Ātrāk nekā pārlūku!
198 attiecības: Aglona, Aizkraukles viduslaiku pils, Aizpūre, Alūksnes viduslaiku pils, Andrusovas pamiers, Augsburgas ticības apliecība, Augstrozes pils, Šadurski, Šķaune, Ļaudonas viduslaiku pils, Ļubļinas ūnija, Ērdmans Tolgsdorfs, Ērgļu viduslaiku pils, Bērzaunes pils, Borhi, Borkholmas pils, Brandenburgas Vilhelms, Brigi, Brodaiža, Bujņicki, Cēsis, Cēsu pils, Cēsu vaivadija, Cesvaines pils, Cesvaines viduslaiku pils, Cibla, Dagda, Daugavgrīvas viduslaiku pils, Daugavpils cietoksnis, Daugavpils trakts, Dāņu Igaunija, Dālderis, Dānijas karaļu uzskaitījums, Dinaburgas pils, Doles pilis, Dominikāņu ordenis, Drohičinas līgums, Dzērbenes viduslaiku pils, Falkenas klosteris, Frederiks II, Gauja, Gaujienas viduslaiku pils, Georgs Elgers, Georgs Radvils, Gerhards Dēnhofs, Gothards Ketlers, Gregora kalendārs, Grifi, Grobiņas draudzes novads, Grodņa, ..., Grodņas ūnija (1566), Gulbenes viduslaiku pils, Helmetas pils, Hercogiste, Hilzeni, Hodkeviči, Ikšķiles viduslaiku pils, Ilcenes pils, Impērijas brīvpilsēta, Inflantijas vaivadija, Istra (Istras pagasts), Ivans IV, Jamas Zapoļskas miera līgums, Jans Andžejs Plāters, Jaunie laiki, Jānis Hodkevičs, Jezuīti, Jirgens fon Fārensbahs, Kalendāra nemieri Rīgā, Katehisms, Kavildas pils, Kirumpejas pils, Kokneses pils, Konecpole, Kongutas pils, Kontrreformācija, Korfi, Krievijas Impērija, Krimuldas muiža, Krimuldas viduslaiku pils, Krustpils pils, Kurzemes bīskapija, Kurzemes guberņa, Kurzemes un Zemgales hercogiste, Laisas pils, Latgale, Līveni, Lielvārdes pils, Lietuvas lielkņaziste, Lietuvas Republikas Seims, Lietuvas statūti, Limbažu pils, Livonijas hercogi, Livonijas hercogistes ģerbonis, Livonijas karaliste, Livonijas Konfederācija, Livonijas konstitūcijas, Livonijas ordenis, Livonijas un Lietuvas reālūnija, Livonijas vietvalži, Ludzas pils, Ludzas trakts, Lugažu pils, Manteifeļi, Marienhauzenas pils, Mālpils viduslaiku pils, Mārka (naudas vienība), Mihaēls Rots, Mujānu pils, Nabes pils, Narva, Nītaures pils, Nikolajs Radvils Melnais, Nirza, Oto Šenkings, Otrais Ziemeļu karš, Pasiene, Pārdaugavas Livonijas hercogiste, Pērnava, Pērnavas vaivadija, Peltsamā, Piebalgas pils, Pilda, Piltenes apgabals, Plāteri, Poļu—zviedru karš (1600—1629), Pokumina, Polijas—Lietuvas ūnija, Prūsijas hercogiste, Raipole, Randenes pils, Raunas viduslaiku pils, Rīga, Rīgas arhibīskapija, Rīgas brīvpilsēta, Rīgas pils, Rīgas Svētā Jāņa baznīca, Rīgas Svētā Jēkaba katedrāle, Rīgas Svētās Marijas Magdalēnas katoļu baznīca, Rēmeri, Rēzeknes pilskalns, Rēzeknes trakts, Ringes pils, Ropažu viduslaiku pils, Rozbeķu pils, Rundēni, Salaspils, Sapjehas, Sāmsalas-Vīkas bīskapija, Sigismunds II Augusts, Sigismunds III Vāsa, Siguldas viduslaiku pils, Skujenes pils, Smiltenes pils, Stārastija, Stefans Batorijs, Suntažu viduslaiku pils, Svētā Romas impērija, Tartu, Tarvastas pils, Tīzenhauzeni, Tērbatas bīskapija, Tērbatas vaivadija, Teodors Denhofs, Trikātas viduslaiku pils, Turaidas pils, Ungerni-Šternbergi, Upsālas Universitāte, Vainižu pils, Valmieras Livonijas ordeņa pils, Vanavastselīna, Vīlandes viduslaiku pils, Vērdiņi, Veisenšteinas pils, Viļakas trakts, Viļņas ūnija, Vidzeme, Vidzemes landmaršali, Vidzemes landtāgs, Vidzemes, Cēsu un Latgales-Piltenes bīskapi, Zaubes pils, Zībergi, Zommerpāles pils, Zviedru Vidzeme, 1561. gads, 1585. gads, 1598. gads, 1602. gads, 1620. gads, 1622. gads, 1627. gads, 1629. gads, 1641. gads, 1643. gads, 1648. gads, 1659. gads, 1795. gads, 1796. gads. Izvērst indekss (148 vairāk) »
Aglona
Aglona ir apdzīvota vieta Latgalē, Preiļu novadā, Aglonas pagasta centrs.
Jaunums!!: Pārdaugavas Livonijas hercogiste un Aglona · Redzēt vairāk »
Aizkraukles viduslaiku pils
Aizkraukles pilsdrupas pie Karikstes upes (2000) Aizkraukles pilsdrupas no augšas (2011) Aizkraukles viduslaiku pils bija Livonijas ordeņa pils 13. — 17.
Jaunums!!: Pārdaugavas Livonijas hercogiste un Aizkraukles viduslaiku pils · Redzēt vairāk »
Aizpūre
Aizpūre var būt.
Jaunums!!: Pārdaugavas Livonijas hercogiste un Aizpūre · Redzēt vairāk »
Alūksnes viduslaiku pils
Alūksnes viduslaiku pils jeb Marienburgas pils (arī Margenborg, 1342—1702) atrodas Alūksnē uz Alūksnes ezera Marijas jeb Pils salas dienvidu daļas.
Jaunums!!: Pārdaugavas Livonijas hercogiste un Alūksnes viduslaiku pils · Redzēt vairāk »
Andrusovas pamiers
Polijas teritoriālās izmaiņas pēc 1667. gada līguma. Andrusovas pamiers, dažkārt minēts arī kā Andrusovas miera līgums, bija viens no starptautiskajiem līgumiem, kas izbeidza krievu-poļu (1654-1667) karu.
Jaunums!!: Pārdaugavas Livonijas hercogiste un Andrusovas pamiers · Redzēt vairāk »
Augsburgas ticības apliecība
Kārlim V. Augsburgas ticības apliecība jeb Augsburgas konfesija ir luterisma pamatu izklāsts, kas 28 artikulos formulē galvenās luteriskās teoloģijas vadlīnijas.
Jaunums!!: Pārdaugavas Livonijas hercogiste un Augsburgas ticības apliecība · Redzēt vairāk »
Augstrozes pils
Augstrozes pilsdrupas mūsdienās. Augstrozes pils, līdz 16.
Jaunums!!: Pārdaugavas Livonijas hercogiste un Augstrozes pils · Redzēt vairāk »
Šadurski
Šadursku dzimtas ģerbonis Šadurski ir poļu dzimta, kas ieceļojusi Inflantijas vaivadijā 17.
Jaunums!!: Pārdaugavas Livonijas hercogiste un Šadurski · Redzēt vairāk »
Šķaune
Šķaune (agrāk Landskorona, Poļeščina) ir apdzīvota vieta Krāslavas novada Šķaunes pagastā, pagasta centrs.
Jaunums!!: Pārdaugavas Livonijas hercogiste un Šķaune · Redzēt vairāk »
Ļaudonas viduslaiku pils
Ļaudonas muižas pils (pēc 1920). Ļaudonas viduslaiku pils bija Rīgas arhibīskapijas pils un Ļaudonas draudzes novada centrs 13.-16.
Jaunums!!: Pārdaugavas Livonijas hercogiste un Ļaudonas viduslaiku pils · Redzēt vairāk »
Ļubļinas ūnija
Ļubļinas ūnijas teksts Polijas un Lietuvas zemes, 1526 Polijas un Lietuvas zemes, 1569 Ļubļinas ūnija bija vienošanās par Lietuvas dižkunigaitijas un Polijas kroņa zemes apvienošanos 1569.
Jaunums!!: Pārdaugavas Livonijas hercogiste un Ļubļinas ūnija · Redzēt vairāk »
Ērdmans Tolgsdorfs
Tolgsdorfa "Rīgas Svētā Benedikta Jaunavu Klostera brīnumaini uzglabātā vēsture..." (1614) Ērdmans Tolgsdorfs (ap 1550-1620) jeb Ertmanis Tolgsdorfs bija Jezuītu ordeņa priesteris un jezuītu kolēģijas loceklis, kas kontrreformācijas laikā 1585.
Jaunums!!: Pārdaugavas Livonijas hercogiste un Ērdmans Tolgsdorfs · Redzēt vairāk »
Ērgļu viduslaiku pils
Ērgļu pilsmuiža ar viduslaiku pils torņa drupām (19. gs. pastkarte) V. Z. Štafenhāgena zīmējums) Ērgļu pilsdrupas (no Pauluči albuma, 1830). Ērgļu pilsdrupas 2016. gadā Ērgļu viduslaiku pils bija Rīgas arhibīskapijas vasaļu Tīzenhauzenu pils 14.-16.
Jaunums!!: Pārdaugavas Livonijas hercogiste un Ērgļu viduslaiku pils · Redzēt vairāk »
Bērzaunes pils
Bērzaunes pils, agrāk Bērzones pils (sākotnēji Bersone, Barson) bija Rīgas arhibīskapijas vasaļu Tīzenhauzenu pils 14.-16.
Jaunums!!: Pārdaugavas Livonijas hercogiste un Bērzaunes pils · Redzēt vairāk »
Borhi
Borhu dzimtas ģerbonis Grāfu Borhu dzimtas ģerbonis Varakļānu muižas kungu māja (1789) Preiļu muižas kapela (1817) ar Borhu dzimtas kapenēm zem tās Preiļu muižas kungu māja pirms atjaunošanas (2007) Borhi ir vācbaltiešu dzimta, kuras priekšteči Livonijā izsekojami līdz 15.
Jaunums!!: Pārdaugavas Livonijas hercogiste un Borhi · Redzēt vairāk »
Borkholmas pils
Borkholmas pils rekonstrukcija. Pilsdrupu plāns (no Pauluči albuma). Borkholmas pils jeb Porkuni bīskapa pils bija Rēveles bīskapa pils tagadējā Tapas pagastā Igaunijā.
Jaunums!!: Pārdaugavas Livonijas hercogiste un Borkholmas pils · Redzēt vairāk »
Brandenburgas Vilhelms
dāldera. Apliecošais uzraksts:GVILHELMVS*D*G*ARCI EPISCPOPVS RIGEN (Vilhelms Rīgas arhibīskaps) Brandenburgas Vilhelms vai Brandenburgas markgrāfs Vilhelms (1498—1563) bija pēdējais katoļu Rīgas arhibīskaps (1539 — 1563. gada 4. februārī) pirms reformācijas sākuma.
Jaunums!!: Pārdaugavas Livonijas hercogiste un Brandenburgas Vilhelms · Redzēt vairāk »
Brigi
Brigi (agrāk Briģi) ir apdzīvota vieta Ludzas novada Brigu pagastā, pagasta centrs.
Jaunums!!: Pārdaugavas Livonijas hercogiste un Brigi · Redzēt vairāk »
Brodaiža
Brodaiža (arī Brodaiži, Bradaiža) ir ciems Ludzas novada Pildas pagastā.
Jaunums!!: Pārdaugavas Livonijas hercogiste un Brodaiža · Redzēt vairāk »
Bujņicki
Bujņicki (Bujniccy, Bujnicki) jeb Buiņicki ir sena lietuviešu cilmes poļu dzimta, kas 18.
Jaunums!!: Pārdaugavas Livonijas hercogiste un Bujņicki · Redzēt vairāk »
Cēsis
Cēsis ir pilsēta Latvijā, Vidzemes augstienes ziemeļu daļā, Cēsu novada administratīvais centrs.
Jaunums!!: Pārdaugavas Livonijas hercogiste un Cēsis · Redzēt vairāk »
Cēsu pils
Cēsu pils ir lielākā viduslaiku pils Latvijā.
Jaunums!!: Pārdaugavas Livonijas hercogiste un Cēsu pils · Redzēt vairāk »
Cēsu vaivadija
Cēsu vaivadija (Województwo wendeńskie) bija Pārdaugavas Livonijas hercogistes administratīva vienība, kas izveidota pēc 1598.
Jaunums!!: Pārdaugavas Livonijas hercogiste un Cēsu vaivadija · Redzēt vairāk »
Cesvaines pils
Cesvaines pils (2015) Cesvaines pils ir historisma stilā celta muižas pils Cesvainē, kas atrodas blakus Cesvaines viduslaiku pils drupām.
Jaunums!!: Pārdaugavas Livonijas hercogiste un Cesvaines pils · Redzēt vairāk »
Cesvaines viduslaiku pils
Otrā Ziemeļu karā (Šturns, 1661). Cesvaines viduslaiku pils drupas mūsdienās. Kokneses, Gerdenes, Nigastes, Mārcienas, Cesvaines (''Zcessowe'') pilis (no Polijas ''Archiwum Główne Akt Dawnych''). Cesvaines viduslaiku pils bija Rīgas arhibīskapijas pils 13.-17.
Jaunums!!: Pārdaugavas Livonijas hercogiste un Cesvaines viduslaiku pils · Redzēt vairāk »
Cibla
Cibla ir apdzīvota vieta Ludzas novada Ciblas pagastā Ludzas upes krastā, pagasta centrs.
Jaunums!!: Pārdaugavas Livonijas hercogiste un Cibla · Redzēt vairāk »
Dagda
Dagda ir pilsēta Krāslavas novadā Latgalē.
Jaunums!!: Pārdaugavas Livonijas hercogiste un Dagda · Redzēt vairāk »
Daugavgrīvas viduslaiku pils
poļu—zviedru kara laikā 1601. gadā (Džakomo Lauro gravīra) Daugavgrīvas viduslaiku pils jeb Daugavgrīvas skansts, arī Skanstnieki ir viduslaiku pils vieta Rīgā, Vecdaugavas apkaimē, Skanstnieku ielā 5 — kādreizējā Daugavgrīvas klostera vietā.
Jaunums!!: Pārdaugavas Livonijas hercogiste un Daugavgrīvas viduslaiku pils · Redzēt vairāk »
Daugavpils cietoksnis
Daugavpils cietoksnis. Daugavpils cietoksnis, atkarībā no laika posma arī Dinaburgas cietoksnis un Dvinskas cietoksnis (Двинская крепость), ir ievērojamākais Daugavpils kultūrvēsturiskais piemineklis.
Jaunums!!: Pārdaugavas Livonijas hercogiste un Daugavpils cietoksnis · Redzēt vairāk »
Daugavpils trakts
Daugavpils (''Düneburgh'') kā Inflantijas vaivadijas galvaspilsētas karte (1655). Daugavpils trakts jeb Daugavpils stārastija bija administratīva vienība Inflantijas vaivadijas (1629-1772) sastāvā ar centru Daugavpils (tolaik Dineburgas) pilsētā.
Jaunums!!: Pārdaugavas Livonijas hercogiste un Daugavpils trakts · Redzēt vairāk »
Dāņu Igaunija
Livonijas Konfederācijas karte ar Dāņu Igaunijas daļu (Igaunijas hercogisti) ziemeļos. Dāņu Igaunija (1219-1346) jeb Igaunijas hercogiste ir literatūrā pieņemts apzīmējums teritorijai Igaunijas ziemeļu daļā, kas nonāca Dānijas valdījumā Livonijas krusta karu laikā 1219.
Jaunums!!: Pārdaugavas Livonijas hercogiste un Dāņu Igaunija · Redzēt vairāk »
Dālderis
Hercoga Jēkaba dālderis (1645. gads) Dālderis (atvasināts no) bija sudraba monēta ar diametru apmēram 40 mm un 29 gramu lielu svaru.
Jaunums!!: Pārdaugavas Livonijas hercogiste un Dālderis · Redzēt vairāk »
Dānijas karaļu uzskaitījums
Šajā uzskaitījumā apkopoti Dānijas karaļi, kopš 940.
Jaunums!!: Pārdaugavas Livonijas hercogiste un Dānijas karaļu uzskaitījums · Redzēt vairāk »
Dinaburgas pils
Dinaburgas pils plāns 16. gadsimtā ar pils pamatiem (''Schloss''), priekšpili (''Vorburg'') un pilsētu (kreisajā pusē). Vilhelms Neimanis, 1890. Vecdaugavpils rekonstrukcijas variants. Dinaburgas pils jeb Vecdaugavpils (Alt-Dünaburg) bija 1275.
Jaunums!!: Pārdaugavas Livonijas hercogiste un Dinaburgas pils · Redzēt vairāk »
Doles pilis
Vecdoles pilsdrupas mūsdienās. Doles muižas kungu māja 20. gs. sākumā. Doles pilis jeb Vecdoles un Jaundoles pilis bija Rīgas arhibīskapijas pilis uz Doles salas.
Jaunums!!: Pārdaugavas Livonijas hercogiste un Doles pilis · Redzēt vairāk »
Dominikāņu ordenis
Sv. Dominiks Sprediķotāju ordenis, arī Brāļu Dominikāņu (Sprediķotāju) ordenis (pēc 15. gadsimta vairāk pazīstami kā Dominikāņu ordenis jeb Dominikāņi, saīsinājums: OP), bija sv. Dominika dibināts garīgais ordenis.
Jaunums!!: Pārdaugavas Livonijas hercogiste un Dominikāņu ordenis · Redzēt vairāk »
Drohičinas līgums
Rīgas birģermeistara, rātes un pilsoņu zvērests Stefanam Batorijam 1581. gada 7. aprīlī (latīniski). Drohičinas līgums bija miera līgums starp Polijas-Lietuvas kopvalsti un Rīgas brīvpilsētu Livonijas kara noslēgumā, kas iekļāva Rīgu Polijas-Lietuvas kopvalstī.
Jaunums!!: Pārdaugavas Livonijas hercogiste un Drohičinas līgums · Redzēt vairāk »
Dzērbenes viduslaiku pils
Dzērbenes baznīca un tai blakus esošā viduslaiku pils vieta 1786. gadā. Pie Dzērbenes viduslaiku pils uzceltā muižas pils 2000. gadā. Dzērbenes viduslaiku pils bija Rīgas arhibīskapijas saimniecības muižas pils 14.—16.
Jaunums!!: Pārdaugavas Livonijas hercogiste un Dzērbenes viduslaiku pils · Redzēt vairāk »
Falkenas klosteris
Falkenas klosteris jeb Kerknas klosteris bija ap 1233.
Jaunums!!: Pārdaugavas Livonijas hercogiste un Falkenas klosteris · Redzēt vairāk »
Frederiks II
Frederiks II (dzimis, miris) bija Dānijas un Norvēģijas karalis no 1559.
Jaunums!!: Pārdaugavas Livonijas hercogiste un Frederiks II · Redzēt vairāk »
Gauja
Gaujas sateces baseins (oranžs) Gauja ir Latvijas garākā upe, kas tek tikai pa Latvijas teritoriju.
Jaunums!!: Pārdaugavas Livonijas hercogiste un Gauja · Redzēt vairāk »
Gaujienas viduslaiku pils
Skats uz Gaujienas baznīcu un viduslaiku pilsdrupām (18. gs.). Gaujienas pils rekonstrukcija pēc 1911. gada K. Levisa of Menāra veikto izrakumu datiem. Ar melnu krāsu iezīmēti saglabājušies mūru fragmenti. Gaujienas viduslaiku pilsdrupas ar galveno pili (b) un priekšpils ziemeļrietumu torni (c) no Broces kolekcijas (1790). Gaujienas pilsdrupas no Pauluči albuma (1830). Gaujienas viduslaiku pils, agrāk Atzeles pils (sākotnēji Adsellen, Atzel) bija Livonijas ordeņa Adzeles komtura galvenā pils 13.-14.
Jaunums!!: Pārdaugavas Livonijas hercogiste un Gaujienas viduslaiku pils · Redzēt vairāk »
Georgs Elgers
Georgs Elgers, arī Juris Eļģers (dzimis 1585. gadā, miris), bija latviešu izcelsmes katoļu priesteris, garīgo tekstu autors un lektors jezuītu koledžās.
Jaunums!!: Pārdaugavas Livonijas hercogiste un Georgs Elgers · Redzēt vairāk »
Georgs Radvils
Kņazu Radvilu dzimtas ģerbonis Georgs Radvils, arī Radivils jeb Jurģis Radvila, arī Juris (Jeržijs) Radzivils (1556–1600) bija Lietuvas dižkunigaitijas valstsvīrs un garīdznieks.
Jaunums!!: Pārdaugavas Livonijas hercogiste un Georgs Radvils · Redzēt vairāk »
Gerhards Dēnhofs
Gerhards Dēnhofs var būt.
Jaunums!!: Pārdaugavas Livonijas hercogiste un Gerhards Dēnhofs · Redzēt vairāk »
Gothards Ketlers
Gothards I Ketlers (dzimis netālu no Anrehtes Vestfālenē, miris Mītavā) bija pēdējais Livonijas ordeņa mestrs un pirmais Kurzemes hercogs, Zemgales grāfs un Livonijas vietvaldis.
Jaunums!!: Pārdaugavas Livonijas hercogiste un Gothards Ketlers · Redzēt vairāk »
Gregora kalendārs
Gregora kalendārs, arī Gregoriskais kalendārs jeb t.s. jaunais stils, ir laika skaitīšanas sistēma, kurā kalendārā gada vidējais garums ir 365,2425 diennaktis.
Jaunums!!: Pārdaugavas Livonijas hercogiste un Gregora kalendārs · Redzēt vairāk »
Grifi
Grifi jeb maitu lijas, grifu apakšdzimta (Aegypiinae) ir vanagu dzimtas (Accipitridae) apakšdzimta.
Jaunums!!: Pārdaugavas Livonijas hercogiste un Grifi · Redzēt vairāk »
Grobiņas draudzes novads
Grobiņas draudzes novads (1859). Grobiņas draudzes novads bija administratīva vienība Kurzemes hercogistē, pēc 1818.
Jaunums!!: Pārdaugavas Livonijas hercogiste un Grobiņas draudzes novads · Redzēt vairāk »
Grodņa
Grodņa jeb Hrodna ir pilsēta Baltkrievijas rietumos pie Nemunas, apgabala centrs.
Jaunums!!: Pārdaugavas Livonijas hercogiste un Grodņa · Redzēt vairāk »
Grodņas ūnija (1566)
Livonijas karte ar cietokšņu nosaukumiem 16. gadsimtā. Livonijas hercogiste nosaukta par "Dienvidu Livoniju" (''Livonia australis'') iepretī Zviedrijas ieņemtajai Ziemeļu Livonijai (Zviedru Igaunijai). Grodņas ūnija bija 1566.
Jaunums!!: Pārdaugavas Livonijas hercogiste un Grodņas ūnija (1566) · Redzēt vairāk »
Gulbenes viduslaiku pils
Gulbenes viduslaiku pils rekonstrukcija. Gulbenes viduslaiku pils bija Rīgas arhibīskapijas pils 14.-16.
Jaunums!!: Pārdaugavas Livonijas hercogiste un Gulbenes viduslaiku pils · Redzēt vairāk »
Helmetas pils
V.Z. Štafenhāgena zīmējums 1866. gadā). Helmetas pils bija viduslaiku pils Sakalas, vēlāk Livonijas ordeņa valsts teritorijā.
Jaunums!!: Pārdaugavas Livonijas hercogiste un Helmetas pils · Redzēt vairāk »
Hercogiste
Hercogiste ir teritorija, kurā valda hercogs vai hercogiene.
Jaunums!!: Pārdaugavas Livonijas hercogiste un Hercogiste · Redzēt vairāk »
Hilzeni
Hilzenu dzimtas ģerbonis Smoļenskas katoļu bīskaps Juris Nikolajs Hilzens (1692-1775) Hilzenu dzimtas celtā Dagdas katoļu baznīca (1741) Hilzeni ir vācbaltiešu dzimta, kuras priekšteči izsekojami līdz 14.
Jaunums!!: Pārdaugavas Livonijas hercogiste un Hilzeni · Redzēt vairāk »
Hodkeviči
Hodkeviču dzimtas ģerbonis Hodkeviči jeb Kotkieviči bija Lietuvas lielkņazistes dzimta.
Jaunums!!: Pārdaugavas Livonijas hercogiste un Hodkeviči · Redzēt vairāk »
Ikšķiles viduslaiku pils
Ikšķiles pils un baznīcas komplekss 16. gadsimtā (stilizēts 17. gs. zīmējums no Broces kolekcijas). Ikšķiles baznīca un pilsdrupas 18. gadsimtā (Broce, 1792). Ikšķiles baznīcas un pilsdrupu plāns (Kārlis fon Lēviss of Menārs, 1910). Ikšķiles viduslaiku pils bija Rīgas arhibīskapijas pils Ikšķilē, kas sākotnēji piederēja Rīgas arhibīskapu vasaļiem.
Jaunums!!: Pārdaugavas Livonijas hercogiste un Ikšķiles viduslaiku pils · Redzēt vairāk »
Ilcenes pils
Skats uz pils atrašanās vietu. Ilcenes vasaļa pils, arī Vābinas vasaļa pils, bija Tērbatas bīskapijas vasaļa mūra pils.
Jaunums!!: Pārdaugavas Livonijas hercogiste un Ilcenes pils · Redzēt vairāk »
Impērijas brīvpilsēta
Impērijas brīvpilsētas 18. gadsimtā Impērijas brīvpilsēta (vai Freie Reichsstadt) bija pilsētas juridiskā forma Svētās Romas impērijā, kas parasti norādīja uz to, ka pilsēta pakļaujas tieši imperatoram (nevis vietējiem augstmaņiem).
Jaunums!!: Pārdaugavas Livonijas hercogiste un Impērijas brīvpilsēta · Redzēt vairāk »
Inflantijas vaivadija
Inflantijas vaivadija vai Livonijas vaivadija, pazīstama arī kā Poļu Livonija, bija tā Pārdaugavas Livonijas hercogistes daļa, kas pēc Polijas—Zviedrijas kara beigām 1629.
Jaunums!!: Pārdaugavas Livonijas hercogiste un Inflantijas vaivadija · Redzēt vairāk »
Istra (Istras pagasts)
Istra ir ciems Istras pagastā, Ludzas novadā.
Jaunums!!: Pārdaugavas Livonijas hercogiste un Istra (Istras pagasts) · Redzēt vairāk »
Ivans IV
Ivans IV Rurikovičs jeb Joans Rurikovičs (1530—1584) bija pēdējais Rurikoviču dinastijas Maskavijas lielkņazs un pirmais Krievijas cars no 1547.
Jaunums!!: Pārdaugavas Livonijas hercogiste un Ivans IV · Redzēt vairāk »
Jamas Zapoļskas miera līgums
Stefanam Batorijam. Centrā sarunu vidutājs pāvesta legāts Antonio Posevino (Jana Matejko glezna, 1872) Ar oranžu krāsu iezīmētas Krievijas ieņemtās zemes, no kurām tā atteicās pēc Jamzapoļskas miera līguma Jamas Zapoļskas miera līgums vai Jamzapoļskas miera līgums, arī Jamzapoļes (Zapoļes) miers bija starpvalstu līgums, kuru Livonijas kara (1558—1583) beigās apmēram 80 km uz dienvidaustrumiem no Pleskavas sādžā Kiverova Gora (Киверова Гора) 1582.
Jaunums!!: Pārdaugavas Livonijas hercogiste un Jamas Zapoļskas miera līgums · Redzēt vairāk »
Jans Andžejs Plāters
Jans Andžejs Plāters (dzimis 1626. gadā, miris) bija grāfs, Žečpospolitas valsts darbinieks, Inflantijas vaivads no 1695.
Jaunums!!: Pārdaugavas Livonijas hercogiste un Jans Andžejs Plāters · Redzēt vairāk »
Jaunie laiki
Valdzemilera karte, 1507. gads Jaunie laiki jeb precīzāk Agrīnie Jaunie laiki ir Eiropas vēstures periods starp vēlīnajiem viduslaikiem un Jaunākajiem laikiem.
Jaunums!!: Pārdaugavas Livonijas hercogiste un Jaunie laiki · Redzēt vairāk »
Jānis Hodkevičs
Hodkeviču dzimtas ģerbonis Jānis Hodkevičs jeb Jānis Kotkievičs, arī Jans Heronimovičs Hadkevičs (1537–1579) bija Lietuvas dižkunigaitijas karavadonis un valstsvīrs.
Jaunums!!: Pārdaugavas Livonijas hercogiste un Jānis Hodkevičs · Redzēt vairāk »
Jezuīti
right Jēzus Sadraudzība, arī Jēzus biedrība (saīsinājums SJ), jeb Jezuītu ordenis ir Romas Katoļu Baznīcas regulārklēriķu ordenis, kas izveidojās 1534.
Jaunums!!: Pārdaugavas Livonijas hercogiste un Jezuīti · Redzēt vairāk »
Jirgens fon Fārensbahs
Jirgens fon Fārensbahs (dzimis 1551. gadā, miris) bija Livonijas karavadonis dažādu valstu karadienestā.
Jaunums!!: Pārdaugavas Livonijas hercogiste un Jirgens fon Fārensbahs · Redzēt vairāk »
Kalendāra nemieri Rīgā
Kalendāra nemieri Rīgā bija Rīgas pilsētnieku sacelšanās 1584.-1589.
Jaunums!!: Pārdaugavas Livonijas hercogiste un Kalendāra nemieri Rīgā · Redzēt vairāk »
Katehisms
Katehisms jeb katķisms (no — 'mutiska apmācība') ir kristīgās ticības mācības izklāsts, pārsvarā jautājumu un atbilžu formā.
Jaunums!!: Pārdaugavas Livonijas hercogiste un Katehisms · Redzēt vairāk »
Kavildas pils
Kavildas pilskalns ar uzrakstu. Kavildas vasaļa pils bija vasaļa pils Tērbatas bīskapijas teritorijā.
Jaunums!!: Pārdaugavas Livonijas hercogiste un Kavildas pils · Redzēt vairāk »
Kirumpejas pils
Kirumpejas pils plāns 17. gadsimtā Kirumpejas pils plāns un apraksts (Broces kolekcija, 1801) Kirumpejas pils, arī Kirumpē bīskapa pils, bija Tērbatas bīskapijas mūra pils pie senā Tērbatas-Pleskavas lielceļa.
Jaunums!!: Pārdaugavas Livonijas hercogiste un Kirumpejas pils · Redzēt vairāk »
Kokneses pils
Cesvaines pilis (no Polijas ''Archiwum Główne Akt Dawnych''). Skats uz Kokneses pili no ziemeļrietumiem (17. gadsimts). Kokneses viduslaiku pils bija viduslaiku Kokneses pilskalnā celta mūra pils Koknesē, Daugavas krastā, Daugavas un Pērses satecē.
Jaunums!!: Pārdaugavas Livonijas hercogiste un Kokneses pils · Redzēt vairāk »
Konecpole
Konecpole ir ciems Istras pagastā, Ludzas novadā.
Jaunums!!: Pārdaugavas Livonijas hercogiste un Konecpole · Redzēt vairāk »
Kongutas pils
Kongutas vasaļa pils bija vasaļa pils Tērbatas bīskapijas teritorijā.
Jaunums!!: Pārdaugavas Livonijas hercogiste un Kongutas pils · Redzēt vairāk »
Kontrreformācija
Trentas koncils Kontrreformācija bija katoļu baznīcas politika un pasākumi, kas bija vērsti pret reformācijas kustību un protestantismu Eiropā.
Jaunums!!: Pārdaugavas Livonijas hercogiste un Kontrreformācija · Redzēt vairāk »
Korfi
Korfu dzimtas ģerbonis (1882) Korfi ir sena vācbaltiešu dzimta, kas ieceļojusi Latvijā 15.
Jaunums!!: Pārdaugavas Livonijas hercogiste un Korfi · Redzēt vairāk »
Krievijas Impērija
Krievijas Impērija bija valsts, kas pastāvēja no 1721.
Jaunums!!: Pārdaugavas Livonijas hercogiste un Krievijas Impērija · Redzēt vairāk »
Krimuldas muiža
Krimuldas pils mūsdienās. No Gaujas senlejas puses. Krimuldas pils pirms Pirmā pasaules kara. Krimuldas muiža atrodas Gaujas senlejas malā, Siguldas pilsētas labā krasta daļā (Krimuldā).
Jaunums!!: Pārdaugavas Livonijas hercogiste un Krimuldas muiža · Redzēt vairāk »
Krimuldas viduslaiku pils
Skats uz Krimuldas viduslaiku pili no dienvidaustrumiem (attēls no Zviedrijas Valsts arhīva). Krimuldas viduslaiku pils galvenā korpusa drupas (Broce, 1794) Krimuldas viduslaiku pils drupas mūsdienās Krimuldas viduslaiku pils bija Rīgas arhibīskapijas Turaidas pils palīgpils 13.-16.
Jaunums!!: Pārdaugavas Livonijas hercogiste un Krimuldas viduslaiku pils · Redzēt vairāk »
Krustpils pils
Krustpils pils jeb Krusta pils ir viduslaiku pils Daugavas ielejas labajā krastā Jēkabpilī.
Jaunums!!: Pārdaugavas Livonijas hercogiste un Krustpils pils · Redzēt vairāk »
Kurzemes bīskapija
Kurzemes bīskapija saukta arī Kursas bīskapija, Piltenes bīskapija (1234—1538) bija otrā mazākā no visām Livonijas bīskapijām (aiz Rēveles bīskapijas) — ~4500 km2.
Jaunums!!: Pārdaugavas Livonijas hercogiste un Kurzemes bīskapija · Redzēt vairāk »
Kurzemes guberņa
Kurzemes guberņa bija viena no trīs Krievijas Impērijas sastāvā esošajām autonomajām Baltijas guberņām.
Jaunums!!: Pārdaugavas Livonijas hercogiste un Kurzemes guberņa · Redzēt vairāk »
Kurzemes un Zemgales hercogiste
Kurzemes un Zemgales hercogiste (saīsināti Kurzemes hercogiste) bija autonoma Lietuvas lielkņazistes, vēlāk Polijas-Lietuvas ūnijas vasaļvalsts, kas no 1562.
Jaunums!!: Pārdaugavas Livonijas hercogiste un Kurzemes un Zemgales hercogiste · Redzēt vairāk »
Laisas pils
Laisas pils Laisas pilsdrupas no austrumu puses (Vilhelma Tuša zīmējums, 19. gadsimts). Laisas pilsdrupu plāns (Vilhelma Tuša zīmējums). Laisas pils jeb Lajuzes pils bija viduslaiku pils pie Lajuzes strauta Livonijas ordeņa valsts teritorijā.
Jaunums!!: Pārdaugavas Livonijas hercogiste un Laisas pils · Redzēt vairāk »
Latgale
Latgale ir viena no latviešu vēsturiskajām zemēm.
Jaunums!!: Pārdaugavas Livonijas hercogiste un Latgale · Redzēt vairāk »
Līveni
Līvenu dzimtas ģerbonis (no ''Baltisches Wappenbuch'', 1882). Līveni, līdz 17.
Jaunums!!: Pārdaugavas Livonijas hercogiste un Līveni · Redzēt vairāk »
Lielvārdes pils
12. gadsimta Uldevena koka pils rekonstrukcija Lielvārdes pils bija Daugavas līvu pils, vēlāk Rīgas arhibīskapa fogta pils Lielvārdes draudzes novadā.
Jaunums!!: Pārdaugavas Livonijas hercogiste un Lielvārdes pils · Redzēt vairāk »
Lietuvas lielkņaziste
Lietuvas lielkņaziste jeb Lietuvas dižkunigaitija (veclietuvju: Didi Kunigiste Letuvos), arī Lietuvas lielhercogiste, bija lielvalsts mūsdienu Lietuvas, Baltkrievijas, Ukrainas, Krievijas, Polijas, Latvijas un Igaunijas teritorijās, kas pretendēja uz Kijivas Krievzemes mantinieces un visu austrumslāvu zemju apvienotājas pozīciju.
Jaunums!!: Pārdaugavas Livonijas hercogiste un Lietuvas lielkņaziste · Redzēt vairāk »
Lietuvas Republikas Seims
Lietuvas Republikas Seims jeb vienkārši Seims (Seimas) ir Lietuvas Republikas parlaments.
Jaunums!!: Pārdaugavas Livonijas hercogiste un Lietuvas Republikas Seims · Redzēt vairāk »
Lietuvas statūti
1529. gada statūtu titullapa Lietuvas statūti bija trīs 16.
Jaunums!!: Pārdaugavas Livonijas hercogiste un Lietuvas statūti · Redzēt vairāk »
Limbažu pils
Limbažu viduslaiku pils dienvidu korpuss 1920. gados. Limbažu pils drupas (1999). Limbažu viduslaiku pils bija viena no Rīgas arhibīskapu rezidences vietām 14.-16.
Jaunums!!: Pārdaugavas Livonijas hercogiste un Limbažu pils · Redzēt vairāk »
Livonijas hercogi
Livonijas hercogistes ģerbonis Livonijas ķēniņa Magnusa ģerbonis Livonijas hercogs bija mantojams tituls, ko no 16.
Jaunums!!: Pārdaugavas Livonijas hercogiste un Livonijas hercogi · Redzēt vairāk »
Livonijas hercogistes ģerbonis
Livonijas hercogistes bija Pārdaugavas Livonijas hercogistes ģerbonis.
Jaunums!!: Pārdaugavas Livonijas hercogiste un Livonijas hercogistes ģerbonis · Redzēt vairāk »
Livonijas karaliste
Livonijas karaliste bija monarhija, kas pastāvēja Livonijas kara laikā.
Jaunums!!: Pārdaugavas Livonijas hercogiste un Livonijas karaliste · Redzēt vairāk »
Livonijas Konfederācija
Livonijas Konfederācija jeb Terra Mariana ("Māras zeme") bija vairāku laicīgo un baznīcas valstisko veidojumu konfederācija Livonijā, tagadējās Latvijas un Igaunijas teritorijās no 1243.
Jaunums!!: Pārdaugavas Livonijas hercogiste un Livonijas Konfederācija · Redzēt vairāk »
Livonijas konstitūcijas
Livonijas Konstitūcijas bija 1582.
Jaunums!!: Pārdaugavas Livonijas hercogiste un Livonijas konstitūcijas · Redzēt vairāk »
Livonijas ordenis
Livonijas ordenis jeb Svētās Marijas Vācu Nama Jeruzalemē brālība Livonijā bija autonoms Vācu ordeņa un Vācu ordeņa valsts atzars Livonijā, kuru Ordeņa mestrs Hermans Balke izveidoja pēc Zobenbrāļu ordeņa sagrāves Saules kaujā 1236.
Jaunums!!: Pārdaugavas Livonijas hercogiste un Livonijas ordenis · Redzēt vairāk »
Livonijas un Lietuvas reālūnija
Livonijas un Lietuvas reālūnija (gaiši zaļā krāsā) pēc 1566. gada Grodņas ūnijas noslēgšanas (Tērbatas bīskapija atradās Krievijas okupācijā, Rīgas brīvpilsēta saglabāja patstāvību, Kurzemes un Zemgales hercogiste bija Lietuvas vasaļvalsts). Livonijas un Lietuvas reālūnija bija Livonijas hercogistes un Lietuvas dižkunigaitijas kopvalsts ar Lietuvas lielkņazu kā kopējo valdnieku (reālūnija), kas izveidojās 1566.
Jaunums!!: Pārdaugavas Livonijas hercogiste un Livonijas un Lietuvas reālūnija · Redzēt vairāk »
Livonijas vietvalži
1566. gadā Livonijas hercogistei piešķirtais ģerbonis ar Sigismunda II Augusta iniciāļiem, kas kļuva par pamatu Livonijas administratora J. Hodkeviča dzimtas ģerbonim. Livonijas vietvalži jeb Livonijas administratori, oficiāli "Viņa majestātes Polijas karaļa vietvaldis un gubernators Livonijā" bija Livonijas hercogistes pārvaldnieki pēc Viļņas ūnijas parakstīšanas 1562.
Jaunums!!: Pārdaugavas Livonijas hercogiste un Livonijas vietvalži · Redzēt vairāk »
Ludzas pils
Ludzas pilsdrupas 2007. gadā. Ludzas pils ir gotikas stilā celta viduslaiku cietokšņa drupas Ludzas centrā.
Jaunums!!: Pārdaugavas Livonijas hercogiste un Ludzas pils · Redzēt vairāk »
Ludzas trakts
Ludzas trakta ziemeļu daļa (Ludzas apkārtne, 1798). Ludzas pils drupas pēc sagraušanas 1654. gadā. Ludzas trakts jeb Ludzas stārastija bija administratīva vienība Inflantijas vaivadijas (1629-1772) sastāvā ar centru Ludzā.
Jaunums!!: Pārdaugavas Livonijas hercogiste un Ludzas trakts · Redzēt vairāk »
Lugažu pils
Lugažu pils plāns no 1692. gada. Lugažu pilsmuižas skats no rietumiem 1801. gadā ar zemes valni agrākās pils vietā (no Broces kolekcijas). Lugažu ordeņa pils bija Livonijas ordeņa nocietinājums Lugažos pie robežas ar Tērbatas bīskapiju.
Jaunums!!: Pārdaugavas Livonijas hercogiste un Lugažu pils · Redzēt vairāk »
Manteifeļi
Manteifeļu dzimtas ģerbonis 13. gadsimtā Manteifeļu-Cēgu dzimtas ģerbonis (1882) Manteifeļiem-Cēgēm piederējusī Kazdangas pils 2008. gadā Manteifeļi un Manteifeļi-Cēges ir dažādu dzimtu atzari, kuras priekšteči Pomerānijā izsekojami līdz 13.
Jaunums!!: Pārdaugavas Livonijas hercogiste un Manteifeļi · Redzēt vairāk »
Marienhauzenas pils
Pilsdrupas uz Viļakas ezera salas. Marienhauzenas pils jeb Viļakas viduslaiku pils --> bija viduslaiku mūra pils Viļakas ezera salā, kur kādreiz atradusies latgaļu koka ezerpils.
Jaunums!!: Pārdaugavas Livonijas hercogiste un Marienhauzenas pils · Redzēt vairāk »
Mālpils viduslaiku pils
Lemburgas pils un baznīcas plāns 17. gadsimtā (no Zviedrijas kara arhīva). Sānskats uz daļēji nopostīto Lemburgas pili 17. gadsimtā (no Zviedrijas kara arhīva). Mālpils viduslaiku pils jeb Lemburgas pils bija Livonijas ordeņa nocietinājums Mergupes labajā krastā Mālpilī pie senā Siguldas-Lielvārdes ceļa.
Jaunums!!: Pārdaugavas Livonijas hercogiste un Mālpils viduslaiku pils · Redzēt vairāk »
Mārka (naudas vienība)
Vācu markas monēta (Vācijas Impērija, 1875) Mārka jeb marka bija naudas vienības nosaukums Hanzas savienības pilsētās, vēlāk Vācijā un citās valstīs.
Jaunums!!: Pārdaugavas Livonijas hercogiste un Mārka (naudas vienība) · Redzēt vairāk »
Mihaēls Rots
Mihaēls Rots (arī Miķelis Rots; dzimis, miris) bija latgaliešu rakstnieks, tulkotājs, katoļu garīdznieks, misionārs.
Jaunums!!: Pārdaugavas Livonijas hercogiste un Mihaēls Rots · Redzēt vairāk »
Mujānu pils
Mujānu pils, muižas un dzirnavu plāns 17. gs. Mujānu pilsdrupas ar Balto torni 20. gs. sākumā Mujānu pils (dēvēta arī par Moyan, Maian, Mojahn) bija Rīgas arhibīskapijas vasaļa pils 15.-16.
Jaunums!!: Pārdaugavas Livonijas hercogiste un Mujānu pils · Redzēt vairāk »
Nabes pils
Nabes pils tornis mūsdienās (2000). Nabes muiža ar viduslaiku dzīvojamo torni (pa labi, ap 1920). Nabes pils bija 14.
Jaunums!!: Pārdaugavas Livonijas hercogiste un Nabes pils · Redzēt vairāk »
Narva
Narva ir Igaunijas robežpilsēta pie Krievijas robežas.
Jaunums!!: Pārdaugavas Livonijas hercogiste un Narva · Redzēt vairāk »
Nītaures pils
Nītaures pils un baznīca kartē (Stokholmas kara arhīvs, 1701) Nītaures pils bija Livonijas ordeņa nocietinājums pie Mergupes.
Jaunums!!: Pārdaugavas Livonijas hercogiste un Nītaures pils · Redzēt vairāk »
Nikolajs Radvils Melnais
Firstu Radvilu dzimtas ģerbonis Nikolajs Radvils, arī Radivils, saukts Melnais, arī Nikolajs Radzivils (1515-1565) bija Lietuvas dižkunigaitijas valstsvīrs un diplomāts no Radvilu dzimtas.
Jaunums!!: Pārdaugavas Livonijas hercogiste un Nikolajs Radvils Melnais · Redzēt vairāk »
Nirza
Nirza ir apdzīvota vieta Ludzas novada Nirzas pagastā, pagasta centrs.
Jaunums!!: Pārdaugavas Livonijas hercogiste un Nirza · Redzēt vairāk »
Oto Šenkings
Oto Šenkings (dzimis ap 1554. gadu, miris) bija kontrreformācijas laika Cēsu bīskaps ar pastāvīgu rezidenci Cēsīs (1587-1625) un ar uzdevumu atjaunot katoļu ticību Livonijā.
Jaunums!!: Pārdaugavas Livonijas hercogiste un Oto Šenkings · Redzēt vairāk »
Otrais Ziemeļu karš
Otrais Ziemeļu karš jeb Otrais poļu—zviedru karš (1655—1661), dažādos avotos bieži saukts arī par Pirmo Ziemeļu karu, bija atkārtots Polijas—Lietuvas kopvalsts, Zviedrijas un Krievijas karš par Livonijas mantojumu.
Jaunums!!: Pārdaugavas Livonijas hercogiste un Otrais Ziemeļu karš · Redzēt vairāk »
Pasiene
Pasiene (arī Pasīne, Posīne) ir apdzīvota vieta Ludzas novada Pasienes pagastā, pagasta centrs.
Jaunums!!: Pārdaugavas Livonijas hercogiste un Pasiene · Redzēt vairāk »
Pārdaugavas Livonijas hercogiste
Pārdaugavas Livonijas hercogiste (kņaziste) bija hercogiste, kas izveidota 1561.-1562.
Jaunums!!: Pārdaugavas Livonijas hercogiste un Pārdaugavas Livonijas hercogiste · Redzēt vairāk »
Pērnava
Pērnavas dronu video 2022 Pērnava ir pilsēta Igaunijas dienvidos Baltijas jūras Pērnavas līča krastā, Pernu upes grīvā.
Jaunums!!: Pārdaugavas Livonijas hercogiste un Pērnava · Redzēt vairāk »
Pērnavas vaivadija
Pērnavas vaivadija (Województwo parnawskie) bija Pārdaugavas Livonijas hercogistes administratīva vienība, kas izveidota pēc 1598.
Jaunums!!: Pārdaugavas Livonijas hercogiste un Pērnavas vaivadija · Redzēt vairāk »
Peltsamā
Peltsamā jeb Augstpāle ir pilsēta Igaunijas vidienē.
Jaunums!!: Pārdaugavas Livonijas hercogiste un Peltsamā · Redzēt vairāk »
Piebalgas pils
Piebalgas baznīca un pilsdrupas 18. gs. (no Broces krājuma) Piebalgas pils bija Rīgas arhibīskapijas saimniecības muižas pils 14.—16.
Jaunums!!: Pārdaugavas Livonijas hercogiste un Piebalgas pils · Redzēt vairāk »
Pilda
Pilda ir ciems Ludzas novada Pildas pagastā, pagasta centrs.
Jaunums!!: Pārdaugavas Livonijas hercogiste un Pilda · Redzēt vairāk »
Piltenes apgabals
Piltenes apgabala zemes (oranžā krāsā) Livonijas Konfederācijas robežās. Ar oranžu līniju apzīmēta Kurzemes un Zemgales robeža Piltenes apgabals un Cēsu vaivadija (vēlāk Inflantijas vaivadija) Polijas-Lietuvas sastāvā Kurzemes guberņas karte ar trīsdaļīgo Piltenes apriņķi (zilā krāsā, līdz 1819. gada reformai) Piltenes apgabals bija autonoms apgabals (savi Piltenes statūti un Piltenes landtāgs) agrākās Kurzemes bīskapijas teritorijā, kas lielā mērā saglabāja savu autonomiju atrodoties Prūsijas hercogistes, Polijas-Lietuvas ūnijas, Kurzemes un Zemgales hercogistes un Krievijas Impērijas pakļautībā.
Jaunums!!: Pārdaugavas Livonijas hercogiste un Piltenes apgabals · Redzēt vairāk »
Plāteri
Plāteru-Zībergu dzimtas ģerbonis Plāteri jeb par Plāteriem saukti dzimtkungi no Brēles, pēc 1803.
Jaunums!!: Pārdaugavas Livonijas hercogiste un Plāteri · Redzēt vairāk »
Poļu—zviedru karš (1600—1629)
Salaspils kauja starp poļiem, lietuviešiem, kurzemniekiem (kreisajā pusē) un zviedru sabiedrotajiem (labajā pusē). Gleznā saskatāma Daugava ar Mārtiņsalu un Salaspils baznīca (Peter Snayers, 1630) Poļu—zviedru karš (1600—1629) bija viens no poļu—lietuviešu—zviedru kariem starp Polijas—Lietuvas ūniju un Zviedrijas karalisti, kura darbība notika galvenokārt Latvijas teritorijā.
Jaunums!!: Pārdaugavas Livonijas hercogiste un Poļu—zviedru karš (1600—1629) · Redzēt vairāk »
Pokumina
Pokumina ir ciems Cirmas pagastā, Ludzas novadā.
Jaunums!!: Pārdaugavas Livonijas hercogiste un Pokumina · Redzēt vairāk »
Polijas—Lietuvas ūnija
Polijas—Lietuvas ūnija jeb Abu Tautu Republika (kopvalsts),, īsāk Kopvalsts (Žečpospolita) (rzecz pospolita, Рѣч Посполита), oficiāli Suverēnā Polijas karalistes kroņa un Lietuvas lielhercogistes Republika, bija federāla vēlētā monarhija, kas pastāvēja no 1569.
Jaunums!!: Pārdaugavas Livonijas hercogiste un Polijas—Lietuvas ūnija · Redzēt vairāk »
Prūsijas hercogiste
Prūsijas hercogistes ģerbonis Prūsijas hercogistes un Karaļa Prūsijas teritorija 1576. gadā (K. Henneberga zīmēta karte). Prūsijas hercogistes (svītrotā krāsā) un Karaļa Prūsijas teritorijas līdz 18. gadsimta sākumam. Prūsijas hercogiste bija Polijas-Lietuvas kopvalsts vasaļvalsts Prūsijas teritorijā laikā no 1525.
Jaunums!!: Pārdaugavas Livonijas hercogiste un Prūsijas hercogiste · Redzēt vairāk »
Raipole
Raipole var būt.
Jaunums!!: Pārdaugavas Livonijas hercogiste un Raipole · Redzēt vairāk »
Randenes pils
Randenes vasaļa pils jeb Rannu vasaļa pils bija vasaļa pils Tērbatas bīskapijas teritorijā.
Jaunums!!: Pārdaugavas Livonijas hercogiste un Randenes pils · Redzēt vairāk »
Raunas viduslaiku pils
Raunas pils plāns Zviedru Vidzemes laikā (17. gs.) Raunas viduslaiku pils 13.
Jaunums!!: Pārdaugavas Livonijas hercogiste un Raunas viduslaiku pils · Redzēt vairāk »
Rīga
Rīga ir Latvijas galvaspilsēta un galvenais rūpniecības, darījumu, kultūras, sporta un finanšu centrs Baltijas valstīs, kā arī nozīmīga ostas pilsēta.
Jaunums!!: Pārdaugavas Livonijas hercogiste un Rīga · Redzēt vairāk »
Rīgas arhibīskapija
Rīgas arhibīskapija (latīniski: archiepiscopatus provincia Rigensis) bija vadošā Livonijas bīskapija 1255.
Jaunums!!: Pārdaugavas Livonijas hercogiste un Rīgas arhibīskapija · Redzēt vairāk »
Rīgas brīvpilsēta
Rīgas brīvpilsētas panorāma (1581. gada attēls no G. Brauna un F. Hogenberga ''Civitates Orbis Terrarum''). Rīgas pilsētas ģerbonis (1591). Rīgas brīvpilsēta ir historiogrāfijā lietots apzīmējums periodam Rīgas vēsturē no 1561.
Jaunums!!: Pārdaugavas Livonijas hercogiste un Rīgas brīvpilsēta · Redzēt vairāk »
Rīgas pils
Rīgas pils Rīgas pils (Rīgas ordeņpils) ir viduslaiku pils, Latvijas Republikas Valsts prezidenta rezidence Rīgā, Daugavas krastā.
Jaunums!!: Pārdaugavas Livonijas hercogiste un Rīgas pils · Redzēt vairāk »
Rīgas Svētā Jāņa baznīca
Rīgas Svētā Jāņa Evaņģēliski luteriskā baznīca ir vecākais Latvijas Evaņģēliski luteriskās Baznīcas dievnams Rīgā, kas latviešu draudzei pieder jau kopš 1582.
Jaunums!!: Pārdaugavas Livonijas hercogiste un Rīgas Svētā Jāņa baznīca · Redzēt vairāk »
Rīgas Svētā Jēkaba katedrāle
Rīgas Svētā Jēkaba Romas katoļu katedrāle ir Romas katoļu Rīgas metropolijas Rīgas arhidiecēzes draudzes katedrāle un arhibīskapa rezidence Vecrīgā, Jēkaba ielā 9, kas celta 1225.
Jaunums!!: Pārdaugavas Livonijas hercogiste un Rīgas Svētā Jēkaba katedrāle · Redzēt vairāk »
Rīgas Svētās Marijas Magdalēnas katoļu baznīca
Rīgas Svētās Marijas Magdalēnas Romas katoļu baznīca un klosteris ir Romas Katoļu Baznīcas dievnams Klostera ielā 2, Vecrīgā.
Jaunums!!: Pārdaugavas Livonijas hercogiste un Rīgas Svētās Marijas Magdalēnas katoļu baznīca · Redzēt vairāk »
Rēmeri
Rēmeru dzimtas Baltijas atzara ģerbonis (no ''Baltisches Wappenbuch'', 1882). Rēmeri ir vācbaltiešu dzimta, kas ieceļojusi Livonijā 16.
Jaunums!!: Pārdaugavas Livonijas hercogiste un Rēmeri · Redzēt vairāk »
Rēzeknes pilskalns
Rēzeknes pilsdrupas ir Livonijas ordeņa pils paliekas Rēzeknes pilsētas centrā.
Jaunums!!: Pārdaugavas Livonijas hercogiste un Rēzeknes pilskalns · Redzēt vairāk »
Rēzeknes trakts
Rēzeknes trakta ziemeļdaļa pēc iekļaušanas Polockas guberņas sastāvā (1798). Rēzeknes pils drupas 1797. gadā (no J.K.Broces kolekcijas). Rēzeknes trakts jeb Rēzeknes stārastija bija administratīva vienība Inflantijas vaivadijas (1629-1772) sastāvā ar centru Rēzeknes pilsētā.
Jaunums!!: Pārdaugavas Livonijas hercogiste un Rēzeknes trakts · Redzēt vairāk »
Ringes pils
Ringes pilsdrupas un muižas ēkas (no Broces kolekcijas, 18. gs.). Ringes pilsdrupas un muižas ēkas no austrumu puses (Vilhelma Tuša zīmējums, 19. gs.). Ringes pils un pilsdrupu plāns (Vilhelma Tuša zīmējums). Ringes vasaļa pils jeb Rengu vasaļa pils bija vasaļa pils Tērbatas bīskapijas teritorijā.
Jaunums!!: Pārdaugavas Livonijas hercogiste un Ringes pils · Redzēt vairāk »
Ropažu viduslaiku pils
Ropažu viduslaiku pilsdrupas pilskalnā pie Lielās Juglas upes (18. gs. zīmējums) Ropažu pilsdrupas mūsdienās Ropažu viduslaiku pils bija Livonijas ordeņa nocietinājums Ropažos pie Lielās Juglas upes uz senā kara ceļa, kas no Salaspils veda uz Siguldas pili.
Jaunums!!: Pārdaugavas Livonijas hercogiste un Ropažu viduslaiku pils · Redzēt vairāk »
Rozbeķu pils
Rozbeķu pilsdrupas 18. gs. Rozbeķu pilsdrupas 2014. gada vasarā Rozbeķu pils pamatu uzmērījums 20. gs. sākumā. Rozbeķu pils bija Rīgas arhibīskapijas vasaļu pils 14.-16.
Jaunums!!: Pārdaugavas Livonijas hercogiste un Rozbeķu pils · Redzēt vairāk »
Rundēni
Rundēni (arī Rundāni) ir ciems Ludzas novada Rundēnu pagastā, pagasta centrs.
Jaunums!!: Pārdaugavas Livonijas hercogiste un Rundēni · Redzēt vairāk »
Salaspils
Salaspils dome Salaspils ir pilsēta Latvijā, Salaspils novada administratīvais centrs.
Jaunums!!: Pārdaugavas Livonijas hercogiste un Salaspils · Redzēt vairāk »
Sapjehas
Kņazu Sapjehu dzimtas ģerbonis. Sapjehas jeb Sapegas bija Lietuvas lielkņazistes dižciltīgo dzimta.
Jaunums!!: Pārdaugavas Livonijas hercogiste un Sapjehas · Redzēt vairāk »
Sāmsalas-Vīkas bīskapija
Sāmsalas un Vīkas bīskapija. Sāmsalas-Vīkas bīskapija (lejasvācu: Bisdom Ösel-Wiek) bija autonoma bīskapija Livonijas konfederācijā no 1228.
Jaunums!!: Pārdaugavas Livonijas hercogiste un Sāmsalas-Vīkas bīskapija · Redzēt vairāk »
Sigismunds II Augusts
Sigismunds II Augusts (dzimis, miris) no 1548.
Jaunums!!: Pārdaugavas Livonijas hercogiste un Sigismunds II Augusts · Redzēt vairāk »
Sigismunds III Vāsa
Sigismunds III Vāsa (zviedru tradīcijā saukts vienkārši par Sigismundu; dzimis, miris) bija Vāsu dinastijas Polijas karalis un Lietuvas lielkņazs, kā arī nominālais Livonijas lielhercogs no 1587.
Jaunums!!: Pārdaugavas Livonijas hercogiste un Sigismunds III Vāsa · Redzēt vairāk »
Siguldas viduslaiku pils
Siguldas pilsdrupas 2004. gadā. Siguldas viduslaiku pils ir viduslaiku pils Siguldā, Gaujas senlejas kreisajā krastā, pilsētas ziemeļaustrumu daļā.
Jaunums!!: Pārdaugavas Livonijas hercogiste un Siguldas viduslaiku pils · Redzēt vairāk »
Skujenes pils
Skujenes pils un baznīca 17. gadsimta kartē. Mūra atliekas rietumpusē Skujenes pils bija Livonijas ordeņa nocietinājums Skujenē pie Piebalgas-Nītaures ceļa ap puskilometru no vietas, kur tas šķērso Amatas upi.
Jaunums!!: Pārdaugavas Livonijas hercogiste un Skujenes pils · Redzēt vairāk »
Smiltenes pils
Smiltenes pilsdrupas un baznīca 18. gs. (no Broces krājuma). Pils drupas 1788. gadā Smiltenes pilsdrupas (2000). Pilsdrupu iekšpagalms Smiltenes pils bija Livonijas Rīgas arhibīskapijas saimniecības pilsmuiža 14.-17.
Jaunums!!: Pārdaugavas Livonijas hercogiste un Smiltenes pils · Redzēt vairāk »
Stārastija
Stārastija bija Polijas-Lietuvas kopvalsts administratīvā teritorija, ko pārvaldīja stārasts.
Jaunums!!: Pārdaugavas Livonijas hercogiste un Stārastija · Redzēt vairāk »
Stefans Batorijs
Stefans Batorijs (dzimis, miris) bija Transilvānijas vaivads no 1571.
Jaunums!!: Pārdaugavas Livonijas hercogiste un Stefans Batorijs · Redzēt vairāk »
Suntažu viduslaiku pils
Suntažu viduslaiku pils 17. gadsimtā. Suntažu muižas kungu māja un baznīca 1796. gadā (no Broces kolekcijas). Suntažu viduslaiku pils bija Rīgas arhibīskapijas nocietinājums Mazās Juglas krastā Suntažos pie senā Siguldas-Lielvārdes ceļa.
Jaunums!!: Pārdaugavas Livonijas hercogiste un Suntažu viduslaiku pils · Redzēt vairāk »
Svētā Romas impērija
Sacrum Romanum Imperium Heiliges Römisches Reich |- | align.
Jaunums!!: Pārdaugavas Livonijas hercogiste un Svētā Romas impērija · Redzēt vairāk »
Tartu
Tartu ir pilsēta Igaunijas dienvidaustrumos pie Emajegi upes.
Jaunums!!: Pārdaugavas Livonijas hercogiste un Tartu · Redzēt vairāk »
Tarvastas pils
Tarvastas pilsdrupas ar kapelu (Vilhelma Tuša zīmējums, 19. gs.). Tarvastas pilsdrupu plāns (Vilhelma Tuša zīmējums). Tarvastas pils bija viduslaiku pils netālu no Tarvastu upes ietekas Vircezerā Sakalas, vēlāk Livonijas ordeņa valsts teritorijā.
Jaunums!!: Pārdaugavas Livonijas hercogiste un Tarvastas pils · Redzēt vairāk »
Tīzenhauzeni
Tīzenhauzenu dzimtas ģerbonis Tīzenhauzenu dzimtas ģerbonis no Rēršeita albuma (''Hieronymus Rörscheidt '', 1600). Tīzenhauzeni ir sena vācbaltiešu dzimta, kas ieceļojusi Latvijā krusta karu laikā 13.
Jaunums!!: Pārdaugavas Livonijas hercogiste un Tīzenhauzeni · Redzēt vairāk »
Tērbatas bīskapija
Tērbatas bīskapija. Terbatas bīskapa zīmogs (augšā pa kreisi) un Tērbatas pilsētas ģerbonis (augšā pa labi). Divi attēli ar Tērbatas bīskapa cietokšņiem - Tērbatas (augšā) un Neihauzenas (tagad Vastselīna, apakšā). No Romas pāvestam dāvātā albuma "Terra Mariana". Tērbatas bīskapija, pirms tam saukta par Igaunijas bīskapiju (1211-1224) bija bīskapija Livonijas Konfederācijas sastāvā, kas pastāvēja no 1224.
Jaunums!!: Pārdaugavas Livonijas hercogiste un Tērbatas bīskapija · Redzēt vairāk »
Tērbatas vaivadija
Tērbatas vaivadija (Województwo dorpackie) bija Pārdaugavas Livonijas hercogistes administratīva vienība, kas izveidota pēc 1598.
Jaunums!!: Pārdaugavas Livonijas hercogiste un Tērbatas vaivadija · Redzēt vairāk »
Teodors Denhofs
Teodors Dēnhofs (pirms 1567—1622) bija Polijas—Lietuvas kopvalsts armijas pulkvedis no Dēnhofu dzimtas.
Jaunums!!: Pārdaugavas Livonijas hercogiste un Teodors Denhofs · Redzēt vairāk »
Trikātas viduslaiku pils
V. Z. Štafenhāgens, 1866) Trikātas viduslaiku pils plāns (Zviedrijas Valsts arhīvs, 17.gs.) Trikātas viduslaiku pils bija Livonijas ordeņa pils Trikātā 13.-17.
Jaunums!!: Pārdaugavas Livonijas hercogiste un Trikātas viduslaiku pils · Redzēt vairāk »
Turaidas pils
Turaidas pils (senie vācu nosaukumi: Fredeland, Treiden, Treyden) ir viena no senākajām mūsdienās apskatāmajām viduslaiku pilīm Latvijā.
Jaunums!!: Pārdaugavas Livonijas hercogiste un Turaidas pils · Redzēt vairāk »
Ungerni-Šternbergi
Ungernu-Šternbergu dzimtas ģerbonis (no ''Baltisches Wappenbuch'') Grāfu Ungernu-Šternbergu dzimtas ģerbonis (no ''Baltisches Wappenbuch'') Baronu Ungernu-Šternbergu dzimtas ģerbonis (no ''Baltisches Wappenbuch'') Ungerni-Šternbergi ir sena vācbaltiešu dzimta, kas Livonijā zināma kopš 13.
Jaunums!!: Pārdaugavas Livonijas hercogiste un Ungerni-Šternbergi · Redzēt vairāk »
Upsālas Universitāte
Upsālas Universitāte ir 1477.
Jaunums!!: Pārdaugavas Livonijas hercogiste un Upsālas Universitāte · Redzēt vairāk »
Vainižu pils
Vainižu muižas pils (2000). Vainižu pils bija Rīgas arhibīskapijas saimniecības muižas pils 14.-16.
Jaunums!!: Pārdaugavas Livonijas hercogiste un Vainižu pils · Redzēt vairāk »
Valmieras Livonijas ordeņa pils
Priekšpils drupas mūsdienās. Valmieras cietokšņa aplenkums. Pa kreisi redzama pils ar priekšpili un diviem sargtorņiem. Pa labi pilsēta ar baznīcu un aizsargmūri. Skats uz Valmieras pils sienu un Sv.Sīmaņa baznīcu pirms Pirmā pasaules kara. Valmieras viduslaiku pils bija Livonijas ordeņa mestra pils ar priekšpili un nocietinātu Valmieras pilsētu 13.—17.
Jaunums!!: Pārdaugavas Livonijas hercogiste un Valmieras Livonijas ordeņa pils · Redzēt vairāk »
Vanavastselīna
Vanavastselīna, līdz 20.
Jaunums!!: Pārdaugavas Livonijas hercogiste un Vanavastselīna · Redzēt vairāk »
Vīlandes viduslaiku pils
Vīlandes viduslaiku pils rekonstrukcija. Vīlandes pilsdrupas - pils konventa ēkas siena. Vīlandes viduslaiku pils jeb Vīlandes ordeņa pils bija viduslaiku pils Vīlandē, Livonijas ordeņa Vīlandes komturejas centrs.
Jaunums!!: Pārdaugavas Livonijas hercogiste un Vīlandes viduslaiku pils · Redzēt vairāk »
Vērdiņi
Vērdiņi ir ciems Bauskas novada Kurmenes pagastā.
Jaunums!!: Pārdaugavas Livonijas hercogiste un Vērdiņi · Redzēt vairāk »
Veisenšteinas pils
Veisenšteinas pilsdrupas 1799. gadā (no Broces kolekcijas). Pilsdrupas pirms Pirmā pasaules kara. Atjaunotais pils tornis "Garais Hermanis", kurā iekārtots "Laika centrs ''Wittenstein''". Veisenšteinas pils, video Veisenšteinas pils (lejasvācu Wittenstein — "Baltakmens pils") jeb Paides pils bija Livonijas ordeņa pils Paides pilsētā Igaunijā.
Jaunums!!: Pārdaugavas Livonijas hercogiste un Veisenšteinas pils · Redzēt vairāk »
Viļakas trakts
Viļakas trakts pēc pievienošanas Ludzas traktam un iekļaušanas Polockas guberņas sastāvā (1798). Marienhauzenas pils drupas pēc sagraušanas 18. gs. sākumā. Viļakas trakts jeb Viļakas stārastija bija administratīva vienība Inflantijas vaivadijas (1629-1772) sastāvā ar centru Marienhauzenas pilī.
Jaunums!!: Pārdaugavas Livonijas hercogiste un Viļakas trakts · Redzēt vairāk »
Viļņas ūnija
Sigismundu II Augustu. Maurīcija Gotlība (Maurycy Gottlieb, 1856-1879) zīmējums Radvilu arhīva). 1561. gada ''Pacta subiectionis'' vāciskais tulkojums, kas sākas ar ''Sigismundus Augustus von Gottes Gnaden König in Polen...'' Viļņas ūnija ir 1561.
Jaunums!!: Pārdaugavas Livonijas hercogiste un Viļņas ūnija · Redzēt vairāk »
Vidzeme
Vidzeme ir viena no latviešu vēsturiskajām zemēm.
Jaunums!!: Pārdaugavas Livonijas hercogiste un Vidzeme · Redzēt vairāk »
Vidzemes landmaršali
Vidzemes landmaršals jeb Livonijas landmaršals bija Vidzemes bruņniecības priekšstāvis un Vidzemes landtāga priekšsēdis.
Jaunums!!: Pārdaugavas Livonijas hercogiste un Vidzemes landmaršali · Redzēt vairāk »
Vidzemes landtāgs
Vecais Vidzemes bruņniecības nams (1755-1865) Rīgā, kurā notika Vidzemes landtāgi. Vidzemes landtāgs bija Pārdaugavas Livonijas hercogistes, vēlāk Zviedru Vidzemes un Vidzemes guberņas augstāko kārtu pārstāvju jeb "zemes sūtņu" regulāra kopsapulce, kas pastāvēja līdz Latvijas Republikas dibināšanai.
Jaunums!!: Pārdaugavas Livonijas hercogiste un Vidzemes landtāgs · Redzēt vairāk »
Vidzemes, Cēsu un Latgales-Piltenes bīskapi
Cēsu katoļu bīskapu baznīca (1583.-1621.), tagad Cēsu luterāņu baznīca. Latgales bīskaps Teodors Volfs fon Ludinghauzens (pa kreisi). Augšējā daļā bīskapa baznīca Daugavpilī, augšā pa labi - bīskapa ģerbonis. No pāvestam 1903. gadā dāvātā albuma "Terra Mariana". Cēsu, Livonijas un Piltenes bīskapi bija 1583.
Jaunums!!: Pārdaugavas Livonijas hercogiste un Vidzemes, Cēsu un Latgales-Piltenes bīskapi · Redzēt vairāk »
Zaubes pils
Zaubes pilsdrupas pie lielceļa un tiltiņš pāri Dzirnavupei 18. gadsimtā. Zaubes pils jeb Jirgenburgas pils, līdz 1932.
Jaunums!!: Pārdaugavas Livonijas hercogiste un Zaubes pils · Redzēt vairāk »
Zībergi
Zībergu dzimtas ģerbonis. Plāteru-Zībergu dzimtas ģerbonis Zībergi (arī Sieberg, Sieberger, Syburg), pēc 1803.
Jaunums!!: Pārdaugavas Livonijas hercogiste un Zībergi · Redzēt vairāk »
Zommerpāles pils
Zommerpāles pils, arī Semerpalu vasaļa pils, bija Tērbatas bīskapijas mūra pils.
Jaunums!!: Pārdaugavas Livonijas hercogiste un Zommerpāles pils · Redzēt vairāk »
Zviedru Vidzeme
Siļķu krastmala Rīgā ap 1650. gadu (Broces zīmējums pēc gleznas rātsnamā). Zviedru Vidzeme jeb Zviedru Livonija (1629—1721) ir literatūrā pieņemts apzīmējums Zviedrijas domīnijai, kas nonāca tās valdījumā 1629.
Jaunums!!: Pārdaugavas Livonijas hercogiste un Zviedru Vidzeme · Redzēt vairāk »
1561. gads
1561.
Jaunums!!: Pārdaugavas Livonijas hercogiste un 1561. gads · Redzēt vairāk »
1585. gads
1585.
Jaunums!!: Pārdaugavas Livonijas hercogiste un 1585. gads · Redzēt vairāk »
1598. gads
1598.
Jaunums!!: Pārdaugavas Livonijas hercogiste un 1598. gads · Redzēt vairāk »
1602. gads
1602.
Jaunums!!: Pārdaugavas Livonijas hercogiste un 1602. gads · Redzēt vairāk »
1620. gads
1620.
Jaunums!!: Pārdaugavas Livonijas hercogiste un 1620. gads · Redzēt vairāk »
1622. gads
1622.
Jaunums!!: Pārdaugavas Livonijas hercogiste un 1622. gads · Redzēt vairāk »
1627. gads
1627.
Jaunums!!: Pārdaugavas Livonijas hercogiste un 1627. gads · Redzēt vairāk »
1629. gads
1629.
Jaunums!!: Pārdaugavas Livonijas hercogiste un 1629. gads · Redzēt vairāk »
1641. gads
1641 bija parastais gads, kas sākās otrdienā.
Jaunums!!: Pārdaugavas Livonijas hercogiste un 1641. gads · Redzēt vairāk »
1643. gads
1643.
Jaunums!!: Pārdaugavas Livonijas hercogiste un 1643. gads · Redzēt vairāk »
1648. gads
1648 bija garais gads, kas sākās trešdienā.
Jaunums!!: Pārdaugavas Livonijas hercogiste un 1648. gads · Redzēt vairāk »
1659. gads
1659.
Jaunums!!: Pārdaugavas Livonijas hercogiste un 1659. gads · Redzēt vairāk »
1795. gads
1795.
Jaunums!!: Pārdaugavas Livonijas hercogiste un 1795. gads · Redzēt vairāk »
1796. gads
1796.
Jaunums!!: Pārdaugavas Livonijas hercogiste un 1796. gads · Redzēt vairāk »
Novirza šeit:
Livonijas Pardaugavas hercogiste, Livonijas Pārdaugavas hercogiste, Livonijas Pārdaugavas hercogiste, Livonijas hercogiste, Livonijas hercogiste, Pārdaugavas hercogiste, Vidzemes hercogiste.
