviešu skolotājs un publicists, viens no jaunlatviešu kustības aizsācējiem.
Jaunums!!: Lielie kapi un Andrejs Spāģis · Redzēt vairāk »
Andris Kolbergs
Andris Kolbergs (dzimis Jūrmalā, miris Rīgā) bija latviešu rakstnieks un scenārists, detektīvžanra romānu autors.
Jaunums!!: Lielie kapi un Andris Kolbergs · Redzēt vairāk »
Anna Rūmane-Ķeniņa
Anna Rūmane-Ķeniņa (dzimusi Jelgavā, mirusi Rīgā, apbedīta Lielajos kapos) bija latviešu rakstniece un sabiedriska darbiniece.
Jaunums!!: Lielie kapi un Anna Rūmane-Ķeniņa · Redzēt vairāk »
Antons Buhholcs
Antons Buhholcs (dzimis Rīgā, miris Rīgā) bija vācbaltiešu jurists, vēstures pētnieks un kultūras darbinieks.
Jaunums!!: Lielie kapi un Antons Buhholcs · Redzēt vairāk »
Arhitektūra
Partenons — sengrieķu arhitektūras paraugs Arhitektūra (no, archi- — ‘galvenais’,, tektōn — ‘celtnieks’) ir mākslas veids, kas rada telpisku vidi, kurā notiek cilvēka dzīves procesi.
Jaunums!!: Lielie kapi un Arhitektūra · Redzēt vairāk »
Artūrs Baumanis
Artūrs Baumanis (1867—1904) bija latviešu gleznotājs, grafiķis, pazīstams ar savām vēsturiskajām gleznām.
Jaunums!!: Lielie kapi un Artūrs Baumanis · Redzēt vairāk »
Augusts Francs Folcs
Augusts Francs Folcs (dzimis, miris) bija vācu tēlnieks.
Jaunums!!: Lielie kapi un Augusts Francs Folcs · Redzēt vairāk »
Augusts Malvess
Augusts Malvess (1878—1951) bija latviešu arhitekts, kurš pamatā darbojās tautiskā romantisma, vēlāk neoklasicisma stilā.
Jaunums!!: Lielie kapi un Augusts Malvess · Redzēt vairāk »
Augusts Reinbergs
Augusts Reinbergs (dzimis, miris) bija latviešu arhitekts.
Jaunums!!: Lielie kapi un Augusts Reinbergs · Redzēt vairāk »
Čuguns
Aprūsējis 5 kg čuguna atsvars Čuguns (no) jeb ķets (no) ir dzelzs un oglekļa sakausējums, kura sastāvā parasti ir 2,0 līdz 4,3% oglekļa.
Jaunums!!: Lielie kapi un Čuguns · Redzēt vairāk »
Ādams Ārgals
Ādams Ārgals (dzimis, miris) bija latviešu skolotājs un sabiedrisks darbinieks, Latviešu dziesmusvētku biedrības priekšsēdētāja biedrs, Dziesmusvētku veterāns, piedalījies vairākos dziesmusvētkos gan kā diriģents, gan organizators.
Jaunums!!: Lielie kapi un Ādams Ārgals · Redzēt vairāk »
Ādams Kreicbergs
Ādams Kreicbergs (1961—1933) bija latviešu virsnieks, Latvijas armijas ģenerālis (1926).
Jaunums!!: Lielie kapi un Ādams Kreicbergs · Redzēt vairāk »
Ādolfs Agte
Ādolfa Agtes kapa piemineklis. Ādolfs Agte (krievu: Адольф Христофорович Агте; dzimis, miris) bija vācbaltiešu izcelsmes inženieris.
Jaunums!!: Lielie kapi un Ādolfs Agte · Redzēt vairāk »
Baroks
Karavadžo glezna "Svētā Pētera krustā sišana" (1601) Baroks bija mākslas stils, kas aizsākās Eiropā ap 1600.
Jaunums!!: Lielie kapi un Baroks · Redzēt vairāk »
Batumi
Batumi ir kūrortpilsēta Melnās jūras krastā un Adžārijas galvaspilsēta.
Jaunums!!: Lielie kapi un Batumi · Redzēt vairāk »
Bernhards Dīriķis
Bernhards Dīriķis (dzimis, miris) bija latviešu žurnālists, sabiedrisks darbinieks, jaunlatviešu kustības dalībnieks.
Jaunums!!: Lielie kapi un Bernhards Dīriķis · Redzēt vairāk »
Brīvības iela (Rīga)
Brīvības iela ir Rīgas galvenā iela, kas ved cauri Centra rajonam.
Jaunums!!: Lielie kapi un Brīvības iela (Rīga) · Redzēt vairāk »
Dainis Īvāns
Dainis Īvāns (dzimis Madonā) ir latviešu žurnālists un politiķis.
Jaunums!!: Lielie kapi un Dainis Īvāns · Redzēt vairāk »
Dāvids Golts
via.
Jaunums!!: Lielie kapi un Dāvids Golts · Redzēt vairāk »
Eduards Pulpe
Eduards Pulpe (—) bija latviešu kara lidotājs ass, kurš dienēja Francijas un Krievijas impērijas armijā.
Jaunums!!: Lielie kapi un Eduards Pulpe · Redzēt vairāk »
Eklektika (arhitektūra)
Neogotiskās eklektikas paraugs: Bīriņu muižas pils Latvijā. Neorenesanses eklektikas paraugs: Cesvaines pils. Eklektika ir arhitektūras virziens arhitektūras vēsturē, kas attīstījās 19.
Jaunums!!: Lielie kapi un Eklektika (arhitektūra) · Redzēt vairāk »
Elza Žiglevica
Elza Žiglevica (1898. gada 24. augusts–1919. gada 29. oktobris) bija latviešu studente, Sieviešu palīdzības korpusa brīvprātīgā.
Jaunums!!: Lielie kapi un Elza Žiglevica · Redzēt vairāk »
Ernests Nauks
Ernsts Frīdrihs Nauks (1819—1875) bija Rīgas Politehniskās augstskolas dabaszinātņu profesors (no 1862. gada) un pirmais direktors (1862—1875).
Jaunums!!: Lielie kapi un Ernests Nauks · Redzēt vairāk »
Fītinghofi
Baronu Fītinghofu-Šēlu dzimtas ģerbonis. Fītinghofi, saukti par Šēliem (vāciski: von Vietinghoff genannt Scheel), jeb Fītinghofi-Šēli ir sena vācbaltiešu dzimta, kas 14.
Jaunums!!: Lielie kapi un Fītinghofi · Redzēt vairāk »
Frīdrihs Grosvalds
J. Čakste (1906). Frīdrihs Grosvalds (1850. gada 13. decembris - 1924. gads) bija latviešu advokāts, politiķis un diplomāts.
Jaunums!!: Lielie kapi un Frīdrihs Grosvalds · Redzēt vairāk »
Frīdrihs Veinbergs
Frīdrihs Veinbergs (1844—1924) bija latviešu advokāts, žurnālists un sabiedriskais darbinieks.
Jaunums!!: Lielie kapi un Frīdrihs Veinbergs · Redzēt vairāk »
Fricis Brīvzemnieks
Fricis Brīvzemnieks (dzimis Fricis Treilands (vecajā ortogrāfijā: Fr. Brihwsemneeks-Treuland), miris) bija latviešu folklorists, jaunlatvietis, publicists, dzejnieks, tulkotājs, kurš daudz darījis folkloras materiālu vākšanā un publicēšanā.
Jaunums!!: Lielie kapi un Fricis Brīvzemnieks · Redzēt vairāk »
Fridrihs Baginskis
Fridrihs Baginskis (dzimis kā Fricis Baginskis; —) bija latviešu literāts, publicists un tulkotājs.
Jaunums!!: Lielie kapi un Fridrihs Baginskis · Redzēt vairāk »
Georgs Armitsteds
Georgs Armitsteds Georgs Armitsteds jeb Džordžs Armitsteds (—) bija vācbaltu inženieris, uzņēmējs un sabiedriskais darbinieks, Rīgas pilsētas galva (1901—1912).
Jaunums!!: Lielie kapi un Georgs Armitsteds · Redzēt vairāk »
Georgs Augusts Šveinfurts
Georgs Augusts Šveinfurts (dzimis 1836. gada 29. decembrī Rīgā, miris, 1925. gada 19. augustā Minhenē) bija vācbaltiešu cilmes ceļotājs, Āfrikas pētnieks, botāniķis un etnogrāfs.
Jaunums!!: Lielie kapi un Georgs Augusts Šveinfurts · Redzēt vairāk »
Georgs Kūfalts
Georgs Frīdrihs Ferdinands Kūfalts (dzimis, miris) bija vācu daiļdārznieks, ainavu arhitekts, Rīgas galvenais dārzu arhitekts un veidotājs 1880.—1914.
Jaunums!!: Lielie kapi un Georgs Kūfalts · Redzēt vairāk »
Georgs Vilhelms Timms
Pašportrets. Georgs Vilhelms Timms (1820—1895), arī Vasīlijs Fjodorovičs Timms bija vācbaltu gleznotājs.
Jaunums!!: Lielie kapi un Georgs Vilhelms Timms · Redzēt vairāk »
Gustavs Hilbigs
Gustavs Ferdinands Aleksandrs Hilbigs (1822—1887) bija vācu arhitekts un arhitektūras profesors.
Jaunums!!: Lielie kapi un Gustavs Hilbigs · Redzēt vairāk »
Gustavs Kīzerickis
Johans Georgs Gustavs Kīzerickis (1830—1896) bija Rīgas Politehniskās augstskolas matemātikas profesors (no 1864. gada) un direktors (1875—1885).
Jaunums!!: Lielie kapi un Gustavs Kīzerickis · Redzēt vairāk »
Heincs Pīrangs
Heincs Pīrangs (vācu: Heinz Heinrich Gerhard Pirang, 1876-1936) jeb Heinrihs Gerhards Pīrangs bija latviešu cilmes vācbaltu arhitekts un arhitektūras vēsturnieks.
Jaunums!!: Lielie kapi un Heincs Pīrangs · Redzēt vairāk »
Heinrihs Šēls
Heinrihs Kārlis Šēls (1829-1909) bija viens no ievērojamākajiem 19.
Jaunums!!: Lielie kapi un Heinrihs Šēls · Redzēt vairāk »
Hektārs
Viena hektāra ilustrācija Hektārs (SI simbols: ha) ir viena no metriskās sistēmas atvasinātajām laukuma mērvienībām, vienāda ar kvadrātu, kura malas ir 100 m (1 hm2) vai laukums ir 10 000 m2, un to galvenokārt izmanto zemes mērīšanai.
Jaunums!!: Lielie kapi un Hektārs · Redzēt vairāk »
Henrijs Visendorfs
Henrijs Visendorfs, Krišjānis Barons un Fricis Brīvzemnieks, Hebensperger & Co, fotodarbnīca Rīgā Henrijs Visendorfs (dzimis Indriķis Ķiparts 1861. gada 24. (12.) martā Paltmales pagastā, miris 1916. gadā 31.augustā Sanktpēterburgā) bija latviešu tirgotājs un uzņēmējs, žurnālists, grāmatizdevējs, latviešu dainas jēdziena veidotājs un pirmais izdevējs.
Jaunums!!: Lielie kapi un Henrijs Visendorfs · Redzēt vairāk »
Hermanis Hilbigs
Hermanis Oto Hilbigs (1860—1939) bija vācu arhitekts un arhitektūras docētājs.
Jaunums!!: Lielie kapi un Hermanis Hilbigs · Redzēt vairāk »
Historisms (arhitektūra)
Tomasa Kola glezna "Arhitekta sapnis" (1840) Historisms ir arhitektūras virziens, kas attīstījās 19.
Jaunums!!: Lielie kapi un Historisms (arhitektūra) · Redzēt vairāk »
Imanta (Rīga)
Imanta ir Rīgas pilsētas apkaime Pārdaugavā, Kurzemes rajonā, kurā ietilpst Rīgas pilsētas daļas Anniņmuiža un Lāčupe.
Jaunums!!: Lielie kapi un Imanta (Rīga) · Redzēt vairāk »
Imants Lancmanis
Imants Lancmanis (dzimis) ir latviešu mākslas vēsturnieks, heraldikas, mākslas un arhitektūras pieminekļu restaurēšanas speciālists un iniciators, gleznotājs, vairāku grāmatu autors, sabiedrisks darbinieks un Triju zvaigžņu ordeņa kavalieris, galvenokārt pazīstams ar savu devumu mūža garumā Rundāles pils atjaunošanā.
Jaunums!!: Lielie kapi un Imants Lancmanis · Redzēt vairāk »
Indriķis Laube
Indriķis Laube (dzimis 1841. gada maijā Durbē, miris Rīgā), arī Heinrihs Laube, Laubes Indriķis, bija vācbaltiešu rakstnieks, literatūrkritiķis, žurnālists, tulkotājs.
Jaunums!!: Lielie kapi un Indriķis Laube · Redzēt vairāk »
Jaunlatvieši
Kustības galvenais ierosinātājs — Krišjānis Valdemārs (ap 1880) Rīgas Latviešu biedrības karogs Jaunlatvieši ir jēdziens, ko attiecina uz pirmās latviešu tautas atmodas intelektuāļiem, kas darbojās 19. gadsimta 50.—80.
Jaunums!!: Lielie kapi un Jaunlatvieši · Redzēt vairāk »
Jānis Asars (rakstnieks)
Jānis Asars (1877—1908) bija latviešu rakstnieks, revolucionārs, literatūrkritiķis un publicists.
Jaunums!!: Lielie kapi un Jānis Asars (rakstnieks) · Redzēt vairāk »
Jānis Frīdrihs Baumanis
Jānis Frīdrihs Baumanis (dzimis, miris) bija latviešu arhitekts, Vidzemes guberņas arhitekts (1870—1880).
Jaunums!!: Lielie kapi un Jānis Frīdrihs Baumanis · Redzēt vairāk »
Jānis Krauze
Jānis Krauze (dzimis, miris) bija latviešu svarcēlājs, pirmais latvietis - pasaules rekordists.
Jaunums!!: Lielie kapi un Jānis Krauze · Redzēt vairāk »
Jānis Ruberts
Jānis Frīdrihs Jūlijs Ruberts (dzimis, miris) bija latviešu oftalmologs un medicīnas organizators.
Jaunums!!: Lielie kapi un Jānis Ruberts · Redzēt vairāk »
Jānis Staņislavs Roze
Jānis Staņislavs Roze (dzimis 1823. gada 3. aprīlī Kocēnu pagastā, miris 1897. gada 30. novembrī Rīgā) bija viens no pirmajiem profesionālajiem latviešu gleznotājiem.
Jaunums!!: Lielie kapi un Jānis Staņislavs Roze · Redzēt vairāk »
Jāzeps Grosvalds
Jāzeps Grosvalds (dzimis 1891. gada 24. aprīlī Rīgā, miris 1920. gada 1. februārī Parīzē) bija latviešu mākslinieks, strēlnieks, viens no modernisma aizsācējiem latviešu glezniecībā.
Jaunums!!: Lielie kapi un Jāzeps Grosvalds · Redzēt vairāk »
Jūlija Skaidrīte
Jūlija Skaidrīte (arī Jūlija Vārtiņa; dzimusi, mirusi) bija latviešu aktrise.
Jaunums!!: Lielie kapi un Jūlija Skaidrīte · Redzēt vairāk »
Jēkabs Duburs
Jēkabs Duburs (dz. Āriņš; Jelgavas apriņķa Kroņvircavas pagasts — Somija, Hivinke, pārapbedīts Rīgā, Lielajos kapos) bija latviešu aktieris, režisors, skatuves mākslas teorētiķis un pedagogs, dramaturgs un tulkotājs.
Jaunums!!: Lielie kapi un Jēkabs Duburs · Redzēt vairāk »
Jēkabs Zvaigznīte
Jēkabs Zvaigznīte, īstajā vārdā Jēkabs Šterns (1833—1867), bija latviešu skolotājs, folklorists, "Pēterburgas Avīžu" žurnālists, viens no jaunlatviešu kustības dalībniekiem.
Jaunums!!: Lielie kapi un Jēkabs Zvaigznīte · Redzēt vairāk »
Johans Daniels Felsko
Johans Daniels Felsko (1813—1902) bija vācbaltu arhitekts un pilsētplānotājs, kurš darbojās Latvijas teritorijā.
Jaunums!!: Lielie kapi un Johans Daniels Felsko · Redzēt vairāk »
Johans Hermanis Cigra
Johans Hermanis Cigra (dzimis, miris) bija Lībekā dzimis dārznieks un botāniķis, dārzkopības pionieris Latvijā un Krievijas impērijā.
Jaunums!!: Lielie kapi un Johans Hermanis Cigra · Redzēt vairāk »
Johans Kristofs Broce
Johans Kristofs Broce Johans Kristofs Broce ( —) bija Apgaismības laikmeta darbinieks, mākslinieks, gleznotājs, etnogrāfs, vēsturnieks, kas darbojās 19.
Jaunums!!: Lielie kapi un Johans Kristofs Broce · Redzēt vairāk »
Kapela
Lielstraupes pils kapela. Kapela ir baznīcas paveids, kristiešu kulta vieta, kas var būt kā atsevišķa celtne, tā arī var būt kādas sakrālas pamatceltnes sastāvdaļa.
Jaunums!!: Lielie kapi un Kapela · Redzēt vairāk »
Kapsēta
Rīgas Lielie kapi. Kapsēta ir īpaša teritorija ārpus apdzīvotas vietas vai tās nomalē, kas ierādīta mirušo apbedīšanai.
Jaunums!!: Lielie kapi un Kapsēta · Redzēt vairāk »
Kaspars Biezbārdis
Kaspars Ernests Biezbārdis (vecajā ortogrāfijā: Kaspars Beesbardis, 1806—1886) bija latviešu skolotājs Vīlandē (1833—1853) un Rīgā (1866—1881) un viens no pirmajiem jaunlatviešu kustības darbiniekiem, kas dedzīgi iestājās pret vācbaltiešu centieniem pārvācot latviešus.
Jaunums!!: Lielie kapi un Kaspars Biezbārdis · Redzēt vairāk »
Kauņa
Kauņa ir pēc iedzīvotāju skaita Lietuvas otrā lielākā pilsēta.
Jaunums!!: Lielie kapi un Kauņa · Redzēt vairāk »
Kārlis Albertiņš
Kārlis Albertiņš (dzimis, miris) bija latviešu jurists un politiķis.
Jaunums!!: Lielie kapi un Kārlis Albertiņš · Redzēt vairāk »
Kārlis Augusts Līventāls
Kārlis Augusts Līventāls (1844-1900) bija Rīgas Politehniskās augstskolas tautsaimniecības profesors (no 1878) un direktors (1885—1891).
Jaunums!!: Lielie kapi un Kārlis Augusts Līventāls · Redzēt vairāk »
Kārlis Balodis
Kārlis Balodis ( —) bija latviešu ekonomists, finansists un demogrāfs.
Jaunums!!: Lielie kapi un Kārlis Balodis · Redzēt vairāk »
Kārlis Bētiņš
Kārlis Bētiņš (dzimis Bērzmuižas pagastā, miris Rīgā) bija latviešu šahists un problēmists.
Jaunums!!: Lielie kapi un Kārlis Bētiņš · Redzēt vairāk »
Kārlis fon Lēviss of Menārs
Kārlis Voldemārs fon Lēviss of Menārs (1855 - 1930) bija vācbaltu bibliotekārs, kartogrāfs un vēsturnieks.
Jaunums!!: Lielie kapi un Kārlis fon Lēviss of Menārs · Redzēt vairāk »
Kārlis Johans Felsko
Kārlis Johans Felsko (1844—1918) bija vācbaltu arhitekts, kas strādāja eklektisma stilā, vēlāk jūgendstilā.
Jaunums!!: Lielie kapi un Kārlis Johans Felsko · Redzēt vairāk »
Kārlis Mīlenbahs
K.Mīlenbaha "Daži jautājumi par latviešu valodu" (1891). Kārlis Mīlenbahs (Mǖlenbachs, dzimis, miris) bija latviešu valodnieks, pedagogs, viens no latviešu valodniecības un latviešu leksikogrāfijas pamatlicējiem.
Jaunums!!: Lielie kapi un Kārlis Mīlenbahs · Redzēt vairāk »
Kārlis Reinholds Kupfers
Kārlis Reinholds Kupfers (1872—1935) bija Baltijas botāniķis, augu ģeogrāfs, matemātiķis, filozofijas doktors.
Jaunums!!: Lielie kapi un Kārlis Reinholds Kupfers · Redzēt vairāk »
Kijiva
Kijiva, vēsturiski arī Kijeva, ir pilsēta Ukrainas ziemeļu daļā pie Dņepras upes.
Jaunums!!: Lielie kapi un Kijiva · Redzēt vairāk »
Klasicisms
Latvijas Nacionālās operas un baleta ēka Rīgā (Ludvigs Bonštets, 1860-1863) Klasicisms ir mākslas stils un estētikas virziens, kas valdīja Eiropā no 17. līdz 19. gadsimtam gan literatūrā, gan teātra mākslā, gan tēlotāja mākslā, gan arhitektūrā un mūzikā, atdarinot Senās Grieķijas un Senās Romas mākslu un estētiku.
Jaunums!!: Lielie kapi un Klasicisms · Redzēt vairāk »
Klijānu iela (Rīga)
Klijānu iela ir iela Rīgā, Vidzemes priekšpilsētā, Brasā.
Jaunums!!: Lielie kapi un Klijānu iela (Rīga) · Redzēt vairāk »
Krišjānis Ķergalvis
Krišjānis Ķergalvis (1856–1936) bija mūrnieku amata meistars, viens no lielākajiem Rīgas būvuzņēmējiem un rūpniekiem.
Jaunums!!: Lielie kapi un Krišjānis Ķergalvis · Redzēt vairāk »
Krišjānis Barons
Krišjānis Barons (dzimis Struteles muižā, miris Rīgā), pazīstams arī kā Dainu tēvs, bija latviešu folklorists, rakstnieks un publicists.
Jaunums!!: Lielie kapi un Krišjānis Barons · Redzēt vairāk »
Krišjānis Valdemārs
Krišjānis Valdemārs (dzimis Ārlavas pagastā (tagad Valdgales pagasts), miris Maskavā) bija latviešu ekonomists, publicists un politiķis, viens no jaunlatviešu kustības aizsācējiem, Ainažu jūrskolas dibinātājs, kā arī pirmās latviešu bibliotēkas dibinātājs.
Jaunums!!: Lielie kapi un Krišjānis Valdemārs · Redzēt vairāk »
Krievijas Impērija
Krievijas Impērija bija valsts, kas pastāvēja no 1721.
Jaunums!!: Lielie kapi un Krievijas Impērija · Redzēt vairāk »
Kristaps Bergs
Kristaps Bergs (1843-1907) bija latviešu būvuzņēmējs, namīpašnieks, izdevējs.
Jaunums!!: Lielie kapi un Kristaps Bergs · Redzēt vairāk »
Kristaps Morbergs
Kristaps Morbergs (dzimis (pēc vecā kalendāra 20.septembrī), miris) bija latviešu arhitekts un mecenāts.
Jaunums!!: Lielie kapi un Kristaps Morbergs · Redzēt vairāk »
Kristiāns Jāks Petersons
Kristiāns Jāks Petersons (dzimis Rīgā, miris Rīgā) bija Latvijā dzimis igauņu dzejnieks, kas tiek uzskatīts par igauņu literatūras pamatlicēju.
Jaunums!!: Lielie kapi un Kristiāns Jāks Petersons · Redzēt vairāk »
Kristofs Hāberlands
Kristofs Hāberlands (1750—1803) bija vācbaltu arhitekts, Rīgas galvenais būvmeistars un viens no spožākajiem Latvijas klasicisma arhitektiem.
Jaunums!!: Lielie kapi un Kristofs Hāberlands · Redzēt vairāk »
Latvija
Latvijas Republika ir valsts Ziemeļeiropā, Baltijas jūras austrumu krastā.
Jaunums!!: Lielie kapi un Latvija · Redzēt vairāk »
Latvijas Evaņģēliski luteriskā baznīca
Rīgas Doms, LELB arhibīskapa katedrāle. Latvijas Evaņģēliski luteriskā baznīca (LELB) ir publiski tiesiska rakstura luterāņu draudžu organizācija, kas savā darbībā ievēro Latvijas Republikas Satversmi un likumus un savā iekšējā dzīvē ir patstāvīga.
Jaunums!!: Lielie kapi un Latvijas Evaņģēliski luteriskā baznīca · Redzēt vairāk »
Latvijas Nacionālais mākslas muzejs
Latvijas Nacionālais mākslas muzejs (LNMM) ir lielākais mākslas muzejs Latvijā, kurā glabājas vairāk nekā 52 000 Latvijas, Baltijas un Krievijas gleznotāju un tēlnieku mākslas darbu.
Jaunums!!: Lielie kapi un Latvijas Nacionālais mākslas muzejs · Redzēt vairāk »
Latvijas PSR
Latvijas Padomju Sociālistiskā Republika jeb Latvijas PSR bija 1940.
Jaunums!!: Lielie kapi un Latvijas PSR · Redzēt vairāk »
Latvijas PSR Ministru padome
Latvijas Padomju Sociālistiskās Republikas Ministru padome, saīsināti LPSR MP, bija augstākais varas orgāns Latvijas Padomju Sociālistiskajā Republikā (Latvijas PSR) no 1940.
Jaunums!!: Lielie kapi un Latvijas PSR Ministru padome · Redzēt vairāk »
Latvijas Republikas Kultūras ministrija
Latvijas Republikas Kultūras ministrija ir vadošā valsts pārvaldes iestāde kultūras nozarē.
Jaunums!!: Lielie kapi un Latvijas Republikas Kultūras ministrija · Redzēt vairāk »
Latvijas Sociālistiskā Padomju Republika
Latvijas Sociālistiskā Padomju Republika (LSPR), sākotnēji Latvijas Padomju Republika publicēts: Известия Всероссийского Центрального Исполнительного Комитета Советов № 282 от 24 декабря 1918 года (krieviski) bija Sarkanās armijas okupētajā Latvijas daļā (izņemot Kurzemes dienvidrietumu daļu) izveidota komunistu valsts, kas 1918.—1920.
Jaunums!!: Lielie kapi un Latvijas Sociālistiskā Padomju Republika · Redzēt vairāk »
Lībeka
Lībeka ir otra lielākā pilsēta Šlēzvigā-Holšteinā, viena no lielākajām Vācijas ostām.
Jaunums!!: Lielie kapi un Lībeka · Redzēt vairāk »
Ludvigs Vilhelms Kerkoviuss
Ludvigs Vilhelms Kerkoviuss (dzimis, miris) bija vācbaltiešu sabiedrisks darbinieks un Rīgas pārvaldes darbinieks, tirgotājs, Rīgas Lielās ģildes vecākais.
Jaunums!!: Lielie kapi un Ludvigs Vilhelms Kerkoviuss · Redzēt vairāk »
Maksis Šervinskis
Maksis Gustavs Rihards Šervinskis (1859–1909) bija poļu izcelsmes Latvijas arhitekts un pedagogs.
Jaunums!!: Lielie kapi un Maksis Šervinskis · Redzēt vairāk »
Marģers Skujenieks
Marģers Skujenieks (—) bija Latvijas sabiedriski politiskais darbinieks, statistiķis, publicists.
Jaunums!!: Lielie kapi un Marģers Skujenieks · Redzēt vairāk »
Marija Pēkšēna
Marija Pēkšēna (dzimusi, mirusi) bija latviešu rakstniece un dramaturģe.
Jaunums!!: Lielie kapi un Marija Pēkšēna · Redzēt vairāk »
Maskava
Maskava ir Krievijas Federācijas galvaspilsēta un Krievijas federālā pilsēta, kas atrodas valsts rietumu daļā pie Maskavas upes, aptuveni 641 km uz dienvidaustrumiem no Sanktpēterburgas.
Jaunums!!: Lielie kapi un Maskava · Redzēt vairāk »
Matīss Ārons
Matīss Ārons, pazīstams arī kā Āronu MatīssValdības Vēstnesis, (—) bija latviešu žurnālists, bibliogrāfs, kritiķis.
Jaunums!!: Lielie kapi un Matīss Ārons · Redzēt vairāk »
Mēness iela (Rīga)
Mēness iela ir iela Rīgā, Vidzemes priekšpilsētā, Brasā.
Jaunums!!: Lielie kapi un Mēness iela (Rīga) · Redzēt vairāk »
Miera iela (Rīga)
Miera iela ir iela Rīgā, Vidzemes priekšpilsētā, Brasā un Centrā.
Jaunums!!: Lielie kapi un Miera iela (Rīga) · Redzēt vairāk »
Nikolajs Alunāns
Nikolajs Alunāns (dzimis 1859. gada 4. decembrī Sesavā, miris 1919. gada 19. septembrī Rīgā, apbedīts Lielajos kapos) bija komponists, mūzikas teorētiķis un kritiķis, pedagogs, diriģents.
Jaunums!!: Lielie kapi un Nikolajs Alunāns · Redzēt vairāk »
Novgorodas apgabals
Novgorodas apgabals ir Krievijas federālais subjekts.
Jaunums!!: Lielie kapi un Novgorodas apgabals · Redzēt vairāk »
Ojārs Spārītis
Ojārs Spārītis (dzimis) ir latviešu mākslas zinātnieks, augstskolas pasniedzējs un politiķis, bijušais Latvijas kultūras ministrs (1995—1996).
Jaunums!!: Lielie kapi un Ojārs Spārītis · Redzēt vairāk »
Otīlija Muceniece
Kristīne Otīlija Muceniece (dzimusi, mirusi) bija latviešu aktrise un režisore.
Jaunums!!: Lielie kapi un Otīlija Muceniece · Redzēt vairāk »
Oto fon Hūns
Oto fon Hūns (Otto von Huhn, dzimis, miris) bija vācbaltiešu ārsts un vēsturnieks, pirmais aizsācis baku vakcināciju Latvijā un Krievijas impērijā, garīgi slimo aprūpes iestādes "Aleksandra Augstumu iestāde" dibinātājs un pirmais direktors.
Jaunums!!: Lielie kapi un Oto fon Hūns · Redzēt vairāk »
Otrais pasaules karš
Otrais pasaules karš bija globāls bruņots konflikts, kas iesaistīja vairumu pasaules valstu, plašākais un pēc bojāgājušo cilvēku skaita postošākais karš vēsturē.
Jaunums!!: Lielie kapi un Otrais pasaules karš · Redzēt vairāk »
Padomju Savienība
Padomju Sociālistisko Republiku Savienība (PSRS) bija sociālistiska federatīva lielvalsts (PSR savienība), kas pastāvēja Eirāzijas ziemeļos no 1922.
Jaunums!!: Lielie kapi un Padomju Savienība · Redzēt vairāk »
Parastā kļava
Parastā kļava, arī Platānu kļava ir ziepjkoku dzimtas suga, kura savvaļā ir sastopama Rietumāzijā un Eiropā, tostarp bieži visā Latvijas teritorijā.
Jaunums!!: Lielie kapi un Parastā kļava · Redzēt vairāk »
Parks
Vācijā Parks ir estētiska apzaļumota dabas teritorija tās dabiskajā vai cilvēka pārveidotajā formā.
Jaunums!!: Lielie kapi un Parks · Redzēt vairāk »
Pēteris Zālīte
Pēteris Zālīte (1864—1939) bija latviešu filozofs un publicists.
Jaunums!!: Lielie kapi un Pēteris Zālīte · Redzēt vairāk »
Piņķi
Piņķu muiža Piņķi, agrāk Saliena, ir apdzīvota vieta Mārupes novada Babītes pagastā, pagasta centrs.
Jaunums!!: Lielie kapi un Piņķi · Redzēt vairāk »
Pirmais pasaules karš
Pirmais pasaules karš bija globāls bruņots konflikts starp sabiedrotajām valstīm Antantes vadībā vienā pusē un Centrālajām lielvalstīm otrā pusē, kas ilga no līdz.
Jaunums!!: Lielie kapi un Pirmais pasaules karš · Redzēt vairāk »
Pokrova kapi
Pokrova kapi ir kapsēta Mēness ielā 3, Rīgas Vidzemes priekšpilsētā, ar kopējo platību 70669 m².
Jaunums!!: Lielie kapi un Pokrova kapi · Redzēt vairāk »
Rūdolfs Bēnuss
Mārtiņš Rūdolfs Bēnuss (—) bija Latvijas advokāts un politiķis.
Jaunums!!: Lielie kapi un Rūdolfs Bēnuss · Redzēt vairāk »
Rīga
Rīga ir Latvijas galvaspilsēta un galvenais rūpniecības, darījumu, kultūras, sporta un finanšu centrs Baltijas valstīs, kā arī nozīmīga ostas pilsēta.
Jaunums!!: Lielie kapi un Rīga · Redzēt vairāk »
Rīgas Augšāmcelšanās luterāņu baznīca
Rīgas Augšāmcelšanās Evaņģēliski luteriskā baznīca ir Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas dievnams Klusajā ielā 2, Rīgā.
Jaunums!!: Lielie kapi un Rīgas Augšāmcelšanās luterāņu baznīca · Redzēt vairāk »
Rīgas dome
Rīgas dome ir Rīgas pilsētas pašpārvaldes augstākā iestāde.
Jaunums!!: Lielie kapi un Rīgas dome · Redzēt vairāk »
Rīgas Doms
Rīgas Doms (tiek dēvēts arī par Doma baznīcu un Svētās Marijas katedrāli) ir Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas galvenais dievnams, arhibīskapa katedrāle Rīgā, Herdera laukumā 6, kurā pastāvīgi darbojas Rīgas Doma evaņģēliski luteriskā draudze.
Jaunums!!: Lielie kapi un Rīgas Doms · Redzēt vairāk »
Rīgas Jēzus baznīca
Rīgas Jēzus Evaņģēliski luteriskā baznīca ir Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas dievnams, kas atrodas Elijas un Jēzusbaznīcas ielas krustojumā, Rīgā.
Jaunums!!: Lielie kapi un Rīgas Jēzus baznīca · Redzēt vairāk »
Rīgas Kristus luterāņu baznīca
Rīgas Kristus Evaņģēliski luteriskā baznīca ir Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas dievnams Mēness ielā 1, Rīgā.
Jaunums!!: Lielie kapi un Rīgas Kristus luterāņu baznīca · Redzēt vairāk »
Rīgas Meža kapi
Meža kapu kompleksa karte Jāņa Čakstes piemineklis Rīgas Meža kapi ir 1913.
Jaunums!!: Lielie kapi un Rīgas Meža kapi · Redzēt vairāk »
Rīgas Reformātu baznīca
Rīgas Reformātu baznīca Rīgas Reformātu baznīca ir sens reformātu (kalvinistu) dievnams Mārstaļu iela 10, Vecrīgā.
Jaunums!!: Lielie kapi un Rīgas Reformātu baznīca · Redzēt vairāk »
Rīgas Svētā Jāņa baznīca
Rīgas Svētā Jāņa Evaņģēliski luteriskā baznīca ir vecākais Latvijas Evaņģēliski luteriskās Baznīcas dievnams Rīgā, kas latviešu draudzei pieder jau kopš 1582.
Jaunums!!: Lielie kapi un Rīgas Svētā Jāņa baznīca · Redzēt vairāk »
Rīgas Svētā Jēkaba katedrāle
Rīgas Svētā Jēkaba Romas katoļu katedrāle ir Romas katoļu Rīgas metropolijas Rīgas arhidiecēzes draudzes katedrāle un arhibīskapa rezidence Vecrīgā, Jēkaba ielā 9, kas celta 1225.
Jaunums!!: Lielie kapi un Rīgas Svētā Jēkaba katedrāle · Redzēt vairāk »
Rīgas Svētā Pētera baznīca
Rīgas Svētā Pētera baznīca ir augstākā Rīgas baznīca, gotikas stila 13. gadsimta valsts nozīmes arhitektūras piemineklis, kas atrodas Reformācijas laukumā 1 Vecrīgā.
Jaunums!!: Lielie kapi un Rīgas Svētā Pētera baznīca · Redzēt vairāk »
Rīgas Tehniskā universitāte
Raiņa Bulvārī 19, ap 1890. gadu. Mūsdienās tā ir galvenā Latvijas Universitātes ēka language.
Jaunums!!: Lielie kapi un Rīgas Tehniskā universitāte · Redzēt vairāk »
Rīgas vēstures un kuģniecības muzejs
Rīgas vēstures un kuģniecības muzejs ir muzejs Rīgā, kurā izstādītas ekspozīcijas par Rīgas vēsturi, sākot ar pilsētas dibināšanu 1201.
Jaunums!!: Lielie kapi un Rīgas vēstures un kuģniecības muzejs · Redzēt vairāk »
Rīgas Vecā Svētās Ģertrūdes luterāņu baznīca
Rīgas Vecā Svētās Ģertrūdes Evaņģēliski luteriskā baznīca ir Latvijas Evaņģēliski luteriskās Baznīcas dievnams Rīgā, Ģertrūdes un Baznīcas ielas krustojumā, celts pēc arhitekta Johana Daniela Felsko projekta 1864.—1869.
Jaunums!!: Lielie kapi un Rīgas Vecā Svētās Ģertrūdes luterāņu baznīca · Redzēt vairāk »
Reinholds Šmēlings
Reinholds Georgs Šmēlings (1840-1917) bija Rīgas pilsētas arhitekts (1879—1915), kurš Rīgas arhitektūras vēsturē ievērojams ar savu īpatnējo sarkano ķieģeļu arhitektūras stilu.
Jaunums!!: Lielie kapi un Reinholds Šmēlings · Redzēt vairāk »
Rihards Tomsons
Rihards Kārlis Tomsons (1834—1893) bija latviešu uzņēmējs, žurnālists un sabiedriskais darbinieks.
Jaunums!!: Lielie kapi un Rihards Tomsons · Redzēt vairāk »
Roberts Tautmīlis-Bērziņš
Roberts Tautmīlis-Bērziņš (dzimis Rīgā, miris Rīgā) bija latviešu teātra darbinieks, režisors, aktieris un dramaturgs.
Jaunums!!: Lielie kapi un Roberts Tautmīlis-Bērziņš · Redzēt vairāk »
Rublis
Krievijas rubļu (2006) Baltkrievijas rubļu (apgrozībā no 2016) Rublis ir naudas vienība.
Jaunums!!: Lielie kapi un Rublis · Redzēt vairāk »
Rundāles pils muzejs
Rundāles pils muzejs ir Latvijas valsts muzejs, kas atrodas Rundāles pilī.
Jaunums!!: Lielie kapi un Rundāles pils muzejs · Redzēt vairāk »
Sanktpēterburga
Sanktpēterburga ir pilsēta Krievijas Federācijā, tās Eiropas daļas ziemeļrietumos pie Ņevas ietekas Baltijas jūras Somu līcī.
Jaunums!!: Lielie kapi un Sanktpēterburga · Redzēt vairāk »
Saratova
Saratova ir pilsēta Krievijā, Volgas labajā krastā, Saratovas apgabala centrs.
Jaunums!!: Lielie kapi un Saratova · Redzēt vairāk »
Senču iela (Rīga)
Senču iela ir Rīgas iela Vidzemes priekšpilsētā Brasas apkaimē.
Jaunums!!: Lielie kapi un Senču iela (Rīga) · Redzēt vairāk »
Vandalisms
Romu Vandalisms ir apzināta un bezjēdzīga kultūras un materiālu vērtību iznīcināšana vai bojāšana.
Jaunums!!: Lielie kapi un Vandalisms · Redzēt vairāk »
Vācbaltieši
Vācbaltieši, vācbalti, arī baltvācieši, baltvāci (Baltendeutsche), paši sevi līdz 20. gadsimta sākumam dēvēja par baltiešiem (die Balten).
Jaunums!!: Lielie kapi un Vācbaltieši · Redzēt vairāk »
Vācbaltiešu izceļošana no Baltijas valstīm
Vācbaltiešu pārvietošanas shēma 1939. gadā "Rigasche Post" 1939. gada 26. novembra virsraksts "No 1939. gada 15. decembra vairs nav vācu tautības Latvijas pilsoņu. Ir tikai vācieši un latvieši. Latvieši paliek. Vācieši seko fīrera saucienam" ''Rigasche Rundschau'' pēdējais numurs 1939. gada 13. decembrī ar virsrakstu "Mēs sekojam fīrera pavēlei" Sakravātās mantas, Rīga, 1939. Vācbaltiešu nometne Poznaņas apkaimē 1940. gadā Pārceļotājiem celtais ciems Vartas reģionā 1940. gadā Vācbaltiešu izceļošana no Baltijas valstīm bija no 1914.
Jaunums!!: Lielie kapi un Vācbaltiešu izceļošana no Baltijas valstīm · Redzēt vairāk »
Vācija
Vācija, oficiāli Vācijas Federatīvā Republika (Bundesrepublik Deutschland), ir federāla valsts Centrāleiropā. Ziemeļos to apskalo Ziemeļjūra un Baltijas jūra un tā robežojas ar Dāniju; savukārt austrumos tā robežojas ar Poliju un Čehiju; dienvidos ar Austriju un Šveici; rietumos ar Franciju, Beļģiju, Nīderlandi un Luksemburgu. Vācijas platība ir 357 021 km², un to ietekmē mērenās joslas klimats. Ziemeļos plešas plaši līdzenumi, bet, virzoties uz valsts dienvidiem, reljefs kļūst kalnaināks, līdz dienvidos tiek sasniegti Alpi. Vācija ar 81,8 miljoniem iedzīvotāju ir lielākā Eiropas Savienības dalībvalsts. Pirms 100. gada mūsdienu Vācijas teritorija bija zināma un dokumentēta kā Ģermānija. To apdzīvoja vairākas ģermāņu ciltis. 10. gadsimta sākumā ģermāņu cilšu apdzīvotās teritorijas kļuva par pamatu Svētajai Romas impērijai, kas pastāvēja līdz 1806. gadam. 16. gadsimta laikā Vācijas ziemeļi kļuva par Protestantu reformācijas centru. Kā mūsdienu nacionāla valsts Vācija pirmoreiz tika apvienota Francijas—Prūsijas kara laikā 1871. gadā, kad tika izveidota Vācijas Impērija. Pēc impērijas sabrukuma pasludināja republiku (Veimāras Republika), kas pastāvēja līdz Hitlera nākšanai pie varas un Trešā reiha izveidošanai. Pēc Otrā pasaules kara Vāciju sadalīja četrās okupācijas zonās, bet 1949. gadā Austrumvācijā un Rietumvācijā (līdztekus pastāvēja arī Rietumberlīne ar īpašu statusu). 1990. gadā abas valstis tika apvienotas. Rietumvācija 1957. gadā kļuva par Eiropas kopienas (EC) dibinātājvalsti. Eiropas Kopiena 1993. gadā kļuva par Eiropas Savienību. Vācija ir daļa no Šengenas zonas, un 1999. gadā tajā tika ieviesta Eiropas valūta eiro. Vācija ir federāla parlamentāra republika, kas sastāv no 16 federālajām zemēm (Länder). Galvaspilsēta un lielākā pilsēta ir Berlīne. Vācija ir ANO, NATO, G7 un OECD dalībvalsts. Vācija ir ietekmīgs ekonomiskais spēks, kurai ir ceturtā lielākā ekonomika pasaulē pēc IKP (aiz ASV, Ķīnas un Japānas) un piektā lielākā ekonomika pēc pirktspējas paritātes. Tai ir lielākais preču eksports, kā arī otrs lielākais preču imports pasaulē. Vācijai ir piešķirts pasaulē otrs lielākais gada budžets attīstībai, tomēr militārie izdevumi tai ir sestie lielākie. Valstī ir attīstījies augsts dzīves līmenis un izveidojusies vispārēja sociālās drošības sistēma. Tai ir noteicoša loma Eiropas lietās, un tā aktīvi piedalās dažādos projektos globālā līmenī. Vācija ir arī atzīts līderis dažādās zinātnes un tehnoloģijas sfērās.
Jaunums!!: Lielie kapi un Vācija · Redzēt vairāk »
Vācijas Impērija
Vācijas Impērija (vācu: Deutsches Reich) jeb Vācijas Ķeizarvalsts (vācu: Deutsches Kaiserreich) tika nodibināta 1871.
Jaunums!!: Lielie kapi un Vācijas Impērija · Redzēt vairāk »
Vērmahts
Vērmahts ( — "aizsardzības spēki") bija nacistiskās Vācijas bruņotie spēki.
Jaunums!!: Lielie kapi un Vērmahts · Redzēt vairāk »
Vensku Edvarts
Vensku Edvarts (īstajā vārdā Edvarts Skujenieks; 1855—1897) bija latviešu dzejnieks un žurnālists.
Jaunums!!: Lielie kapi un Vensku Edvarts · Redzēt vairāk »
Vidzemes priekšpilsēta
Vidzemes priekšpilsēta (iepriekš Proletāriešu rajons, Pēterburgas priekšpilsēta, Pēterburgas forštate) ir viens no sešiem Rīgas pilsētas administratīvajiem rajoniem.
Jaunums!!: Lielie kapi un Vidzemes priekšpilsēta · Redzēt vairāk »
Vilhelms Neimanis
Johans Vilhelms Kārlis Neimanis (1849—1919) bija arhitekts un mākslas vēsturnieks.
Jaunums!!: Lielie kapi un Vilhelms Neimanis · Redzēt vairāk »
Vilhelms Ostvalds
Vilhelms Ostvalds ( —) bija vācbaltiešu ķīmiķis, filozofs.
Jaunums!!: Lielie kapi un Vilhelms Ostvalds · Redzēt vairāk »
Voldemārs Matvejs
Voldemārs Matvejs (pseidonīms — Vladimirs Markovs; 1877-1914) bija latviešu mākslinieks un modernisma mākslas teorētiķis.
Jaunums!!: Lielie kapi un Voldemārs Matvejs · Redzēt vairāk »
Zārks
Bēru paražu muzejā. Zārks (no viduslejasvācu sark vai vidusholandiešu zarc, zarke) jeb senāk miroņa šķirsts ir aizverama kaste, kas paredzēta cilvēka mirstīgo atlieku pārvietošanai, uzglabāšanai un izstādīšanai.
Jaunums!!: Lielie kapi un Zārks · Redzēt vairāk »
1770. gads
1770.
Jaunums!!: Lielie kapi un 1770. gads · Redzēt vairāk »
1772. gads
1772.
Jaunums!!: Lielie kapi un 1772. gads · Redzēt vairāk »
1773. gads
1773.
Jaunums!!: Lielie kapi un 1773. gads · Redzēt vairāk »
1776. gads
1776.
Jaunums!!: Lielie kapi un 1776. gads · Redzēt vairāk »
1777. gads
1777.
Jaunums!!: Lielie kapi un 1777. gads · Redzēt vairāk »
1779. gads
1779.
Jaunums!!: Lielie kapi un 1779. gads · Redzēt vairāk »
1793. gads
1793.
Jaunums!!: Lielie kapi un 1793. gads · Redzēt vairāk »
1795. gads
1795.
Jaunums!!: Lielie kapi un 1795. gads · Redzēt vairāk »
1802. gads
1802.
Jaunums!!: Lielie kapi un 1802. gads · Redzēt vairāk »
1807. gads
1807.
Jaunums!!: Lielie kapi un 1807. gads · Redzēt vairāk »
1823. gads
1823.
Jaunums!!: Lielie kapi un 1823. gads · Redzēt vairāk »
1824. gads
1824.
Jaunums!!: Lielie kapi un 1824. gads · Redzēt vairāk »
1825. gads
1825.
Jaunums!!: Lielie kapi un 1825. gads · Redzēt vairāk »
1832. gads
1832.
Jaunums!!: Lielie kapi un 1832. gads · Redzēt vairāk »
1853. gads
1853.
Jaunums!!: Lielie kapi un 1853. gads · Redzēt vairāk »
1856. gads
1856.
Jaunums!!: Lielie kapi un 1856. gads · Redzēt vairāk »
1859. gads
1859.
Jaunums!!: Lielie kapi un 1859. gads · Redzēt vairāk »
1861. gads
1861.
Jaunums!!: Lielie kapi un 1861. gads · Redzēt vairāk »
1867. gads
1867.
Jaunums!!: Lielie kapi un 1867. gads · Redzēt vairāk »
1886. gads
1886.
Jaunums!!: Lielie kapi un 1886. gads · Redzēt vairāk »
1891. gads
1891.
Jaunums!!: Lielie kapi un 1891. gads · Redzēt vairāk »
1895. gads
1895.
Jaunums!!: Lielie kapi un 1895. gads · Redzēt vairāk »
1896. gads
1896.
Jaunums!!: Lielie kapi un 1896. gads · Redzēt vairāk »
1897. gads
1897.
Jaunums!!: Lielie kapi un 1897. gads · Redzēt vairāk »
1902. gads
1902.
Jaunums!!: Lielie kapi un 1902. gads · Redzēt vairāk »
1903. gads
1903.
Jaunums!!: Lielie kapi un 1903. gads · Redzēt vairāk »
1913. gads
1913.
Jaunums!!: Lielie kapi un 1913. gads · Redzēt vairāk »
1919. gads
1919.
Jaunums!!: Lielie kapi un 1919. gads · Redzēt vairāk »
1923. gads
1923.
Jaunums!!: Lielie kapi un 1923. gads · Redzēt vairāk »
1944. gads
1944.
Jaunums!!: Lielie kapi un 1944. gads · Redzēt vairāk »
1950. gads
1950.
Jaunums!!: Lielie kapi un 1950. gads · Redzēt vairāk »
1953. gads
1953.
Jaunums!!: Lielie kapi un 1953. gads · Redzēt vairāk »
1968. gads
1968.
Jaunums!!: Lielie kapi un 1968. gads · Redzēt vairāk »
1969. gads
1969.
Jaunums!!: Lielie kapi un 1969. gads · Redzēt vairāk »
1974. gads
1974.
Jaunums!!: Lielie kapi un 1974. gads · Redzēt vairāk »
1975. gads
1975.
Jaunums!!: Lielie kapi un 1975. gads · Redzēt vairāk »
1977. gads
1977 bija parastais gads, kas pēc Gregora kalendāra sākās sestdienā.
Jaunums!!: Lielie kapi un 1977. gads · Redzēt vairāk »
1979. gads
1979.
Jaunums!!: Lielie kapi un 1979. gads · Redzēt vairāk »
1982. gads
1982.
Jaunums!!: Lielie kapi un 1982. gads · Redzēt vairāk »
1985. gads
1985.
Jaunums!!: Lielie kapi un 1985. gads · Redzēt vairāk »
1986. gads
1986.
Jaunums!!: Lielie kapi un 1986. gads · Redzēt vairāk »
1987. gads
1987.
Jaunums!!: Lielie kapi un 1987. gads · Redzēt vairāk »
1995. gads
1995.
Jaunums!!: Lielie kapi un 1995. gads · Redzēt vairāk »
1998. gads
1998.
Jaunums!!: Lielie kapi un 1998. gads · Redzēt vairāk »
1999. gads
1999.
Jaunums!!: Lielie kapi un 1999. gads · Redzēt vairāk »
2000. gads
2000.
Jaunums!!: Lielie kapi un 2000. gads · Redzēt vairāk »
2001. gads
2001.
Jaunums!!: Lielie kapi un 2001. gads · Redzēt vairāk »
2004. gads
2004.
Jaunums!!: Lielie kapi un 2004. gads · Redzēt vairāk »
2009. gads
2009.
Jaunums!!: Lielie kapi un 2009. gads · Redzēt vairāk »
Novirza šeit:
Memoriālais parks (Lielie kapi), Rīgas Lielie kapi.
