Logo
Ūnijapēdija
Komunikācija
ielādēt no Google Play
Jaunums! Lejupielādēt Ūnijapēdija Android ™!
Uzstādīt
Ātrāk nekā pārlūku!
 

1601. gads Latvijā

Indekss 1601. gads Latvijā

Daugavgrīvas pils aplenkums poļu-zviedru kara laikā 1601. gadā (Džakomo Lauro gravīra). Šajā lapā ir apkopoti 1601.

72 attiecības: Arklu revīzija, Bads, Bauskas pils, Burtnieku pils, Cēsu pils, Daniels Hermanis, Daugava, Dāvids Hilhens, Eiropa, Frīdrihs Ketlers, Grāmata, Grobiņas fogti, Humānisms, Jirgens fon Fārensbahs, Karalis, Kārlis Horns, Kārlis IX, Kņazs, Koknese, Kokneses kauja (1601), Krimuldas viduslaiku pils, Kristaps Nikolajs Radvils, Kurzeme, Kurzemes un Zemgales hercogiste, Landtāgs, Latvija, Lietuva, Livonija, Maize, Marts, Nikolajs Mollīns, Pārdaugavas Livonijas hercogiste, Piltenes apgabals, Poļi, Poļu—zviedru karš (1600—1629), Polija, Polijas—Lietuvas ūnija, Rauna, Rīga, Rīgas Doms, Rīgas humānisti, Sēlija, Septembris, Sigismunds III Vāsa, Tipogrāfija, Turaidas pils, Turaidas Roze, Valmiera, Ventspils, Vidzeme, ..., Vidzemes landtāgs, Vilhelms Ketlers, Zemgale, Zviedri, 1543. gads, 1550. gads, 16. februāris, 16. maijs, 1601. gads, 1620. gads, 18. decembris, 18. oktobris, 18. septembris, 19. augusts, 21. maijs, 23. jūnijs, 29. decembris, 31. maijs, 5. jūlijs, 7. janvāris, 7. marts, 9. jūnijs. Izvērst indekss (22 vairāk) »

Arklu revīzija

Arklu revīzija bija arklu skaita pārbaude muižās un zemnieku saimniecībās 16.—19.

Jaunums!!: 1601. gads Latvijā un Arklu revīzija · Redzēt vairāk »

Bads

No bada izkāmējuši Britu Indijas iedzīvotāji Bengalūru apkaimē 1877. gadā Bads ir liels vai pilnīgs pārtikas trūkums ilgstošā laika periodā.

Jaunums!!: 1601. gads Latvijā un Bads · Redzēt vairāk »

Bauskas pils

Bauskas pils ir vēlajos viduslaikos celta Livonijas ordeņa pils Bauskā, kas 16.

Jaunums!!: 1601. gads Latvijā un Bauskas pils · Redzēt vairāk »

Burtnieku pils

Burtnieku viduslaiku pils bija viduslaiku pils Burtnieku ezera stāvkrastā Tālavas pierobežā ar Metsepoli un Sakalu, vēlāk Livonijas ordeņa valsts teritorijā.

Jaunums!!: 1601. gads Latvijā un Burtnieku pils · Redzēt vairāk »

Cēsu pils

Cēsu pils ir lielākā viduslaiku pils Latvijā.

Jaunums!!: 1601. gads Latvijā un Cēsu pils · Redzēt vairāk »

Daniels Hermanis

Daniels Hermanis (dzimis ap 1543. gadu, miris) bija Prūsijā dzimis humānists un rakstnieks, kas mūža otro pusi pavadīja Rīgā, šeit miris un apglabāts.

Jaunums!!: 1601. gads Latvijā un Daniels Hermanis · Redzēt vairāk »

Daugava

Daugava (lībiešu: Vēna), vēsturiski pazīstama arī kā Dina, bet augšpus Latvijas teritorijas - Rietumu Dvina (baltkrievu: Заходняя Дзвіна), ir Latvijas lielākā upe, kas iztek no Valdaja augstienes Krievijā, tek cauri Krievijai, Baltkrievijai un Latvijai, līdz ietek Rīgas līcī, Baltijas jūrā, kur veido Rīgas ostas akvatoriju.

Jaunums!!: 1601. gads Latvijā un Daugava · Redzēt vairāk »

Dāvids Hilhens

Dāvids Hilhens (1561-1610), latviski saukts arī par Dāvidu Iļķēnu, bija humānists, jurists un Romiešu tiesību zinātājs, Rīgas pilsētas sindiks (1589-1600), Polijas ķēniņa sekretārs un Vidzemes zemes tiesas notārs.

Jaunums!!: 1601. gads Latvijā un Dāvids Hilhens · Redzēt vairāk »

Eiropa

Eiropa ir pasaules daļa, kas ģeoloģiski un ģeogrāfiski veido Eirāzijas kontinenta rietumu daļu.

Jaunums!!: 1601. gads Latvijā un Eiropa · Redzēt vairāk »

Frīdrihs Ketlers

Frīdrihs Ketlers (dzimis Mītavā, miris) bija Kurzemes un Zemgales hercogistes līdzvaldnieks (1587-1596), Zemgales hercogs (1596 - 1616).

Jaunums!!: 1601. gads Latvijā un Frīdrihs Ketlers · Redzēt vairāk »

Grāmata

Grāmatas Grāmata ir neperiodisks iespieddarbs kodeksa formā ar muguriņā sastiprinātām lapām.

Jaunums!!: 1601. gads Latvijā un Grāmata · Redzēt vairāk »

Grobiņas fogti

Grobiņas fogteja (Vgt:Grobin). Grobiņas fogti bija Livonijas ordeņa pavēlnieki (soģi) Grobiņas fogtejas teritorijā līdz 1560.

Jaunums!!: 1601. gads Latvijā un Grobiņas fogti · Redzēt vairāk »

Humānisms

Humānisms ir viena no ētikas kategorijām filozofijā.

Jaunums!!: 1601. gads Latvijā un Humānisms · Redzēt vairāk »

Jirgens fon Fārensbahs

Jirgens fon Fārensbahs (dzimis 1551. gadā, miris) bija Livonijas karavadonis dažādu valstu karadienestā.

Jaunums!!: 1601. gads Latvijā un Jirgens fon Fārensbahs · Redzēt vairāk »

Karalis

Franku karalis (''Karolus Magnus'') Kārlis Lielais. Polijas karalis Staņislavs Poņatovskis Karalis (no Kārļa Lielā vārda latinizētās versijas Carolus) ir karalistē (valsts) valdoša monarha tituls.

Jaunums!!: 1601. gads Latvijā un Karalis · Redzēt vairāk »

Kārlis Horns

Kārlis Horns, arī Kārlis Hūrns (dzimis ap 1550. gadu, miris), bija zviedru feldmaršals un politiķis.

Jaunums!!: 1601. gads Latvijā un Kārlis Horns · Redzēt vairāk »

Kārlis IX

Kārlis IX jeb Sēdermanlandes hercogs Kārlis (Karl IX; dzimis, miris) bija Zviedrijas reģents (1599-1604), vēlāk karalis (1604-1611).

Jaunums!!: 1601. gads Latvijā un Kārlis IX · Redzēt vairāk »

Kņazs

Kņazs (sensl. къnedzь - radniecīgs senģ. kuningaz, got. kuniggs;, slov. kniež), suverēnas kņazistes (valsts) valdnieks Austrumeiropā, vai arī lielkņaza/karaļa/imperatora vasalis viduslaikos Krievijas, Lietuvas, Polijas, Čehijas, Horvātijas, Serbijas, Melnkalnes, un Bulgārijas teritorijās.

Jaunums!!: 1601. gads Latvijā un Kņazs · Redzēt vairāk »

Koknese

Koknese ir pilsēta Aizkraukles novadā Vidzemes dienvidos.

Jaunums!!: 1601. gads Latvijā un Koknese · Redzēt vairāk »

Kokneses kauja (1601)

Kokneses kauja bija liela Polijas-Zviedrijas kara (1600-1629) kauja, kas notika uz austrumiem no Kokneses pils 1601.

Jaunums!!: 1601. gads Latvijā un Kokneses kauja (1601) · Redzēt vairāk »

Krimuldas viduslaiku pils

Skats uz Krimuldas viduslaiku pili no dienvidaustrumiem (attēls no Zviedrijas Valsts arhīva). Krimuldas viduslaiku pils galvenā korpusa drupas (Broce, 1794) Krimuldas viduslaiku pils drupas mūsdienās Krimuldas viduslaiku pils bija Rīgas arhibīskapijas Turaidas pils palīgpils 13.-16.

Jaunums!!: 1601. gads Latvijā un Krimuldas viduslaiku pils · Redzēt vairāk »

Kristaps Nikolajs Radvils

Kristaps Nikolajs Radvils, saukts Pērkons arī Kšištofs Radzivils; dzimis, miris) bija Lietuvas dižkunigaitijas valstsvīrs un karavadonis no Radvilu dzimtas. Viļņas vaivads (no 1584), Lietuvas lielhetmanis (no 1589), sakāva zviedrus Kokneses kaujā (1601). Viens no kalvinistu līderiem Lietuvas lielkņazistē.

Jaunums!!: 1601. gads Latvijā un Kristaps Nikolajs Radvils · Redzēt vairāk »

Kurzeme

Kurzeme jeb Kursa ir viena no latviešu vēsturiskajām zemēm.

Jaunums!!: 1601. gads Latvijā un Kurzeme · Redzēt vairāk »

Kurzemes un Zemgales hercogiste

Kurzemes un Zemgales hercogiste (saīsināti Kurzemes hercogiste) bija autonoma Lietuvas lielkņazistes, vēlāk Polijas-Lietuvas ūnijas vasaļvalsts, kas no 1562.

Jaunums!!: 1601. gads Latvijā un Kurzemes un Zemgales hercogiste · Redzēt vairāk »

Landtāgs

Vidzemes landtāga sēžu nams, tagad Latvijas Saeimas nams Landtāgs ( — ‘zemes sapulce’) ir pārstāvju sapulce vācvalodīgajās zemēs (pavalstīs) Vācijā un Austrijā.

Jaunums!!: 1601. gads Latvijā un Landtāgs · Redzēt vairāk »

Latvija

Latvijas Republika ir valsts Ziemeļeiropā, Baltijas jūras austrumu krastā.

Jaunums!!: 1601. gads Latvijā un Latvija · Redzēt vairāk »

Lietuva

Lietuva, oficiāli Lietuvas Republika (Lietuvos Respublika), ir valsts Eiropas ziemeļaustrumos, lielākā no trim Baltijas valstīm.

Jaunums!!: 1601. gads Latvijā un Lietuva · Redzēt vairāk »

Livonija

Livonijas bīskapijas un Ordeņa valsts (1534). Livonijas Konfederācijas zemes Livonija jeb Līvzeme (vikingu: Iflanti) ir vēsturisks nosaukums, kas dažādos laikos izmantots Livonijas bīskapijas, Livonijas ordeņa, Livonijas Konfederācijas, Livonijas hercogistes un Inflantijas vaivadijas nosaukumos.

Jaunums!!: 1601. gads Latvijā un Livonija · Redzēt vairāk »

Maize

Dažādi maizes kukuļi Maize ir karstumā apstrādāts pārtikas produkts, ko gatavo no miltiem un ūdens, parasti pievienojot arī sāli un raugu.

Jaunums!!: 1601. gads Latvijā un Maize · Redzēt vairāk »

Marts

Marts (par godu Senās Romas kara dievam Marsam) ir gada trešais mēnesis.

Jaunums!!: 1601. gads Latvijā un Marts · Redzēt vairāk »

Nikolajs Mollīns

Nikolajs Mollīns (ap 1550./1555. — 1625.) bija Rīgas grāmatu iespiedējs (1588-1625) reformācijas laikmetā, kurš iespieda grāmatas arī latviešu valodā.

Jaunums!!: 1601. gads Latvijā un Nikolajs Mollīns · Redzēt vairāk »

Pārdaugavas Livonijas hercogiste

Pārdaugavas Livonijas hercogiste (kņaziste) bija hercogiste, kas izveidota 1561.-1562.

Jaunums!!: 1601. gads Latvijā un Pārdaugavas Livonijas hercogiste · Redzēt vairāk »

Piltenes apgabals

Piltenes apgabala zemes (oranžā krāsā) Livonijas Konfederācijas robežās. Ar oranžu līniju apzīmēta Kurzemes un Zemgales robeža Piltenes apgabals un Cēsu vaivadija (vēlāk Inflantijas vaivadija) Polijas-Lietuvas sastāvā Kurzemes guberņas karte ar trīsdaļīgo Piltenes apriņķi (zilā krāsā, līdz 1819. gada reformai) Piltenes apgabals bija autonoms apgabals (savi Piltenes statūti un Piltenes landtāgs) agrākās Kurzemes bīskapijas teritorijā, kas lielā mērā saglabāja savu autonomiju atrodoties Prūsijas hercogistes, Polijas-Lietuvas ūnijas, Kurzemes un Zemgales hercogistes un Krievijas Impērijas pakļautībā.

Jaunums!!: 1601. gads Latvijā un Piltenes apgabals · Redzēt vairāk »

Poļi

Poļi ir tauta Centrāleiropā, Polijas pamatiedzīvotāji.

Jaunums!!: 1601. gads Latvijā un Poļi · Redzēt vairāk »

Poļu—zviedru karš (1600—1629)

Salaspils kauja starp poļiem, lietuviešiem, kurzemniekiem (kreisajā pusē) un zviedru sabiedrotajiem (labajā pusē). Gleznā saskatāma Daugava ar Mārtiņsalu un Salaspils baznīca (Peter Snayers, 1630) Poļu—zviedru karš (1600—1629) bija viens no poļu—lietuviešu—zviedru kariem starp Polijas—Lietuvas ūniju un Zviedrijas karalisti, kura darbība notika galvenokārt Latvijas teritorijā.

Jaunums!!: 1601. gads Latvijā un Poļu—zviedru karš (1600—1629) · Redzēt vairāk »

Polija

Polija, oficiāli Polijas Republika (Rzeczpospolita Polska), ir viennacionāla valsts Centrāleiropā, kas robežojas ar Vāciju rietumos, Čehiju dienvidrietumos, Slovākiju dienvidos, Ukrainu un Baltkrieviju austrumos, un Lietuvu un Krieviju (Kaļiņingradas apgabalu) ziemeļaustrumos.

Jaunums!!: 1601. gads Latvijā un Polija · Redzēt vairāk »

Polijas—Lietuvas ūnija

Polijas—Lietuvas ūnija jeb Abu Tautu Republika (kopvalsts),, īsāk Kopvalsts (Žečpospolita) (rzecz pospolita, Рѣч Посполита), oficiāli Suverēnā Polijas karalistes kroņa un Lietuvas lielhercogistes Republika, bija federāla vēlētā monarhija, kas pastāvēja no 1569.

Jaunums!!: 1601. gads Latvijā un Polijas—Lietuvas ūnija · Redzēt vairāk »

Rauna

Rauna ir apdzīvota vieta Latvijā, Smiltenes novadā, Raunas upes ielejā Vidzemes augstienes ziemeļu malā, pagasta centrs.

Jaunums!!: 1601. gads Latvijā un Rauna · Redzēt vairāk »

Rīga

Rīga ir Latvijas galvaspilsēta un galvenais rūpniecības, darījumu, kultūras, sporta un finanšu centrs Baltijas valstīs, kā arī nozīmīga ostas pilsēta.

Jaunums!!: 1601. gads Latvijā un Rīga · Redzēt vairāk »

Rīgas Doms

Rīgas Doms (tiek dēvēts arī par Doma baznīcu un Svētās Marijas katedrāli) ir Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas galvenais dievnams, arhibīskapa katedrāle Rīgā, Herdera laukumā 6, kurā pastāvīgi darbojas Rīgas Doma evaņģēliski luteriskā draudze.

Jaunums!!: 1601. gads Latvijā un Rīgas Doms · Redzēt vairāk »

Rīgas humānisti

Rīgas humānisti bija literāti, skolotāji un sabiedriskie darbinieki, kas 16.

Jaunums!!: 1601. gads Latvijā un Rīgas humānisti · Redzēt vairāk »

Sēlija

Sēlija, agrāk saukta arī par Augšzemi, ir viena no latviešu vēsturiskajām zemēm, kas ietver teritoriju no Aizkraukles novada pie Zemgales robežas līdz pat Krāslavas novadam Baltkrievijas pierobežā.

Jaunums!!: 1601. gads Latvijā un Sēlija · Redzēt vairāk »

Septembris

Septembris (— no — 'septiņi') ir gada devītais mēnesis.

Jaunums!!: 1601. gads Latvijā un Septembris · Redzēt vairāk »

Sigismunds III Vāsa

Sigismunds III Vāsa (zviedru tradīcijā saukts vienkārši par Sigismundu; dzimis, miris) bija Vāsu dinastijas Polijas karalis un Lietuvas lielkņazs, kā arī nominālais Livonijas lielhercogs no 1587.

Jaunums!!: 1601. gads Latvijā un Sigismunds III Vāsa · Redzēt vairāk »

Tipogrāfija

Metāla burtu ligatūras iespieddarbu gatavošanai Tipogrāfija (túpos — ‘druka’;, graphía — ‘attēls’), arī poligrāfija, ir mākslas forma, kā arī rūpniecības, tehnikas un amatniecības nozare, kurā notiek iespieddarbu gatavošana.

Jaunums!!: 1601. gads Latvijā un Tipogrāfija · Redzēt vairāk »

Turaidas pils

Turaidas pils (senie vācu nosaukumi: Fredeland, Treiden, Treyden) ir viena no senākajām mūsdienās apskatāmajām viduslaiku pilīm Latvijā.

Jaunums!!: 1601. gads Latvijā un Turaidas pils · Redzēt vairāk »

Turaidas Roze

Turaidas rozes kaps Turaidas pils dārzā. Turaidas Roze ir Turaidas jaunavas Maijas (1601—1620) leģendārais vārds, kas 1620.

Jaunums!!: 1601. gads Latvijā un Turaidas Roze · Redzēt vairāk »

Valmiera

Valmiera ir pilsēta Vidzemes centrālajā daļā, Valmieras novada administratīvais centrs, viena no desmit Latvijas valstspilsētām.

Jaunums!!: 1601. gads Latvijā un Valmiera · Redzēt vairāk »

Ventspils

Ventspils ir viena no desmit Latvijas valstspilsētām, liela Baltijas jūras ostas pilsēta.

Jaunums!!: 1601. gads Latvijā un Ventspils · Redzēt vairāk »

Vidzeme

Vidzeme ir viena no latviešu vēsturiskajām zemēm.

Jaunums!!: 1601. gads Latvijā un Vidzeme · Redzēt vairāk »

Vidzemes landtāgs

Vecais Vidzemes bruņniecības nams (1755-1865) Rīgā, kurā notika Vidzemes landtāgi. Vidzemes landtāgs bija Pārdaugavas Livonijas hercogistes, vēlāk Zviedru Vidzemes un Vidzemes guberņas augstāko kārtu pārstāvju jeb "zemes sūtņu" regulāra kopsapulce, kas pastāvēja līdz Latvijas Republikas dibināšanai.

Jaunums!!: 1601. gads Latvijā un Vidzemes landtāgs · Redzēt vairāk »

Vilhelms Ketlers

Vilhelms Ketlers (dzimis, miris) bija otrais Kurzemes hercogs (pārvaldīja Kurzemes daļu, Zemgali pārvaldīja viņa brālis Frīdrihs).

Jaunums!!: 1601. gads Latvijā un Vilhelms Ketlers · Redzēt vairāk »

Zemgale

Zemgale ir viena no latviešu vēsturiskajām zemēm, kas agrāk bija cieši saistīta ar Kurzemes un Sēlijas zemēm, tādēļ to robežas ir izplūdušas.

Jaunums!!: 1601. gads Latvijā un Zemgale · Redzēt vairāk »

Zviedri

Zviedri ir viena no Eiropas nācijām, kas cēlusies no ģermāņiem un runā zviedru valodā, Zviedrijas pamatiedzīvotāji (82%).

Jaunums!!: 1601. gads Latvijā un Zviedri · Redzēt vairāk »

1543. gads

1543.

Jaunums!!: 1601. gads Latvijā un 1543. gads · Redzēt vairāk »

1550. gads

1550.

Jaunums!!: 1601. gads Latvijā un 1550. gads · Redzēt vairāk »

16. februāris

16.

Jaunums!!: 1601. gads Latvijā un 16. februāris · Redzēt vairāk »

16. maijs

16.

Jaunums!!: 1601. gads Latvijā un 16. maijs · Redzēt vairāk »

1601. gads

1601.

Jaunums!!: 1601. gads Latvijā un 1601. gads · Redzēt vairāk »

1620. gads

1620.

Jaunums!!: 1601. gads Latvijā un 1620. gads · Redzēt vairāk »

18. decembris

18.

Jaunums!!: 1601. gads Latvijā un 18. decembris · Redzēt vairāk »

18. oktobris

18.

Jaunums!!: 1601. gads Latvijā un 18. oktobris · Redzēt vairāk »

18. septembris

18.

Jaunums!!: 1601. gads Latvijā un 18. septembris · Redzēt vairāk »

19. augusts

19.

Jaunums!!: 1601. gads Latvijā un 19. augusts · Redzēt vairāk »

21. maijs

21.

Jaunums!!: 1601. gads Latvijā un 21. maijs · Redzēt vairāk »

23. jūnijs

23.

Jaunums!!: 1601. gads Latvijā un 23. jūnijs · Redzēt vairāk »

29. decembris

29.

Jaunums!!: 1601. gads Latvijā un 29. decembris · Redzēt vairāk »

31. maijs

31.

Jaunums!!: 1601. gads Latvijā un 31. maijs · Redzēt vairāk »

5. jūlijs

5.

Jaunums!!: 1601. gads Latvijā un 5. jūlijs · Redzēt vairāk »

7. janvāris

7.

Jaunums!!: 1601. gads Latvijā un 7. janvāris · Redzēt vairāk »

7. marts

7.

Jaunums!!: 1601. gads Latvijā un 7. marts · Redzēt vairāk »

9. jūnijs

9.

Jaunums!!: 1601. gads Latvijā un 9. jūnijs · Redzēt vairāk »

IzejošaisIenākošā
Hei! Mēs esam par Facebook tagad! »