Kņazu Radvilu dzimtas ģerbonis Georgs Radvils, arī Radivils jeb Jurģis Radvila, arī Juris (Jeržijs) Radzivils (1556–1600) bija Lietuvas dižkunigaitijas valstsvīrs un garīdznieks.

Jaunums!!: Livonijas karaliste un Georgs Radvils · Redzēt vairāk »

Helmetas pils

V.Z. Štafenhāgena zīmējums 1866. gadā). Helmetas pils bija viduslaiku pils Sakalas, vēlāk Livonijas ordeņa valsts teritorijā.

Jaunums!!: Livonijas karaliste un Helmetas pils · Redzēt vairāk »

Ivans IV

Ivans IV Rurikovičs jeb Joans Rurikovičs (1530—1584) bija pēdējais Rurikoviču dinastijas Maskavijas lielkņazs un pirmais Krievijas cars no 1547.

Jaunums!!: Livonijas karaliste un Ivans IV · Redzēt vairāk »

Karksi-Nuija

Karksi-Nuija ir pilsēta Viljandi apriņķī, Igaunijas dienvidu daļā, netālu no Latvijas robežas.

Jaunums!!: Livonijas karaliste un Karksi-Nuija · Redzēt vairāk »

Koknese

Koknese ir pilsēta Aizkraukles novadā Vidzemes dienvidos.

Jaunums!!: Livonijas karaliste un Koknese · Redzēt vairāk »

Krievijas cariste

Krievijas cariste bija valsts (1547–1721) tagadējās Krievijas Federācijas Eiropas, vēlāk arī Sibīrijas daļā.

Jaunums!!: Livonijas karaliste un Krievijas cariste · Redzēt vairāk »

Kurzemes bīskapija

Kurzemes bīskapija saukta arī Kursas bīskapija, Piltenes bīskapija (1234—1538) bija otrā mazākā no visām Livonijas bīskapijām (aiz Rēveles bīskapijas) — ~4500 km2.

Jaunums!!: Livonijas karaliste un Kurzemes bīskapija · Redzēt vairāk »

Piltenes mūsdienu ģerbonis, uz kura redzamas Kurzemes bīskapa regālijas un trīs torņi (bīskapijas trīs daļas). Heinriha II Bāzedova kapakmens. Kurzemes bīskapi bija Kurzemes bīskapijas, vēlāk Piltenes apgabala nominālie valdnieki.

Jaunums!!: Livonijas karaliste un Kurzemes bīskapu saraksts · Redzēt vairāk »

Livonija

Livonijas bīskapijas un Ordeņa valsts (1534). Livonijas Konfederācijas zemes Livonija jeb Līvzeme (vikingu: Iflanti) ir vēsturisks nosaukums, kas dažādos laikos izmantots Livonijas bīskapijas, Livonijas ordeņa, Livonijas Konfederācijas, Livonijas hercogistes un Inflantijas vaivadijas nosaukumos.

Jaunums!!: Livonijas karaliste un Livonija · Redzēt vairāk »

Livonijas karš

Livonijas karš vai Pirmais Ziemeļu karš (vai Erster Nordischer Krieg) bija 25 gadus ilgs (1558—1583) karš ar pārtraukumiem starp Krievijas caristes un Livonijas Konfederācijas karaspēkiem (1558—1561), kurā pēc tam iesaistījās arī Lietuvas dižkunigaitija (vēlāk Polijas-Lietuvas kopvalsts) un Dānijas un Zviedrijas karalistes, kuru savstarpējās cīņas tiek sauktas par Ziemeļu septiņgadu karu (1563—1570).

Jaunums!!: Livonijas karaliste un Livonijas karš · Redzēt vairāk »

Livonijas Konfederācija

Livonijas Konfederācija jeb Terra Mariana ("Māras zeme") bija vairāku laicīgo un baznīcas valstisko veidojumu konfederācija Livonijā, tagadējās Latvijas un Igaunijas teritorijās no 1243.

Jaunums!!: Livonijas karaliste un Livonijas Konfederācija · Redzēt vairāk »

Livonijas ordeņa mestri

Vācu ordeņa virsmestrs un ordeņa brālis (Michala Elviro Andrioli idealizēts zīmējums, 1895) Teitoņu ordeņa valsts, 1410. gads Livonijas landmestru tiešā pārvaldē esošā teritorija apvilkta ar dzeltenu kontūru Livonijas ordeņa mestri, precīzāk Teitoņu ordeņa Livonijas landmestri (vācu: Landmeister des Deutschen Ordens in Livland) bija iekarotajā Prūsijā bāzētā Teitoņu ordeņa Livonijas atzara komandieri.

Jaunums!!: Livonijas karaliste un Livonijas ordeņa mestri · Redzēt vairāk »

Livonijas vietvalži

1566. gadā Livonijas hercogistei piešķirtais ģerbonis ar Sigismunda II Augusta iniciāļiem, kas kļuva par pamatu Livonijas administratora J. Hodkeviča dzimtas ģerbonim. Livonijas vietvalži jeb Livonijas administratori, oficiāli "Viņa majestātes Polijas karaļa vietvaldis un gubernators Livonijā" bija Livonijas hercogistes pārvaldnieki pēc Viļņas ūnijas parakstīšanas 1562.

Jaunums!!: Livonijas karaliste un Livonijas vietvalži · Redzēt vairāk »

Luterisms

Luterisms (arī luterānisms, luterticība) ir kristīgās mācības un ekleziālās organizācijas tradīcija, kas radusies 16. gadsimtā Mārtiņa Lutera aizsāktajā reformācijas procesā.

Jaunums!!: Livonijas karaliste un Luterisms · Redzēt vairāk »

Magnuss (Livonijas karalis)

Magnuss no Oldenburgas jeb Magnuss, dāņu princis (dzimis, miris) bija Dānijas princis no Oldenburgas dinastijas, Sāmsalas-Vīkas bīskaps (1560-1572), Kurzemes bīskaps (1560-1583).

Jaunums!!: Livonijas karaliste un Magnuss (Livonijas karalis) · Redzēt vairāk »

Maskava

Maskava ir Krievijas Federācijas galvaspilsēta un Krievijas federālā pilsēta, kas atrodas valsts rietumu daļā pie Maskavas upes, aptuveni 641 km uz dienvidaustrumiem no Sanktpēterburgas.

Jaunums!!: Livonijas karaliste un Maskava · Redzēt vairāk »

Mihails Fjodorovičs Romanovs

Mihails Romanovs (dzimis, miris) bija pirmais Romanovu dinastijas valdnieks Krievijas caristes tronī, kurš valdīja no 1613.

Jaunums!!: Livonijas karaliste un Mihails Fjodorovičs Romanovs · Redzēt vairāk »

Pārdaugavas Livonijas hercogiste

Pārdaugavas Livonijas hercogiste (kņaziste) bija hercogiste, kas izveidota 1561.-1562.

Jaunums!!: Livonijas karaliste un Pārdaugavas Livonijas hercogiste · Redzēt vairāk »

Pērnava

Pērnavas dronu video 2022 Pērnava ir pilsēta Igaunijas dienvidos Baltijas jūras Pērnavas līča krastā, Pernu upes grīvā.

Jaunums!!: Livonijas karaliste un Pērnava · Redzēt vairāk »

Peltsamā

Peltsamā jeb Augstpāle ir pilsēta Igaunijas vidienē.

Jaunums!!: Livonijas karaliste un Peltsamā · Redzēt vairāk »

Peltsamā pils

Peltsamā pils 19. gadsimta vidū (Štafenhāgens). Bezpilota lidaparāta video Peltsamā ordeņa pils Peltsamā ordeņa pils, agrāk latviski minēta arī kā Augšpāles pils, bija viduslaiku pils Pāles upes krastā, Peltsamā pilsētas centrā, mūsdienu Jegevas apriņķī, Igaunijas centrālajā daļā.

Jaunums!!: Livonijas karaliste un Peltsamā pils · Redzēt vairāk »

Piltenes apgabals

Piltenes apgabala zemes (oranžā krāsā) Livonijas Konfederācijas robežās. Ar oranžu līniju apzīmēta Kurzemes un Zemgales robeža Piltenes apgabals un Cēsu vaivadija (vēlāk Inflantijas vaivadija) Polijas-Lietuvas sastāvā Kurzemes guberņas karte ar trīsdaļīgo Piltenes apriņķi (zilā krāsā, līdz 1819. gada reformai) Piltenes apgabals bija autonoms apgabals (savi Piltenes statūti un Piltenes landtāgs) agrākās Kurzemes bīskapijas teritorijā, kas lielā mērā saglabāja savu autonomiju atrodoties Prūsijas hercogistes, Polijas-Lietuvas ūnijas, Kurzemes un Zemgales hercogistes un Krievijas Impērijas pakļautībā.

Jaunums!!: Livonijas karaliste un Piltenes apgabals · Redzēt vairāk »

Polijas—Lietuvas ūnija

Polijas—Lietuvas ūnija jeb Abu Tautu Republika (kopvalsts),, īsāk Kopvalsts (Žečpospolita) (rzecz pospolita, Рѣч Посполита), oficiāli Suverēnā Polijas karalistes kroņa un Lietuvas lielhercogistes Republika, bija federāla vēlētā monarhija, kas pastāvēja no 1569.

Jaunums!!: Livonijas karaliste un Polijas—Lietuvas ūnija · Redzēt vairāk »

Protektorāts

Protektorāts ir situācija, kurā militāri, politiski vai ekonomiski spēcīgāka valsts pilnībā vai daļēji kontrolē kādu citu valsti, valstisku veidojumu vai teritoriju.

Jaunums!!: Livonijas karaliste un Protektorāts · Redzēt vairāk »

Rūjiena

Rūjiena ir pilsēta Ziemeļvidzemē, Valmieras novadā.

Jaunums!!: Livonijas karaliste un Rūjiena · Redzēt vairāk »

Sāmsalas-Vīkas bīskapija

Sāmsalas un Vīkas bīskapija. Sāmsalas-Vīkas bīskapija (lejasvācu: Bisdom Ösel-Wiek) bija autonoma bīskapija Livonijas konfederācijā no 1228.

Jaunums!!: Livonijas karaliste un Sāmsalas-Vīkas bīskapija · Redzēt vairāk »

Stefans Batorijs

Stefans Batorijs (dzimis, miris) bija Transilvānijas vaivads no 1571.

Jaunums!!: Livonijas karaliste un Stefans Batorijs · Redzēt vairāk »

Tallina

Tallina (agrāk — Rēvele) ir Igaunijas galvaspilsēta, lielākā pilsēta valstī un galvenā ostas pilsēta.

Jaunums!!: Livonijas karaliste un Tallina · Redzēt vairāk »

Valmiera

Valmiera ir pilsēta Vidzemes centrālajā daļā, Valmieras novada administratīvais centrs, viena no desmit Latvijas valstspilsētām.

Jaunums!!: Livonijas karaliste un Valmiera · Redzēt vairāk »

Veļikijnovgoroda

Veļikijnovgoroda (— ‘Dižā Novgoroda’), līdz 1999.

Jaunums!!: Livonijas karaliste un Veļikijnovgoroda · Redzēt vairāk »

Zviedrija

Zviedrija, oficiāli Zviedrijas Karaliste (Konungariket Sverige), ir valsts Ziemeļeiropā, kura atrodas Skandināvijas pussalas austrumu un dienvidu daļā.

Jaunums!!: Livonijas karaliste un Zviedrija · Redzēt vairāk »

Zviedru Vidzeme

Siļķu krastmala Rīgā ap 1650. gadu (Broces zīmējums pēc gleznas rātsnamā). Zviedru Vidzeme jeb Zviedru Livonija (1629—1721) ir literatūrā pieņemts apzīmējums Zviedrijas domīnijai, kas nonāca tās valdījumā 1629.

Jaunums!!: Livonijas karaliste un Zviedru Vidzeme · Redzēt vairāk »

10. jūnijs

10.

Jaunums!!: Livonijas karaliste un 10. jūnijs · Redzēt vairāk »

1569. gads

1569.

Jaunums!!: Livonijas karaliste un 1569. gads · Redzēt vairāk »

1570. gads

1570.

Jaunums!!: Livonijas karaliste un 1570. gads · Redzēt vairāk »

1571. gads

1571.

Jaunums!!: Livonijas karaliste un 1571. gads · Redzēt vairāk »

1573. gads

1573.

Jaunums!!: Livonijas karaliste un 1573. gads · Redzēt vairāk »

Novirza šeit:

Livonijas karalis, Livonijas ķēniņvalsts, Livonijas ķēniņš.

Ūnijapēdija ir jēdziens karti vai semantisko tīklu, kas organizētas kā enciklopēdija - vārdnīca. Tas dod īsu definīciju katras koncepcijas un tās attiecībām.

Tas ir milzu online garīgās karte, kas kalpo par pamatu koncepcijas diagrammas. Tas ir brīvi izmantot un katru rakstu vai dokumentu var lejupielādēt. Tas ir instruments, resursu vai atsauce uz studiju, pētniecības, izglītības, mācību vai mācību, ko var izmantot skolotāji, pedagogi, skolēni vai studenti; par akadēmiskajām aprindām: skolas, pamatskolas, vidusskolas, vidusskolas, vidus, tehniskā grāds, koledžas, universitātes, bakalaura, maģistra vai doktora grādu; iesniegt rakstus, ziņojumus, projektiem, idejām, dokumentāciju, aptaujas, kopsavilkumus, vai darbs. Šeit ir definīcija, skaidrojums, apraksts vai nozīmi katra nozīmīga, par kuriem jums ir nepieciešama informācija, un sarakstu ar to saistītajiem jēdzieniem kā vārdnīcu. Pieejams Latvijas, Angļu, Spāņu, Portugāļu, Japānas, Ķīnas, Franču, Vācu, Itālijas, Poļu, Holandiešu, Krievu, Arābu, Hindi, Zviedru, Ukrainas, Ungāru, Katalāņu, Čehu, Ebreju, Dānijas, Somijas, Indonēzijas, Norvēģijas, Rumāņu, Turku, Vjetnamiešu, Korejiešu, Thai, Grieķu, Bulgāru, Horvātu, Slovāku, Lietuvas, Filipīniešu, Igaunijas un Slovēņu Vairāk valodu drīz.

Visa informācija tika iegūta no Vikipēdija, un tas ir pieejams saskaņā ar licenci Creative Commons Attribution/Share-Alike licenci.

Ūnijapēdija nav apstiprinājis Wikimedia Foundation un nav ar to saistīts.

Google Play, Android un Google Play logotips ir Google Inc. preču zīmes.

Privātuma politika