Ātrāk nekā pārlūku!
104 attiecības: Absolūtā nulle, Absolūtā vērtība, Alberts Einšteins, Angļu valoda, Anglija, Atmosfēra, Atmosfēra (mērvienība), Atommasa, Atommasas vienība, Atoms, Attālums, Avogadro likums, Avogadro skaitlis, Šķidrums, Ķīmiskais elements, Ķīmisko elementu periodiskā tabula, Žans Perēns, Ņūtona likumi, Brauna kustība, Centimetrs, Cietviela, Cilindrs, Daltona likums, Džons Daltons, Džouls, Eksperiments, Elektriskais lauks, Elektriskais lādiņš, Elektrons, Elektronu mākonis, Elementārdaļiņa, Emisija, Fizika, Fizikāls ķermenis, Fundamentālā mijiedarbība, Funkcijas grafiks, Gāze, Gāzu konstante, Grams, Haoss, Hēlijs, Ideāla gāze, Ideālas gāzes likums, Impulss, Jons, Jonu mikroskops, Kelvins, Kilograms, Kinētiskā enerģija, Koncentrācija, ..., Krievu valoda, Kubikcentimetrs, Kubikmetrs, Kvadrātsakne, Laukums, Leņķis, Leņķiskais ātrums, Litrs, Masa, Materiāls punkts, Mēness, Mehāniskais spriegums, Metāli, Metrs, Mikroskops, Milimetrs, Molekula, Molekulārfizika, Molekulārie spēki, Molmasa, Mols, Nanometrs, Ogleklis, Organiskās vielas, Oto Šterns, Paskāla likums, Paskāls, Pārvietojums, Perpendikuls, Planēta, Plaušas, Polinoms, Potenciālā enerģija, Rādiuss, Riņķa līnija, Sfēra, Siltumkustība, Skābeklis, Spēks, Spiediens, Sporas, Spriegums, Summa, Televizors, Termodinamika, Tilpums, Trajektorija, Vakuums, Viela, Vielas daudzums, Volframs, Volts, Zeme, Zvaigzne. Izvērst indekss (54 vairāk) »
Absolūtā nulle
Absolūtā nulle atbilst -273,15 °C Absolūtā nulle ir temperatūra, pie kuras apstājas pilnīgi visa siltumkustība.
Jaunums!!: Molekulāri kinētiskā teorija un Absolūtā nulle · Redzēt vairāk »
Absolūtā vērtība
Absolūtās vērtības funkcijas grafiks reāliem skaitļiem. Matemātikā par reāla skaitļa a absolūto vērtību jeb moduli sauc skaitli a bez zīmes un to apzīmē ar |a|.
Jaunums!!: Molekulāri kinētiskā teorija un Absolūtā vērtība · Redzēt vairāk »
Alberts Einšteins
Alberts Einšteins (Albert Einstein; dzimis, miris) bija ebreju izcelsmes fiziķis, kuru bieži uzskata par ievērojamāko 20.
Jaunums!!: Molekulāri kinētiskā teorija un Alberts Einšteins · Redzēt vairāk »
Angļu valoda
Angļu valoda (English, izrunā) ir viena no indoeiropiešu valodu saimes valodām.
Jaunums!!: Molekulāri kinētiskā teorija un Angļu valoda · Redzēt vairāk »
Anglija
Anglija (England) ir zeme, kas ir Apvienotās Karalistes sastāvdaļa.
Jaunums!!: Molekulāri kinētiskā teorija un Anglija · Redzēt vairāk »
Atmosfēra
Jupitera aktīvo atmosfēru. Atmosfēra (atmós — 'tvaiks' un, sphaîra — 'lode') ir gāzveida apvalks, ko debess ķermeņi savas gravitācijas dēļ notur ap sevi.
Jaunums!!: Molekulāri kinētiskā teorija un Atmosfēra · Redzēt vairāk »
Atmosfēra (mērvienība)
Atmosfēra (apzīmējums atm) ir ārpussistēmu spiediena mērvienība, kas vienāda ar normālu atmosfēras spiedienu uz Zemes jūras līmenī, t.i., spiediens atbilst 760 mm augstam dzīvsudraba stabiņam 0°С temperatūrā ar dzīvsudraba blīvumu 13595,1 kg/m³ un normālu brīvās krišanas paātrinājumu 9,80665 m/s².
Jaunums!!: Molekulāri kinētiskā teorija un Atmosfēra (mērvienība) · Redzēt vairāk »
Atommasa
Atommasa jeb relatīvā molekulmasa M_r \ ir dotās vielas molekulas (vai atoma) masas m_0 \ attiecība pret 1/12 oglekļa atoma masas m_ \: Tā galvenokārt koncentrēta atoma kodolā, kura tilpums ir aptuveni 10-15 daļa no atoma tilpuma.
Jaunums!!: Molekulāri kinētiskā teorija un Atommasa · Redzēt vairāk »
Atommasas vienība
Atommasas vienība (simbols: u), arī daltons (simbols: Da) ir masas mērvienība, ko izmanto molekulu, atomu, to kodola, elementārdaļiņu masas izteikšanai.
Jaunums!!: Molekulāri kinētiskā teorija un Atommasas vienība · Redzēt vairāk »
Atoms
Hēlija atoma uzbūve un izmēri Atoms (atomos — ‘nedalāms’) ir vielas pamatvienība, kuru pamatā veido atoma kodols, un tam savukārt apkārt riņķo negatīvi uzlādēts elektronu mākonis.
Jaunums!!: Molekulāri kinētiskā teorija un Atoms · Redzēt vairāk »
Attālums
Personas, kas atrodas dažādos attālumos viens no otra Attālums jeb distance ir iedomātas vai reālas līnijas garums, kas parasti ir starp diviem punktiem.
Jaunums!!: Molekulāri kinētiskā teorija un Attālums · Redzēt vairāk »
Avogadro likums
Avogadro likums ir viens no ideālās gāzes pamatlikumiem.
Jaunums!!: Molekulāri kinētiskā teorija un Avogadro likums · Redzēt vairāk »
Avogadro skaitlis
Avogadro skaitlis ir atomu vai molekulu skaits vienā molā vielas.
Jaunums!!: Molekulāri kinētiskā teorija un Avogadro skaitlis · Redzēt vairāk »
Šķidrums
Šķidrums pieņem tā trauka formu, kurā tas atrodas Šķidrums ir vielas agregātstāvoklis, kura tilpums pie konstantas temperatūras un spiediena ir konstants, un kura formu nosaka trauks, kurā tas ir iepildīts.
Jaunums!!: Molekulāri kinētiskā teorija un Šķidrums · Redzēt vairāk »
Ķīmiskais elements
zemes un ūdens (attēlā angļu valodā attēlota saistība starp šiem elementiem). Šāds uzskats pastāvēja līdz pat 18. un 19. gadsimtam Ķīmiskais elements ir viena veida atomu kopums, kurus nevar sadalīt sīkāk vai pārveidot citos elementos ar ķīmiskām metodēm.
Jaunums!!: Molekulāri kinētiskā teorija un Ķīmiskais elements · Redzēt vairāk »
Ķīmisko elementu periodiskā tabula
Ķīmisko elementu periodiskā tabula Ķīmisko elementu periodiskā tabula ir tabula, kurā ir sakārtoti ķīmiskie elementi pēc atomskaitļa (protonu skaita kodolā).
Jaunums!!: Molekulāri kinētiskā teorija un Ķīmisko elementu periodiskā tabula · Redzēt vairāk »
Žans Perēns
Žans Batists Perēns (dzimis, miris) bija franču fiziķis un fizikālķīmiķis.
Jaunums!!: Molekulāri kinētiskā teorija un Žans Perēns · Redzēt vairāk »
Ņūtona likumi
Ņūtona likumi latīņu valodā, 1687. gada izdevums. Ņūtona kustības likumi ir trīs klasiskās mehānikas likumi (kā ceturto var pieskaitīt vispasaules gravitācijas likumu), kuri raksturo spēka ietekmi uz ķermeņiem.
Jaunums!!: Molekulāri kinētiskā teorija un Ņūtona likumi · Redzēt vairāk »
Brauna kustība
Brauna kustība ir ar aci vai mikroskopu novērojama šķidrumā (vai gāzē) iejauktu nelielu daļiņu siltumkustība.
Jaunums!!: Molekulāri kinētiskā teorija un Brauna kustība · Redzēt vairāk »
Centimetrs
Galdnieka mērs ar centimetru iedaļām Centimetrs (cm) ir SI garuma mērvienība — viena simtdaļa no metra.
Jaunums!!: Molekulāri kinētiskā teorija un Centimetrs · Redzēt vairāk »
Cietviela
Insulīna kristāli Cietviela ir viela, kura ir cietā agregātstāvoklī.
Jaunums!!: Molekulāri kinētiskā teorija un Cietviela · Redzēt vairāk »
Cilindrs
Taisns riņķa cilindrs Cilindrs ((kulindros) — 'ritulis') ir telpiska figūra, ko ierobežo virsma, kuras punkti atrodas vienādā attālumā no ass un divas paralēlas plaknes, kas ir perpendikulāras šai asij.
Jaunums!!: Molekulāri kinētiskā teorija un Cilindrs · Redzēt vairāk »
Daltona likums
Daltona likuma ilustrācija Daltona likums ir fizikas likums, kas nosaka, ka ideālu gāzu maisījuma spiediens ir šo maisījumu veidojošo gāzu parciālspiedienu summa.
Jaunums!!: Molekulāri kinētiskā teorija un Daltona likums · Redzēt vairāk »
Džons Daltons
Džons Daltons (izrunā, dzimis, miris) bija angļu ķīmiķis, fiziķis un meteorologs, kā arī tiek uzskatīts par mūsdienu atomu teorijas "tēvu".
Jaunums!!: Molekulāri kinētiskā teorija un Džons Daltons · Redzēt vairāk »
Džouls
Džouls (simbols J, arī saukts par ņūtonmetru vai vatsekundi) ir darba, enerģijas un siltuma daudzuma mērvienība SI.
Jaunums!!: Molekulāri kinētiskā teorija un Džouls · Redzēt vairāk »
Eksperiments
Eksperiments ( — ‘mēģinājums’) ir pētījuma metode (darbību un novērojumu kopums), ar kuras palīdzību pierāda cēloņsakarības starp parādībām.
Jaunums!!: Molekulāri kinētiskā teorija un Eksperiments · Redzēt vairāk »
Elektriskais lauks
Elektriskais lauks ir lauks, kas pastāv ap jebkuru elektriski lādētu ķermeni vai lādiņu, un Kulona likumu var interpretēt šādi: viens no lādiņiem, piemēram q_2.
Jaunums!!: Molekulāri kinētiskā teorija un Elektriskais lauks · Redzēt vairāk »
Elektriskais lādiņš
Elektriskais lādiņš ir fizikāls lielums, kas nosaka elektromagnētisko mijiedarbību intensitāti, fizikā to apzīmē ar q \ un tā mērvienība ir kulons (C).
Jaunums!!: Molekulāri kinētiskā teorija un Elektriskais lādiņš · Redzēt vairāk »
Elektrons
Kruksa lampu pirmo reizi tika nodemonstrēta elektronu daļiņu daba Elektrons (ēlektron — ‘dzintars’) ir vieglākā no zināmajām stabilajām elementārdaļiņām (neskaitot neitrīno, kam arī ir ļoti niecīga miera masa).
Jaunums!!: Molekulāri kinētiskā teorija un Elektrons · Redzēt vairāk »
Elektronu mākonis
Ūdeņraža atoma modelis, kur redzams protons (sarkans), elektrons (zils) un elektronu mākonis (tumšā krāsā). Elektronu mākonis ir modelis, kurš apraksta elektronu kustību apkārt atoma kodolam.
Jaunums!!: Molekulāri kinētiskā teorija un Elektronu mākonis · Redzēt vairāk »
Elementārdaļiņa
standartmodelī (angļu valodā) Elementārdaļiņas daļiņu fizikā ir tās daļiņas, no kurām veidota matērija un enerģija un kuras nav sadalāmas sīkāk.
Jaunums!!: Molekulāri kinētiskā teorija un Elementārdaļiņa · Redzēt vairāk »
Emisija
Emisija ( — 'izlaišana') var būt.
Jaunums!!: Molekulāri kinētiskā teorija un Emisija · Redzēt vairāk »
Fizika
supravadītāja Eksperiments, kurā tiek izmantots lāzers Fizika (physis — ‘daba’) ir dabaszinātne, kurā tiek pētītas matērijas un enerģijas īpašības, to mijiedarbība laikā un telpā.
Jaunums!!: Molekulāri kinētiskā teorija un Fizika · Redzēt vairāk »
Fizikāls ķermenis
Fizikāls ķermenis jeb vienkārši ķermenis ir termins fizikā.
Jaunums!!: Molekulāri kinētiskā teorija un Fizikāls ķermenis · Redzēt vairāk »
Fundamentālā mijiedarbība
Lādētu daļiņu pievilkšanās, elektromagnētiskais spēks Fundamentālā mijiedarbība ir divu vai vairāku fizikālu ķermeņu (tie var būt gan elementārdaļiņas, gan kvantu lauki) savstarpējā iedarbība, kas izraisa to kustību vai stāvokļa maiņu.
Jaunums!!: Molekulāri kinētiskā teorija un Fundamentālā mijiedarbība · Redzēt vairāk »
Funkcijas grafiks
Funkcijas grafiks f(x).
Jaunums!!: Molekulāri kinētiskā teorija un Funkcijas grafiks · Redzēt vairāk »
Gāze
Metāla baloni gāzu uzglabāšanai paaugstinātā spiedienā. Gāze ir vielas agregātstāvoklis, kam raksturīga molekulu haotiska kustība.
Jaunums!!: Molekulāri kinētiskā teorija un Gāze · Redzēt vairāk »
Gāzu konstante
Par gāzu konstanti sauc gan universālo gāzu konstanti, gan specifisko gāzu konstanti.
Jaunums!!: Molekulāri kinētiskā teorija un Gāzu konstante · Redzēt vairāk »
Grams
Grams (SI simbols: g) ir metriskā sistēmas masas mērvienība, kas pielīdzināma kilograma daļai.
Jaunums!!: Molekulāri kinētiskā teorija un Grams · Redzēt vairāk »
Haoss
bazilikā, Lorenzo Loto (1522-1532). Haoss sengrieķu mitoloģijā ir bezformas vai tukšuma stāvoklis pirms Visuma radīšanas.
Jaunums!!: Molekulāri kinētiskā teorija un Haoss · Redzēt vairāk »
Hēlijs
Hēlijs (— 'Saule'; apzīmē ar He) ir ķīmiski visinertākais elements, kas tikpat kā neveido ķīmiskus savienojumus.
Jaunums!!: Molekulāri kinētiskā teorija un Hēlijs · Redzēt vairāk »
Ideāla gāze
Ideāla gāze ir gāzes vienkāršots modelis.
Jaunums!!: Molekulāri kinētiskā teorija un Ideāla gāze · Redzēt vairāk »
Ideālas gāzes likums
Ideālas gāzes likums ir hipotētiskās ideālās gāzes stāvokļa vienādojums.
Jaunums!!: Molekulāri kinētiskā teorija un Ideālas gāzes likums · Redzēt vairāk »
Impulss
Fizikā impulss ir ķermeņa masas m un kustības ātruma v reizinājums p.
Jaunums!!: Molekulāri kinētiskā teorija un Impulss · Redzēt vairāk »
Jons
Joni ir elektriski lādētas daļiņas, kas rodas, ja vielas atomi vai atomu grupas zaudē vai pievieno vienu vai vairākus elektronus.
Jaunums!!: Molekulāri kinētiskā teorija un Jons · Redzēt vairāk »
Jonu mikroskops
thumb Jonu mikroskops (jeb jonu projektors) sastāv no sfēriska trauka, kuras rādiuss ir aptuveni 0,1 m (10 cm), un volframa adatas, kuras smaile novietota trauka centrā (sk. zīmējumu).
Jaunums!!: Molekulāri kinētiskā teorija un Jonu mikroskops · Redzēt vairāk »
Kelvins
Kelvins (simbols: K) ir temperatūras mērvienība, tā ir viena no septiņām SI pamatmērvienībām.
Jaunums!!: Molekulāri kinētiskā teorija un Kelvins · Redzēt vairāk »
Kilograms
collās) Kilograms (simbols: kg) ir Starptautiskās mērvienību sistēmas (SI) masas pamatmērvienība, kas ir vienāds ar cilindrisku etalonu, kas izgatavots no irīdija-platīna sakausējuma, un atrodas Parīzē Starptautiskajā svaru un mēru birojā (Bureau international des poids et mesures).
Jaunums!!: Molekulāri kinētiskā teorija un Kilograms · Redzēt vairāk »
Kinētiskā enerģija
Amerikāņu kalniņos, vagoniņam slīdot augšup, kinētiskā enerģija samazinās, bet slīdot lejup — palielinās. Kinētiskā enerģija ir enerģija, kas piemīt ķermeņiem, kas atrodas kustībā.
Jaunums!!: Molekulāri kinētiskā teorija un Kinētiskā enerģija · Redzēt vairāk »
Koncentrācija
Koncentrācija vispārībā ir fizikāls lielums, kas raksturo daļiņu saturu kādā noteiktā tilpumā.
Jaunums!!: Molekulāri kinētiskā teorija un Koncentrācija · Redzēt vairāk »
Krievu valoda
Krievu valoda (русский язык, russkij jazyk) ir teritoriāli ļoti plaši izplatīta Eirāzijas kontinentā un ir skaitliski lielākā no slāvu valodām.
Jaunums!!: Molekulāri kinētiskā teorija un Krievu valoda · Redzēt vairāk »
Kubikcentimetrs
Kubikcentimetrs ir viena no tilpuma mērvienībām.
Jaunums!!: Molekulāri kinētiskā teorija un Kubikcentimetrs · Redzēt vairāk »
Kubikmetrs
Kubikmetrs ir viena no SI tilpuma mērvienībām.
Jaunums!!: Molekulāri kinētiskā teorija un Kubikmetrs · Redzēt vairāk »
Kvadrātsakne
Kvadrātsakne no x. Kvadrātsakne matemātikā ir otrās pakāpes sakne no skaitļa.
Jaunums!!: Molekulāri kinētiskā teorija un Kvadrātsakne · Redzēt vairāk »
Laukums
Paralelograma laukums ir 4 vienības, aplim laukums ir 9π/4 vienības, trīsstūrim — 9/2 vienības Laukums ir lielums, kas raksturo virsmas izmēru.
Jaunums!!: Molekulāri kinētiskā teorija un Laukums · Redzēt vairāk »
Leņķis
Leņķis ir plaknes daļa, ko ierobežo divi stari, kam ir kopīgs sākumpunkts.
Jaunums!!: Molekulāri kinētiskā teorija un Leņķis · Redzēt vairāk »
Leņķiskais ātrums
Leņķiskais ātrums ir leņķa mainīšanās ātrums.
Jaunums!!: Molekulāri kinētiskā teorija un Leņķiskais ātrums · Redzēt vairāk »
Litrs
Kuba ar 10 cm garu malu tilpums ir 1 litrs Litrs ir tilpuma mērvienība, ko apzīmē ar "L" vai "l".
Jaunums!!: Molekulāri kinētiskā teorija un Litrs · Redzēt vairāk »
Masa
Masas pamatmērvienība ir kilograms. Attēlā redzams kilograma etalona datormodelis (blakus novietotais lineāls graduēts collās) Masa ir matērijas daudzums, ko satur ķermenis, vai matērijas īpašība, kas vienāda ar priekšmeta pretestību izmaiņām tā kustības ātrumā vai virzienā (pretestība paātrinājumam jeb inerce).
Jaunums!!: Molekulāri kinētiskā teorija un Masa · Redzēt vairāk »
Materiāls punkts
svārstā iekārts masas punkts; Materiāls punkts vai masas punkts ir ķermeņa modelis mehānikā.
Jaunums!!: Molekulāri kinētiskā teorija un Materiāls punkts · Redzēt vairāk »
Mēness
Mēness ir Zemes vienīgais dabiskais pavadonis. Kā sugas vārds mēness apzīmē debess ķermeni, kas riņķo ap kādu zvaigzni vai planētu. Mēness attālums līdz Zemei nav konstants, vidēji tas ir 384 400 km. Mēness kustas ap Zemi pa nedaudz eliptisku orbītu. Tas apriņķo Zemi apmēram 28 dienās (precīzāk 27 dienās, 7 stundās un 43 minūtēs). Mēness ir Zemei tuvākais debess ķermenis, tas ir tikai 4 reizes mazāks par Zemi, tāpēc sistēmu Zeme-Mēness sauc arī par dubultplanētu. Mēness astronomiskais simbols ir ☾. Mēness ir otrs spožākais debess spīdeklis pēc Saules, bet, atšķirībā no Saules, tas pats gaismu neizstaro. Mēness atstarotā Saules gaisma ir labi redzama naksnīgajās debesīs. Zeme Mēnesi apgaismo daudzreiz vairāk nekā Mēness Zemi. Uz Mēness nav gaismas kontrastu, atmosfēras kontrastu un ēnas kontrastu. Mēness virsma no Zemes ir labi saskatāma, bet, nokļūstot uz Mēness, Zemes virsma ir saskatāma sliktāk, jo traucē atmosfēra un mākoņi. Tiesa, no Zemes var saskatīt tikai vienu Mēness pusi (librāciju dēļ ilgstošākā laika periodā var redzēt vairāk kā 50% Mēness virsmas), otra puse ir vienmēr vērsta projām no Zemes, un to var apskatīt tikai ar kosmisko aparātu starpniecību. Dažreiz Mēness neredzamo pusi dēvē par Mēness tumšo pusi — tas ir pilnīgi nepareizi, jo Saule, Mēnesim rotējot, apspīd visu tā virsmu. Nīls Ārmstrongs un Bazs Oldrins 1969. gadā kļuva par pirmajiem cilvēkiem, kas nolaidās uz Mēness.
Jaunums!!: Molekulāri kinētiskā teorija un Mēness · Redzēt vairāk »
Mehāniskais spriegums
Klints plaisas, kuras radušās mehāniskā sprieguma iedarbībā. Mehāniskais spriegums ir fizikāls lielums, kurš raksturo ārējo spēku iedarbībā ķermenī radušos iekšējos spēkus.
Jaunums!!: Molekulāri kinētiskā teorija un Mehāniskais spriegums · Redzēt vairāk »
Metāli
Nokaitēts metāls Metāli ((métallon) — ‘raktuves’) ir tādu elementu veidotās vienkāršās vielas vai to sakausējumi, kam piemīt metāliskas īpašības (salīdzinoši laba siltumvadītspēja un elektrovadītspēja, metālisks spīdums, plastiskums u.c.). Metāliem raksturīgs īpaša veida kristālrežģis, kurā liela daļa vērtības elektronu ir visiem atomiem kopīgi un var brīvi pārvietoties.
Jaunums!!: Molekulāri kinētiskā teorija un Metāli · Redzēt vairāk »
Metrs
No 1889. līdz 1960. gada metrs bija vienāds ar stieņa garumu, kas bija izgatavots no platīna un irīdija sakausējuma, un atradās Parīzē Starptautiskajā svaru un mēru birojā Metrs (simbols: m) ir Starptautiskās mērvienību sistēmas (SI) garuma pamatmērvienība, kas ir vienāda ar attālumu, ko gaisma veic vakuumā sekundēs.
Jaunums!!: Molekulāri kinētiskā teorija un Metrs · Redzēt vairāk »
Mikroskops
Mikroskops ''Carl Zeiss'' (1879) Mikroskops ir ierīce, kuru lieto lai aplūkotu objektus, kas ir pārāk mazi, lai tos varētu saskatīt ar neapbruņotu aci.
Jaunums!!: Molekulāri kinētiskā teorija un Mikroskops · Redzēt vairāk »
Milimetrs
Milimetrs (mm) ir SI garuma mērvienība, kas ir vienāda ar vienu tūkstošo daļu no metra.
Jaunums!!: Molekulāri kinētiskā teorija un Milimetrs · Redzēt vairāk »
Molekula
3D attēli (pa kreisi un vidū) un 2D attēls (pa labi) parāda molekulu uzbūvi no dažādiem atomiem. Molekula ir mazākā vielas daļiņa, kas nosaka vielas ķīmisko sastāvu un visas fizikālās īpašības.
Jaunums!!: Molekulāri kinētiskā teorija un Molekula · Redzēt vairāk »
Molekulārfizika
Molekulārfizika ir mācība par vielu, kas pēta ķermeņu īpašības atkarībā no to uzbūves, molekulu mijiedarbības spēka un molekulu kustības rakstura.
Jaunums!!: Molekulāri kinētiskā teorija un Molekulārfizika · Redzēt vairāk »
Molekulārie spēki
Molekulārie spēki ir mijiedarbības spēki, kuri darbojas starp vielas molekulām.
Jaunums!!: Molekulāri kinētiskā teorija un Molekulārie spēki · Redzēt vairāk »
Molmasa
Molmasa (apzīmē ar M \) ir vielas masa, kuras daudzums ir viens mols.
Jaunums!!: Molekulāri kinētiskā teorija un Molmasa · Redzēt vairāk »
Mols
Mols ir SI vielas daudzuma mērvienība.
Jaunums!!: Molekulāri kinētiskā teorija un Mols · Redzēt vairāk »
Nanometrs
Nanometrs (nm) ir metra miljardā daļa.
Jaunums!!: Molekulāri kinētiskā teorija un Nanometrs · Redzēt vairāk »
Ogleklis
Ogleklis ir ķīmiskais elements ar simbolu C un atomskaitli 6.
Jaunums!!: Molekulāri kinētiskā teorija un Ogleklis · Redzēt vairāk »
Organiskās vielas
Metāns — viena no uzbūves ziņā vienkāršākajām un izplatītākajām organiskajām vielām Organiskās vielas ir oglekli saturoša vielu grupa, daudzas no kurām sastopamas dzīvajā dabā.
Jaunums!!: Molekulāri kinētiskā teorija un Organiskās vielas · Redzēt vairāk »
Oto Šterns
Oto Šterns (dzimis, miris) bija ebreju izcelsmes Vācijas, vēlāk ASV fiziķis, 1943.
Jaunums!!: Molekulāri kinētiskā teorija un Oto Šterns · Redzēt vairāk »
Paskāla likums
Paskāla likums ir likums, kas apraksta efektu, fizikālu parādību, kad spiediens uz šķidrumiem un gāzēm atšķiras no spiediena uz cietiem ķermeņiem.
Jaunums!!: Molekulāri kinētiskā teorija un Paskāla likums · Redzēt vairāk »
Paskāls
Paskāls (simbols: Pa) ir SI spiediena mērvienība.
Jaunums!!: Molekulāri kinētiskā teorija un Paskāls · Redzēt vairāk »
Pārvietojums
Pārvietojums \vec (no itāļu spostamento — 'pārvietojums') ir vektors, kas vērsts no kustības sākumpunkta uz kustības galapunktu.
Jaunums!!: Molekulāri kinētiskā teorija un Pārvietojums · Redzēt vairāk »
Perpendikuls
Perpendikuls ir perpendikulārs nogrieznis, kas no kāda punkta novilkts pret taisni, un kuras atrodas tā galapunkts.
Jaunums!!: Molekulāri kinētiskā teorija un Perpendikuls · Redzēt vairāk »
Planēta
Planēta (planētes asteres — "klejojošā zvaigzne", arī πλανῆται, "klejotāji") pēc Starptautiskās Astronomijas savienības (IAU) definīcijas ir debess ķermenis, kurš atrodas orbītā ap zvaigzni vai zvaigžņu miglāju, tajā nenotiek kodolreakcijas, kā arī planētas masas izraisītās gravitācijas dēļ tā ir ieguvusi lodveida (gandrīz apaļu) hidrostatiski līdzsvarotu formu un tās orbītas tuvumā nav citu planētām līdzīgu debess ķermeņu.
Jaunums!!: Molekulāri kinētiskā teorija un Planēta · Redzēt vairāk »
Plaušas
Plaušas ir ļoti nozīmīgs elpošanas orgāns zīdītājiem, rāpuļiem, putniem, vairākām zivīm un gliemežiem.
Jaunums!!: Molekulāri kinētiskā teorija un Plaušas · Redzēt vairāk »
Polinoms
Polinoms ir funkcija, kas izsakāma kā viena vai vairāku monomu summa no viena vai vairākiem mainīgajiem.
Jaunums!!: Molekulāri kinētiskā teorija un Polinoms · Redzēt vairāk »
Potenciālā enerģija
Potenciālā enerģija ir ķermeņa stāvokļa enerģija, kas atkarīga tikai no ķermeņu savstarpējā novietojuma.
Jaunums!!: Molekulāri kinētiskā teorija un Potenciālā enerģija · Redzēt vairāk »
Rādiuss
Rādiuss ''r'', kas savieno riņķa līnijas centru ''O'' ar punktu ''P''. Par riņķa līnijas rādiusu sauc jebkuru nogriezni, kas savieno riņķa līnijas centru ar kādu no tās punktiem.
Jaunums!!: Molekulāri kinētiskā teorija un Rādiuss · Redzēt vairāk »
Riņķa līnija
Riņķa līnija Riņķa līnija ir visu to plaknes punktu kopa, kuri atrodas vienādā attālumā no kāda fiksēta plaknes punkta.
Jaunums!!: Molekulāri kinētiskā teorija un Riņķa līnija · Redzēt vairāk »
Sfēra
Sfēra Sfēra ģeometrijā ir punktu kopa, kas definēta kā trīs dimensiju Eiklīda telpas apakškopa, sastāvoša no visiem punktiem, kuri atrodas vienā un tajā pašā attālumā no kāda fiksēta punkta Eiklīda telpā.
Jaunums!!: Molekulāri kinētiskā teorija un Sfēra · Redzēt vairāk »
Siltumkustība
Siltumkustība ir vielas atomu un molekulu patstāvīga haotiska kustība.
Jaunums!!: Molekulāri kinētiskā teorija un Siltumkustība · Redzēt vairāk »
Skābeklis
Skābeklis ir ķīmiskais elements ar simbolu O un atomskaitli 8.
Jaunums!!: Molekulāri kinētiskā teorija un Skābeklis · Redzēt vairāk »
Spēks
Dažādu spēku virzieni parādīti ar bultām. Spēks ir fizikāls lielums, kas raksturo ķermeņu un / vai lauku mijiedarbību.
Jaunums!!: Molekulāri kinētiskā teorija un Spēks · Redzēt vairāk »
Spiediens
Spiediens ir perpendikulārs spēks, kas iedarbojas uz virsmas laukuma vienību.
Jaunums!!: Molekulāri kinētiskā teorija un Spiediens · Redzēt vairāk »
Sporas
askos mikroskopā Dārza atmatenes bazīdijsporas uz bazīdijām Parastās aļņpapardes (''Asplenium scolopendrium'') sporangiju kopas ar sporām lapu apakšpusē Nereti sporām ir īpatnēja virsma, kas palīdz atšķirt dažādas sugas. Trifeļu dzimtas sēnes ''Tuber oregonense'' sporas Sporas ir īpašas šūnas, kas nodrošina daudzu organismu vairošanos vai izdzīvošanu.
Jaunums!!: Molekulāri kinētiskā teorija un Sporas · Redzēt vairāk »
Spriegums
Starptautiska zīme, kas norāda par augsta sprieguma klātbūtni un tā bīstamību. Fizikā spriegums, potenciālu starpība jeb elektriskais spriegums ir starpība starp elektrostatiskā lauka potenciālu divos punktos.
Jaunums!!: Molekulāri kinētiskā teorija un Spriegums · Redzēt vairāk »
Summa
Par summu sauc skaitli, monomu vai polinomu, kas ir iegūts saskaitīšanas rezultātā.
Jaunums!!: Molekulāri kinētiskā teorija un Summa · Redzēt vairāk »
Televizors
Televizors ((tēle) — 'tālu' + — 'skatītājs') jeb tālrādis ir elektroniska ierīce, kas paredzēta televīzijas pārraižu uztveršanai un demonstrēšanai, kā arī attēla un skaņas attēlošanai no dažādiem videosignāla avotiem (videomagnetofoniem, DVD atskaņotājiem).
Jaunums!!: Molekulāri kinētiskā teorija un Televizors · Redzēt vairāk »
Termodinamika
Viskozas vides (gāzes vai šķidruma) termiskā izplešanās Termodinamika (no sengrieķu therme — siltums, dynamis — spēks) ir fizikas nozare, kas nodarbojas ar dažādu enerģijas formu un enerģijas pārneses formu attiecībām.
Jaunums!!: Molekulāri kinētiskā teorija un Termodinamika · Redzēt vairāk »
Tilpums
Tilpums ir kāda ģeometriska ķermeņa lielums, cik daudz trīsdimensiju telpas tas aizņem jeb telpas daļa, kas norobežota ar vismaz vienu noslēgtu virsmu.
Jaunums!!: Molekulāri kinētiskā teorija un Tilpums · Redzēt vairāk »
Trajektorija
Trajektorija pēc būtības var būt pēdas sniegā, kas paliek pēc slēpotāja. Trajektorija ir līnija plaknē vai telpā, pa kuru pārvietojas fizikāls ķermenis, precīzāk, materiāls punkts.
Jaunums!!: Molekulāri kinētiskā teorija un Trajektorija · Redzēt vairāk »
Vakuums
Sūknis vakuuma demonstrēšanai Liela vakuuma kamera Vakuums (no — 'tukšs') ir telpa, kurā gandrīz nav vielu.
Jaunums!!: Molekulāri kinētiskā teorija un Vakuums · Redzēt vairāk »
Viela
Viela ir matērijas veids, kura sastāv no atomiem.
Jaunums!!: Molekulāri kinētiskā teorija un Viela · Redzēt vairāk »
Vielas daudzums
Vielas daudzums ir daļiņu (atomu, molekulu, jonu, brīvo radikāļu) skaits.
Jaunums!!: Molekulāri kinētiskā teorija un Vielas daudzums · Redzēt vairāk »
Volframs
Volframs ir ķīmiskais elements ar simbolu W un atomskaitli 74.
Jaunums!!: Molekulāri kinētiskā teorija un Volframs · Redzēt vairāk »
Volts
Volts (V) ir elektriskā sprieguma SI mērvienība, tā nosaukta par godu itāļu fiziķim Alesandro Voltam (1745—1827).
Jaunums!!: Molekulāri kinētiskā teorija un Volts · Redzēt vairāk »
Zeme
Zeme ir trešā planēta Saules sistēmā, skaitot no Saules, kā arī piektā lielākā planēta Saules sistēmā, lielākā planēta no Saules sistēmas Zemes grupas planētām.
Jaunums!!: Molekulāri kinētiskā teorija un Zeme · Redzēt vairāk »
Zvaigzne
angstrēmu izstarojumā Lielajā Magelāna mākonī Morgana-Kīnena zvaigžņu spektru un krāsu klasifikācija Zvaigzne ir masīva jonizētas gāzes — plazmas lode, kas izstaro gaismu un citu elektromagnētisko starojumu, kā arī elementārdaļiņas, un uztur sevi līdzsvarā starp pašas masas radīto gravitāciju un iekšējo spiedienu, kuras dziļumā notiek termiskās kodolsintēzes reakcijas.
Jaunums!!: Molekulāri kinētiskā teorija un Zvaigzne · Redzēt vairāk »
Novirza šeit:
MKT, Molekulāri kinētiskās teorijas pamatprincipi.
