Ātrāk nekā pārlūku!
37 attiecības: Ala, Augšdevons, Balti, Baltijas valstis, Baltijas Vēstnesis, Dailes teātris, Devons, Eduards Smiļģis, Gauja, Gaujas senieleja, Gaujas svīta, Guntis Eniņš, Holocēns, Jakobs Benjamins Fišers, Johans Kristofs Broce, Kaupo, Latviešu valoda, Latvija, Latvijas Avīze, Lībieši, Lsm.lv, Meliorācija, Ojārs Āboltiņš, Poēma, Rainis, Rīga, Sigulda, Siguldas viduslaiku pils, Smilšakmens, Sufozija, Turaidas muzejrezervāts, Turaidas Roze, Tvnet.lv, Vācu valoda, Vidusdevons, Zviedru Vidzeme, 1930. gadi.
Ala
Gūtmaņa ala Siguldā Acsibi ala Ala ir dabiski veidojies dobums pazemē, kurā var iekļūt cilvēks.
Jaunums!!: Gūtmaņa ala un Ala · Redzēt vairāk »
Augšdevons
Doles salā. Augšdevons (D3) jeb vēlais devons ir devona perioda epoha, kā arī devona sistēmas nodalījums.
Jaunums!!: Gūtmaņa ala un Augšdevons · Redzēt vairāk »
Balti
Balti ir indoeiropiešu cilšu un tautu grupa, kas senāk apdzīvoja plašu reģionu no Polijas līdz Viduskrievijai.
Jaunums!!: Gūtmaņa ala un Balti · Redzēt vairāk »
Baltijas valstis
Baltu cilšu aptuveni apdzīvotās teritorijas ap 13. gadsimta sākumu Baltijas valstis (arī Baltija) ir trīs Eiropas Savienības valstis Baltijas jūras austrumu piekrastē — Latvija, Lietuva un Igaunija.
Jaunums!!: Gūtmaņa ala un Baltijas valstis · Redzēt vairāk »
Baltijas Vēstnesis
Baltijas Vēstnesis (vecajā ortogrāfijā: Baltijas Wehstnesis) bija politisks, sabiedrisks un literārs Baltijas provinču, vēlāk Latvijas dienas laikraksts latviešu valodā.
Jaunums!!: Gūtmaņa ala un Baltijas Vēstnesis · Redzēt vairāk »
Dailes teātris
Dailes teātris ir dibināts profesionāls latviešu teātris.
Jaunums!!: Gūtmaņa ala un Dailes teātris · Redzēt vairāk »
Devons
Devons ir ceturtais ģeoloģiskais periods paleozoja ērā, kas ilga apmēram 56 miljonus gadu (no 416 līdz 359,2 Ma).
Jaunums!!: Gūtmaņa ala un Devons · Redzēt vairāk »
Eduards Smiļģis
Eduards Smiļģis (dzimis, miris) bija latviešu teātra režisors un aktieris.
Jaunums!!: Gūtmaņa ala un Eduards Smiļģis · Redzēt vairāk »
Gauja
Gaujas sateces baseins (oranžs) Gauja ir Latvijas garākā upe, kas tek tikai pa Latvijas teritoriju.
Jaunums!!: Gūtmaņa ala un Gauja · Redzēt vairāk »
Gaujas senieleja
Siguldā Gaujas ieleja pie Siguldas Gaujas senieleja jeb senleja ir teritorija abpus Gaujas upei.
Jaunums!!: Gūtmaņa ala un Gaujas senieleja · Redzēt vairāk »
Gaujas svīta
Ērgļu klintis. Gaujas svīta. Gaujas svīta (D3gj) ir augšdevona Frānas stāva stratigrāfiskā vienība Latvijā, kas ir izplatīta gandrīz visā valsts teritorijā, izņemot Latvijas ziemeļu un dienvidaustrumu malu.
Jaunums!!: Gūtmaņa ala un Gaujas svīta · Redzēt vairāk »
Guntis Eniņš
Guntis Jānis Eniņš (dzimis) ir latviešu vides aizsardzības un sabiedrisks darbinieks un dižkoku u.c. dabas pieminekļu pētnieks.
Jaunums!!: Gūtmaņa ala un Guntis Eniņš · Redzēt vairāk »
Holocēns
Jūras līmeņa izmaiņas holocēnā Holocēns jeb pēcledus laikmets ir kainozoja ēras kvartāra perioda epoha, kas sākās pēc pēdējā leduslaikmeta pirms apmēram 12 000 gadiem un turpinās arī mūsdienās.
Jaunums!!: Gūtmaņa ala un Holocēns · Redzēt vairāk »
Jakobs Benjamins Fišers
Grāmatas ''Versuch einer Naturgeschichte von Livland'' pirmizdevuma titullapa (1778) Jakobs Benjamins Fišers (dzimis, miris) bija vācbaltiešu aptiekārs, grāmatvedis, kolekcionārs un pirmais akadēmiski izglītotais Rīgas dabaszinātnieks, publicējis Vidzemes dabas aprakstu "Versuch einer Naturgeschichte von Livland'" (1778, atkārtots izdevums 1791).
Jaunums!!: Gūtmaņa ala un Jakobs Benjamins Fišers · Redzēt vairāk »
Johans Kristofs Broce
Johans Kristofs Broce Johans Kristofs Broce ( —) bija Apgaismības laikmeta darbinieks, mākslinieks, gleznotājs, etnogrāfs, vēsturnieks, kas darbojās 19.
Jaunums!!: Gūtmaņa ala un Johans Kristofs Broce · Redzēt vairāk »
Kaupo
Kaupo piemineklis pie Krimuldas baznīcas. Kaupo no Turaidas (latīņu: Kaupo, vidusaugšvācu: Kōpe, "Jēkabs") (? —) bija Turaidas novada līvu valdnieks.
Jaunums!!: Gūtmaņa ala un Kaupo · Redzēt vairāk »
Latviešu valoda
Latviešu valoda ir dzimtā valoda apmēram 1,5 miljoniem cilvēku, galvenokārt Latvijā, kur tā ir vienīgā valsts valoda.
Jaunums!!: Gūtmaņa ala un Latviešu valoda · Redzēt vairāk »
Latvija
Latvijas Republika ir valsts Ziemeļeiropā, Baltijas jūras austrumu krastā.
Jaunums!!: Gūtmaņa ala un Latvija · Redzēt vairāk »
Latvijas Avīze
"Latvijas Avīze" (līdz 2003. gadam — Lauku Avīze) ir Latvijas dienas laikraksts, iznāk latviešu valodā piecas reizes nedēļā (pirmdiena, otrdiena, trešdiena, ceturtdiena, piektdiena).
Jaunums!!: Gūtmaņa ala un Latvijas Avīze · Redzēt vairāk »
Lībieši
Lībieši jeb līvi (senkrievu: либь) ir Baltijas somu tauta Latvijas teritorijā, kas runā somugru grupas valodā.
Jaunums!!: Gūtmaņa ala un Lībieši · Redzēt vairāk »
Lsm.lv
LSM.lv ir Latvijas Sabiedrisko mediju — Latvijas Radio un Latvijas Televīzijas — veidots ziņu portāls.
Jaunums!!: Gūtmaņa ala un Lsm.lv · Redzēt vairāk »
Meliorācija
Suntažu pagastā Meliorācija (— 'uzlabošana', no melior — 'labāk') ir pasākumu kopums augšņu kvalitātes straujai uzlabošanai noteiktā teritorijā, novadot lieko vai pievadot trūkstošo ūdeni, regulējot upju un virszemes ūdeņu noteci, nostiprinot smiltājus un gravas, uzlabojot augsnes ķīmiskās īpašības (kaļķojot skābās un skalojot sāļās augsnes), novācot akmeņus un veicot citus ar zemes uzlabošanu saistītus pasākumus.
Jaunums!!: Gūtmaņa ala un Meliorācija · Redzēt vairāk »
Ojārs Āboltiņš
Ojārs Pēteris Āboltiņš (dzimis 1936. gada 22. jūnijā, miris 2023. gada 21. novembrī) bija latviešu ģeologs, ģeogrāfs un augstskolas pasniedzējs.
Jaunums!!: Gūtmaņa ala un Ojārs Āboltiņš · Redzēt vairāk »
Poēma
Poēma ir liroepikas sacerējums, kas no liriska dzejoļa atšķiras ar lielāku apjomu, tam nereti ir sižeta iezīmes.
Jaunums!!: Gūtmaņa ala un Poēma · Redzēt vairāk »
Rainis
Rainis, īstajā vārdā Jānis Krišjānis Pliekšāns, (dzimis, miris) bija latviešu dzejnieks, dramaturgs, tulkotājs, teātra darbinieks, sociāldemokrātiskais žurnālists un politiķis.
Jaunums!!: Gūtmaņa ala un Rainis · Redzēt vairāk »
Rīga
Rīga ir Latvijas galvaspilsēta un galvenais rūpniecības, darījumu, kultūras, sporta un finanšu centrs Baltijas valstīs, kā arī nozīmīga ostas pilsēta.
Jaunums!!: Gūtmaņa ala un Rīga · Redzēt vairāk »
Sigulda
Sigulda ir pilsēta Vidzemē, Siguldas novada centrs.
Jaunums!!: Gūtmaņa ala un Sigulda · Redzēt vairāk »
Siguldas viduslaiku pils
Siguldas pilsdrupas 2004. gadā. Siguldas viduslaiku pils ir viduslaiku pils Siguldā, Gaujas senlejas kreisajā krastā, pilsētas ziemeļaustrumu daļā.
Jaunums!!: Gūtmaņa ala un Siguldas viduslaiku pils · Redzēt vairāk »
Smilšakmens
Devona smilšakmens nogulumi Gaujas krastā Smilšakmens ir drupiezis, kas ir veidojies, sacementējoties smiltīm.
Jaunums!!: Gūtmaņa ala un Smilšakmens · Redzēt vairāk »
Sufozija
Sufozija ir iežu izskalošana, ko veic pazemes ūdeņi smilšakmeņos.
Jaunums!!: Gūtmaņa ala un Sufozija · Redzēt vairāk »
Turaidas muzejrezervāts
Turaidas muzejrezervāts atrodas Turaidas ielā 10, Siguldā, Latvijā.
Jaunums!!: Gūtmaņa ala un Turaidas muzejrezervāts · Redzēt vairāk »
Turaidas Roze
Turaidas rozes kaps Turaidas pils dārzā. Turaidas Roze ir Turaidas jaunavas Maijas (1601—1620) leģendārais vārds, kas 1620.
Jaunums!!: Gūtmaņa ala un Turaidas Roze · Redzēt vairāk »
Tvnet.lv
tvnet.lv ir informatīvi izklaidējošs portāls.
Jaunums!!: Gūtmaņa ala un Tvnet.lv · Redzēt vairāk »
Vācu valoda
Vācu valoda (Deutsch) ir rietumģermāņu valoda, viena no pasaulē izplatītākajām valodām.
Jaunums!!: Gūtmaņa ala un Vācu valoda · Redzēt vairāk »
Vidusdevons
Vidusdevona smilšakmens atsegums pie Salacas (Neļķu klintis). Vidusdevons (D2) jeb vidējais devons ir devona perioda epoha, kā arī devona sistēmas nodalījums.
Jaunums!!: Gūtmaņa ala un Vidusdevons · Redzēt vairāk »
Zviedru Vidzeme
Siļķu krastmala Rīgā ap 1650. gadu (Broces zīmējums pēc gleznas rātsnamā). Zviedru Vidzeme jeb Zviedru Livonija (1629—1721) ir literatūrā pieņemts apzīmējums Zviedrijas domīnijai, kas nonāca tās valdījumā 1629.
Jaunums!!: Gūtmaņa ala un Zviedru Vidzeme · Redzēt vairāk »
1930. gadi
1930.
Jaunums!!: Gūtmaņa ala un 1930. gadi · Redzēt vairāk »
