Ātrāk nekā pārlūku!
92 attiecības: Alberts, Aleksandrs II Romanovs, Aleksandrs Suvorovs (ģenerālgubernators), Alfrēds Kalniņš (komponists), Anna Brigadere, Autines sacelšanās un kauja pie Satezeles, Šaujamierocis, Žilbērs de Lanuā, Ērģemes kauja, Bobslejs, Cēsu vaivadija, Ciems (biezi apdzīvota vieta), Dabrelis, Dzimtbūšanas atcelšana Latvijā, Felicita Ertnere, Gaisa trošu ceļš, Gauja, Gaujas nacionālais parks, Gothards Ketlers, Gustavs II Ādolfs, Igauņi, Indulis Ranka, Ivans IV, Jānis Hodkevičs, Karaspēka grupa "Ziemeļi" (Vērmahts), Karaspēks, Karš, Kaupo, Kājnieku tilts pār Gauju pie Velnalas, Kārlis Ulmanis, Kārlis XI, Konstantīns Pēkšēns, Krišjānis Barons, Krievija, Kurzemes un Zemgales hercogi, Kurzemes un Zemgales hercogiste, Latgale, Latvijas okupācija (1940), Latvijas okupācijas hronoloģija (1944—1945), Latvijas Republikas iekšlietu ministru uzskaitījums, Latvijas Sarkanais Krusts, Latvijas Tautas fronte, Latvijas vācu okupācija (1941—1945), Lībieši, Lielais Ziemeļu karš, Livonija, Livonijas karš, Livonijas ordeņa mestri, Livonijas ordenis, Melnā nāve, ..., Neogotika, Nikolajs Kropotkins, Pārdaugavas Livonijas hercogiste, Pilsēta, Pirmais pasaules karš, Poļu—zviedru karš (1600—1629), Polijas—Lietuvas ūnija, Rainis, Rīga, Rīgas arhibīskapi (1255—1562), Rīgas arhibīskapija, Reinis Kaudzīte, Romantisms, Satezele, Sibīrija, Sigulda (stacija), Siguldas bobsleja un kamaniņu trase, Siguldas Jaunā pils, Siguldas katoļu baznīca, Siguldas komturi, Siguldas rajons, Siguldas viduslaiku pils, Somugri, Stārastija, Tautas atmodas kustība Latvijā, Tūrisms, Teodors Zaļkalns, Turaida (zeme), Turaidas pils, Turaidas Roze, Vācieši, Vidzeme, Viestards, Vilhelms no Modenas, Zemgaļi, Zobenbrāļu ordenis, Zviedri, Zviedrija, 1561. gads, 1601. gads, 1941. gada jūnija deportācijas Latvijā, 1949. gada marta deportācijas. Izvērst indekss (42 vairāk) »
Alberts
Alberts var būt.
Jaunums!!: Siguldas vēsture un Alberts · Redzēt vairāk »
Aleksandrs II Romanovs
Aleksandrs II Romanovs (dzimis, miris) bija Krievijas Impērijas ķeizars no 1855.
Jaunums!!: Siguldas vēsture un Aleksandrs II Romanovs · Redzēt vairāk »
Aleksandrs Suvorovs (ģenerālgubernators)
Aleksandrs Suvorovs (1804—1882) bija Krievijas Impērijas infantērijas ģenerālis, Baltijas provinču ģenerālgubernators (1848—1861), Pēterburgas kara ģenerālgubernators (1861—1866).
Jaunums!!: Siguldas vēsture un Aleksandrs Suvorovs (ģenerālgubernators) · Redzēt vairāk »
Alfrēds Kalniņš (komponists)
Alfrēds Kalniņš (1879—1951) bija latviešu komponists, ērģelnieks un diriģents, pirmās latviešu operas Baņuta autors.
Jaunums!!: Siguldas vēsture un Alfrēds Kalniņš (komponists) · Redzēt vairāk »
Anna Brigadere
Tērvetē Anna Brigadere (dzimusi, mirusi) bija latviešu rakstniece, dramaturģe un dzejniece.
Jaunums!!: Siguldas vēsture un Anna Brigadere · Redzēt vairāk »
Autines sacelšanās un kauja pie Satezeles
Autines sacelšanās (1212) bija Indriķa hronikā aprakstītā Tālavas letu un līvu sacelšanās pret Zobenbrāļu ordeni un bīskapu Albertu 1212.
Jaunums!!: Siguldas vēsture un Autines sacelšanās un kauja pie Satezeles · Redzēt vairāk »
Šaujamierocis
Šaujamieroči no 19. gadsimta beigām līdz mūsdienām: (no augšas uz leju)* Snider-Enfield karabīne (Apvienotā Karaliste, 1866.),* SKS-45 (PSRS, 1944.),* Type 56 (Ķīna, 1956.),* Steyr AUG (Austrija, 1979.) Šaujamierocis ir ierocis, kurā šāviņa izsviešanu no stobra izraisa ķīmiska lādiņa sadegšanā (sprādzienā) radušos gāzu izplešanās.
Jaunums!!: Siguldas vēsture un Šaujamierocis · Redzēt vairāk »
Žilbērs de Lanuā
Žilbēra de Lanuā portrets "Zelta aunādas ordeņa" bruņinieka tērpā ar dzimtas ģerboni no ordeņa statūtu grāmatas (1473). Uzņemšana "Zelta aunādas ordenī" (19. gs. ilustrācija). Žilbērs de Lanuā jeb Gilberts no Lanuā (Ghillebert, Guillebert; 1386—1462) bija ceļojošs viduslaiku bruņinieks un diplomāts, kas vēlāk kļuva par Burgundijas hercoga Žana Bezbailīgā (Jean sans Peur) galminieku un sūtni.
Jaunums!!: Siguldas vēsture un Žilbērs de Lanuā · Redzēt vairāk »
Ērģemes kauja
Ērģemes kauja, kurā krievu karaspēks sakāva Livonijas apvienotos spēkus, notika Livonijas kara trešajā gadā - 1560.gada 2. augustā.
Jaunums!!: Siguldas vēsture un Ērģemes kauja · Redzēt vairāk »
Bobslejs
ASV sieviešu bobsleja komanda 2006. gadā Bobslejs ir ziemas sporta veids, kurā komandas (divi vai četri cilvēki) uz ātrumu ar kamanām dodas lejā pa īpašām bobsleja trasēm.
Jaunums!!: Siguldas vēsture un Bobslejs · Redzēt vairāk »
Cēsu vaivadija
Cēsu vaivadija (Województwo wendeńskie) bija Pārdaugavas Livonijas hercogistes administratīva vienība, kas izveidota pēc 1598.
Jaunums!!: Siguldas vēsture un Cēsu vaivadija · Redzēt vairāk »
Ciems (biezi apdzīvota vieta)
Biezi apdzīvota vieta jeb ciems (no 1936. gada) bija apdzīvoto vietu kategorija pirmskara Latvijas Republikā.
Jaunums!!: Siguldas vēsture un Ciems (biezi apdzīvota vieta) · Redzēt vairāk »
Dabrelis
Dabrelis (latīniski: senior terrae Dabrelis, miris 1211. gadā) bija Turaidas līvu zemes Gaujas kreisā krasta ("Dabreļa daļas") vecākais, kas piedalījās krusta karos Līvzemē un Igaunijā (1206-1211).
Jaunums!!: Siguldas vēsture un Dabrelis · Redzēt vairāk »
Dzimtbūšanas atcelšana Latvijā
Vidzemes zemnieku nolikuma pirmā lapa (1819). Dzimtbūšanas atcelšana jeb zemnieku brīvlaišana Latvijas teritorijā notika 19.
Jaunums!!: Siguldas vēsture un Dzimtbūšanas atcelšana Latvijā · Redzēt vairāk »
Felicita Ertnere
Felicita Ertnere (dzimusi 1891. gada 25. jūlijā – mirusi 1975. gada 3. septembrī) bija režisore, kustību konsultante, skatuves mākslas pedagoģe, Eduarda Smiļģa līdzgaitniece.
Jaunums!!: Siguldas vēsture un Felicita Ertnere · Redzēt vairāk »
Gaisa trošu ceļš
Gaisa trošu ceļš ir transporta veids pasažieru un preču pārvietošanai, kurā vagonu, vagoniņu, kabīņu vai krēslu pārvietošanai tiek izmantota trose, kas nostiepta starp balstiem tādā veidā, ka vagoni (kabīnes, krēsli, vagonetes) nepieskaras zemei.
Jaunums!!: Siguldas vēsture un Gaisa trošu ceļš · Redzēt vairāk »
Gauja
Gaujas sateces baseins (oranžs) Gauja ir Latvijas garākā upe, kas tek tikai pa Latvijas teritoriju.
Jaunums!!: Siguldas vēsture un Gauja · Redzēt vairāk »
Gaujas nacionālais parks
Gaujas nacionālais parks ir Latvijas lielākais un vecākais nacionālais parks, kas dibināts 1973.
Jaunums!!: Siguldas vēsture un Gaujas nacionālais parks · Redzēt vairāk »
Gothards Ketlers
Gothards I Ketlers (dzimis netālu no Anrehtes Vestfālenē, miris Mītavā) bija pēdējais Livonijas ordeņa mestrs un pirmais Kurzemes hercogs, Zemgales grāfs un Livonijas vietvaldis.
Jaunums!!: Siguldas vēsture un Gothards Ketlers · Redzēt vairāk »
Gustavs II Ādolfs
Rīgas Doma vitrāža, 1885) Gustavs II Ādolfs (Gustav II Adolf; dzimis, miris) bija Zviedrijas karalis, Zviedrijas impērijas izveidotājs.
Jaunums!!: Siguldas vēsture un Gustavs II Ādolfs · Redzēt vairāk »
Igauņi
Igauņi ir Ziemeļaustrumeiropā mītoša tauta, kas runā igauņu valodā.
Jaunums!!: Siguldas vēsture un Igauņi · Redzēt vairāk »
Indulis Ranka
Indulis Ojārs Ranka (dzimis Jaungulbenē, miris Rīgā) bija latviešu tēlnieks un gleznotājs.
Jaunums!!: Siguldas vēsture un Indulis Ranka · Redzēt vairāk »
Ivans IV
Ivans IV Rurikovičs jeb Joans Rurikovičs (1530—1584) bija pēdējais Rurikoviču dinastijas Maskavijas lielkņazs un pirmais Krievijas cars no 1547.
Jaunums!!: Siguldas vēsture un Ivans IV · Redzēt vairāk »
Jānis Hodkevičs
Hodkeviču dzimtas ģerbonis Jānis Hodkevičs jeb Jānis Kotkievičs, arī Jans Heronimovičs Hadkevičs (1537–1579) bija Lietuvas dižkunigaitijas karavadonis un valstsvīrs.
Jaunums!!: Siguldas vēsture un Jānis Hodkevičs · Redzēt vairāk »
Karaspēka grupa "Ziemeļi" (Vērmahts)
Karadarbība Austrumu frontē 1941. gadā. Karaspēka grupas „Ziemeļi” uzbrukums parādīts ar bultām no Austrumprūsijas (''Ost-Preussen'') caur Baltijas valstīm (''Litauen, Lettland, Estland'') uz Ļeņingradu un Novgorodu. Karaspēka grupa „Ziemeļi” jeb Armiju grupa "Ziemeļi" bija Trešā Reiha bruņoto spēku (Vērmahta) sakopojums Otrā pasaules kara laikā, ko izveidoja 1939.
Jaunums!!: Siguldas vēsture un Karaspēka grupa "Ziemeļi" (Vērmahts) · Redzēt vairāk »
Karaspēks
Brīvības pieminekļa Valstis pēc aktīvo karavīru skaita (2009) Karaspēks jeb bruņotie spēki ir militārs veidojums, kura uzdevums kara laikā ir pasargāt valsti no agresora.
Jaunums!!: Siguldas vēsture un Karaspēks · Redzēt vairāk »
Karš
Karš ir plašs konflikta stāvoklis starp valstīm, organizācijām vai relatīvi lielām cilvēku grupām, ko raksturo vardarbīga, fiziska spēka pielietošana pret pretējo karojošo pusi un dažreiz arī pret civiliedzīvotājiem.
Jaunums!!: Siguldas vēsture un Karš · Redzēt vairāk »
Kaupo
Kaupo piemineklis pie Krimuldas baznīcas. Kaupo no Turaidas (latīņu: Kaupo, vidusaugšvācu: Kōpe, "Jēkabs") (? —) bija Turaidas novada līvu valdnieks.
Jaunums!!: Siguldas vēsture un Kaupo · Redzēt vairāk »
Kājnieku tilts pār Gauju pie Velnalas
Kājnieku tilts pār Gauju pie Velnalas ir tilts, kas atrodas 300 metrus lejpus Krimuldas Velnalas.
Jaunums!!: Siguldas vēsture un Kājnieku tilts pār Gauju pie Velnalas · Redzēt vairāk »
Kārlis Ulmanis
Kārlis Augusts Vilhelms Ulmanis (dzimis, miris) politiķis, viens no Latvijas valsts izveidotājiem, pirmais Latvijas Pagaidu valdības vadītājs un vairākkārtējs Latvijas Ministru prezidents.
Jaunums!!: Siguldas vēsture un Kārlis Ulmanis · Redzēt vairāk »
Kārlis XI
Kārlis XI (dzimis, miris) bija Pfalcu-Cveibrikenu (av Pfalz-Zweibrücken) dinastijas Zviedrijas karalis no 1660.
Jaunums!!: Siguldas vēsture un Kārlis XI · Redzēt vairāk »
Konstantīns Pēkšēns
Konstantīns Pēkšēns (dzimis Mazsalacas pagastā, miris Badkisingenē) bija viens no pirmajiem latviešu profesionālajiem arhitektiem, Rīgas domes loceklis (1909), Baltijas hercogistes Reģentu padomes loceklis (1918).
Jaunums!!: Siguldas vēsture un Konstantīns Pēkšēns · Redzēt vairāk »
Krišjānis Barons
Krišjānis Barons (dzimis Struteles muižā, miris Rīgā), pazīstams arī kā Dainu tēvs, bija latviešu folklorists, rakstnieks un publicists.
Jaunums!!: Siguldas vēsture un Krišjānis Barons · Redzēt vairāk »
Krievija
Krievija (izrunā) jeb Krievijas Federācija ir federatīva valsts Eirāzijas ziemeļos, precīzāk, Austrumeiropā un Ziemeļāzijā.
Jaunums!!: Siguldas vēsture un Krievija · Redzēt vairāk »
Kurzemes un Zemgales hercogi
Nosacīts Ketleru dzimtas ģerbonis (katra dzimtas locekļa lietotais ģerbonis atšķīrās pēc dzimtai kopīgo objektu vai krāsu izvietojuma) Bīronu dzimtas ģerbonis Kurzemes un Zemgales hercogi, oficiāli Kurzemes un Zemgales hercogi Livonijā ( — Ar Dieva žēlastību Livonijā, Kurzemes un Zemgales hercogs), īsāk Kurzemes hercogi, bija valdnieki Kurzemes un Zemgales hercogistē (1562—1795).
Jaunums!!: Siguldas vēsture un Kurzemes un Zemgales hercogi · Redzēt vairāk »
Kurzemes un Zemgales hercogiste
Kurzemes un Zemgales hercogiste (saīsināti Kurzemes hercogiste) bija autonoma Lietuvas lielkņazistes, vēlāk Polijas-Lietuvas ūnijas vasaļvalsts, kas no 1562.
Jaunums!!: Siguldas vēsture un Kurzemes un Zemgales hercogiste · Redzēt vairāk »
Latgale
Latgale ir viena no latviešu vēsturiskajām zemēm.
Jaunums!!: Siguldas vēsture un Latgale · Redzēt vairāk »
Latvijas okupācija (1940)
PSRS un Nacistiskās Vācijas okupētās teritorijas Otrā pasaules kara sākumā (1939—1940) Latvijas okupācija 1940. gadā bija Latvijas Republikas bruņota sagrābšana ar tai sekojošu aneksiju, ko 1940. gada vasarā Baltijas valstu okupācijas ietvaros īstenoja PSRS. Vēsturnieki Latvijas okupāciju iedala 3 posmos.
Jaunums!!: Siguldas vēsture un Latvijas okupācija (1940) · Redzēt vairāk »
Latvijas okupācijas hronoloģija (1944—1945)
Sarkanās armijas uzbrukums 1943.—1944. gadā Latvijas okupācijas hronoloģija 1944.—1945.
Jaunums!!: Siguldas vēsture un Latvijas okupācijas hronoloģija (1944—1945) · Redzēt vairāk »
Latvijas Republikas iekšlietu ministru uzskaitījums
Šajā uzskaitījumā apkopoti Latvijas Republikas iekšlietu ministri, kas ir Latvijas Republikas Ministru kabineta locekļi.
Jaunums!!: Siguldas vēsture un Latvijas Republikas iekšlietu ministru uzskaitījums · Redzēt vairāk »
Latvijas Sarkanais Krusts
Latvijas Sarkanā Krusta valde un žēlsirdīgās māsas Asaru Sarkanā Krusta sanatorijā (Vaivari, pirms 1925). Latvijas Sarkanais Krusts, (saīsināti LSK), ir daļa no Starptautiskās Sarkanā Krusta un Sarkanā Pusmēness kustības, kas dibināts 1918.
Jaunums!!: Siguldas vēsture un Latvijas Sarkanais Krusts · Redzēt vairāk »
Latvijas Tautas fronte
Latvijas Tautas fronte (LTF) bija Latvijas Atmodas laika sabiedriski politiska kustība un organizācija (1988—1999), kurai bija izšķirīga nozīme Latvijas neatkarības atjaunošanā.
Jaunums!!: Siguldas vēsture un Latvijas Tautas fronte · Redzēt vairāk »
Latvijas vācu okupācija (1941—1945)
Latvijas (''Lettland'') ģenerālapgabals ar vāciskajiem vietvārdiem (1942). Latvijas vācu okupācija ir Padomju Savienības 1940.
Jaunums!!: Siguldas vēsture un Latvijas vācu okupācija (1941—1945) · Redzēt vairāk »
Lībieši
Lībieši jeb līvi (senkrievu: либь) ir Baltijas somu tauta Latvijas teritorijā, kas runā somugru grupas valodā.
Jaunums!!: Siguldas vēsture un Lībieši · Redzēt vairāk »
Lielais Ziemeļu karš
Lielais Ziemeļu karš (1700–1721) bija viens no lielākajiem kariem par politisko un militāro ietekmi Ziemeļeiropā.
Jaunums!!: Siguldas vēsture un Lielais Ziemeļu karš · Redzēt vairāk »
Livonija
Livonijas bīskapijas un Ordeņa valsts (1534). Livonijas Konfederācijas zemes Livonija jeb Līvzeme (vikingu: Iflanti) ir vēsturisks nosaukums, kas dažādos laikos izmantots Livonijas bīskapijas, Livonijas ordeņa, Livonijas Konfederācijas, Livonijas hercogistes un Inflantijas vaivadijas nosaukumos.
Jaunums!!: Siguldas vēsture un Livonija · Redzēt vairāk »
Livonijas karš
Livonijas karš vai Pirmais Ziemeļu karš (vai Erster Nordischer Krieg) bija 25 gadus ilgs (1558—1583) karš ar pārtraukumiem starp Krievijas caristes un Livonijas Konfederācijas karaspēkiem (1558—1561), kurā pēc tam iesaistījās arī Lietuvas dižkunigaitija (vēlāk Polijas-Lietuvas kopvalsts) un Dānijas un Zviedrijas karalistes, kuru savstarpējās cīņas tiek sauktas par Ziemeļu septiņgadu karu (1563—1570).
Jaunums!!: Siguldas vēsture un Livonijas karš · Redzēt vairāk »
Livonijas ordeņa mestri
Vācu ordeņa virsmestrs un ordeņa brālis (Michala Elviro Andrioli idealizēts zīmējums, 1895) Teitoņu ordeņa valsts, 1410. gads Livonijas landmestru tiešā pārvaldē esošā teritorija apvilkta ar dzeltenu kontūru Livonijas ordeņa mestri, precīzāk Teitoņu ordeņa Livonijas landmestri (vācu: Landmeister des Deutschen Ordens in Livland) bija iekarotajā Prūsijā bāzētā Teitoņu ordeņa Livonijas atzara komandieri.
Jaunums!!: Siguldas vēsture un Livonijas ordeņa mestri · Redzēt vairāk »
Livonijas ordenis
Livonijas ordenis jeb Svētās Marijas Vācu Nama Jeruzalemē brālība Livonijā bija autonoms Vācu ordeņa un Vācu ordeņa valsts atzars Livonijā, kuru Ordeņa mestrs Hermans Balke izveidoja pēc Zobenbrāļu ordeņa sagrāves Saules kaujā 1236.
Jaunums!!: Siguldas vēsture un Livonijas ordenis · Redzēt vairāk »
Melnā nāve
Melnā nāve, reizēm arī melnais mēris, bija pandēmija Eirāzijā un Ziemeļāfrikā 14. gadsimta vidū.
Jaunums!!: Siguldas vēsture un Melnā nāve · Redzēt vairāk »
Neogotika
Vestminsteras pils ir spilgts neogotikas piemērs Neogotika, arī Viktoriāņu gotika, ir arhitektūras stila periods, kurš aizsākās 19.
Jaunums!!: Siguldas vēsture un Neogotika · Redzēt vairāk »
Nikolajs Kropotkins
Kņazs Nikolajs Kropotkins (dzimis, miris) bija Krievijas Impērijas valsts darbinieks, Siguldas kā plaši pazīstama kūrorta dibinātājs.
Jaunums!!: Siguldas vēsture un Nikolajs Kropotkins · Redzēt vairāk »
Pārdaugavas Livonijas hercogiste
Pārdaugavas Livonijas hercogiste (kņaziste) bija hercogiste, kas izveidota 1561.-1562.
Jaunums!!: Siguldas vēsture un Pārdaugavas Livonijas hercogiste · Redzēt vairāk »
Pilsēta
Frankfurte pie Mainas Vācijas rietumdaļā. Pilsēta ir apdzīvota vieta ar ievērojamu iedzīvotāju skaitu, rūpniecisku, tirdzniecības, kultūras un administratīva vai politiska centra nozīmi.
Jaunums!!: Siguldas vēsture un Pilsēta · Redzēt vairāk »
Pirmais pasaules karš
Pirmais pasaules karš bija globāls bruņots konflikts starp sabiedrotajām valstīm Antantes vadībā vienā pusē un Centrālajām lielvalstīm otrā pusē, kas ilga no līdz.
Jaunums!!: Siguldas vēsture un Pirmais pasaules karš · Redzēt vairāk »
Poļu—zviedru karš (1600—1629)
Salaspils kauja starp poļiem, lietuviešiem, kurzemniekiem (kreisajā pusē) un zviedru sabiedrotajiem (labajā pusē). Gleznā saskatāma Daugava ar Mārtiņsalu un Salaspils baznīca (Peter Snayers, 1630) Poļu—zviedru karš (1600—1629) bija viens no poļu—lietuviešu—zviedru kariem starp Polijas—Lietuvas ūniju un Zviedrijas karalisti, kura darbība notika galvenokārt Latvijas teritorijā.
Jaunums!!: Siguldas vēsture un Poļu—zviedru karš (1600—1629) · Redzēt vairāk »
Polijas—Lietuvas ūnija
Polijas—Lietuvas ūnija jeb Abu Tautu Republika (kopvalsts),, īsāk Kopvalsts (Žečpospolita) (rzecz pospolita, Рѣч Посполита), oficiāli Suverēnā Polijas karalistes kroņa un Lietuvas lielhercogistes Republika, bija federāla vēlētā monarhija, kas pastāvēja no 1569.
Jaunums!!: Siguldas vēsture un Polijas—Lietuvas ūnija · Redzēt vairāk »
Rainis
Rainis, īstajā vārdā Jānis Krišjānis Pliekšāns, (dzimis, miris) bija latviešu dzejnieks, dramaturgs, tulkotājs, teātra darbinieks, sociāldemokrātiskais žurnālists un politiķis.
Jaunums!!: Siguldas vēsture un Rainis · Redzēt vairāk »
Rīga
Rīga ir Latvijas galvaspilsēta un galvenais rūpniecības, darījumu, kultūras, sporta un finanšu centrs Baltijas valstīs, kā arī nozīmīga ostas pilsēta.
Jaunums!!: Siguldas vēsture un Rīga · Redzēt vairāk »
Rīgas arhibīskapi (1255—1562)
Rīgas arhibīskapu ģerbonis (J. Siebmacher, 1605) Rīgas arhibīskapi bija augstākie laicīgie valdnieki Rīgas arhibīskapijas teritorijā, ko viņi pārvaldīja no 1255.
Jaunums!!: Siguldas vēsture un Rīgas arhibīskapi (1255—1562) · Redzēt vairāk »
Rīgas arhibīskapija
Rīgas arhibīskapija (latīniski: archiepiscopatus provincia Rigensis) bija vadošā Livonijas bīskapija 1255.
Jaunums!!: Siguldas vēsture un Rīgas arhibīskapija · Redzēt vairāk »
Reinis Kaudzīte
Reinis Kaudzīte (vecajā ortogrāfijā: Reinis Kaudsit, —) bija latviešu rakstnieks un skolotājs.
Jaunums!!: Siguldas vēsture un Reinis Kaudzīte · Redzēt vairāk »
Romantisms
"Ceļotājs virs miglas jūras" (Kaspars Dāvids Frīdrihs, ap 1817). Romantiķa Kaspara Dāvida Frīdriha glezna "Ozols sniegā" (1820. gadi) Romantisms bija kultūrvēsturisks laikmets literatūrā, mākslā, arhitektūrā un mūzikā, kas aizsākās Rietumeiropā 18.
Jaunums!!: Siguldas vēsture un Romantisms · Redzēt vairāk »
Satezele
Satezeles pils vai Sateseles pils (hronikas tekstā: Sattesele) līdz 1212.
Jaunums!!: Siguldas vēsture un Satezele · Redzēt vairāk »
Sibīrija
Sibīrija ir ģeogrāfisks reģions, kas (mūsdienu skatījumā) ietver Krievijas Federācijas teritoriju Āzijā no Urāliem rietumos līdz Klusā okeāna ūdensšķirtnes grēdām austrumos un no Ziemeļu ledus okeāna ziemeļos līdz Kazahstānas, Mongolijas un Ķīnas robežai dienvidos.
Jaunums!!: Siguldas vēsture un Sibīrija · Redzēt vairāk »
Sigulda (stacija)
Sigulda ir dzelzceļa stacija Siguldā, dzelzceļa līnijā Rīga—Lugaži.
Jaunums!!: Siguldas vēsture un Sigulda (stacija) · Redzēt vairāk »
Siguldas bobsleja un kamaniņu trase
Skats Siguldas bobsleja un kamaniņu trasē Siguldas trases finišs Siguldas bobsleja un kamaniņu trase atrodas, Latvijā, Siguldā.
Jaunums!!: Siguldas vēsture un Siguldas bobsleja un kamaniņu trase · Redzēt vairāk »
Siguldas Jaunā pils
Siguldas Jaunā pils un piemineklis Kronvaldu Atim Siguldas Jaunā pils celta 1878.
Jaunums!!: Siguldas vēsture un Siguldas Jaunā pils · Redzēt vairāk »
Siguldas katoļu baznīca
Siguldas Jēzus Sirds Romas katoļu baznīca ir Romas katoļu Rīgas metropolijas Rīgas arhidiecēzes draudzes baznīca.
Jaunums!!: Siguldas vēsture un Siguldas katoļu baznīca · Redzēt vairāk »
Siguldas komturi
Siguldas komturu rezidence - Siguldas ordeņa pils mūsdienās. Siguldas ordeņa pils 19. gadsimta beigās. Siguldas komturi bija Zobenbrāļu ordeņa un Livonijas ordeņa pārvaldnieki vecajā Siguldas ordeņa pilī laikā no 1231.
Jaunums!!: Siguldas vēsture un Siguldas komturi · Redzēt vairāk »
Siguldas rajons
Siguldas rajons bija administratīvā iedalījuma vienība LPSR sastāvā no 1950.
Jaunums!!: Siguldas vēsture un Siguldas rajons · Redzēt vairāk »
Siguldas viduslaiku pils
Siguldas pilsdrupas 2004. gadā. Siguldas viduslaiku pils ir viduslaiku pils Siguldā, Gaujas senlejas kreisajā krastā, pilsētas ziemeļaustrumu daļā.
Jaunums!!: Siguldas vēsture un Siguldas viduslaiku pils · Redzēt vairāk »
Somugri
Somugru valodu izplatība, kas sakrīt ar somugru apdzīvoto teritoriju Somugri ir cilšu un tautu grupa, kas dzīvo Ziemeļeiropā, Austrumeiropā, Ziemeļāzijā un Vidusdonavas zemienē.
Jaunums!!: Siguldas vēsture un Somugri · Redzēt vairāk »
Stārastija
Stārastija bija Polijas-Lietuvas kopvalsts administratīvā teritorija, ko pārvaldīja stārasts.
Jaunums!!: Siguldas vēsture un Stārastija · Redzēt vairāk »
Tautas atmodas kustība Latvijā
Par Tautas atmodas kustība Latvijā jeb latviešu tautas atmodu dēvē trīs atšķirīgas, bet ideoloģiski radniecīgas latviešu nacionālās kustības.
Jaunums!!: Siguldas vēsture un Tautas atmodas kustība Latvijā · Redzēt vairāk »
Tūrisms
Jomas iela Tūrisms (no tour — ‘ceļojums, brauciens’) ir visas personas darbības, kā rezultātā tiek veikti ceļojumi brīvajā laikā ārpus pastāvīgās dzīvesvietas, kas nav ilgāki par gadu.
Jaunums!!: Siguldas vēsture un Tūrisms · Redzēt vairāk »
Teodors Zaļkalns
Teodors Zaļkalns (līdz 1930. gadam — Teodors Grīnbergs, Allažu pagasta "Zaļajā Kalnā" — Rīgā) bija viens no pirmajiem profesionālajiem latviešu tēlniekiem.
Jaunums!!: Siguldas vēsture un Teodors Zaļkalns · Redzēt vairāk »
Turaida (zeme)
Turaida ( — 'Tāras dārzs') bija Gaujas līvu zeme Gaujas lejtecē.
Jaunums!!: Siguldas vēsture un Turaida (zeme) · Redzēt vairāk »
Turaidas pils
Turaidas pils (senie vācu nosaukumi: Fredeland, Treiden, Treyden) ir viena no senākajām mūsdienās apskatāmajām viduslaiku pilīm Latvijā.
Jaunums!!: Siguldas vēsture un Turaidas pils · Redzēt vairāk »
Turaidas Roze
Turaidas rozes kaps Turaidas pils dārzā. Turaidas Roze ir Turaidas jaunavas Maijas (1601—1620) leģendārais vārds, kas 1620.
Jaunums!!: Siguldas vēsture un Turaidas Roze · Redzēt vairāk »
Vācieši
Vācieši ir ģermāņu tauta, kuras izcelsme ir Centrāleiropa.
Jaunums!!: Siguldas vēsture un Vācieši · Redzēt vairāk »
Vidzeme
Vidzeme ir viena no latviešu vēsturiskajām zemēm.
Jaunums!!: Siguldas vēsture un Vidzeme · Redzēt vairāk »
Viestards
Rīgas pilī, 1936) Viestards jeb Viestarts (avotos: Vesthardus, Vester; miris pēc 1229. gada), arī Viesturs, bija Tērvetes zemes vecākais, vēlāk visas Zemgales lielkungs.
Jaunums!!: Siguldas vēsture un Viestards · Redzēt vairāk »
Vilhelms no Modenas
Vilhelms no Modenas (pazīstams arī kā Guglielmo de Chartreaux, Guglielmo de Savoy, Guillelmus) (dzimis ap 1184. gadu, miris Lionā), pazīstams arī kā Viļums, Guljelmo, Gviljems, bija pāvesta pilnvarnieks (legāts) Baltijas jūras zemēs, arī Livonijā, pāvestu Honorija III, Gregorija IX un Inocenta IV laikā (1224-1251).
Jaunums!!: Siguldas vēsture un Vilhelms no Modenas · Redzēt vairāk »
Zemgaļi
Baltu cilšu aptuvenā apdzīvotā teritorija ap 12.—13. gadsimta miju Zemgaļi (vai žiemgaliai) bija viena no tagadējo Latvijas dienviddaļu un Lietuvas ziemeļdaļu apdzīvojušām baltu tautām, kas vēlāk ieplūda latviešu un lietuviešu tautās.
Jaunums!!: Siguldas vēsture un Zemgaļi · Redzēt vairāk »
Zobenbrāļu ordenis
Zobenbrāļu ordenis (1202—1237) jeb Kristus Bruņinieku brālība bija vācu bruņinieku-mūku ordenis Livonijā 13.
Jaunums!!: Siguldas vēsture un Zobenbrāļu ordenis · Redzēt vairāk »
Zviedri
Zviedri ir viena no Eiropas nācijām, kas cēlusies no ģermāņiem un runā zviedru valodā, Zviedrijas pamatiedzīvotāji (82%).
Jaunums!!: Siguldas vēsture un Zviedri · Redzēt vairāk »
Zviedrija
Zviedrija, oficiāli Zviedrijas Karaliste (Konungariket Sverige), ir valsts Ziemeļeiropā, kura atrodas Skandināvijas pussalas austrumu un dienvidu daļā.
Jaunums!!: Siguldas vēsture un Zviedrija · Redzēt vairāk »
1561. gads
1561.
Jaunums!!: Siguldas vēsture un 1561. gads · Redzēt vairāk »
1601. gads
1601.
Jaunums!!: Siguldas vēsture un 1601. gads · Redzēt vairāk »
1941. gada jūnija deportācijas Latvijā
"Melnais slieksnis" — Okupācijas muzeja izveidota piemiņas zīme padomju okupācijas upuriem Rīgā, Brīvības ielā 61 (t.s. Stūra māja) 1941.
Jaunums!!: Siguldas vēsture un 1941. gada jūnija deportācijas Latvijā · Redzēt vairāk »
1949. gada marta deportācijas
1949.
Jaunums!!: Siguldas vēsture un 1949. gada marta deportācijas · Redzēt vairāk »
