Ātrāk nekā pārlūku!
40 attiecības: Antropocentrisms, Asteroīdu josla, Astrobioloģija, Astronomija, Ārpuszemes dzīvība, Bioloģija, Citplanēta, Ekoloģija, Enriko Fermi, Filozofija, Gaismas gads, Galaktika, Galvenās secības zvaigzne, Gravitācijas lēca, Jupiters (planēta), Kosmosa kuģis, Lāzers, Observatorija, Orbīta, Paradokss, Piena Ceļš, Planēta, Radio, Radioviļņi, Saule, Saules sistēma, Sekunde, SETI (programma), Spektroskopija, Starpplanētu zonde, Tehnoloģija, Teleskops, Televīzija, Varbūtība, Visums, Zeme, Zvaigzne, 1960. gads, 1992. gads, 2004. gads.
Antropocentrisms
Antropocentrisms (no — 'cilvēks' un κέντρον, kentron — 'centrs') ir priekšstats, saskaņā ar kuru cilvēks ir centrālais vai svarīgākais Visuma elements.
Jaunums!!: Fermi paradokss un Antropocentrisms · Redzēt vairāk »
Asteroīdu josla
Asteroīdu josla starp Jupiteru un Marsu iekrāsota baltā krāsā (visi nosaukumi attēlā rakstīti angļu valodā). Asteroīdu josla jeb asteroīdu lauks ir reģions Saules sistēmā starp Jupitera un Marsa orbītām, kurā atrodas neskaitāms skaits neregulāras formas ķermeņi, kurus sauc par asteroīdiem vai pundurplanētām.
Jaunums!!: Fermi paradokss un Asteroīdu josla · Redzēt vairāk »
Astrobioloģija
meteorīta ALH84001 atrasti mikroskopiski veidojumi, kuri varētu būt radušies no dzīviem organismiem Astrobioloģija ir starpdisciplīnu zinātne, kas pēta dzīvības rašanos, evolūciju, izplatību un nākotni Visumā.
Jaunums!!: Fermi paradokss un Astrobioloģija · Redzēt vairāk »
Astronomija
Krabja miglāja attēls Astronomija ((astros) — 'zvaigzne' un νόμος (nomos) — 'likums') ir zinātne par Visumu un tajā sastopamo matērijas formu (atsevišķu debess ķermeņu, to sistēmu un citu veidojumu) uzbūvi, izvietojumu, kustību un attīstību.
Jaunums!!: Fermi paradokss un Astronomija · Redzēt vairāk »
Ārpuszemes dzīvība
Padomju pastmarka, kurā attēlota Mēness virsmas izpēte pēc potenciālas ārpuszemes dzīvības pazīmēm. Ārpuszemes dzīvība ir hipotētiska dzīvība, kas ir radusies un attīstījusies ārpus Zemes.
Jaunums!!: Fermi paradokss un Ārpuszemes dzīvība · Redzēt vairāk »
Bioloģija
Viena no bioloģijas nozarēm ir zooloģija, kur tiek pētīti dzīvnieki. Bioloģija ((bios) — ‘dzīvība’; λόγος (logos) — ‘jēdziens, zinātne’) ir dabas zinātne par dzīvību visās tās izpausmēs un par dzīvās matērijas organizāciju molekulārā, šūnu, audu, orgānu, organismu un organismu kopu līmenī.
Jaunums!!: Fermi paradokss un Bioloģija · Redzēt vairāk »
Citplanēta
Mākslinieka ilustrācija, kurā ir attēlota vairāku citplanētu orbītas ap savām zvaigznēm. Citplanēta jeb eksoplanēta (saīsinājumā no extrasolar planet — 'planēta ārpus Saules sistēmas') ir planēta, kas atrodas ārpus Saules sistēmas un riņķo orbītā ap citu zvaigzni.
Jaunums!!: Fermi paradokss un Citplanēta · Redzēt vairāk »
Ekoloģija
Ekoloģija ir zinātne par organismu un vides mijiedarbību Ekoloģija (— ‘māja’; — ‘jēdziens’) ir zinātne, bioloģijas apakšnozare, par organismu un vides mijiedarbību, kā arī par attiecībām starp pašiem organismiem.
Jaunums!!: Fermi paradokss un Ekoloģija · Redzēt vairāk »
Enriko Fermi
Enriko Fermi (Enrico Fermi, dzimis Romā, miris Čikāgā) bija itāliešu fiziķis, kas vēlāk pārcēlās uz ASV.
Jaunums!!: Fermi paradokss un Enriko Fermi · Redzēt vairāk »
Filozofija
"Atēnu skola". Šo fresku 16. gadsimtā uzgleznoja itāliešu mākslinieks Rafaēls. Šeit redzami dažādu laiku domātāji Mūžīgajā Akadēmijā. Freskas centrā redzami Platons un Aristotelis, aizrāvušies diskusijā Filozofija (philosophía) ir zinātne par dabas, sabiedrības un domāšanas vispārējiem likumiem.
Jaunums!!: Fermi paradokss un Filozofija · Redzēt vairāk »
Gaismas gads
Gaismas gads ir garuma mērvienība astronomijā.
Jaunums!!: Fermi paradokss un Gaismas gads · Redzēt vairāk »
Galaktika
'''NGC 4414''' ir tipiska spirālveida galaktika. Tai ir apmēram 56 000 gaismas gadu liels diametrs, tā atrodas apmēram 60 miljonu gaismas gadu attālumā Galaktika (no — "piena josla") ir masīva, ar gravitāciju sasaistīta sistēma, kas sastāv no zvaigznēm, zvaigžņu atliekām, starpzvaigžņu mākoņiem, starpzvaigžņu vides un tumšās matērijas.
Jaunums!!: Fermi paradokss un Galaktika · Redzēt vairāk »
Galvenās secības zvaigzne
Hercšprunga—Rasela diagramma, kurā galvenās secības zvaigznes atrodas lielākajā, diagonālajā joslā Galvenās secības zvaigzne ir zvaigzne, kas atrodas Hercšprunga—Rasela diagrammā uz galvenās secības joslas.
Jaunums!!: Fermi paradokss un Galvenās secības zvaigzne · Redzēt vairāk »
Gravitācijas lēca
Zemi. Gravitācijas lēca ir parādība, kas rodas, tāla kosmiskā objekta elektromagnētiskajam starojumam mainot izplatīšanās virzienu tuvāk novietota kosmiskā objekta gravitācijas laukā.
Jaunums!!: Fermi paradokss un Gravitācijas lēca · Redzēt vairāk »
Jupiters (planēta)
Jupiters ir Saules sistēmas piektā, kā arī lielākā un masīvākā planēta un kopā ar Saturnu, Urānu un Neptūnu tiek klasificēts kā gāzu planēta, kas nozīmē, ka tā iekšējo sastāvu un atmosfēru galvenokārt veido ūdeņradis un hēlijs.
Jaunums!!: Fermi paradokss un Jupiters (planēta) · Redzēt vairāk »
Kosmosa kuģis
ASV izmantotā kosmoplāna ''Space Shuttle'' salīdzinājums ar Krievijas kosmosa kuģi ''Sojuz-TM'' Kosmosa kuģis ir cilvēku, un dažos gadījumos arī kravu, pārvadāšanai paredzēts pilotējams kosmiskais aparāts.
Jaunums!!: Fermi paradokss un Kosmosa kuģis · Redzēt vairāk »
Lāzers
Lāzeru staru kūļi zaļā (520nm), zilā (445nm) un sarkanā (635nm) krāsā Eksperiments, kurā izmanto lāzera gaismu Lāzers ir elektroniski optiska ierīce, kas izstaro koherentu starojumu.
Jaunums!!: Fermi paradokss un Lāzers · Redzēt vairāk »
Observatorija
Bordo observatorija Francijā. Observatorija (no — 'novērot') ir ēka, kurā atrodas viens vai vairāki lieli teleskopi.
Jaunums!!: Fermi paradokss un Observatorija · Redzēt vairāk »
Orbīta
Orbīta ir debess ķermeņa trajektorija kosmiskajā telpā.
Jaunums!!: Fermi paradokss un Orbīta · Redzēt vairāk »
Paradokss
Paradokss ir absurda patiesība, kas balstās uz šķietami pareizām premisām un secinājuma, bet noved pie pretintuitīva un nepieņemama slēdziena.
Jaunums!!: Fermi paradokss un Paradokss · Redzēt vairāk »
Piena Ceļš
Piena Ceļa struktūra ar neredzamo aizkodola "ēnas zonu" mākslinieka skatījumā. Parādīta Saules orbīta ap galaktikas centru Piena Ceļa galaktika, reizēm saukta vienkārši par Galaktiku (Galaxías;, gála — ‘piens’), ir spirālveida galaktika, kas ietilpst galaktiku Lokālajā grupā.
Jaunums!!: Fermi paradokss un Piena Ceļš · Redzēt vairāk »
Planēta
Planēta (planētes asteres — "klejojošā zvaigzne", arī πλανῆται, "klejotāji") pēc Starptautiskās Astronomijas savienības (IAU) definīcijas ir debess ķermenis, kurš atrodas orbītā ap zvaigzni vai zvaigžņu miglāju, tajā nenotiek kodolreakcijas, kā arī planētas masas izraisītās gravitācijas dēļ tā ir ieguvusi lodveida (gandrīz apaļu) hidrostatiski līdzsvarotu formu un tās orbītas tuvumā nav citu planētām līdzīgu debess ķermeņu.
Jaunums!!: Fermi paradokss un Planēta · Redzēt vairāk »
Radio
Radio (— 'izstarot') — bezvadu informācijas pārraides (elektrosakaru) tehnoloģija, izmantojot radioviļņus.
Jaunums!!: Fermi paradokss un Radio · Redzēt vairāk »
Radioviļņi
Radioviļņi ir elektromagnētiskie viļņi ar viļņa garumu no 10 km līdz 1 mm (Atbilstošās frekvences — 30 kHz līdz 300 GHz), kurus var radīt, pievadot piemērotai antenai atbilstošas frekvences maiņstrāvu.
Jaunums!!: Fermi paradokss un Radioviļņi · Redzēt vairāk »
Saule
Saule ir zvaigzne, kas atrodas Saules sistēmas centrā.
Jaunums!!: Fermi paradokss un Saule · Redzēt vairāk »
Saules sistēma
Saules sistēma ir Saule un ap to riņķojošo debess ķermeņu kopums — astoņas planētas, kas veido planētu sistēmas, kā arī citi ievērojami mazāki ķermeņi, piemēram, pundurplanētas un Saules sistēmas mazie ķermeņi, piemēram, komētas un asteroīdi.
Jaunums!!: Fermi paradokss un Saules sistēma · Redzēt vairāk »
Sekunde
Punkts iedegas vienu reizi sekundē Sekunde (simbols: s, dažreiz sek.) ir Starptautiskās mērvienību sistēmas (SI) laika pamatmērvienība.
Jaunums!!: Fermi paradokss un Sekunde · Redzēt vairāk »
SETI (programma)
SETI (no — "Ārpuszemes saprāta meklēšana") ir kopīgs nosaukums cilvēku aktivitātēm saprātīgas ārpuszemes dzīvības meklēšanā.
Jaunums!!: Fermi paradokss un SETI (programma) · Redzēt vairāk »
Spektroskopija
prizmu, ir viens no spektroskopijas piemēriem Spektroskopija (cēlies no — ‘aina, parādība’ un, -skopein — ‘skatīties’) ir fizikas nozare, kas pēta elektromagnētiskā starojuma spektrus.
Jaunums!!: Fermi paradokss un Spektroskopija · Redzēt vairāk »
Starpplanētu zonde
Starpplanētu zonde Voyager Starpplanētu zonde, automātiskā starpplanētu stacija jeb kosmiskā zonde — automātisks kosmiskais aparāts, kas paredzēts lidojumam starpplanētu telpā, visbiežāk - uz citas planētas apkaimi, bet mērķis tam var būt arī Mēness, asteroīds vai komēta.
Jaunums!!: Fermi paradokss un Starpplanētu zonde · Redzēt vairāk »
Tehnoloģija
Koka ritenis tika izgudrots ap 4000. gadu p. m. ē. Ar tehnoloģiju plašā nozīmē saprot materiālas lietas — darbarīkus, mašīnas, iekārtas, aparātus, dažādas konstrukcijas —, kā arī to lietošanas iemaņas, paņēmienus un metodes sadzīves, saimniecisku, militāru vai citu mērķu sasniegšanai.
Jaunums!!: Fermi paradokss un Tehnoloģija · Redzēt vairāk »
Teleskops
Spoguļteleskops Spoguļteleskops Teleskops (tele — ‘tāls’ un, skopein — ‘skatīties’) ir jebkura iekārta, kas savāc un fokusē elektromagnētisko starojumu, un to izmanto, lai aplūkotu tālu priekšmetu un objektu attēlus.
Jaunums!!: Fermi paradokss un Teleskops · Redzēt vairāk »
Televīzija
Amerikāņu ģimene, kas skatās televīziju 1958. gadā Televīzija (no (tēle) un — 'tālā redzēšana'; saīsinājumā TV) jeb tālrāde, ir telesakaru sistēma vai process, lai raidītu un uztvertu kustīgus attēlus un skaņu attālumā, izmantojot elektriskos vai elektromagnētiskos signālus.
Jaunums!!: Fermi paradokss un Televīzija · Redzēt vairāk »
Varbūtība
(\tfrac16), tāpat kā varbūtība jebkuram citam kauliņa skaitlim Varbūtības katram skatlim, kuru veido divu kauliņu summa Varbūtība zinātnē ir ticamu un nejaušu notikumu iespējamība.
Jaunums!!: Fermi paradokss un Varbūtība · Redzēt vairāk »
Visums
Universum — C. Flammarion, Woodcut, Paris 1888, Coloration: Heikenwaelder Hugo, Wien 1998. Visums jeb Universs ir viss laiktelpas kontinuums, kurā mēs pastāvam, ieskaitot visu tajā atrodošos matēriju un enerģiju.
Jaunums!!: Fermi paradokss un Visums · Redzēt vairāk »
Zeme
Zeme ir trešā planēta Saules sistēmā, skaitot no Saules, kā arī piektā lielākā planēta Saules sistēmā, lielākā planēta no Saules sistēmas Zemes grupas planētām.
Jaunums!!: Fermi paradokss un Zeme · Redzēt vairāk »
Zvaigzne
angstrēmu izstarojumā Lielajā Magelāna mākonī Morgana-Kīnena zvaigžņu spektru un krāsu klasifikācija Zvaigzne ir masīva jonizētas gāzes — plazmas lode, kas izstaro gaismu un citu elektromagnētisko starojumu, kā arī elementārdaļiņas, un uztur sevi līdzsvarā starp pašas masas radīto gravitāciju un iekšējo spiedienu, kuras dziļumā notiek termiskās kodolsintēzes reakcijas.
Jaunums!!: Fermi paradokss un Zvaigzne · Redzēt vairāk »
1960. gads
1960.
Jaunums!!: Fermi paradokss un 1960. gads · Redzēt vairāk »
1992. gads
1992.
Jaunums!!: Fermi paradokss un 1992. gads · Redzēt vairāk »
2004. gads
2004.
Jaunums!!: Fermi paradokss un 2004. gads · Redzēt vairāk »
Novirza šeit:
Fermi-Hārta paradokss, Fermi—Hārta paradokss, Fermī paradokss, Lielais klusums, Silentium Universi.
