Ātrāk nekā pārlūku!
153 attiecības: Ainaži, Aleksandrs Kolčaks, Aleksandrs Kosmatovs, Andrejs Auzāns, Andrejs Stūris, Antons Deņikins, Antons Martusēvičs, Arhangeļska, Augusts Ernests Misiņš, Austrumprūsija, Ķekava, Ķekavas kaujas, Ķemeri, Babītes ezers, Baltā kustība, Baltijas landesvērs, Bataljons, Boļševiki, Brāļu kapi, Brestļitovskas miera līgums, Cēsis, Daugavgrīva, Dienvidlatvijas brigāde, Dzeloņstieple, Dzelzsdivīzija, Februāra revolūcija, Frīdrihs Briedis, Frīdrihs Kalniņš, Fricis Labrencis, Gustavs Mangulis, Harkiva, Ilūkste, Imantas pulks, Inčukalna kauja, Iskolastrels, Iskolats, Jaroslavļa, Jaunjelgava, Jānis Francis, Jānis Gavenas, Jānis Goldmanis, Jānis Lācis (virsnieks), Jānis Pētersons, Jānis Zālītis, Jēkabs Voldemārs Timma, Josifs Staļins, Jozefs Dovbors-Musņickis, Jukums Vācietis, Kaluga, Kara revolucionārās komitejas, ..., Kauja pie Mazās Juglas, Kazaņa, Kājnieki, Kārlis Goppers, Kirils Stucka, Koknese, Krievijas Impērija, Krievijas Impērijas armija, Krievijas Impērijas Valsts Dome, Krievijas Pagaidu valdība, Krievijas pilsoņu karš, Krievijas SFPR, Kurzemes guberņa, Kurzemes ofensīva, Latdivīzija, Latviešu strēlnieku bataljonu organizācijas komiteja, Latvijas autonomijas idejas, Latvijas brīvības cīņas, Latvijas Kareivis, Latvijas Padomju valdības 1918. gada 17. decembra manifests, Latvijas Sociālistiskā Padomju Republika, Latvijas—Krievijas miera līgums, Latvju kareivju nacionālā savienība, Līgotņu Jēkabs, Lielais terors, Lielā atkāpšanās (1915), Limbaži, LSDSP vēsture, Maskava, Maskavas kremlis, Mazā Jugla, Mārtiņš Peniķis, Mihails Aleksejevs, Misa (upe), Mobilizācija, Muroma, Nāves sala, Nestors Mahno, Niedras valdība, Nikolajs II Romanovs, Nikolajs Judeņičs, NKVD "Latviešu operācija", Oktobra revolūcija, Olaine, Orlas-Kromu operācija, Padomju Latvijas armija, Padomju Savienība, Pēteris Avens, Penza, Perekopa zemesšaurums, Pirmais pasaules karš, Pirmais pasaules karš Latvijā, Pirmā pasaules kara latviešu bēgļi, Pjotrs Vrangelis, Plakanciems, Pleskavas guberņa, Pulcējaties zem latviešu karogiem!, Radko Dmitrijevs, Rahačova, Rūdolfs Bangerskis, Rīgas Latviešu biedrība, Rīgas operācija, Rezerves latviešu strēlnieku pulks, Ribinska, Roberts Dambītis, Roja, Saki, Sanktpēterburga, Saratova, Sarkanā armija, Saulkrasti, Sigulda, Skyforger, Sloka (Jūrmala), Tartu, Troickas bataljons, Valka, Valmiera, Vasarsvētki, Vācijas Impērija, Veļikijnovgoroda, Venta, Vidzemes guberņa, Viskrievijas Satversmes sapulce, Vitebska, Voldemārs Ozols, Ziemassvētku kaujas, Zilupe (stacija), 1. Daugavgrīvas latviešu strēlnieku pulks, 1. latviešu strēlnieku brigāde, 12. armija (Krievijas Impērija), 1917. gada Krievijas revolūcija, 1918. gads, 1919. gads, 2. latviešu strēlnieku brigāde, 2. Rīgas latviešu strēlnieku pulks, 3. Kurzemes latviešu strēlnieku pulks, 4. Vidzemes latviešu strēlnieku pulks, 5. Zemgales latviešu strēlnieku pulks, 6. Tukuma latviešu strēlnieku pulks, 7. Bauskas latviešu strēlnieku pulks, 8. armija (Vācijas Impērija), 8. Valmieras latviešu strēlnieku pulks. Izvērst indekss (103 vairāk) »
Ainaži
Ainaži ir pilsēta Latvijā, Limbažu novadā, pie pašas Igaunijas robežas Baltijas jūras Rīgas līča austrumu krastā.
Jaunums!!: Latviešu strēlnieki un Ainaži · Redzēt vairāk »
Aleksandrs Kolčaks
Aleksandrs Kolčaks (dzimis, miris) bija krievu kara jūrnieks, polārpētnieks un viens no Baltās kustības līderiem Krievijas pilsoņu kara laikā.
Jaunums!!: Latviešu strēlnieki un Aleksandrs Kolčaks · Redzēt vairāk »
Aleksandrs Kosmatovs
Aleksandrs Kosmatovs (1879-1938) bija Krievijas impērijas armijas, vēlāk Sarkanās armijas virsnieks.
Jaunums!!: Latviešu strēlnieki un Aleksandrs Kosmatovs · Redzēt vairāk »
Andrejs Auzāns
Andrejs Auzāns (—) bija latviešu topogrāfs un astronoms, latviešu strēlnieku virsnieks, Latvijas armijas ģenerālis.
Jaunums!!: Latviešu strēlnieki un Andrejs Auzāns · Redzēt vairāk »
Andrejs Stūris
Andrejs Stūris (1895-1915) bija latviešu strēlnieks, viens no trīs pirmajiem kritušajiem strēlniekiem un pirmajiem, kas tika apglabāti Rīgas Brāļu kapos.
Jaunums!!: Latviešu strēlnieki un Andrejs Stūris · Redzēt vairāk »
Antons Deņikins
Antons Deņikins (dzimis, miris) bija Krievijas armijas ģenerālis Pirmā pasaules kara laikā un viens no baltās kustības vadītājiem Krievijas pilsoņu kara laikā.
Jaunums!!: Latviešu strēlnieki un Antons Deņikins · Redzēt vairāk »
Antons Martusēvičs
Antons Martusēvičs jeb Antans Martusevičs (1863—1938) bija lietuviešu kadru virsnieks, kas dienēja Krievijas Impērijas, Padomju Latvijas un Lietuvas Republikas armijās.
Jaunums!!: Latviešu strēlnieki un Antons Martusēvičs · Redzēt vairāk »
Arhangeļska
Arhangeļska ir pilsēta Krievijas Eiropas daļas ziemeļos, Arhangeļskas apgabala centrs pie Ziemeļu Dvinas ietekas Baltajā jūrā.
Jaunums!!: Latviešu strēlnieki un Arhangeļska · Redzēt vairāk »
Augusts Ernests Misiņš
Augusts Ernests Misiņš ( —) bija latviešu strēlnieku virsnieks.
Jaunums!!: Latviešu strēlnieki un Augusts Ernests Misiņš · Redzēt vairāk »
Austrumprūsija
Austrumprūsijas karte 1881. gadā Austrumprūsijas karte 1944. gadā. Austrumprūsija (vai Mažoji Lietuva — 'Mazā Lietuva') bija viens no Prūsijas reģioniem Baltijas jūras piekrastes dienvidaustrumos, kas pastāvēja no 13. gadsimta līdz Otrā pasaules kara beigām 1945.
Jaunums!!: Latviešu strēlnieki un Austrumprūsija · Redzēt vairāk »
Ķekava
Ķekava ir pilsēta Latvijā, Ķekavas novada un Ķekavas pagasta centrs.
Jaunums!!: Latviešu strēlnieki un Ķekava · Redzēt vairāk »
Ķekavas kaujas
1916. gada kaujās sašautā Doles-Ķekavas baznīca. 1916.
Jaunums!!: Latviešu strēlnieki un Ķekavas kaujas · Redzēt vairāk »
Ķemeri
Ķemeri ir Jūrmalas pilsētas daļa tās rietumos.
Jaunums!!: Latviešu strēlnieki un Ķemeri · Redzēt vairāk »
Babītes ezers
Babītes ezers ir liels ezers Mārupes novada Babītes un Salas pagastos.
Jaunums!!: Latviešu strēlnieki un Babītes ezers · Redzēt vairāk »
Baltā kustība
Baltās kustības plakāts, kas aicina cīnīties par vienotu Krieviju Baltā kustība (tāpat tiek izmantoti nosaukumi Baltā gvarde, Baltā lieta, Baltā ideja bija kustība Krievijas pilsoņu karā, kura gan politiski, gan militāri apvienoja pret boļševikiem noskaņotus cilvēkus laikā no 1917. līdz 1923. gadam, kā arī vēlākajā emigrācijā. Šajā kustībā iekļāvās visdažādāko politisko uzskatu cilvēki, kuri pirms Februāra un vēlākās Oktobra revolūcijas nereti bija pat naidīgi noskaņoti savā starpā. Tāpat šai kustībai nebija vienotu ideoloģisku nostādņu. Šie un citi faktori noveda pie tā, ka kustība nekad nebija vienota ne mērķos, ne arī darbībā. Militārajā jomā lielu nozīmi Baltās kustības karaspēkā spēlēja bijušie Krievijas Impērijas armijas virsnieki. Pēc Oktobra revolūcijas lielākajai daļa no viņiem draudēja represijas, kā arī daudzi tika padzīti pēc tam, kad notika karaspēku vienību vēlēšanas, kurās karavīri ievēlēja savus komandierus. Šīs kustības atbalstītāju un dalībnieku vidū bija arī vairāki tūkstoši latviešu virsnieku un karavīru, piemēram, Rūdolfs Bangerskis, Kārlis Goppers, kuri baltgvardu armijā ieņēma augstus amatus. Krievijas pilsoņu kara laikā Baltās kustības karaspēka vienībām, kuras karoja pret boļševikiem dažādās frontēs, izdevās gūt ievērojamus panākumus, iegūstot kontroli pār lielām teritorijām bijušās impērijas perifērijā, tomēr Krievzemes vēsturiskā pamatdaļa un divas galvaspilsētas — Petrograda un Maskava — netika ieņemtas. Cerība uz rietumvalstu palīdzību neattaisnojās, jo tās pēc Pirmā pasaules kara nebija gatavas tieši iesaistīties karadarbībā. Boļševikiem pēc ilgām un smagām cīņām izdevās sakaut baltgvardu armijas dažādās frontēs citu pēc citas, līdz beigās boļševiki guva uzvaru visā Krievijas pilsoņu karā. Baltās kustības pārstāvji bija spiesti doties emigrācijā, kur izveidoja nozīmīgu krievu diasporu, kurā attīstījās sava kultūras un politiskā dzīve.
Jaunums!!: Latviešu strēlnieki un Baltā kustība · Redzēt vairāk »
Baltijas landesvērs
Landesvēra dalība Latvijas brīvības cīņās līdz Latgales atbrīvošanai. Tīrot ieročus, 1919. gada vasara Baltijas landesvērs ( — 'Baltiešu zemessardze'), retāk Latvijas zemessardze bija nosaukums vācbaltiešu dominētām militārajām vienībām, kas sāka veidoties 1918.
Jaunums!!: Latviešu strēlnieki un Baltijas landesvērs · Redzēt vairāk »
Bataljons
NATO standarta simbols bataljona attēlošanai Bataljons (no bataille — 'cīņa, kauja') ir militāra apakšvienība, kurā ir apmēram 500 līdz 1500 karavīru.
Jaunums!!: Latviešu strēlnieki un Bataljons · Redzēt vairāk »
Boļševiki
Borisa Kustodijeva 1920. gada glezna "Boļševiks" Boļševiki ( — ‘tādi, kas ir vairākumā’) jeb lielinieki bija Krievijas impērijā KSDSP radikālais spārns, kas 1912.
Jaunums!!: Latviešu strēlnieki un Boļševiki · Redzēt vairāk »
Brāļu kapi
Brāļu kapi ir kopējs apmēram vienā laikā mirušu cilvēku apbedījums, pārsvarā kara darbības vai masu represiju rezultātā.
Jaunums!!: Latviešu strēlnieki un Brāļu kapi · Redzēt vairāk »
Brestļitovskas miera līgums
Pamiera līguma parakstīšana 1917. gada 15. decembrī. Kreisajā pusē Osmaņu impērijas, Austroungārijas, Vācijas un Bulgārijas delegācijas (līgumu paraksta Austrumu frontes virspavēlnieks Bavārijas princis Leopolds), labajā pusē Padomju Krievijas delegācija (sēž Ļevs Kameņevs, Ādolfs Joffe un Anastāsija Bicenko). Krievijas delegācija Brestļitovskas miera līguma sarunās īsi pirms sarunu pārtraukšanas 15. janvārī. Sēž no kreisās: Ļevs Kameņevs, Ādolfs Joffe, Anastāsija Bicenko. Stāv no kreisās: Vladimirs Lipskis, Pēteris Stučka, Ļevs Trockis, Ļevs Karahans. Brestļitovskas miera līgums (oficiālais nosaukums — Miera līgums starp Vāciju, Austroungāriju, Bulgāriju un Turciju no vienas puses un Krieviju no otras puses) bija starpvalstu līgums, ko parakstīja 1918.
Jaunums!!: Latviešu strēlnieki un Brestļitovskas miera līgums · Redzēt vairāk »
Cēsis
Cēsis ir pilsēta Latvijā, Vidzemes augstienes ziemeļu daļā, Cēsu novada administratīvais centrs.
Jaunums!!: Latviešu strēlnieki un Cēsis · Redzēt vairāk »
Daugavgrīva
Daugavgrīva ir Rīgas pilsētas apkaime Pārdaugavā, Kurzemes rajonā, kurā ietilpst arī pilsētas daļa Memmes pļava.
Jaunums!!: Latviešu strēlnieki un Daugavgrīva · Redzēt vairāk »
Dienvidlatvijas brigāde
Atsevišķās latviešu brigādes karavīri 1919. gada pavasarī. Eduards Kalniņš (Ziemeļlatvijas brigādes komandiera vietnieks). Dienvidlatvijas brigāde jeb Atsevišķā latviešu brigāde bija Landesvēra (zemessardzes) latviešu karaspēka daļa, ko pēc uzvaras Cēsu kaujās un Strazdumuižas pamiera 1919.
Jaunums!!: Latviešu strēlnieki un Dienvidlatvijas brigāde · Redzēt vairāk »
Dzeloņstieple
Dažādi dzeloņstiepļu veidi Dzeloņstieple, vienkāršrunā arī dzeloņdrāts, ir stieple, uz kuras ir izvietoti griezīgi vai duroši asumi.
Jaunums!!: Latviešu strēlnieki un Dzeloņstieple · Redzēt vairāk »
Dzelzsdivīzija
Atsevišķās latviešu brigādes (''Kol. Ballod'') vienību uzbrukums Rīgai 1919. gada 22. maijā. Dzelzsdivīzija (vācu: Eiserne Division), sākotnēji Dzelzsbrigāde, bija Vācijas algotņu karaspēks Latvijas brīvības cīņu laikā, ko izveidoja no demobilizētās Vācijas Impērijas 8. armijas kareivjiem un brīvprātīgiem algotņiem.
Jaunums!!: Latviešu strēlnieki un Dzelzsdivīzija · Redzēt vairāk »
Februāra revolūcija
Nekārtības Petrogradas ielās Revolucionāru mītiņš Februāra revolūcija bija pavērsiena punkts Krievijas Impērijas un pasaules vēsturē, tā aizsāka 1917. gada Krievijas revolūciju, kuras rezultātā sabruka Krievijas Impērija un etnisko minoritāšu nomaļu reģioni, tai skaitā Latvija, ieguva neatkarību.
Jaunums!!: Latviešu strēlnieki un Februāra revolūcija · Redzēt vairāk »
Frīdrihs Briedis
Frīdrihs Briedis apbalvo 1. DSB strēlniekus (1916). Frīdrihs Briedis (dzimis Lavšas pagastā, miris Maskavā) bija latviešu strēlnieku pulkvedis.
Jaunums!!: Latviešu strēlnieki un Frīdrihs Briedis · Redzēt vairāk »
Frīdrihs Kalniņš
Frīdrihs Kalniņš (—) bija latviešu strēlnieks un vēlāk Sarkanās armijas virsnieks, pasniedzējs.
Jaunums!!: Latviešu strēlnieki un Frīdrihs Kalniņš · Redzēt vairāk »
Fricis Labrencis
Fricis Labrencis (1894—1920) bija latviešu strēlnieks, 6. Tukuma latviešu sarkano strēlnieku pulka komandieris (1918).
Jaunums!!: Latviešu strēlnieki un Fricis Labrencis · Redzēt vairāk »
Gustavs Mangulis
Gustavs Mangulis (dzimis 1879. gada 1. decembrī, miris 1931. gada 3. decembrī) bija 7.
Jaunums!!: Latviešu strēlnieki un Gustavs Mangulis · Redzēt vairāk »
Harkiva
Harkiva ir pilsēta Ukrainas ziemeļaustrumos, apgabala un rajona centrs.
Jaunums!!: Latviešu strēlnieki un Harkiva · Redzēt vairāk »
Ilūkste
Ilūkste ir pilsēta Sēlijas dienvidaustrumos, Augšdaugavas novadā, agrākais Ilūkstes apriņķa un Ilūkstes novada centrs.
Jaunums!!: Latviešu strēlnieki un Ilūkste · Redzēt vairāk »
Imantas pulks
Imantas pulka III simts Vladivostokā (1919). Imantas pulka 1. simta karavīri Čurkinā pie Vladivostokas (1919). Imantas pulks bija latviešu nacionālā karaspēka vienība Tālajos Austrumos Krievijas pilsoņu kara laikā no 1918.
Jaunums!!: Latviešu strēlnieki un Imantas pulks · Redzēt vairāk »
Inčukalna kauja
Inčukalna kauja (- "sagrāve pie Inčukalna") bija Latvijas landesvēra aizsardzības operācija 1918.
Jaunums!!: Latviešu strēlnieki un Inčukalna kauja · Redzēt vairāk »
Iskolastrels
Latviešu strēlnieku pulku apvienotās padomes izpildkomiteja jeb Iskolastrels (saīsinājums no krievu Исполнительный комитет объединённого совета латышскихстрелковыхполков) bija latviešu strēlnieku vēlēta pašpārvaldes iestāde.
Jaunums!!: Latviešu strēlnieki un Iskolastrels · Redzēt vairāk »
Iskolats
Latvijas strādnieku, kareivju un bezzemnieku deputātu padomes izpildkomiteja jeb Iskolats (saīsinājums no) bija pārvaldes orgāns latviešu strēlnieku ieņemtajā Latvijas teritorijā.
Jaunums!!: Latviešu strēlnieki un Iskolats · Redzēt vairāk »
Jaroslavļa
Jaroslavļa ir pilsēta Krievijas Eiropas daļā, 282 kilometrus uz ziemeļaustrumiem no Maskavas pie Kotorosļas upes ietekas Volgā.
Jaunums!!: Latviešu strēlnieki un Jaroslavļa · Redzēt vairāk »
Jaunjelgava
Jaunjelgava ir pilsēta Daugavas kreisajā krastā Sēlijas kultūrvēsturiskajā novadā, Aizkraukles novadā.
Jaunums!!: Latviešu strēlnieki un Jaunjelgava · Redzēt vairāk »
Jānis Francis
Jānis Francis (—) bija Latvijas armijas ģenerālis, Lāčplēša Kara ordeņa kavalieris.
Jaunums!!: Latviešu strēlnieki un Jānis Francis · Redzēt vairāk »
Jānis Gavenas
Jānis Gavenas (minēts arī kā Ivans Gavenas) (1895-1915) bija lietuviešu izcelsmes latviešu strēlnieks, viens no trīs pirmajiem kritušajiem strēlniekiem un pirmajiem, kas tika apglabāti Rīgas Brāļu kaposLatviešu strēlnieki, Rīga: 1939, 1.
Jaunums!!: Latviešu strēlnieki un Jānis Gavenas · Redzēt vairāk »
Jānis Goldmanis
Jānis Goldmanis (—) bija latviešu politiķis, Krievijas Valsts Domes deputāts no Kurzemes guberņas (1912—1917), latviešu strēlnieku bataljonu organizācijas komitejas priekšsēdētājs (1915), Latvijas Tautas padomes loceklis (1918—1920).
Jaunums!!: Latviešu strēlnieki un Jānis Goldmanis · Redzēt vairāk »
Jānis Lācis (virsnieks)
Jānis Lācis (1897—1937) bija latviešu strēlnieks, vēlāk Sarkanās armijas virsnieks.
Jaunums!!: Latviešu strēlnieki un Jānis Lācis (virsnieks) · Redzēt vairāk »
Jānis Pētersons
Jānis Pētersons (1889—1938) bija latviešu strēlnieks, padomju militārais un valsts drošības iestāžu darbinieks.
Jaunums!!: Latviešu strēlnieki un Jānis Pētersons · Redzēt vairāk »
Jānis Zālītis
Jānis Zālītis (—) bija latviešu politiķis, Krievijas Valsts domes deputāts, viens no latviešu strēlnieku bataljonu organizētājiem, Latviešu pagaidu nacionālās padomes un Latvijas Tautas padomes loceklis, pirmais Latvijas Republikas Apsardzības ministrs.
Jaunums!!: Latviešu strēlnieki un Jānis Zālītis · Redzēt vairāk »
Jēkabs Voldemārs Timma
Jēkabs Voldemārs Timma (1897-1915) bija latviešu strēlnieks, viens no trīs pirmajiem kritušajiem strēlniekiem un pirmajiem, kas tika apglabāti Rīgas Brāļu kaposLatviešu strēlnieki, Rīga: 1936, 2.
Jaunums!!: Latviešu strēlnieki un Jēkabs Voldemārs Timma · Redzēt vairāk »
Josifs Staļins
Josifs Džugašvili (dzimis, miris), kopš 1912.
Jaunums!!: Latviešu strēlnieki un Josifs Staļins · Redzēt vairāk »
Jozefs Dovbors-Musņickis
Jozefs Dovbors-Musņickis (vidū) ar 1. Poļu korpusa štāba virsniekiem (1918) Jozefs Dovbors-Musņickis (1867—1937) bija poļu virsnieks, viens no atjaunotās Polijas Republikas armijas veidotājiem 1918.
Jaunums!!: Latviešu strēlnieki un Jozefs Dovbors-Musņickis · Redzēt vairāk »
Jukums Vācietis
Jukums (arī Joakims) Vācietis (dzimis Jaunmuižā (tag. Jaunlutriņi), miris 1938. gada 28. jūlijā Maskavā) bija latviešu strēlnieku komandieris Pirmā pasaules kara laikā, vēlāk pirmais Padomju Krievijas visu bruņoto spēku virspavēlnieks (1918—1919) Krievijas Pilsoņu kara laikā.
Jaunums!!: Latviešu strēlnieki un Jukums Vācietis · Redzēt vairāk »
Kaluga
Kaluga ir pilsēta rietumu Krievijā pie Okas upes, 188 km uz dienvidrietumiem no Maskavas.
Jaunums!!: Latviešu strēlnieki un Kaluga · Redzēt vairāk »
Kara revolucionārās komitejas
Petrogradas KRK locekļi Kara revolucionārās komitejas (KRK, krievu: военно-революционные комитеты) bija Strādnieku un kareivju deputātu padomēm pakļautas militāras pārvaldības iestādes, kuras veidoja Krievijā, vēlāk Padomju Krievijā un citās padomju republikās pēc Februāra revolūcijas, sākot ar 1917.
Jaunums!!: Latviešu strēlnieki un Kara revolucionārās komitejas · Redzēt vairāk »
Kauja pie Mazās Juglas
Vācu karaspēks šķērso Daugavu pie Ikšķiles 1917. gada 2. septembrī. Kauja pie Mazās Juglas bija Krievijas Republikas 12. armijas aizsardzības kauja Pirmā pasaules kara laikā gar otro Rīgas frontes aizsardzības līniju ar mērķi neļaut Daugavu forsējušajai Vācijas 8. armijai apmēram 30 000 vīru sastāvā aplenkt ap Rīgu esošās Krievijas Impērijas karaspēka daļas.
Jaunums!!: Latviešu strēlnieki un Kauja pie Mazās Juglas · Redzēt vairāk »
Kazaņa
Kazaņa ir pilsēta Krievijas Federācijā, Volgas vidustecē, kreisajā krastā pie Kazansu upes ietekas.
Jaunums!!: Latviešu strēlnieki un Kazaņa · Redzēt vairāk »
Kājnieki
Pirmajā pasaules karā Kājnieki militārajā jomā ir karaspēka veids, kas kaujas darbību veic, karavīriem pārvietojoties ar kājām.
Jaunums!!: Latviešu strēlnieki un Kājnieki · Redzēt vairāk »
Kārlis Goppers
Kārlis Goppers (—) bija Latvijas Bruņoto spēku ģenerālis.
Jaunums!!: Latviešu strēlnieki un Kārlis Goppers · Redzēt vairāk »
Kirils Stucka
Kirils Stucka (1890—1938) bija latviešu strēlnieku komandieris un padomju militārais darbinieks.
Jaunums!!: Latviešu strēlnieki un Kirils Stucka · Redzēt vairāk »
Koknese
Koknese ir pilsēta Aizkraukles novadā Vidzemes dienvidos.
Jaunums!!: Latviešu strēlnieki un Koknese · Redzēt vairāk »
Krievijas Impērija
Krievijas Impērija bija valsts, kas pastāvēja no 1721.
Jaunums!!: Latviešu strēlnieki un Krievijas Impērija · Redzēt vairāk »
Krievijas Impērijas armija
Krievijas armijas kareivji, 1917 Krievijas Impērijas armija, Krievijas Impērijas sauszemes bruņotie spēki no 1721.
Jaunums!!: Latviešu strēlnieki un Krievijas Impērijas armija · Redzēt vairāk »
Krievijas Impērijas Valsts Dome
Nikolajs II atklāj Domes darbu 1906. gada 27. aprīlī 1907. gada 2. martā iebrukušie sēžu zāles griesti Domes sēde 1912. gadā Krievijas Impērijas Valsts Dome bija vēlēts orgāns, kas kopā ar Krievijas impērijas ķeizara Nikolaja II ieceltu Valsts Padomi veidoja Krievijas Impērijas parlamentu laikā no 1906.
Jaunums!!: Latviešu strēlnieki un Krievijas Impērijas Valsts Dome · Redzēt vairāk »
Krievijas Pagaidu valdība
Pirmās Krievijas Pagaidu valdības locekļi (1917. gada marts). Krievijas Pagaidu valdība bija pirmā demokrātiskā valdība Krievijas Impērijas un Krievijas Republikas vēsturē, kas pastāvēja no 1917.
Jaunums!!: Latviešu strēlnieki un Krievijas Pagaidu valdība · Redzēt vairāk »
Krievijas pilsoņu karš
deklarētā autonomā Latvijas valsts kļūdaini apzīmēta kā ''Latvia (18 XI 1917)'' Baltās kustības uzbrukumu apstādināšanas līnijas dažādās frontēs, ar dzeltenu Sarkanās armijas frontes 1919. gada vasarā Pilsoņu kara frontes 1919. gada martā (karte no ''The New York Times'', 1919) Krievijas pilsoņu karš bija Oktobra revolūcijas izraisīts pilsoņu karš bijušās Krievijas Impērijas teritorijā starp lielinieku atbalstītājiem un to pretiniekiem.
Jaunums!!: Latviešu strēlnieki un Krievijas pilsoņu karš · Redzēt vairāk »
Krievijas SFPR
Krievijas Sociālistiskā Federatīvā Padomju Republika (KSFPR, arī Padomju Krievija) (krievu: Росси́йская Социалисти́ческая Федерати́вная Сове́тская Респу́блика) bija valsts, kas izveidojās pēc tam, kad Ļeņina vadītie boļševiki 1917.
Jaunums!!: Latviešu strēlnieki un Krievijas SFPR · Redzēt vairāk »
Kurzemes guberņa
Kurzemes guberņa bija viena no trīs Krievijas Impērijas sastāvā esošajām autonomajām Baltijas guberņām.
Jaunums!!: Latviešu strēlnieki un Kurzemes guberņa · Redzēt vairāk »
Kurzemes ofensīva
Vācijas karaspēks pie Liepājas 1915. gada maija sākumā. Kurzemes ofensīva bija Vācijas Impērijas karaspēka Pirmā pasaules kara uzbrukuma operācija no 1915.
Jaunums!!: Latviešu strēlnieki un Kurzemes ofensīva · Redzēt vairāk »
Latdivīzija
Latdivīzija (krievu: Латдивизия) bija divīzija Padomju Krievijas Sarkanajā armijā un Padomju Latvijas armijā.
Jaunums!!: Latviešu strēlnieki un Latdivīzija · Redzēt vairāk »
Latviešu strēlnieku bataljonu organizācijas komiteja
Latviešu strēlnieku bataljonu organizācijas komitejas dibināšanas sapulces dalībnieki (1915). Pie galda sēž Gustavs Ķempelis, pa labi no viņa Jānis Goldmanis. Latviešu strēlnieku bataljonu organizācijas komitejas Dāmu komiteja (1915). Latviešu strēlnieku bataljonu apvienotās lazaretes galvenais ārsts Jānis Jankovskis (1916). Latviešu strēlnieku bataljonu organizācijas komiteja bija latviešu strēlnieku organizācijas komiteja Pirmā pasaules kara laikā, kas darbojās Latviešu izglītības biedrības telpās Tērbatas ielā 1/3 Rīgā.
Jaunums!!: Latviešu strēlnieki un Latviešu strēlnieku bataljonu organizācijas komiteja · Redzēt vairāk »
Latvijas autonomijas idejas
Augusta Bīlenšteina 1884. gadā izveidotā latviešu valodas izplatības karte (''Lettisches Sprachgebiet''), kas vēlāk kalpoja vienotās Latvijas (Kurzemes, Vidzemes un Latgales) robežu iezīmēšanai. Latvijas autonomijas idejas bija latviešu politiskā nacionālisma izpausmes, kas aizsākās līdz ar tautas atmodu 19.
Jaunums!!: Latviešu strēlnieki un Latvijas autonomijas idejas · Redzēt vairāk »
Latvijas brīvības cīņas
Latvijas brīvības cīņas jeb Latvijas Neatkarības karš bija karš pret jaundibinātās Latvijas Republikas teritorijā iebrukušo Padomju Krievijas karaspēku, kas izvērtās cīņās par neatkarīgu un demokrātisku Latvijas republiku.
Jaunums!!: Latviešu strēlnieki un Latvijas brīvības cīņas · Redzēt vairāk »
Latvijas Kareivis
"Latvijas Kareivis" bija Latvijas Bruņoto spēku štāba dienas laikraksts, kas iznāca no 1920.
Jaunums!!: Latviešu strēlnieki un Latvijas Kareivis · Redzēt vairāk »
Latvijas Padomju valdības 1918. gada 17. decembra manifests
Latvijas Padomju valdības manifests 1918.
Jaunums!!: Latviešu strēlnieki un Latvijas Padomju valdības 1918. gada 17. decembra manifests · Redzēt vairāk »
Latvijas Sociālistiskā Padomju Republika
Latvijas Sociālistiskā Padomju Republika (LSPR), sākotnēji Latvijas Padomju Republika publicēts: Известия Всероссийского Центрального Исполнительного Комитета Советов № 282 от 24 декабря 1918 года (krieviski) bija Sarkanās armijas okupētajā Latvijas daļā (izņemot Kurzemes dienvidrietumu daļu) izveidota komunistu valsts, kas 1918.—1920.
Jaunums!!: Latviešu strēlnieki un Latvijas Sociālistiskā Padomju Republika · Redzēt vairāk »
Latvijas—Krievijas miera līgums
Latvijas—Krievijas miera līguma parakstīšana Rīgā. Latvijas—Krievijas miera līgums jeb 1920.
Jaunums!!: Latviešu strēlnieki un Latvijas—Krievijas miera līgums · Redzēt vairāk »
Latvju kareivju nacionālā savienība
LKNS biedri atmiņas pasākumā, 1928. gada 14. novembrī Latvju kareivju nacionālā savienība (LKNS) bija Rīgā 1917.
Jaunums!!: Latviešu strēlnieki un Latvju kareivju nacionālā savienība · Redzēt vairāk »
Līgotņu Jēkabs
Līgotņu Jēkabs (īstajā vārdā Jēkabs Roze, 1874—1942) bija latviešu žurnālists un rakstnieks.
Jaunums!!: Latviešu strēlnieki un Līgotņu Jēkabs · Redzēt vairāk »
Lielais terors
Vinnicas slaktiņa upuru līķiem Lielais terors bija politiskās represijas un vajāšanas Padomju Savienībā no 1936.
Jaunums!!: Latviešu strēlnieki un Lielais terors · Redzēt vairāk »
Lielā atkāpšanās (1915)
Frontes līnija 1915. gada maijā, jūnijā un gada beigās Lielā atkāpšanās bija Krievijas Impērijas armijas veikta stratēģiska atkāpšanās operācija 1915.
Jaunums!!: Latviešu strēlnieki un Lielā atkāpšanās (1915) · Redzēt vairāk »
Limbaži
Limbaži ir pilsēta Vidzemē, Limbažu novada centrs.
Jaunums!!: Latviešu strēlnieki un Limbaži · Redzēt vairāk »
LSDSP vēsture
2. Saeimas vēlēšanās. Sociāldemokrātiskā kustība mūsdienu Latvijas teritorijā sākās līdz ar latviešu kā politiskas nācijas veidošanās uzplaukumu, intensīvo industrializāciju un rūpniecības attīstību, izteikto sabiedrības noslāņošanos labklājības ziņā, Jaunās strāvas rašanos Rīgā un pirmo nelegālo marksistisko grupu izveidošanos 19. gadsimta 90. gadu sākumā latviešu politiskās emigrācijas apstākļos Rietumeiropā.
Jaunums!!: Latviešu strēlnieki un LSDSP vēsture · Redzēt vairāk »
Maskava
Maskava ir Krievijas Federācijas galvaspilsēta un Krievijas federālā pilsēta, kas atrodas valsts rietumu daļā pie Maskavas upes, aptuveni 641 km uz dienvidaustrumiem no Sanktpēterburgas.
Jaunums!!: Latviešu strēlnieki un Maskava · Redzēt vairāk »
Maskavas kremlis
Maskavas kremlis ir vēsturisks nocietināts celtņu komplekss, kas atrodas Krievijas galvaspilsētas Maskavas centrā.
Jaunums!!: Latviešu strēlnieki un Maskavas kremlis · Redzēt vairāk »
Mazā Jugla
Mazā Jugla ir upe Latvijā.
Jaunums!!: Latviešu strēlnieki un Mazā Jugla · Redzēt vairāk »
Mārtiņš Peniķis
Ģenerālis Mārtiņš Peniķis parādes formā Mārtiņš Peniķis ( —) bija latviešu strēlnieku virsnieks, Latvijas brīvības cīņu dalībnieks, Latvijas Bruņoto spēku ģenerālis, karaspēka virspavēlnieks (1928—1934).
Jaunums!!: Latviešu strēlnieki un Mārtiņš Peniķis · Redzēt vairāk »
Mihails Aleksejevs
Mihails Aleksejevs (dzimis, miris) bija krievu infantērijas ģenerālis Pirmā pasaules kara laikā un viens no Baltās kustības līderiem Krievijas pilsoņu kara laikā.
Jaunums!!: Latviešu strēlnieki un Mihails Aleksejevs · Redzēt vairāk »
Misa (upe)
Misa ir Iecavas labā krasta pieteka Zemgalē.
Jaunums!!: Latviešu strēlnieki un Misa (upe) · Redzēt vairāk »
Mobilizācija
Pirmā pasaules kara laikā Mobilizācija (no mobiliser — 'iekustināt') ir rezervistu iesaukšana aktīvajā karadienestā ar mērķi panākt bruņoto spēku nonākšanu karastāvoklī, reaģējot uz ārkārtas situāciju valstī vai pasaulē.
Jaunums!!: Latviešu strēlnieki un Mobilizācija · Redzēt vairāk »
Muroma
Muroma (varjagu: Móramar) ir sena pilsēta Krievijas Federācijas Vladimiras apgabala austrumu daļā pie Okas upes.
Jaunums!!: Latviešu strēlnieki un Muroma · Redzēt vairāk »
Nāves sala
3. Kurzemes latviešu strēlnieku bataljona karavīri Nāves salā (1916). Nāves sala ir salu grupa Daugavas kreisajā piekrastē, Rīgas HES ūdenskrātuvē, Ķekavas novada Daugmales pagastā.
Jaunums!!: Latviešu strēlnieki un Nāves sala · Redzēt vairāk »
Nestors Mahno
Nestors Mahno (dzimis, miris) bija ukraiņu anarhokomunists, kurš no 1918.
Jaunums!!: Latviešu strēlnieki un Nestors Mahno · Redzēt vairāk »
Niedras valdība
Niedras valdība bija provāciska Latvijas Pagaidu valdība, kas pastāvēja no 1919.
Jaunums!!: Latviešu strēlnieki un Niedras valdība · Redzēt vairāk »
Nikolajs II Romanovs
Nikolajs II Romanovs (dzimis, miris) bija Krievijas impērijas ķeizars (1894—1917), Polijas karalis (1894—1915), kā arī Somijas lielhercogs, Kurzemes un Zemgales hercogs, Livonijas hercogs utt.
Jaunums!!: Latviešu strēlnieki un Nikolajs II Romanovs · Redzēt vairāk »
Nikolajs Judeņičs
Nikolajs Judeņičs (dzimis Maskavā, miris Nicas apkārtnē Francijā) bija Krievijas impērijas virsnieks, ģenerālis.
Jaunums!!: Latviešu strēlnieki un Nikolajs Judeņičs · Redzēt vairāk »
NKVD "Latviešu operācija"
Vlasa Čubara parakstiem PSRS Iekšlietu Tautas komisariāta (''NKVD'') "Latviešu operācija" bija viena no tā sauktajām "nacionālajām operācijām" Lielā terora laikā PSRS, kad pēc NKVD rīkojuma, "lai likvidētu Latvijas izlūkdienesta darbu un sagrautu latviešu nacionālistisko, pretpadomju darbību PSRS teritorijā" tika apcietināti visi latviešu biedrību locekļi, visi politemigranti no Latvijas, kuri bija PSRS ieradušies pēc 1920.
Jaunums!!: Latviešu strēlnieki un NKVD "Latviešu operācija" · Redzēt vairāk »
Oktobra revolūcija
Petrogradā 1917. gada oktobrī. Oktobra revolūcija ir pretrunīgi vērtēts notikums Krievijas vēsturē, daļa no 1917. gada Krievijas revolūcijas.
Jaunums!!: Latviešu strēlnieki un Oktobra revolūcija · Redzēt vairāk »
Olaine
Kurzemes un Vidzemes robežas stabi pie Olaines. Olaine ir pilsēta Latvijā, Olaines novada administratīvais centrs.
Jaunums!!: Latviešu strēlnieki un Olaine · Redzēt vairāk »
Orlas-Kromu operācija
Orlas-Kromu kaujas operācija bija Sarkanās armijas pretuzbrukuma operācija Krievijas pilsoņu kara laikā 1919.
Jaunums!!: Latviešu strēlnieki un Orlas-Kromu operācija · Redzēt vairāk »
Padomju Latvijas armija
Padomju Latvijas armija (PLA) bija Latvijas SPR bruņotie spēki Latvijas brīvības cīņu laikā, ko 1919.
Jaunums!!: Latviešu strēlnieki un Padomju Latvijas armija · Redzēt vairāk »
Padomju Savienība
Padomju Sociālistisko Republiku Savienība (PSRS) bija sociālistiska federatīva lielvalsts (PSR savienība), kas pastāvēja Eirāzijas ziemeļos no 1922.
Jaunums!!: Latviešu strēlnieki un Padomju Savienība · Redzēt vairāk »
Pēteris Avens
Pēteris Avens (1882—1951) bija latviešu strēlnieku un vēlāk Sarkanās armijas virsnieks.
Jaunums!!: Latviešu strēlnieki un Pēteris Avens · Redzēt vairāk »
Penza
Penza ir apgabala nozīmes pilsēta Suras upes krastos Krievijā, Penzas apgabala centrs.
Jaunums!!: Latviešu strēlnieki un Penza · Redzēt vairāk »
Perekopa zemesšaurums
Perekopa zemesšaurums attēlā iezīmēts ar sarkano līniju. Pa labi Sivašs, bet pa kreisi Karkinitas līcis. Apakšā Krimas pussalas ziemeļu daļa. Zilā līnija ir Ziemeļkrimas kanāls Perekopa zemesšaurums jeb vienkārši Perekops ir zemesšaurums Ukrainā, kas savieno Krimas pussalu ar kontinentu.
Jaunums!!: Latviešu strēlnieki un Perekopa zemesšaurums · Redzēt vairāk »
Pirmais pasaules karš
Pirmais pasaules karš bija globāls bruņots konflikts starp sabiedrotajām valstīm Antantes vadībā vienā pusē un Centrālajām lielvalstīm otrā pusē, kas ilga no līdz.
Jaunums!!: Latviešu strēlnieki un Pirmais pasaules karš · Redzēt vairāk »
Pirmais pasaules karš Latvijā
Paziņojums par kara stāvokļa ieviešanu Vidzemes guberņā 1914. gada 31. (18.) jūlijā. Kurzemes un Zemgales okupācija, 1915 Rīgas (''Gouv. Riga''), kā arī Vidzemes dienviddaļas (''LIVLAND'') un Latgales (''LETTGALLEN'') provinču robežas un karaspēka vienību numuri. Pirmais pasaules karš Latviju skāra jau kara sākumā 1914.
Jaunums!!: Latviešu strēlnieki un Pirmais pasaules karš Latvijā · Redzēt vairāk »
Pirmā pasaules kara latviešu bēgļi
Jēkaba Kazaka glezna "Bēgļi" Kurzemes un Zemgales okupācija, 1915 Pirmā pasaules kara latviešu bēgļi radās, simtiem tūkstošiem Kurzemes guberņas iedzīvotāju bēgot no Vācijas impērijas karaspēka iebrukuma Kurzemes ofensīvas laikā.
Jaunums!!: Latviešu strēlnieki un Pirmā pasaules kara latviešu bēgļi · Redzēt vairāk »
Pjotrs Vrangelis
Pjotrs Vrangelis jeb Pēteris Vrangelis (—) bija Krievijas Impērijas armijas virsnieks un vēlāk viens no Baltās kustības līderiem Krievijas pilsoņu kara laikā.
Jaunums!!: Latviešu strēlnieki un Pjotrs Vrangelis · Redzēt vairāk »
Plakanciems
Plakanciems (agrāk arī Plakanieši, Plakaņi) ir apdzīvota vieta Ķekavas novada Ķekavas pagastā.
Jaunums!!: Latviešu strēlnieki un Plakanciems · Redzēt vairāk »
Pleskavas guberņa
Pleskavas guberņa, arī Pleskavas vietniecība (Псковское наместничество 1777-1796) bija Krievijas impērijas guberņa (1772-1927), kurā neilgu laiku līdz 1776.
Jaunums!!: Latviešu strēlnieki un Pleskavas guberņa · Redzēt vairāk »
Pulcējaties zem latviešu karogiem!
Uzsaukuma noslēguma teikums pārveidotā formā izmantots Latviešu strēlnieku bataljonu organizācijas komitejas pastkartē "Tēvuzemei grūti laiki" (Rihards Zariņš, 1916). Pulcējaties zem latviešu karogiem! bija Kārļa Skalbes sarakstīts un Krievijas valsts domnieku Jāņa Goldmaņa un Jāņa Zālīša izdots uzsaukums latviešu tautai dibināt latviešu strēlnieku bataljonus.
Jaunums!!: Latviešu strēlnieki un Pulcējaties zem latviešu karogiem! · Redzēt vairāk »
Radko Dmitrijevs
Radko Dmitrijevs (—) bija bulgāru virsnieks, dienējis Bulgārijas Karalistes un Krievijas Impērijas armijā.
Jaunums!!: Latviešu strēlnieki un Radko Dmitrijevs · Redzēt vairāk »
Rahačova
Rahačova jeb Rogačova ir pilsēta Baltkrievijā, Gomeļas apgabala ziemeļos, Rahačovas rajona centrs pie Drucas ietekas Dņeprā.
Jaunums!!: Latviešu strēlnieki un Rahačova · Redzēt vairāk »
Rūdolfs Bangerskis
Rūdolfs Bangerskis (dzimis, miris) bija latviešu ģenerālis.
Jaunums!!: Latviešu strēlnieki un Rūdolfs Bangerskis · Redzēt vairāk »
Rīgas Latviešu biedrība
Rīgas Latviešu biedrības karogs (reverss) Latviešu biedrības nams Rīgas Latviešu biedrība (RLB) ir viena no vecākajām latviešu sabiedriskajām organizācijām, kas dibināta 1868.
Jaunums!!: Latviešu strēlnieki un Rīgas Latviešu biedrība · Redzēt vairāk »
Rīgas operācija
Rīgas operācija, militārajā vēsturē pazīstama arī kā Kauja par Rīgu jeb Itjē Rīgas ofensīva (— 'kauja par Rīgu'), bija Vācijas Impērijas 8. armijas uzbrukuma operācija Pirmā pasaules kara laikā ar mērķi ieņemt Rīgu un ielenkt to aizstāvošās Krievijas Republikas 12. armijas daļas.
Jaunums!!: Latviešu strēlnieki un Rīgas operācija · Redzēt vairāk »
Rezerves latviešu strēlnieku pulks
Rezerves latviešu strēlnieku bataljona strēlnieki un virsnieki studentu korporācijas Lettonia dārzā. No kreisās otrā rindā pie galda trešais sēž bataljona komandieris kapteinis Kārlis Cināts, pa labi no viņa komandiera vietnieks kapteinis Ģederts Teodors Biernis (Tērbatā, 1916. gada jūnijā). Strenčos 1917. gada 1. maijā ar sarkanbaltsarkano karogu krāsu attiecībā 2:1:2 un uzrakstu "Mēs ejam atriebt senču vaidus un nepabeigtās cīņas veikt!". Rezerves latviešu strēlnieku pulka strēlnieki 1917. gada vasarā. Rezerves latviešu strēlnieku pulks bija latviešu strēlnieku bruņots formējums 2. Latviešu strēlnieku brigādes sastāvā.
Jaunums!!: Latviešu strēlnieki un Rezerves latviešu strēlnieku pulks · Redzēt vairāk »
Ribinska
Ribinska ir pilsēta Krievijā, Jaroslavļas apgabalā.
Jaunums!!: Latviešu strēlnieki un Ribinska · Redzēt vairāk »
Roberts Dambītis
Roberts Dambītis (1881—1957) bija Latvijas armijas ģenerālis, Lāčplēša Kara ordeņa kavalieris, Latvijas apsardzības ministra biedrs (1918), pēc Latvijas okupācijas 1940.
Jaunums!!: Latviešu strēlnieki un Roberts Dambītis · Redzēt vairāk »
Roja
Roja ir ciems Kurzemē, Talsu novadā.
Jaunums!!: Latviešu strēlnieki un Roja · Redzēt vairāk »
Saki
Saki (ukraiņu un) vai Saka ir kūrortpilsēta Ukrainā, Krimas pussalas rietumos.
Jaunums!!: Latviešu strēlnieki un Saki · Redzēt vairāk »
Sanktpēterburga
Sanktpēterburga ir pilsēta Krievijas Federācijā, tās Eiropas daļas ziemeļrietumos pie Ņevas ietekas Baltijas jūras Somu līcī.
Jaunums!!: Latviešu strēlnieki un Sanktpēterburga · Redzēt vairāk »
Saratova
Saratova ir pilsēta Krievijā, Volgas labajā krastā, Saratovas apgabala centrs.
Jaunums!!: Latviešu strēlnieki un Saratova · Redzēt vairāk »
Sarkanā armija
Sarkanās armijas karogs Sarkanā armija jeb Strādnieku un zemnieku Sarkanā armija bija viens no Padomju Krievijas, vēlāk PSRS bruņoto spēku nosaukumiem, ko oficiāli lietoja laikā no 1918.
Jaunums!!: Latviešu strēlnieki un Sarkanā armija · Redzēt vairāk »
Saulkrasti
Saulkrasti ir pilsēta Vidzemes rietumos, Rīgas līča piekrastē.
Jaunums!!: Latviešu strēlnieki un Saulkrasti · Redzēt vairāk »
Sigulda
Sigulda ir pilsēta Vidzemē, Siguldas novada centrs.
Jaunums!!: Latviešu strēlnieki un Sigulda · Redzēt vairāk »
Skyforger
Skyforger ir 1995.
Jaunums!!: Latviešu strēlnieki un Skyforger · Redzēt vairāk »
Sloka (Jūrmala)
Sloka ir Jūrmalas pilsētas daļa Lielupes kreisajā krastā tās rietumu daļā.
Jaunums!!: Latviešu strēlnieki un Sloka (Jūrmala) · Redzēt vairāk »
Tartu
Tartu ir pilsēta Igaunijas dienvidaustrumos pie Emajegi upes.
Jaunums!!: Latviešu strēlnieki un Tartu · Redzēt vairāk »
Troickas bataljons
Troickas latviešu strēlnieku bataljona karavīri 1919. gada oktobrī. Troickas bataljons jeb 1.
Jaunums!!: Latviešu strēlnieki un Troickas bataljons · Redzēt vairāk »
Valka
Valka ir pilsēta Ziemeļvidzemē, Valkas novada administratīvais centrs Latvijā.
Jaunums!!: Latviešu strēlnieki un Valka · Redzēt vairāk »
Valmiera
Valmiera ir pilsēta Vidzemes centrālajā daļā, Valmieras novada administratīvais centrs, viena no desmit Latvijas valstspilsētām.
Jaunums!!: Latviešu strēlnieki un Valmiera · Redzēt vairāk »
Vasarsvētki
psalmu grāmatā, kur attēloti Vasarsvētki. Vasarsvētki (Pentecostē — "piecdesmitā diena") ir trešie nozīmīgākie svētki kristiešu liturģiskajā gadā pēc Lieldienām un Ziemassvētkiem.
Jaunums!!: Latviešu strēlnieki un Vasarsvētki · Redzēt vairāk »
Vācijas Impērija
Vācijas Impērija (vācu: Deutsches Reich) jeb Vācijas Ķeizarvalsts (vācu: Deutsches Kaiserreich) tika nodibināta 1871.
Jaunums!!: Latviešu strēlnieki un Vācijas Impērija · Redzēt vairāk »
Veļikijnovgoroda
Veļikijnovgoroda (— ‘Dižā Novgoroda’), līdz 1999.
Jaunums!!: Latviešu strēlnieki un Veļikijnovgoroda · Redzēt vairāk »
Venta
Venta ir upe Latvijā un Lietuvā.
Jaunums!!: Latviešu strēlnieki un Venta · Redzēt vairāk »
Vidzemes guberņa
Vidzemes guberņa jeb Līvzemes guberņa bija autonoma administratīva vienība Krievijas Impērijas sastāvā, kurā ietilpa Latvijas kultūrvēsturiskais Vidzemes novads, Igaunijas dienviddaļa un Sāmsala.
Jaunums!!: Latviešu strēlnieki un Vidzemes guberņa · Redzēt vairāk »
Viskrievijas Satversmes sapulce
Krievijas Satversmes sapulces vienīgā sēde 1918. gada 18. janvārī. Viskrievijas Satversmes sapulce bija Krievijas Republikas demokrātiski vēlētais parlaments, ko ievēlēja 1917.
Jaunums!!: Latviešu strēlnieki un Viskrievijas Satversmes sapulce · Redzēt vairāk »
Vitebska
Vitebska, arī Vicjebska un Vicebska ir pilsēta Baltkrievijas ziemeļaustrumos pie Daugavas, Vitebskas apgabala centrs.
Jaunums!!: Latviešu strēlnieki un Vitebska · Redzēt vairāk »
Voldemārs Ozols
Voldemārs Ozols (—) bija latviešu virsnieks un militārais teorētiķis.
Jaunums!!: Latviešu strēlnieki un Voldemārs Ozols · Redzēt vairāk »
Ziemassvētku kaujas
Ziemassvētku kaujas jeb Jelgavas operācija (vācu avotos: Aa-Schlachten — 'Lielupes kaujas', krievu avotos: Митавская операция) bija liela, bet pavirši plānota Krievijas Impērijas 12. armijas uzbrukuma operācija Pirmā pasaules kara laikā ar mērķi ieņemt Jelgavu, kas notika laikā no līdz (no līdz pēc vecā stila — Jūlija kalendāra).
Jaunums!!: Latviešu strēlnieki un Ziemassvētku kaujas · Redzēt vairāk »
Zilupe (stacija)
Zilupe ir pēdējā dzelzceļa stacija līnijā Rēzekne II—Zilupe.
Jaunums!!: Latviešu strēlnieki un Zilupe (stacija) · Redzēt vairāk »
1. Daugavgrīvas latviešu strēlnieku pulks
1. Daugavgrīvas latviešu strēlnieku bataljona karogs ar uzrakstu "Nebēdaities kara vīri, sidrabota saule lēc" (1915). L. Bolšteins, E. Bullis, J. Kleinbergs, V. Amatnieks. Trešajā rindā: praporščiki T. Kalniņš, V. Bekmanis, V. Gailis, K. Šepko, J. Lutcars, Ž. Elmuts, M. Austriņš, J. Šnuka, Sīlis, O. Everts. Ceturtajā rindā: praporščiki Briedis (I), N. Vildbergs, Briedis (II). 1. Daugavgrīvas latviešu strēlnieku bataljona rota 1915. gada oktobrī. 1. Daugavgrīvas latviešu strēlnieku bataljona apbalvotie karavīri ar poručiku F.Briedi pēc Jura krustu saņemšanas 1915. gadā. 1. Daugavgrīvas LSP strēlnieki Ziemassvētku kaujās (1917. gada janvārī). 1.
Jaunums!!: Latviešu strēlnieki un 1. Daugavgrīvas latviešu strēlnieku pulks · Redzēt vairāk »
1. latviešu strēlnieku brigāde
1. Daugavgrīvas latviešu strēlnieku bataljona karogs ar uzrakstu "Nebēdaities kara vīri, sidrabota saule lēc" (1915). 1.
Jaunums!!: Latviešu strēlnieki un 1. latviešu strēlnieku brigāde · Redzēt vairāk »
12. armija (Krievijas Impērija)
12. armijas karavīri pirmajās kaujās pie Pšasnišas (1915). Cēsu stacijā (1915. gada 28. oktobrī). Bērzaines ģimnāzijas ēka pie Cēsīm, kurā līdz 1917. gada rudenim atradās 12. armijas štābs. Krievijas Impērijas 12.
Jaunums!!: Latviešu strēlnieki un 12. armija (Krievijas Impērija) · Redzēt vairāk »
1917. gada Krievijas revolūcija
1917.
Jaunums!!: Latviešu strēlnieki un 1917. gada Krievijas revolūcija · Redzēt vairāk »
1918. gads
1918.
Jaunums!!: Latviešu strēlnieki un 1918. gads · Redzēt vairāk »
1919. gads
1919.
Jaunums!!: Latviešu strēlnieki un 1919. gads · Redzēt vairāk »
2. latviešu strēlnieku brigāde
5.Zemgales latviešu strēlnieku bataljona karogs ar uzrakstu "Tēvzemes brīvestību pirksim mēs ar asinīm" (1915). 2.
Jaunums!!: Latviešu strēlnieki un 2. latviešu strēlnieku brigāde · Redzēt vairāk »
2. Rīgas latviešu strēlnieku pulks
2. Rīgas latviešu strēlnieku bataljona karogs ar uzrakstu "Tēvu zemei grūti laiki, dēliem jāiet palīgā" (1915). 2.
Jaunums!!: Latviešu strēlnieki un 2. Rīgas latviešu strēlnieku pulks · Redzēt vairāk »
3. Kurzemes latviešu strēlnieku pulks
3. Kurzemes latviešu strēlnieku bataljona karogs ar uzrakstu "Uz ežiņas galvu liku, sargāt savu tēvu zemi" (1915). Nāves salā (1916). 3.
Jaunums!!: Latviešu strēlnieki un 3. Kurzemes latviešu strēlnieku pulks · Redzēt vairāk »
4. Vidzemes latviešu strēlnieku pulks
4. Vidzemes latviešu strēlnieku bataljona karogs ar uzlecošu sauli, zobenu un ozola zaru pār to. 4.
Jaunums!!: Latviešu strēlnieki un 4. Vidzemes latviešu strēlnieku pulks · Redzēt vairāk »
5. Zemgales latviešu strēlnieku pulks
5.Zemgales latviešu strēlnieku bataljona karogs ar uzrakstu "Tēvzemes brīvestību pirksim mēs ar asinīm" (1915). 5. Zemgales latviešu strēlnieku bataljona karoga reverss. 5. Zemgales latviešu strēlnieku bataljona strēlnieki Olaines pozīcijās. Vidū bataljona adjutants (štāba priekšnieks) podporučiks J. Lerhs (1916). 5. Zemgales latviešu strēlnieku pulka parāde liedagā (1916. gada rudens). 5. Zemgales latviešu strēlnieku pulka virsnieki ar J. Vācieti centrā 1916. gada ziemā. 5.
Jaunums!!: Latviešu strēlnieki un 5. Zemgales latviešu strēlnieku pulks · Redzēt vairāk »
6. Tukuma latviešu strēlnieku pulks
6.Tukuma latviešu strēlnieku bataljona karogs ar uzrakstu "Dievs, svētī Latviju". 6. Tukuma latviešu strēlnieku bataljona virsnieki (1916). Centrā Ansis Lielgalvis. 6.
Jaunums!!: Latviešu strēlnieki un 6. Tukuma latviešu strēlnieku pulks · Redzēt vairāk »
7. Bauskas latviešu strēlnieku pulks
7. Bauskas latviešu strēlnieku bataljona karogs ar uzrakstu "Naidniekam zvēroša liesma, tēvijai saules stars". 7. Bauskas latviešu strēlnieku pulka karavīri ar karogu pirms Mazās Juglas kaujas 1917. gada vasarā. 7.
Jaunums!!: Latviešu strēlnieki un 7. Bauskas latviešu strēlnieku pulks · Redzēt vairāk »
8. armija (Vācijas Impērija)
8. armijas uzbrukums Vidzemē un Igaunijā no 1918. gada 23. februāra līdz 4. martam. Vācijas Impērijas 8.
Jaunums!!: Latviešu strēlnieki un 8. armija (Vācijas Impērija) · Redzēt vairāk »
8. Valmieras latviešu strēlnieku pulks
8. Valmieras latviešu strēlnieku bataljona karogs ar uzrakstu "Imanta nevaid miris". 8. Valmieras LSP virsnieki Ziemassvētku kauju laikā. Vidū pulkvedis Gustavs Francis (1917. gada janvārī). 8. Valmieras latviešu strēlnieku pulks Rīgā, 1917.gada 23. martā ar uzrakstu "Plecu pie pleca par Latviju un brīvību" uz karoga. 8.
Jaunums!!: Latviešu strēlnieki un 8. Valmieras latviešu strēlnieku pulks · Redzēt vairāk »
Novirza šeit:
Apvienotā latviešu strēlnieku divīzija, Latviešu sarkanie strēlnieki, Latviešu strēlnieks, Sarkanie strēlnieki.
