Ātrāk nekā pārlūku!
127 attiecības: Alfrēds Lielais, Anglija, Anglijas karaļu uzskaitījums, Anglosakši, Arābi, Šetlendas salas, Ņeva, Baltijas jūra, Bretaņa, Britu salas, Ceļš no varjagiem uz grieķiem, Daugava, Dāņi, Dņepra, Donava, Dorseta, Eiropa, Ekspansija, Elblonga, Franki, Gardarīke, Gotlande, Grenlande, Grobiņa, Hamburga, Harolds Godvinsons, Heistingsas kauja, Historiogrāfija, Igaunija, Igors Rurikovičs, Ilmenis, Islande, Jorka, Kadisa, Kalabrija, Kanāda, Kaspijas jūra, Kijiva, Klosteris, Konstantinopole, Kurši, Kursa (valsts), Latvija, Lādogas ezers, Lindisfārna, Lisabona, Livonija, Londona, Lovate, Luāra, ..., Malta, Melnā jūra, Mesīna, Nemuna, Normaņi, Normandija, Normandijas hercogi, Norvēģi, Norvēģijas valdnieku uzskaitījums, Oļegs (kņazs), Oņega, Olafs (I), Orkneju salas, Palermo, Parīze, Pleskava, Polocka, Rusi, Sabiedrības noslāņošanās, Santjago de Kompostela, Sicīlija, Skotija, Smoļenska, Somija, Somu līcis, Staraja Ladoga, Svētā Anskara dzīve, Svira, Svjatoslavs Igorevičs, Tabula Rogeriana, Veļikijnovgoroda, Viduslaiki, Vikingi, Viljams I Iekarotājs, Volga, Volhova, Ziemeļeiropa, Ziemeļu Dvina, 1000. gads, 1009. gads, 1013. gads, 1036. gads, 1042. gads, 1055. gads, 1061. gads, 1066. gads, 1072. gads, 1090. gads, 789. gads, 793. gads, 795. gads, 799. gads, 800. gads, 830. gads, 839. gads, 840. gads, 844. gads, 845. gads, 850. gads, 854. gads, 856. gads, 857. gads, 860. gads, 867. gads, 870. gads, 875. gads, 878. gads, 885. gads, 890. gads, 907. gads, 911. gads, 914. gads, 941. gads, 968. gads, 970. gads, 980. gads, 986. gads. Izvērst indekss (77 vairāk) »
Alfrēds Lielais
Piemineklis Alfēdam Lielajam Vinčesterā (Anglija) Anglosakšu valstis t.s. ''Heptarhijas'' laikā Alfrēds Lielais (vai Ælfrǣd) (849-899) bija anglosakšu Veseksas karalistes karalis (no 871) un visu anglosakšu karalis (no 886) no Veseksu dinastijas, kuram izdevās apvienot gandrīz visas anglosakšu valstis.
Jaunums!!: Vikingu laiki un Alfrēds Lielais · Redzēt vairāk »
Anglija
Anglija (England) ir zeme, kas ir Apvienotās Karalistes sastāvdaļa.
Jaunums!!: Vikingu laiki un Anglija · Redzēt vairāk »
Anglijas karaļu uzskaitījums
Šajā uzskaitījumā apkopoti Anglijas Karalistes valdnieki kopš vienotas anglosakšu ķēniņvalsts izveides 886.
Jaunums!!: Vikingu laiki un Anglijas karaļu uzskaitījums · Redzēt vairāk »
Anglosakši
Beovulfs — viens no svarīgākajiem anglosakšu literatūras darbiem Anglosakši bija ģermāņu (anglu, sakšu, jitu, frīzu) ciltis, kas no 5.
Jaunums!!: Vikingu laiki un Anglosakši · Redzēt vairāk »
Arābi
Arābi (al-ʿarab) ir semītu etniskā grupa, kas apdzīvo tā saucamo arābu pasauli, tas ir, Tuvos Austrumus un Ziemeļāfriku.
Jaunums!!: Vikingu laiki un Arābi · Redzēt vairāk »
Šetlendas salas
Šetlendas salas vai Šetlenda (Shetland) ir arhipelāgs Atlantijas okeānā, Skotijas ziemeļaustrumu piekrastē.
Jaunums!!: Vikingu laiki un Šetlendas salas · Redzēt vairāk »
Ņeva
Ņeva ir upe Krievijas ziemeļrietumos.
Jaunums!!: Vikingu laiki un Ņeva · Redzēt vairāk »
Baltijas jūra
Baltijas jūra ir Eiropas ziemeļaustrumu daļas iekšējā jūra.
Jaunums!!: Vikingu laiki un Baltijas jūra · Redzēt vairāk »
Bretaņa
Bretaņa ir reģions Francijas ziemeļrietumos.
Jaunums!!: Vikingu laiki un Bretaņa · Redzēt vairāk »
Britu salas
Britu salas ir arhipelāgs Eiropas ziemeļrietumos, starp Ziemeļjūru un Atlantijas okeānu.
Jaunums!!: Vikingu laiki un Britu salas · Redzēt vairāk »
Ceļš no varjagiem uz grieķiem
Vēlīnais 9.—10. gadsimtā plašāk lietotais „Ceļš no varjagiem uz grieķiem” (violetā krāsā) Ceļš no varjagiem uz grieķiem (vecslāvu: путь из Варягъ въ Грѣкы), vikingu sāgās pazīstams kā Austrumu ceļš ir historiogrāfijā lietotais apzīmējums ūdens ceļu tīklam no Baltijas jūras uz Melno jūru, kuru agrīnajos viduslaikos (7.—11. gadsimts) intensīvi izmantoja vikingi ekspansijai Austrumeiropā un tirdzniecībai ar Hazāru kaganātu un Bizantijas impēriju.
Jaunums!!: Vikingu laiki un Ceļš no varjagiem uz grieķiem · Redzēt vairāk »
Daugava
Daugava (lībiešu: Vēna), vēsturiski pazīstama arī kā Dina, bet augšpus Latvijas teritorijas - Rietumu Dvina (baltkrievu: Заходняя Дзвіна), ir Latvijas lielākā upe, kas iztek no Valdaja augstienes Krievijā, tek cauri Krievijai, Baltkrievijai un Latvijai, līdz ietek Rīgas līcī, Baltijas jūrā, kur veido Rīgas ostas akvatoriju.
Jaunums!!: Vikingu laiki un Daugava · Redzēt vairāk »
Dāņi
Dāņi ir Dānijas pamatiedzīvotāji.
Jaunums!!: Vikingu laiki un Dāņi · Redzēt vairāk »
Dņepra
Dņepra ir ceturtā garākā upe Eiropā aiz Volgas, Donavas un Urālas.
Jaunums!!: Vikingu laiki un Dņepra · Redzēt vairāk »
Donava
Donava ir otra garākā (aiz Volgas) upe Eiropā, tek caur desmit Eiropas valstīm un caur četru valstu galvaspilsētām.
Jaunums!!: Vikingu laiki un Donava · Redzēt vairāk »
Dorseta
Dorseta (Dorset, senvārds Dorsetšīra) ir viena no Dienvidrietumanglijas grāfistēm, kura atrodas pie Lamanša šauruma.
Jaunums!!: Vikingu laiki un Dorseta · Redzēt vairāk »
Eiropa
Eiropa ir pasaules daļa, kas ģeoloģiski un ģeogrāfiski veido Eirāzijas kontinenta rietumu daļu.
Jaunums!!: Vikingu laiki un Eiropa · Redzēt vairāk »
Ekspansija
Ekspansija ir nācijas, valsts, kultūras teritoriāla, ģeogrāfiska vai cita veida areāla vai ietekmes zonas paplašināšanās.
Jaunums!!: Vikingu laiki un Ekspansija · Redzēt vairāk »
Elblonga
Elblonga, vēsturiski arī Truso (Drusuo, Drūsas) pie Ilfingas (senprūšu Elbings), Elbinga, ir sena pilsēta Polijas ziemeļos Vislas grīvā senprūšu Pagudes novadā Varmijas-Mazūrijas vojevodistē.
Jaunums!!: Vikingu laiki un Elblonga · Redzēt vairāk »
Franki
Franki (vai gens Francorum) ir rietumģermāņu cilšu apvienība, kas izveidojās 3. gadsimta vidū un kurai bija nozīmīga loma Eiropas vēsturē no 5.
Jaunums!!: Vikingu laiki un Franki · Redzēt vairāk »
Gardarīke
Gardarīkes aptuvenās robežas tagadējās Krievijas, Baltkrievijas un Ukrainas teritorijā 10. gadsimtā (oranžā krāsā). Sarkanā krāsā vikingu teritorijas līdz 9. gs., zaļā krāsā iezīmētas teritorijas, uz kurām notika vikingu sirojumi. Gardarīke (arī Garðaveldi) ir sens Austrumeiropas ziemeļu daļas apzīmējums, kas sastopams skandināvu sāgās jau no 7.
Jaunums!!: Vikingu laiki un Gardarīke · Redzēt vairāk »
Gotlande
Gotlande ir Zviedrijai piederoša sala Baltijas jūras vidienē, aptuveni no Kurzemes rietumu krasta.
Jaunums!!: Vikingu laiki un Gotlande · Redzēt vairāk »
Grenlande
Grenlande ( — 'Zaļā zeme') ir lielākā sala pasaulē un pieder Dānijai.
Jaunums!!: Vikingu laiki un Grenlande · Redzēt vairāk »
Grobiņa
Grobiņa ir sena pilsēta Kurzemes rietumos Ālandes upes krastos, Dienvidkurzemes novada centrs.
Jaunums!!: Vikingu laiki un Grobiņa · Redzēt vairāk »
Hamburga
Hamburga ir ostas pilsēta un federālā zeme Vācijas ziemeļos, Elbas upes grīvā, netālu no tās ietekas Ziemeļjūrā.
Jaunums!!: Vikingu laiki un Hamburga · Redzēt vairāk »
Harolds Godvinsons
Harolds II Godvinsons (senangļu: Harold Godƿinson,; dzimis ap 1022. gadu, miris Heistingsas kaujā) bija Anglijas karalis 1066.
Jaunums!!: Vikingu laiki un Harolds Godvinsons · Redzēt vairāk »
Heistingsas kauja
Heistingsas kauja bija kauja starp Harolda II Godvinsona vadīto anglosakšu armiju un Viljama Iekarotāja normāņu karaspēku.
Jaunums!!: Vikingu laiki un Heistingsas kauja · Redzēt vairāk »
Historiogrāfija
Historiogrāfija (viduslaiku, cēlies no, historía — ‘vēsture’,, graphein — ‘rakstīt’) ir zinātne, kas pēta vēstures zinātnes attīstību.
Jaunums!!: Vikingu laiki un Historiogrāfija · Redzēt vairāk »
Igaunija
Igaunijas Republika ir valsts Ziemeļeiropā, viena no trim Baltijas valstīm.
Jaunums!!: Vikingu laiki un Igaunija · Redzēt vairāk »
Igors Rurikovičs
Ar sarkanu līniju apjozta Gardarīkes teritorija Invgara valdīšanas beigās (ap 960. gadu), ar oranžu līniju viņa dēla Svendoslava iekarojumi (964—970), ar violetu līniju Austrumromas impērijas teritorija.Kijivas kagans Ingvars ievāc meslus no drevļaniem (K.Ļebedeva zīmējums 20. gadsimta sākumā) Igors Rurikovičs (baznīcslāvu: Игорь) jeb Ingvars (senskandināvu: Ingvarr,; dzimis ap 878., miris 945. gadā) bija Kijivas (Kenugardas) kagans no 912.
Jaunums!!: Vikingu laiki un Igors Rurikovičs · Redzēt vairāk »
Ilmenis
Ilmenis (Ilmeņa ezers, Ilmeņezers) ir liels ezers Krievijas Eiropas daļā, Novgorodas apgabalā.
Jaunums!!: Vikingu laiki un Ilmenis · Redzēt vairāk »
Islande
Islande (islandiešu valodā: Ísland) ir salu valsts Atlantijas okeāna ziemeļos starp Grenlandi, Norvēģiju un Britu salām, mazliet uz dienvidiem no polārā loka.
Jaunums!!: Vikingu laiki un Islande · Redzēt vairāk »
Jorka
Jorka ir pilsēta Ziemeļjorkšīras grāfistē, Anglijā, Apvienotajā Karalistē.
Jaunums!!: Vikingu laiki un Jorka · Redzēt vairāk »
Kadisa
Kadisa (izrunā) ir pilsēta Spānijas dienvidrietumos, Andalūzijas autonomajā apgabalā.
Jaunums!!: Vikingu laiki un Kadisa · Redzēt vairāk »
Kalabrija
Kalabrija, senatnē pazīstama kā Bruttium, ir reģions Itālijas dienvidos, uz dienvidiem no Neapoles un atrodas uz pussalas Itālijas "purngalā".
Jaunums!!: Vikingu laiki un Kalabrija · Redzēt vairāk »
Kanāda
Kanāda ir valsts, kas aizņem lielāko daļu no Ziemeļamerikas ziemeļiem.
Jaunums!!: Vikingu laiki un Kanāda · Redzēt vairāk »
Kaspijas jūra
Kaspijas jūra ir pasaules lielākais ezers gan pēc platības, gan arī pēc tilpuma.
Jaunums!!: Vikingu laiki un Kaspijas jūra · Redzēt vairāk »
Kijiva
Kijiva, vēsturiski arī Kijeva, ir pilsēta Ukrainas ziemeļu daļā pie Dņepras upes.
Jaunums!!: Vikingu laiki un Kijiva · Redzēt vairāk »
Klosteris
Itālijā Klosteris ir mūku vai mūķeņu kopienas ēkas komplekss, kuriem ir vienoti statūti.
Jaunums!!: Vikingu laiki un Klosteris · Redzēt vairāk »
Konstantinopole
Konstantinopoles karte Bizantijas laikā Konstantinopole bija Turcijas lielākās pilsētas Stambulas nosaukums līdz 1930.
Jaunums!!: Vikingu laiki un Konstantinopole · Redzēt vairāk »
Kurši
Senās Kursas karte 13. gadsimtā. Kurši, agrāk arī kūri, bija baltu cilts, kas ieplūda latviešu un lietuviešu tautās.
Jaunums!!: Vikingu laiki un Kurši · Redzēt vairāk »
Kursa (valsts)
Kursas ķēniņvalsts bija kuršu apdzīvoto pilsnovadu apvienība viduslaikos, kas pirmo reizi pieminēta 9.
Jaunums!!: Vikingu laiki un Kursa (valsts) · Redzēt vairāk »
Latvija
Latvijas Republika ir valsts Ziemeļeiropā, Baltijas jūras austrumu krastā.
Jaunums!!: Vikingu laiki un Latvija · Redzēt vairāk »
Lādogas ezers
Lādogas ezers (senais nosaukums: Нево) ir lielākais ezers Eiropā un 15.
Jaunums!!: Vikingu laiki un Lādogas ezers · Redzēt vairāk »
Lindisfārna
Lindisfārna ir šaura zemes strēle Nortambrijā, Ziemeļanglijā, kuru divreiz dienā no krasta šķir Ziemeļjūras paisums.
Jaunums!!: Vikingu laiki un Lindisfārna · Redzēt vairāk »
Lisabona
Lisabona ir Portugāles galvaspilsēta un lielākā pilsēta ar 547 631 iedzīvotājiem tās administratīvajā teritorijā, kuras platība ir 84,8 kvadrātkilometri.
Jaunums!!: Vikingu laiki un Lisabona · Redzēt vairāk »
Livonija
Livonijas bīskapijas un Ordeņa valsts (1534). Livonijas Konfederācijas zemes Livonija jeb Līvzeme (vikingu: Iflanti) ir vēsturisks nosaukums, kas dažādos laikos izmantots Livonijas bīskapijas, Livonijas ordeņa, Livonijas Konfederācijas, Livonijas hercogistes un Inflantijas vaivadijas nosaukumos.
Jaunums!!: Vikingu laiki un Livonija · Redzēt vairāk »
Londona
Londona ir Apvienotās Karalistes galvaspilsēta pie Temzas upes Anglijas dienvidaustrumos.
Jaunums!!: Vikingu laiki un Londona · Redzēt vairāk »
Lovate
Lovate ir 530 kilometrus gara Ilmeņa ezera pieteka Baltkrievijā (neliela daļa augštecē), Krievijas Pleskavas apgabalā un Novgordas apgabalā.
Jaunums!!: Vikingu laiki un Lovate · Redzēt vairāk »
Luāra
Luāra var būt.
Jaunums!!: Vikingu laiki un Luāra · Redzēt vairāk »
Malta
Malta, oficiāli Maltas Republika (Repubblika ta' Malta, Republic of Malta), ir neliela salu valsts Dienvideiropā.
Jaunums!!: Vikingu laiki un Malta · Redzēt vairāk »
Melnā jūra
Melnā jūra ir Atlantijas okeānam piederīga iekšējā jūra starp dienvidaustrumu Eiropu, Mazāzijas pussalu un Kaukāzu.
Jaunums!!: Vikingu laiki un Melnā jūra · Redzēt vairāk »
Mesīna
Mesīna (izrunā) ir pilsēta Itālijā.
Jaunums!!: Vikingu laiki un Mesīna · Redzēt vairāk »
Nemuna
Sateces baseins Nemuna ir visgarākā Lietuvas upe.
Jaunums!!: Vikingu laiki un Nemuna · Redzēt vairāk »
Normaņi
Normaņu kontrolētās teritorijas ap 1130. gadu Normaņi (normandiešu: Normaunds;; — 'ziemeļnieki') bija vikingu grupa, kas no 8.
Jaunums!!: Vikingu laiki un Normaņi · Redzēt vairāk »
Normandija
Normandijas karogs Normandijas karte Normandija ir Francijas reģions valsts ziemeļos, kas atbilst vēsturiskajai Normandijas hercogistei.
Jaunums!!: Vikingu laiki un Normandija · Redzēt vairāk »
Normandijas hercogi
Normandijas hercogu ģerbonis. Normandijas hercogi bija Normandijas valdnieki no 911.
Jaunums!!: Vikingu laiki un Normandijas hercogi · Redzēt vairāk »
Norvēģi
Norvēģi ir viena no Eiropas nācijām, Norvēģijas pamatiedzīvotāji (86%).
Jaunums!!: Vikingu laiki un Norvēģi · Redzēt vairāk »
Norvēģijas valdnieku uzskaitījums
Šajā uzskaitījumā apkopoti Norvēģijas valdnieki jeb karaļi, sākot ar 872.
Jaunums!!: Vikingu laiki un Norvēģijas valdnieku uzskaitījums · Redzēt vairāk »
Oļegs (kņazs)
Oļegs (senaustrumslāvu: Оль́гъ, Ѡль́гъ,, saukts Viedais; miris 912. gadā, pēc citām ziņām 944. gadā) bija pusleģendārs varjagu Novgorodas kņazs no 897.
Jaunums!!: Vikingu laiki un Oļegs (kņazs) · Redzēt vairāk »
Oņega
Oņega ir pilsēta Krievijas Eiropas daļas ziemeļos, Arhangeļskas apgabala ziemeļrietumos, 7 kilometrus no Oņegas upes ieteces Baltajā jūrā.
Jaunums!!: Vikingu laiki un Oņega · Redzēt vairāk »
Olafs (I)
Olafs bija Brēmenes bīskapa Rimberta hronikā "Svētā Oskara dzīve" (Vita Anskarii) ap 854.
Jaunums!!: Vikingu laiki un Olafs (I) · Redzēt vairāk »
Orkneju salas
Orkneju salas ir Apvienotajai Karalistei piederošs salu arhipelāgs Atlantijas okeāna ziemeļaustrumu daļā.
Jaunums!!: Vikingu laiki un Orkneju salas · Redzēt vairāk »
Palermo
Palermo ir pilsēta Itālijas dienvidos, osta Sicīlijas ziemeļkrastā pie Tirēnu jūras.
Jaunums!!: Vikingu laiki un Palermo · Redzēt vairāk »
Parīze
Parīze (IPA) ir Francijas galvaspilsēta un lielākā pilsēta valstī, kā arī Ildefransas reģiona administratīvais centrs un viens no valsts departamentiem.
Jaunums!!: Vikingu laiki un Parīze · Redzēt vairāk »
Pleskava
Pleskava, senāk arī Pliskava ir viena no senākajām Krievijas pilsētām pie Veļikajas upes Krievijas Federācijas pašos rietumos, netālu no Igaunijas un Latvijas robežas.
Jaunums!!: Vikingu laiki un Pleskava · Redzēt vairāk »
Polocka
Polocka jeb Polacka (vai Полацак) ir senākā Baltkrievijas pilsēta Daugavas vidustecē, 232 km no galvaspilsētas Minskas un 175 km no Daugavpils (Latvija).
Jaunums!!: Vikingu laiki un Polocka · Redzēt vairāk »
Rusi
"Varjagi" (Nikolajs Rērihs, 1899). Varjagi—rūsi (Frīdrihs fon Krūze, 1859). Rusi (vai rúsi) ir sens apzīmējums varjagu karotāju ciltij, kas kopš 9.
Jaunums!!: Vikingu laiki un Rusi · Redzēt vairāk »
Sabiedrības noslāņošanās
Sabiedrības noslāņošanās jeb sociālā stratifikācija ir viens no socioloģijas zinātnes pamatjēdzieniem, kas apzīmē sabiedrības sadalīšanu atsevišķos sociālajos slāņos jeb stratos.
Jaunums!!: Vikingu laiki un Sabiedrības noslāņošanās · Redzēt vairāk »
Santjago de Kompostela
Santjago de Kompostela ir Galisijas autonomās komūnas galvaspilsēta.
Jaunums!!: Vikingu laiki un Santjago de Kompostela · Redzēt vairāk »
Sicīlija
Sicīlija ir lielākā sala Vidusjūrā un autonoms Itālijas reģions ar km² lielu platību.
Jaunums!!: Vikingu laiki un Sicīlija · Redzēt vairāk »
Skotija
Skotija ir viena no Apvienotās Karalistes četrām daļām (pārējās ir Anglija, Velsa un Ziemeļīrija).
Jaunums!!: Vikingu laiki un Skotija · Redzēt vairāk »
Smoļenska
Smoļenska ir pilsēta Krievijas rietumu daļā, Smoļenskas apgabala administratīvais centrs.
Jaunums!!: Vikingu laiki un Smoļenska · Redzēt vairāk »
Somija
Somija, oficiāli Somijas Republika (Suomen tasavalta, Republiken Finland), ir valsts Ziemeļeiropā, parlamentāra republika un Eiropas Savienības locekle.
Jaunums!!: Vikingu laiki un Somija · Redzēt vairāk »
Somu līcis
Somu līcis ir līcis Baltijas jūrā.
Jaunums!!: Vikingu laiki un Somu līcis · Redzēt vairāk »
Staraja Ladoga
9. gs. varjagu kurgāni pie Volhovas upes (mūsdienu skats) Staraja Ladogas mūsdienu ģerbonis, kam pamatā ir Rurika dinastijas zīme - pikējošs vanagshttp://www.chernov-trezin.narod.ru/GerbRurika.htm Чернов Ю. В Старой Ладоге найден герб Рюрика?, 2009 Staraja Ladogas apmetnē atrastais rūnu raksts no 10. gs. - iespējams, visvecākais rakstu piemineklis Senajā Krievzemē Staraja Ladoga (— ‘Vecā Lādoga’) ir vēsturisks ciems, līdz 1703.
Jaunums!!: Vikingu laiki un Staraja Ladoga · Redzēt vairāk »
Svētā Anskara dzīve
''Vita sancti Anskarii'' rokraksta fragments. Svētā Anskara dzīve ir Hamburgas-Brēmenes arhibīskapa Rimberta (830—888) sarakstīta hronika, kuras XXX nodaļas fragmentā ir unikāls vēstījums par dāņu un zviedru 853.
Jaunums!!: Vikingu laiki un Svētā Anskara dzīve · Redzēt vairāk »
Svira
Ar sviru var pacelt daudz smagāku ķermeni Svira ir ierīce, kas sastāv no izturīga stieņa (pārliktņa) un atbalsta punkta, ap kuru stienis var rotēt.
Jaunums!!: Vikingu laiki un Svira · Redzēt vairāk »
Svjatoslavs Igorevičs
Bizantijas imperatoru Joanu Cimiski (1916. gada K.Ļebedeva zīmējums pēc Leona Diakona 10. gadsimta apraksta) Joana Cimiskes (pa kreisi) sarunas ar Svjatoslavu (miniatūra no 12. gadsimta manuskripta) Svjatoslavs Igorevičs vai Svendoslavs (baznīcslāvu: Ст҃ославъ, Свѧтославъ,,; dzimis 942. gadā, miris 972. gadā) bija Kijivas lielkņazs un Kijivas Krievzemes valdnieks no 959.
Jaunums!!: Vikingu laiki un Svjatoslavs Igorevičs · Redzēt vairāk »
Tabula Rogeriana
''Tabula Rogeriana'' (1154) Rogera kartes apvērsums ar ziemeļiem augšpusē Tabula Rogeriana jeb Rožēra karte ( — ‘grāmata par patīkamiem ceļojumiem uz tālām zemēm’) ir viena no vikingu laikmetā tapušajām pasaules kartēm, kas apvērstā veidā attēlo Eirāzijas un Āfrikas kontinentus.
Jaunums!!: Vikingu laiki un Tabula Rogeriana · Redzēt vairāk »
Veļikijnovgoroda
Veļikijnovgoroda (— ‘Dižā Novgoroda’), līdz 1999.
Jaunums!!: Vikingu laiki un Veļikijnovgoroda · Redzēt vairāk »
Viduslaiki
Krusts bija viens no izplatītākajiem simboliem viduslaiku sabiedrībā Viduslaiki bija Eiropas vēstures laika periods starp senajiem laikiem un jaunajiem laikiem, no 5.
Jaunums!!: Vikingu laiki un Viduslaiki · Redzēt vairāk »
Vikingi
Dāņu vikingi, gleznots 12. gadsimta vidū Bizantijas imperatora dienestā (9. gadsimts) Vikingi bija jūrasbraucēju cilšu grupa, kuru sākotnējā izcelsme saistīta ar Skandināviju.
Jaunums!!: Vikingu laiki un Vikingi · Redzēt vairāk »
Viljams I Iekarotājs
Viljama, Normandijas hercoga un Anglijas karaļa ģerbonis Viljama I ģenealoģiskais koks Anglijas Karaliste 1087. gadā Viljams I Iekarotājs, arī Viljams Bastards (dzimis ap 1028. gadu, miris) bija Normandijas hercogs Viljams II (1035.-1087.), Anglijas karalis Viljams I (1066.-1087.).
Jaunums!!: Vikingu laiki un Viljams I Iekarotājs · Redzēt vairāk »
Volga
Volga ir 3530 kilometrus gara upe Krievijas Eiropas daļā (neliela daļa no Volgas deltas atrodas Kazahstānā).
Jaunums!!: Vikingu laiki un Volga · Redzēt vairāk »
Volhova
Volhova ir upe Krievijas ziemeļrietumu daļā, kas tek cauri Novgorodas un Ļeņingradas apgabalu.
Jaunums!!: Vikingu laiki un Volhova · Redzēt vairāk »
Ziemeļeiropa
Dienvideiropa Ziemeļeiropa ir Eiropas ziemeļu daļa, kurā pēc Eiropas Savienības (ES) ieteiktās definīcijas ietilpst trīs Baltijas valstis — Igaunija, Latvija, Lietuva, piecas Ziemeļvalstis — Dānija, Islande, Norvēģija, Somija, Zviedrija, kā arī autonomās Fēru Salas.
Jaunums!!: Vikingu laiki un Ziemeļeiropa · Redzēt vairāk »
Ziemeļu Dvina
Ziemeļu Dvina ir upe Krievijas ziemeļos, kas plūst caur Volgodas un Arhangeļskas apgabalu un ietek Dvinas līcī Baltajā jūrā.
Jaunums!!: Vikingu laiki un Ziemeļu Dvina · Redzēt vairāk »
1000. gads
1000.
Jaunums!!: Vikingu laiki un 1000. gads · Redzēt vairāk »
1009. gads
1009.
Jaunums!!: Vikingu laiki un 1009. gads · Redzēt vairāk »
1013. gads
1013.
Jaunums!!: Vikingu laiki un 1013. gads · Redzēt vairāk »
1036. gads
1036.
Jaunums!!: Vikingu laiki un 1036. gads · Redzēt vairāk »
1042. gads
1042.
Jaunums!!: Vikingu laiki un 1042. gads · Redzēt vairāk »
1055. gads
1055.
Jaunums!!: Vikingu laiki un 1055. gads · Redzēt vairāk »
1061. gads
1061.
Jaunums!!: Vikingu laiki un 1061. gads · Redzēt vairāk »
1066. gads
1066.
Jaunums!!: Vikingu laiki un 1066. gads · Redzēt vairāk »
1072. gads
1072.
Jaunums!!: Vikingu laiki un 1072. gads · Redzēt vairāk »
1090. gads
1090.
Jaunums!!: Vikingu laiki un 1090. gads · Redzēt vairāk »
789. gads
789.
Jaunums!!: Vikingu laiki un 789. gads · Redzēt vairāk »
793. gads
793.
Jaunums!!: Vikingu laiki un 793. gads · Redzēt vairāk »
795. gads
795.
Jaunums!!: Vikingu laiki un 795. gads · Redzēt vairāk »
799. gads
799.
Jaunums!!: Vikingu laiki un 799. gads · Redzēt vairāk »
800. gads
800.
Jaunums!!: Vikingu laiki un 800. gads · Redzēt vairāk »
830. gads
830.
Jaunums!!: Vikingu laiki un 830. gads · Redzēt vairāk »
839. gads
839.
Jaunums!!: Vikingu laiki un 839. gads · Redzēt vairāk »
840. gads
840.
Jaunums!!: Vikingu laiki un 840. gads · Redzēt vairāk »
844. gads
844.
Jaunums!!: Vikingu laiki un 844. gads · Redzēt vairāk »
845. gads
845.
Jaunums!!: Vikingu laiki un 845. gads · Redzēt vairāk »
850. gads
850.
Jaunums!!: Vikingu laiki un 850. gads · Redzēt vairāk »
854. gads
854.
Jaunums!!: Vikingu laiki un 854. gads · Redzēt vairāk »
856. gads
856.
Jaunums!!: Vikingu laiki un 856. gads · Redzēt vairāk »
857. gads
857.
Jaunums!!: Vikingu laiki un 857. gads · Redzēt vairāk »
860. gads
860.
Jaunums!!: Vikingu laiki un 860. gads · Redzēt vairāk »
867. gads
867.
Jaunums!!: Vikingu laiki un 867. gads · Redzēt vairāk »
870. gads
870.
Jaunums!!: Vikingu laiki un 870. gads · Redzēt vairāk »
875. gads
875.
Jaunums!!: Vikingu laiki un 875. gads · Redzēt vairāk »
878. gads
878.
Jaunums!!: Vikingu laiki un 878. gads · Redzēt vairāk »
885. gads
885.
Jaunums!!: Vikingu laiki un 885. gads · Redzēt vairāk »
890. gads
890.
Jaunums!!: Vikingu laiki un 890. gads · Redzēt vairāk »
907. gads
907.
Jaunums!!: Vikingu laiki un 907. gads · Redzēt vairāk »
911. gads
911.
Jaunums!!: Vikingu laiki un 911. gads · Redzēt vairāk »
914. gads
914.
Jaunums!!: Vikingu laiki un 914. gads · Redzēt vairāk »
941. gads
941.
Jaunums!!: Vikingu laiki un 941. gads · Redzēt vairāk »
968. gads
968.
Jaunums!!: Vikingu laiki un 968. gads · Redzēt vairāk »
970. gads
970.
Jaunums!!: Vikingu laiki un 970. gads · Redzēt vairāk »
980. gads
980.
Jaunums!!: Vikingu laiki un 980. gads · Redzēt vairāk »
986. gads
986.
Jaunums!!: Vikingu laiki un 986. gads · Redzēt vairāk »
