Ātrāk nekā pārlūku!
31 attiecības: Auce, Brunovi, Draudzes novads, Frīdrihs Ketlers, Gothards Ketlers, Gregora kalendārs, Hofcumberges pils, Jans Kučborskis, Jelgavas pamiers, Jelgavas virspilskunga iecirknis, Kodekss, Kuldīgas pils, Kuldīgas virspilskunga iecirknis, Kurzemes bruņniecība, Kurzemes landtāgs, Kurzemes un Zemgales hercogi, Kurzemes un Zemgales hercogistes aneksija (1795), Latīņu valoda, Lēnis, Livonijas Konfederācija, Noldes, Piltenes statūti, Poļu—zviedru karš (1600—1629), Romiešu tiesības, Sēlija, Sēlpils virspilskunga iecirknis, Senā Roma, Sigismunds III Vāsa, Tērvete (Tērvetes pagasts), Tukuma virspilskunga iecirknis, Vilhelms Ketlers.
Auce
Auce, agrāk Vecauce, ir Dobeles novada pilsēta Latvijā.
Jaunums!!: Formula regiminis un Kurzemes statūti un Auce · Redzēt vairāk »
Brunovi
Baronu Brunovu dzimtas ģerbonis. Brunovi ir vācbaltiešu dzimta, kas 16.
Jaunums!!: Formula regiminis un Kurzemes statūti un Brunovi · Redzēt vairāk »
Draudzes novads
Draudzes novads bija vēsturiska administratīva vienība Latvijas teritorijā no 13.
Jaunums!!: Formula regiminis un Kurzemes statūti un Draudzes novads · Redzēt vairāk »
Frīdrihs Ketlers
Frīdrihs Ketlers (dzimis Mītavā, miris) bija Kurzemes un Zemgales hercogistes līdzvaldnieks (1587-1596), Zemgales hercogs (1596 - 1616).
Jaunums!!: Formula regiminis un Kurzemes statūti un Frīdrihs Ketlers · Redzēt vairāk »
Gothards Ketlers
Gothards I Ketlers (dzimis netālu no Anrehtes Vestfālenē, miris Mītavā) bija pēdējais Livonijas ordeņa mestrs un pirmais Kurzemes hercogs, Zemgales grāfs un Livonijas vietvaldis.
Jaunums!!: Formula regiminis un Kurzemes statūti un Gothards Ketlers · Redzēt vairāk »
Gregora kalendārs
Gregora kalendārs, arī Gregoriskais kalendārs jeb t.s. jaunais stils, ir laika skaitīšanas sistēma, kurā kalendārā gada vidējais garums ir 365,2425 diennaktis.
Jaunums!!: Formula regiminis un Kurzemes statūti un Gregora kalendārs · Redzēt vairāk »
Hofcumberges pils
Hofcumberges pilsdrupas 19. gs. vidū (Štafenhāgens). Skats uz Tērveti 1806. gadā (redzams Tērvetes pilskalns, Kalnamuižas ēkas un Hofcumberges pilsdrupas). Hofcumberges pilsdrupas 1830. gadā (no Pauluči albuma). Hofcumberges ordeņa pils jeb Kalnamuižas pils bija Livonijas ordeņa Dobeles komturejas, vēlāk Kurzemes un Zemgales hercogistes nocietinājums Tērvetē.
Jaunums!!: Formula regiminis un Kurzemes statūti un Hofcumberges pils · Redzēt vairāk »
Jans Kučborskis
Jans Kučborskis (ap 1572—1624) bija poļu teologs, Kulmas bīskaps, karaļa Sigismunda III Vāsas sekretārs, kroņa kancelejas notārs.
Jaunums!!: Formula regiminis un Kurzemes statūti un Jans Kučborskis · Redzēt vairāk »
Jelgavas pamiers
Jelgavas pilsētas un cietokšņa plāns (no Zviedrijas kara arhīva 17. gs.). Jelgavas pamiers (poļu: Rozejm w Mitawie, zviedru: Stilleståndet i Mitaw) bija pagaidu izlīgums starp karojošajām pusēm Poļu-zviedru kara (1600-1629) trešā posma (1620—1622) noslēgumā.
Jaunums!!: Formula regiminis un Kurzemes statūti un Jelgavas pamiers · Redzēt vairāk »
Jelgavas virspilskunga iecirknis
Bauskas apriņķos. Jelgavas virspilskunga iecirkņa karte (1770). Jelgavas virspilskunga iecirknis jeb Jelgavas virspilskundzība (no 1819. gada) bija administratīva vienība Kurzemes un Zemgales hercogistes (1617—1795) un Kurzemes guberņas (1795—1864) sastāvā.
Jaunums!!: Formula regiminis un Kurzemes statūti un Jelgavas virspilskunga iecirknis · Redzēt vairāk »
Kodekss
Vīsbādenes kodekss 13.gs, Bingenes Hildegardes kopotie raksti, ievērojams ar savu izmēru. Glabājas Vīsbādenes Valsts bibliotēkā Kodekss (no — 'koka stumbrs, koka gabals, grāmata'; daudzskaitlī codices) ir rakstu darbu forma, kas veidota no vairākām ar roku aprakstītām papīra, pergamenta, papirusa vai līdzīga materiāla lapām, kas bieži ir sastiprinātas vienā malā un vākos, kas ir biezāki par lapām.
Jaunums!!: Formula regiminis un Kurzemes statūti un Kodekss · Redzēt vairāk »
Kuldīgas pils
Kuldīgas komturu un hercogu mītnes vieta - Kuldīgas pils ap 1680. gadu (rekonstrukcija). Kuldīgas pils jeb Jēzuspils bija viduslaiku pils pie Ventas rumbas Kuldīgā.
Jaunums!!: Formula regiminis un Kurzemes statūti un Kuldīgas pils · Redzēt vairāk »
Kuldīgas virspilskunga iecirknis
Kuldīgas virspilskunga iecirkņa karte (1770). Kuldīgas virspilskunga iecirknis ar latviskajiem vietvārdiem pēc Aizputes virspilskunga iecirkņa izveides (1859). Kuldīgas virspilskunga iecirknis jeb Kuldīgas virspilskundzība (no 1819. gada) bija administratīva vienība Kurzemes un Zemgales hercogistes (1617—1795) un Kurzemes guberņas (1795—1864) sastāvā.
Jaunums!!: Formula regiminis un Kurzemes statūti un Kuldīgas virspilskunga iecirknis · Redzēt vairāk »
Kurzemes bruņniecība
Kurzemes bruņnieku dzimtu ģerboņi Bruņniecības nama zālē (pirms 1918. gada). Kurzemes bruņniecība ir daļa no Baltijas dižciltīgo korporācijas, pie kuras pieder arī Igaunijas, Sāmsalas un Vidzemes bruņniecības.
Jaunums!!: Formula regiminis un Kurzemes statūti un Kurzemes bruņniecība · Redzēt vairāk »
Kurzemes landtāgs
Jelgavas Sv.Trīsvienības baznīcā. Kurzemes guberņas landtāgi sanāca Kurzemes Bruņnieku namā Jelgavā. Kurzemes landtāgs bija Kurzemes un Zemgales hercogistes, vēlāk Kurzemes guberņas augstāko kārtu pārstāvju jeb "zemes sūtņu" regulāra kopsapulce, kas pastāvēja līdz Latvijas Republikas dibināšanai.
Jaunums!!: Formula regiminis un Kurzemes statūti un Kurzemes landtāgs · Redzēt vairāk »
Kurzemes un Zemgales hercogi
Nosacīts Ketleru dzimtas ģerbonis (katra dzimtas locekļa lietotais ģerbonis atšķīrās pēc dzimtai kopīgo objektu vai krāsu izvietojuma) Bīronu dzimtas ģerbonis Kurzemes un Zemgales hercogi, oficiāli Kurzemes un Zemgales hercogi Livonijā ( — Ar Dieva žēlastību Livonijā, Kurzemes un Zemgales hercogs), īsāk Kurzemes hercogi, bija valdnieki Kurzemes un Zemgales hercogistē (1562—1795).
Jaunums!!: Formula regiminis un Kurzemes statūti un Kurzemes un Zemgales hercogi · Redzēt vairāk »
Kurzemes un Zemgales hercogistes aneksija (1795)
Kurzemes bruņniecības manifests par atteikšanos no saistības ar Poliju (1. lapa). Piltenes apgabala valdības pakļaušanās akts Krievijas impērijas ķeizarienei (1795. gada 28. martā). Pirmā un pēdējā lapa ar Piltenes apgabala valdības parakstiem. Kurzemes guberņas (Jelgavas vietniecības) karte (1796). Kurzemes un Zemgales hercogistes aneksija 1795.
Jaunums!!: Formula regiminis un Kurzemes statūti un Kurzemes un Zemgales hercogistes aneksija (1795) · Redzēt vairāk »
Latīņu valoda
Latīņu valoda (lingua Latina) ir indoeiropiešu saimes viena no itāļu valodām, kurā sākotnēji runāja Laciumā (Latium, mūsdienu Lacio reģions Itālijas centrālajā daļā).
Jaunums!!: Formula regiminis un Kurzemes statūti un Latīņu valoda · Redzēt vairāk »
Lēnis
Lēnis (arī feods jeb feodāls zemes īpašums) ir zemes īpašums, ko viduslaikos senjors jeb kungs piešķīra savam vasalim jeb kalpam par iestāšanos bīskapa karapulkā.
Jaunums!!: Formula regiminis un Kurzemes statūti un Lēnis · Redzēt vairāk »
Livonijas Konfederācija
Livonijas Konfederācija jeb Terra Mariana ("Māras zeme") bija vairāku laicīgo un baznīcas valstisko veidojumu konfederācija Livonijā, tagadējās Latvijas un Igaunijas teritorijās no 1243.
Jaunums!!: Formula regiminis un Kurzemes statūti un Livonijas Konfederācija · Redzēt vairāk »
Noldes
Noldu dzimtas ģerbonis (1882). Gothards un Magnuss Noldes. Noldes ir sena vācbaltiešu dzimta, kas ieceļojusi Kurzemē 15.
Jaunums!!: Formula regiminis un Kurzemes statūti un Noldes · Redzēt vairāk »
Piltenes statūti
Piltenes apgabala statūti ( — "Piltenes apgabala likumi un statūti") bija 1611.
Jaunums!!: Formula regiminis un Kurzemes statūti un Piltenes statūti · Redzēt vairāk »
Poļu—zviedru karš (1600—1629)
Salaspils kauja starp poļiem, lietuviešiem, kurzemniekiem (kreisajā pusē) un zviedru sabiedrotajiem (labajā pusē). Gleznā saskatāma Daugava ar Mārtiņsalu un Salaspils baznīca (Peter Snayers, 1630) Poļu—zviedru karš (1600—1629) bija viens no poļu—lietuviešu—zviedru kariem starp Polijas—Lietuvas ūniju un Zviedrijas karalisti, kura darbība notika galvenokārt Latvijas teritorijā.
Jaunums!!: Formula regiminis un Kurzemes statūti un Poļu—zviedru karš (1600—1629) · Redzēt vairāk »
Romiešu tiesības
Romiešu tiesības bija tiesību sistēma Senajā Romā.
Jaunums!!: Formula regiminis un Kurzemes statūti un Romiešu tiesības · Redzēt vairāk »
Sēlija
Sēlija, agrāk saukta arī par Augšzemi, ir viena no latviešu vēsturiskajām zemēm, kas ietver teritoriju no Aizkraukles novada pie Zemgales robežas līdz pat Krāslavas novadam Baltkrievijas pierobežā.
Jaunums!!: Formula regiminis un Kurzemes statūti un Sēlija · Redzēt vairāk »
Sēlpils virspilskunga iecirknis
Sēlpils virspilskunga iecirknis ar latviskajiem vietvārdiem (1859). Sēlpils virspilskunga iecirknis jeb Sēlpils virspilskundzība (no 1819. gada) bija administratīva vienība Kurzemes un Zemgales hercogistes (1617—1795) un Kurzemes guberņas (1795—1864) sastāvā.
Jaunums!!: Formula regiminis un Kurzemes statūti un Sēlpils virspilskunga iecirknis · Redzēt vairāk »
Senā Roma
Bizantijas impērija Senā Roma bija Seno laiku valsts, kas radās aptuveni 10.
Jaunums!!: Formula regiminis un Kurzemes statūti un Senā Roma · Redzēt vairāk »
Sigismunds III Vāsa
Sigismunds III Vāsa (zviedru tradīcijā saukts vienkārši par Sigismundu; dzimis, miris) bija Vāsu dinastijas Polijas karalis un Lietuvas lielkņazs, kā arī nominālais Livonijas lielhercogs no 1587.
Jaunums!!: Formula regiminis un Kurzemes statūti un Sigismunds III Vāsa · Redzēt vairāk »
Tērvete (Tērvetes pagasts)
Tērvete (agrāk Kalnamuiža) ir ciems Dobeles novada Tērvetes pagastā.
Jaunums!!: Formula regiminis un Kurzemes statūti un Tērvete (Tērvetes pagasts) · Redzēt vairāk »
Tukuma virspilskunga iecirknis
Tukuma virspilskunga iecirknis ar latviskajiem vietvārdiem (1859). Tukuma virspilskunga iecirkņa karte (1770). Tukuma virspilskunga iecirknis jeb Tukuma virspilskundzība (no 1819. gada) bija administratīva vienība Kurzemes un Zemgales hercogistes (1617—1795) un Kurzemes guberņas (1795—1864) sastāvā.
Jaunums!!: Formula regiminis un Kurzemes statūti un Tukuma virspilskunga iecirknis · Redzēt vairāk »
Vilhelms Ketlers
Vilhelms Ketlers (dzimis, miris) bija otrais Kurzemes hercogs (pārvaldīja Kurzemes daļu, Zemgali pārvaldīja viņa brālis Frīdrihs).
Jaunums!!: Formula regiminis un Kurzemes statūti un Vilhelms Ketlers · Redzēt vairāk »
Novirza šeit:
Formula Regiminis, Formula regiminis, Kurzemes statūti, Kurzemes un Zemgales hercogistes satversme.
